Court convicts defendant of property destruction and imposes 120 hours of compulsory labor as punishment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentional destruction of another person's property and ordered compulsory labor for 120 hours. The defendant admitted guilt, leading the court to skip evidence examination and focus on sentencing factors like prior record and lack of income. Consequently, the court rejected a fine due to financial inability but imposed a custodial sentence to ensure public safety and rehabilitation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1. daļa; Krimināllikuma 40. panta 1. daļa: When a defendant admits guilt and the court is convinced of the facts, evidence examination may be omitted, and compulsory labor is an appropriate non-custodial sentence for minor property crimes when fines are unpayable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11250011014
Lietas arhīva Nr. K19-0115-14/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2014.gada 18.jūlijā
Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Anita Simsone
tiesas sēžu sekretāre Iveta Valtmane
piedaloties prokurorei Gunai Lapsai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/,apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.
Izskatījusi lietu tiesa
konstatēja
/pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu, un konkrēti:
/pers. A/, būdams agrāk sodīts, nedzēstas sodāmības laikā, atrodoties alkohola ietekmē, 2014. gada 5. martā ap plkst. 23.00
Skrundas novadā, /adrese/ ēkai, kurā atrodas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa Skrundas policijas
iecirknis, ar tiešu nodomu tīši iznīcināt svešu mantu, ar dūri vienu reizi iesita pa šī iecirkņa loga rūti, tīši saplēšot stiklu 7,50 euro
vērtībā, un tādā veidā to iznīcinot.
Tīšas svešas mantas iznīcināšanas rezultātā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai tika nodarīts
materiālais kaitējums 7,50 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā.
Cietusī Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra lietā pieteikusi nodarītā kaitējuma kompensāciju 7,50 euro apmērā (lietas
18.,20.lapa).
Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un pieteikto
materiālā kaitējuma kompensācijas atzina pilnībā.
Tiesas sēdē apsūdzētais lūdza tiesu, pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, jo viņš savu vainu pilnībā atzīst un saprot, ka
spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Prokurors pievienojās apsūdzētā lūgumam un uzskatīja, ka pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā nav nepieciešams veikt.
Ņemot vērā apsūdzētā un prokurora viedokli, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi
tiesas izmeklēšanā neveikt, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesa ir pārliecinājusies, ka lietas
materiāli to kopumā pierāda apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu un
noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pareiza.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu
kvalifikāciju spriedumā netiek norādīts.
Tiesa uzskata, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ ir sodāms.
Tiesa nolemj, pārbaudīt pierādījumus, kuri attiecas uz apsūdzētā personību.
Civillikuma 2354.pants un 1775.panta nosaka imperatīvu pienākumu vainīgajam atlīdzināt nodarīto zaudējumu.
Ievērojot teikto un to, ka apsūdzētais pilnībā atzina pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju, tiesa uzskata, cietušā
pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma un no /pers. A/ ir piedzenams par labu Iekšlietu ministrijas
Nodrošinājuma valsts aģentūrai 7,50 euro.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas
apstākļus, motīvus, nodarīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā turpmāk minēto.
/pers. A/ agrāk sodīts trīs reizes (lietas 40. – 42.lapa):
1. 2006. gada 11. maijā Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz l gadu nosacīti ar
pārbaudes laiku uz l gadu;
2. 2007. gada 3. decembrī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz l gadu l mēnesi,
atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem, 2008. gada 20. oktobrī atbrīvots pirms termiņa, neizciestais sods 4 mēneši
23 dienas, ar Kuldīgas rajona tiesas 2009. gada 16. septembra lēmumu turpmākai soda izciešanai nosūtīts atpakaļ uz brīvības
atņemšanas iestādi, 2010. gada 23. aprīlī pēc soda izciešanas atbrīvots no Šķirotavas cietuma, sodāmība nav dzēsta;
3. 2011. gada 26. oktobrī Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, 180. panta otrās daļas un 185. panta
pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, spriedums stājies spēkā 2012. gada 23. martā, atbrīvots 2013. gada 24. oktobrī no
Brasas cietuma pēc soda izciešanas, sodāmība nav dzēsta.
Apsūdzētais paskaidroja, ka strādā un gūst ienākumus, kā arī norādīja, ka izdarīto saprot un vēlas atlīdzināt nodarīto kaitējumu, uz
citiem apstākļiem, kuri būtu jāņem vērā tiesai nosakot sodu, nenorādīja.
Atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu – noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīga nodarījuma recidīvu, un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 12.punktu noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesa atzīst
par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst.
Raksturojumā no Brasas cietuma norādīts, ka ģimene pozitīvi centusies apsūdzēto ietekmēt. Paskaidrojumi liecina, ka šobrīd
apsūdzētais dzīvo kopā ar ģimeni, līdz ar to, tiesa uzskata, ka ir pamats ticēt, ka apsūdzētais turpmāk likumpārkāpumus vairs
neizdarīs.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais sadarbojās ar procesa virzītāju un piekrita pabeigt procesu tā
vienkāršotajā formā.
Tiesa izvērtējot tiesā noskaidrotos apstākļus, uzskata, ka apsūdzētajam nav piemērojams naudas sods, jo tiesas rīcībā nav ziņu par
to, ka apsūdzētajam ir tādi ienākumi, lai sodu izciestu.
Ņemot vērā nodarītā kaitējuma apmēru, tiesa uzskata, ka nodarījuma sabiedriskā bīstamība nav tik augsta, lai apsūdzētajam būtu
jāpiemēro bargais brīvības atņemšanas sods.
Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sods apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, nosakāms piespiedu darbu
veidā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko
notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai
mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Darbs, ko veic persona, kam piemērots piespiedu darbs, ir reāls darbs, kas rada jaunas
materiālas vērtības un ir noderīgs sabiedrībai. Līdz ar to, tiesa uzskata, ka ar šādu soda veidu ir iespēja kompensēt ar noziedzīgu
nodarījumu nodarīto apdraudēto interesi nevis konkrētam cietušajam, bet sabiedrībai kopumā, kā arī vienlaikus pierādīt, ka izdarītais
likumpārkāpums tiek nožēlots un persona ir gatava mainīt savu līdzšinējo uzvedību.
Tiesa uzskata, ka ar šādu soda veidu konkrētajā gadījumā tiks sasniegts soda mērķis, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Piespiedu darbu, tiesa atzīst par atbilstoši efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam, kura piemērošanai tiesa nekonstatē
nekādus objektīvus šķēršļus vai likumā noteiktus ierobežojumus, un kā sodu, kas ir personas brīvību neierobežojošs, tajā pašā laikā
tas ir pietiekami reāls sods, lai sasniegtu iepriekš spriedumā norādīto kriminālsoda mērķi.
Tiesa uzskata, ka soda mēru nevar noteikt tuvu minimālajam soda mēram, jo pastāv atbildību pastiprinoši apstākļi un katrs jauns
noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina.
Piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Lietiskie pierādījumi – nomazgājums no asins pēdas pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināms.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/, /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120 (viens
simts divdesmit) stundām.
Atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.
Piedzīt no /pers. A/,/personas kods/, par labu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai 7,50 euro.
Iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās lietisko pierādījumu – nomazgājumu no asins pēdas.
Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt tikai daļā par piemēroto sodu vai sakarā ar pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem 10
dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas rajona
tiesā.
Tiesnese
A. Simsone