Court allows small claims suit against lessee and guarantor for vehicle finance default and costs.

Lietas Nr. C31274916

Lietas arhīva Nr. C-0070-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2017.gada 7.februārī

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības “Money Express Credit” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par naudas

piedziņu un

konstatēja

Prasītāja 2016.gada 4.augustā cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētājiem par naudas piedziņu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 4.augustā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2016.gada 22.septembrī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 31.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 17.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr.20130717-652

(turpmāk - Līzinga līgums), saskaņā ar kuru atbildētājas /pers. C/ uzdevumā prasītāja iegādājusies savā īpašumā un nodevusi atbildētājai /pers. C/

turējumā un lietošanā transportlīdzekli /TL marka/, 2002.izlaiduma gads, VIN:/šasijas numurs/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ (turpmāk -Līzinga

objekts), kā arī piešķīrusi atbildētājai /pers. C/ tiesības Līzinga objektu izpirkt, veicot Līzinga līgumā paredzētos maksājumus. Ar Līzinga līguma

parakstīšanu atbildētāja /pers. C/ apņēmusies samaksāt prasītājai līguma maksājumus.

Norādīts, ka prasītājas prasījumu pret atbildētāju /pers. C/, kuri izriet no Līzinga līguma, nodrošināšanai /pers. D/ 2013.gada 17.jūlijā parakstījis

Galvojuma līgumu Nr.20130717-652G-1 (turpmāk – Galvojuma līgums). Saskaņā ar Galvojuma līgumu atbildētājs /pers. D/ uzņēmies atbildēt kā pats

parādnieks par atbildētājas /pers. C/ saistībām, kas izriet no Līzinga līguma, pilnā apmērā.

Līzinga līguma 6.1.punkts nosaka, ka atbildētājam ir pienākums veikt visus līgumā paredzētos maksājumus saskaņā ar Maksājuma grafiku (katra

mēneša 25.datumā) un/vai līguma noteikumiem, kā arī pildīt citus līgumā noteiktus pienākumus.

Sakarā ar to, ka Līzinga līgumā noteiktajā kārtībā atbildētāja /pers. C/ savlaicīgi neveica līgumā paredzētos maksājumus saskaņā ar Maksājuma

grafiku un/vai līguma noteikumiem, iestājies Līzinga līguma 9.1.punktā paredzētais nosacījums, kas noteic, ka par katru Līzinga līguma maksājuma izpildes

kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājai nokavējuma procentus 1 (viens) % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās maksājuma summas.

Saskaņā ar Līzinga līguma 10.3.1.punktu prasītāja ir tiesīga pieprasīt nodot Līzinga objekta turējumu prasītājai un pirms termiņa izpildīt visas

saistības pēc Līzinga līguma, veikt piespiedu Līzinga objekta pārņemšanu un ierosināt Līzinga objekta pārdošanu, ja atbildētāja vairāk par 30 (trīsdesmit)

dienām kavē jebkura līgumā vai maksājumu grafikā paredzētā maksājuma izpildi.

Ar 2016.gada 20.jūlija Paziņojumu par līguma pirmstermiņa laušanu Nr.20072016/216 atbildētāji informēti, ka prasītāja saskaņā ar Līzinga līguma

10.3.1.punktā noteikto, izmanto savas tiesības un vienpusēji lauž līgumu pirms termiņa un pieprasa izpildīt visas pēc Līzinga līguma uzņemtās saistības,

nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūlijam. Prasītāja brīdinājusi, ka Līzinga līguma saistību neizpildes gadījumā, prasītāja uzsāks Līzinga

līgumā noteikto saistību piespiedu izpildīšanas procesu, iesniedzot tiesā attiecīgu prasības pieteikumu pret atbildētājiem.

Norādīts, ka saskaņā ar Galvojuma līguma noteikumiem, gadījumā, ja atbildētāja /pers. C/ nepilda savas saistības pēc Līzinga līguma, atbildētājs

/pers. D/ apņemas kā pats parādnieks segt visus prasītājas prasījumus pilnā apmērā.

Atbilstoši Līzinga līguma 10.4.punktam, atbildētājai ir pienākums pēdējā līguma darbības dienā vai dienā, kad līzinga devējs atkāpjas no Līzinga

līguma, nodot Līzinga objekta turējumu prasītājai.

Norādīts, ka līdz pat prasības pieteikuma sagatavošanas dienai, atbildētāja /pers. C/ nav nodevusi Līzinga objektu prasītājai, līdz ar to prasītājai

liegta iespēja izmantot savas Līzinga līguma 10.6.punktā noteiktās tiesības un realizēt Līzinga objektu par brīvo cenu, lai no Līzinga objekta pārdošanas

iegūtiem naudas līdzekļiem kaut daļēji dzēstu atbildētājas parāda saistības.

Ņemot vērā, ka līdz pat 2016.gada 3.augustam atbildētāji nav izpildījuši iepriekš norādīto pienākumu, bet tieši, nav veikuši parāda samaksu pilnā

apmērā, no Līzinga līguma izrietošās atbildētāju saistības sastāda 2530,07 EUR, tajā skaitā: pamatsummas parāds 1765,73 EUR, procenti līdz

2016.gada 20.jūlijam 587,77 EUR, līgumsods 176,57 EUR (saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ierobežojums 10% no pamatsummas parāda).

Norādīts, ka prasītāja nav izmantojusi un nepiekrīt mediācijas izmantošanai strīda risināšanā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41., 93.,

130., 250.19pantu, 250.20panta pirmo, otro daļu, prasītāja lūdz tiesu:

1) apmierināt prasību un piedzīt solidāri /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājai parāda summu 2530,07 EUR, tajā skaitā: neapmaksāto

pamatsummas parādu 1765,73 EUR, nesamaksātos nolīgtos procentus 587,77 EUR un līgumsodu 176,57 EUR apmērā;

2) piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus;

3) atzīt saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt solidāri no /pers. C/ un

/pers. D/ likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu noteikti 6 (seši) % gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda

pamatsummas.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 5.augustā nosūtījusi atbildētājiem uz viņu deklarētajām dzīvesvietas adresēm (dati no VMIS

lietas 27., 28.lapā) prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu (lietas 29.lapa).

Atbildētāji līdz Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas noteiktajam termiņam 2016.gada 5.septembrim paskaidrojumu tiesā nav iesnieguši.

Prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējuši, lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūguši.

2016.gada 13.septembrī /pers. D/ adresētais sūtījums saņemts tiesā atpakaļ ar pasta atzīmi “beidzies glabāšanas laiks” (lietas 30.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada

31.decembrim).

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētāji par prasību ir informēti un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Alūksnes rajona tiesa 2016.gada 11.novembrī nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājiem uz deklarētajām dzīvesvietas adresēm, tiesas paziņojumu

par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2017.gada 7.februāra (tiesas paziņojums lietas 38.lapā).

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība pēc būtības ir apmierināma, tikai nav pamata prasīt solidāru piedziņu.

2013.gada 17.jūlijā starp prasītāju kā līzinga devēju un atbildētāju /pers. C/, kā līzinga ņēmēju, noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr.20130717-652,

saskaņā ar kuru prasītāja iegādājās transportlīdzekli /TL marka/, 2002.izlaiduma gads, šasijas Nr./šasijas numurs/, par summu 2248,98 LVL apmērā,

kas nodota atbildētājas /pers. C/ turējumā ar pienākumu veikt līzinga summas maksājumus un tiesībām izpirkt transportlīdzekli, nosakot procentu likmi

36% apmērā gadā, uz laiku līdz 2017.gada 25.jūlijam (lietas 10.-15.lapa).

No lietas 19.lapā esošās 2013.gada 17.jūlija pavadzīmes Nr. MEC 001466 kopijas redzams, ka prasītāja iegādājās transportlīdzekli /TL marka/,

2002.izlaiduma gads, par summu 2248,98 LVL jeb 3200,01 EUR apmērā, ko saņēma atbildētāja.

Ar noslēgtā Finanšu līzinga līguma 6.1.punktu /pers. C/ uzņēmās par pienākumu veikt visus līgumā paredzētos maksājumus saskaņā ar Maksājumu

grafiku.

Noslēgtais līgums, kā arī Maksājumu grafiks, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa, nav apstrīdēts, parakstot to, atbildētāja /pers. C/ apliecinājusi,

ka ir iepazinusies ar visiem līguma noteikumiem, tie ir izskaidroti un saprotami, tādēļ tas viņai ir saistošs un izpildāms.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja /pers. C/ līgumā noteiktajā kārtībā savlaicīgi nav veikusi līgumā paredzētos maksājumus saskaņā ar

Maksājuma grafiku un /vai līguma noteikumiem.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar līzinga līguma 10.3.1.punktu prasītājai ir tiesības izbeigt līzinga līgumu pirms termiņa, ja līzinga ņēmējs kavē līgumā vai maksājuma

grafikā paredzētos maksājumus ilgāk par 30 dienām.

Prasītāja 2016.gada 21.jūlijā nosūtījusi atbildētājiem 20.07.2016. paziņojumu par līguma pirmstermiņa laušanu, ar ko lūgts līdz 30.07.2016.

nokārtot saistības, pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies ar prasību tiesā. Ar minēto paziņojumu prasītāja lūgusi atbildētājus sazināties un vienoties par

līzinga objekta nodošanas laiku un vietu (kopija lietas 21.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav nodevusi prasītājai Līzinga objektu, un to, ka prasītājai nav zināma līzinga objekta atrašanās vieta, jo

atbildētāja nav apstrīdējusi iepriekš minēto.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāju parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji parāda aprēķinu nav apstrīdējuši, iebildumus prasībai nav

iesnieguši. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāji pilnībā būtu izpildījuši savas saistības pret prasītāju, tāpēc tiesa uzskata, ka aizdevuma pamatsummas

parāds 1765,73 EUR piedzenams tiesas ceļā.

No Līzinga līguma izriet, ka puses vienojušās par gada procentu likmi 36% gadā. Prasītāja aprēķinājusi nolīgtos procentus 587,77 EUR apmērā

par laika periodu no 25.10.2015. līdz 20.07.2016.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā

noteikts – nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Līdz ar to ir tiesisks pamats no atbildētājiem prasītājas labā piedzīt nolīgtos procentus 587,77 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu – līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu – līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildījumu, ja tā tieši bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par izpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No lietas 20.lapā esošā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja saskaņā ar Finanšu līzinga līguma 9.1. un 9.2.punktu aprēķinājusi līgumsodu

353,31 EUR apmērā, kuru samazinājusi līdz 10% no pamatparāda summas, t.i. 176,57 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasītais līgumsods 176,57 EUR apmērā ir samērīgs un atbilstošs atbildētājas nokavētajām saistībām. Līdz ar to tas piedzenams no

atbildētājiem par labu prasītājai.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītājas lūgums noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no

pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis

kapitāla lielumu.

Prasītāja lūdz piedzīt parādu solidāri no /pers. C/ un /pers. D/.

No līzinga līguma izrietošo saistību izpildes nodrošināšanai starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ 2013.gada 17.jūlijā noslēgts Galvojuma līgums

Nr. 20130717-652G-1, saskaņā ar kuru atbildētājs /pers. D/ galvojis par atbildētājas /pers. C/ saistību izpildi pēc līzinga līguma, kā pats parādnieks

(galvojuma līguma 1. un 3.punkts).

Saskaņā ar Civillikuma 1702.panta otro daļu kreditors var celt prasību uzreiz pret galvinieku, nevēršoties papriekš pie galvenā parādnieka, ja

galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks.

Atbilstoši Galvojuma līguma 1.punktam, atbildētājs /pers. D/ uzņēmies atbildēt Līzinga devējam par /pers. C/ saistībām, kas izriet no Finanšu līzinga

līguma Nr.20130717-652. Saskaņā ar Galvojuma līguma 3.punktu galvinieks uzņēmies saistības kā pats līzinga ņēmējs, un prasītājai ir tiesības saņemt

savu prasījumu apmierinājumu, iepriekš nevēršoties pie līzinga ņēmēja.

Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam, galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Lietā nav ziņu, ka Galvojuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm, un tiesa

atzīst atbildētāja /pers. D/ kā galvinieka pienākumu atbildēt prasītājai par līzinga ņēmēja saistībām, kas izriet no Finanšu līzinga līguma un Galvojuma

līguma pilnā apmērā.

Taču tiesa atzīst, ka prasītāja ir nepamatoti uzskatījusi, ka šajā gadījumā abiem atbildētājiem iestājas solidāras saistības.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Civillikuma 1692.pantā noteikts, ka galvojums ir

ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1699.pantu, vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri.

Galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu. No Civillikuma 1702.panta izriet, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs

par parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības,

ar kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Galvojuma būtība ir jāņem vērā, arī vērtējot, vai atbildību galvenajam parādniekam un galviniekam varētu uzlikt solidāri. Civillikumā solidāras

saistības būtība ir raksturota ar izpildījuma priekšmeta (darbības, bezdarbības, lietas) nedalāmību. Solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā

starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā starp atbildētājiem solidāra saistība nepastāv, bet prasītājai ir tiesības prasīt saistības

izpildi no galvenā parādnieka, bet pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā, no galvinieka.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 343,77 EUR, kas sastāv no valsts nodevas 335,94 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,83 EUR - izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu piegādāšanu (maksājuma dokumenti lietas 4., 5.lapā).

Prasītāja pie prasības iesniegšanas samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu

nosūtīšanu, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 12,09 EUR (izziņa lietas 2.lapā). Starpība starp nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu, un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem ir 4,26 EUR,

kas, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenama no atbildētājas valsts labā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt Akciju sabiedrības “Money Express Credit” maza apmēra prasību pret /pers. C/ un /pers. D/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu Akciju sabiedrībai “Money Express

Credit” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) pamatparādu 1765,73 EUR (viens tūkstotis septiņi simti sešdesmit piecus

euro un 73 centus), nolīgtos procentus 587,77 EUR (pieci simti astoņdesmit septiņus euro un 77 centus) par laika periodu no 25.10.2015. līdz

20.07.2016., līgumsodu 176,57 EUR (viens simts septiņdesmit sešus euro un 57 centus), kopā 2530,07 EUR (divi tūkstoši pieci simti trīsdesmit euro un

07 centus) un tiesas izdevumus 343,77 EUR (trīs simti četrdesmit trīs euro un 77 centus), pavisam kopā 2873,84 EUR (divi tūkstoši astoņi simti

septiņdesmit trīs euro un 84 centus).

Piedziņas no /pers. C/ neiespējamības gadījumā, kopējo summu 2873,84 EUR (divi tūkstoši astoņi simti septiņdesmit trīs euro un 84 centus)

piedzīt no /pers. D/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese/) par labu Akciju sabiedrībai “Money Express Credit”

(reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/).

Atzīt Akciju sabiedrības “Money Express Credit” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% (sešus procentus) no simta gadā - no pamatparāda 1765,73 EUR (viens tūkstotis septiņi simti

sešdesmit pieciem euro un 73 centiem), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Piedzīt no /pers. C/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/), bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers.

D/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese/), valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,26 EUR (četrus

euro un 26 centus), kas iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija: Antonijas iela 6, korpuss 9, Rīga; NMR 90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – (kods 21499) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

civillietas Nr.C31274916.

Darīt zināmu /pers. C/ un /pers. D/, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 4,26 EUR samaksu apliecinošie dokumenti iesniedzami/atsūtāmi

Alūksnes rajona tiesas kancelejai.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 7.februāra, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. C/ un /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesnese A.Strupule