Court rules marital property acquired jointly during marriage is community property regardless of single name on title.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the wife's claim for division of marital property, specifically a condominium and land, despite the husband holding sole title and a mortgage in his name. The husband argued that Civil Code provisions requiring joint acquisition for community property status were not met because only his name appeared on the loan agreement. The court rejected this, ruling that the property was acquired jointly using both spouses' funds and that the bank's involvement did not negate the marital nature of the asset. Consequently, the court ordered the registration of equal ownership shares for both parties and awarded litigation costs to the wife.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 89, Paragraph 2; Civil Procedure Law Section 41, Paragraph 1: Property acquired by spouses during marriage using joint funds constitutes community property regardless of whether one spouse's name appears on the title or loan agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C04474913
Lietas arhīva Nr. C-0344-15/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Sviķis
ar sekretāri D.Bezborodovu,
piedaloties prasītājas /pers. A/ pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam /pers. C/ un atbildētājam /pers. B/,
2015.gada 28.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ ar trešajām personām AS
“/Nosaukums A/”, SIA “/Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums C/” un AS “/Nosaukums D/” par laulāto kopmantas sadali.
Apra k s t o š ā da ļ a
2013.gada 9.decembrī /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) ar trešajām
personām AS “/Nosaukums A/” un SIA “/Nosaukums B/” par laulāto kopmantas sadali, saskaņā ar kuru lūgts:
-atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.49, kopīpašuma 743/72381 domājamo daļu no
daudzdzīvokļu mājas, zemes, kas atrodas /adrese/, Ogres novadā, kadastra numurs /numurs A/;
-grozīt ierakstu Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/II daļas 1.iedaļas 1.1.ieraksu un noteikt, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu sastāda ½ domājamo daļu no dzīvokļa Nr.49, /adrese/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju 1986.gada 8.februārī Ogres rajona civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā ir noslēgta
laulība. Saskaņā ar 2005.gada 6.oktobra pirkuma līgumu atbildētājs ir ieguvis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - dzīvokli Nr.49 - 49, Ogrē, Ogres
novadā, kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas, zemes. Saskaņā ar noslēgtā pirkuma līguma 4.punkta noteikumiem pirkuma līguma summa
tika nolīgta Ls 32`036,50.
Strīdus nekustamā īpašuma pirkumam atbildētājs 2005.gada 21.oktobrī ir noslēdzis aizdevuma ķīlas līgumus ar AS /Nosaukums A/. Noslēgtais
aizdevuma līgums ir pārjaunots 2009.gada 16.decembrī, pamats - Vienošanās Nr.2 par grozījumiem 2005.gada 21.oktobra kredīta līgumā. Pamatojoties
uz iepriekšminētajiem līgumiem attiecībā uz strīdus nekustamo īpašumu ir nodibināta pirmā hipotēka Ls 32`000,00 apmērā. Prasītāja kā atbildētāja
laulātā, ir devusi rakstveida piekrišanu visiem iepriekšminētajiem darījumiem ar AS /Nosaukums A/. Iepriekšminēto pierāda apstāklis, ka uz visiem
darījumiem, kas noslēgti starp AS /Nosaukums A/ un atbildētāju ir atspoguļota arī prasītājas piekrišana.
Saskaņā ar strīdus nekustamā īpašuma nodalījumā esošo informāciju 2013.gada 9.augustā attiecībā uz strīdus nekustamo īpašumu ir vērsta Ls
38`601,45 solidāra piedziņa. Piedzinējs /Nosaukums B/, SIA. Atzīme ir izdarīta pamatojoties uz Ogres rajona tiesas 2013.gada 1.jūlijā izsniegtu izpildu
rakstu civillietā Nr.312/0019/4, zvērināta tiesu izpildītāja 2013.gada 31.jūlija nostiprinājuma lūgums Nr.18685, izpildu lietā Nr.1093-C3/2013.
Prasītāja nav devusi savu piekrišanu atbildētājam slēgt darījumus un nodrošināt darījumu izpildi ar trešo personu SIA „/Nosaukums B/" attiecībā uz
strīdus nekustamo īpašumu, kas ir prasītājas un atbildētāja kopīpašums.
Strīdus nekustamais īpašums ir prasītājas un atbildētāja vienīgā dzīves vieta. Prasītāja ar atbildētāju dzīvo laulībā līdz šim brīdim. Visā laulības laikā
prasītāja savu iespēju robežās ir piedalījusies jebkuru ģimenes mantu iegādē, atbalstījusi atbildētāju un rūpējusies par mantu. Iespēju robežās ir
piedalījusies arī finansiālo saistību izpildē attiecībā uz aizdevuma atmaksu AS /Nosaukums A/, kas tika izsniegts strīdus nekustamā īpašuma iegādei.
Pamatojoties uz Civillikuma 89.panta otrās daļas noteikumiem un Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.punkta a) apakšpunktu, strīdus nekustamais
īpašums ir uzskatāms par prasītājas un atbildētāja laulāto kopmantu un ir sadalāms starp pusēm vienādās daļās.
2014.gada 19.martā tiesā saņemts prasītājas pieteikums par trešās personas pieaicināšanu, lūdzot pieaicināt lietā kā trešo personu SIA
“/Nosaukums C/”.
2015.gada 17.martā tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma papildinājumi, lūdzot lietā kā trešo personu pieaicināt AS “Citadele banka”.
2015.gada 13.aprīlī tiesā saņemti trešās personas AS “/Nosaukums D/” paskaidrojumi, norādot, ka nepiekrīt prasītājas prasībai.
Norāda, ka Civillikuma 89.panta otrajā daļā ir noteikts kāda tieši manta ir uzskatāma par laulāto kopīgu mantu. Likumdevējs nav paredzējis, ka
tikai apstāklis, ka manta ir iegūta laulības laikā būtu uzskatāma par laulāto kopīgu mantu, līdz ar ko uzskata, ka prasītājas prasība ir pilnībā nepamatota un
noraidāma.
Uz tiesas sēdi nebija ieradušās trešās personas AS “/Nosaukums A/”, AS “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/”, lai
gan par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Tiesā saņemts AS “/Nosaukums D/” iesniegums ar lūgumu atlikt tiesas sēdi, sakarā ar to, ka
pārstāvim jāpiedalās citās tiesas sēdēs. Tāpat saņemts SIA “/Nosaukums C/” iesniegums, kurā lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes. Tiesa,
noklausiet lietas dalībnieku viedokļus, atzīst AS “/Nosaukums D/” pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, jo bankai jāspēj nodrošināt
pārstāvja ierašanos uz tiesas sēdi. Tāpat tiesa atzīst AS “/Nosaukums A/” un SIA “/Nosaukums B/” neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis zvērināts advokāts uzturēja prasību, sniedza paskaidrojumus. Atbildētājs prasību atzina, par ko parakstījās
veidlapā par prasības atzīšanu, sniedza paskaidrojumus.
M o t īv u da ļa
Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma pilnā apmērā.
No prasības pieteikumam pievienotās Laulības apliecības redzams, ka puses laulību noslēgušas 1986.gada 8.februārī.
Ar prasības pieteikumam pievienoto attiecīgās zemesgrāmatu nodalījuma norakstu pierādīts, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums –
dzīvoklis Nr.49 un kopīpašuma domājamā daļas no mājas un zemes pēc adreses /adrese/.
Atbildētājs prasību atzina un paskaidroja, ka dzīvoklis ir laulāto kopmanta, jo tika iegādāts par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem. Tāpat atbildētājs
paskaidroja, ka iegādājoties dzīvokli, pirmā iemaksa tika iemaksāta no iepriekš laulātiem piederošā dzīvokļa atsavināšanas. Atlikušai pirkuma maksai tika
ņemts aizdevums bankā.
Zemesgrāmatas nodalījumā nav ieraksta, ka nekustamais īpašums būtu atsevišķā manta, līdz ar ko tā atzīstama par laulāto kopmantu atbilstoši
Civillikuma 89.panta otrajai daļai un 91.panta otrajai daļai. Minētās tiesību normas paredz, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no
viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder
abiem līdzīgās daļās. Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa
manta, ierakstāms zemes grāmatās.
Tiesa atzīst, ka strīdus dzīvoklis tika iegādāts laulības laikā, līdz ar ko pieņemams, ka tā ir laulāto kopmanta, jo kā jau tiesa norādīja, tad attiecīgajā
zemesgrāmatu nodalījumā nav piemetinājuma, ka tas būtu atbildētāja atsevišķā manta.
No rakstveida pierādījumiem – Vienošanās par grozījumiem Kredīta līgumā un Ķīlas līguma redzams, ka aizdevums izsniegts tieši strīdus nekustamā
īpašuma iegādei. Visos līgumos ir prasītājas kā laulātās paraksts un apliecinājums, ka viņa piekrīt nekustamā īpašuma ieķīlāšanai. Minētais pierādījums
apstiprina pušu paskaidrojumus, ka strīdus dzīvokli puses iegādājās kopīgi un atzīstams par laulāto kopmantu. Secīgi apmierināms prasījums par īpašuma
tiesību ½ domājamās daļas apmērā atzīšanu uz strīdus nekustamo īpašumu un atbildētāja īpašuma tiesību apjoma samazināšanu.
Lietā kā trešās personas pieaicinātas AS /Nosaukums A/, SIA „/Nosaukums B/”, SIA /Nosaukums C/ un AS /Nosaukums D/. Par labu minētājām
personām attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītas ķīlas tiesību atzīme un piedziņas atzīmes.
Trešās personas AS /Nosaukums A/, SIA „AVT nafta LV” un SIA /Nosaukums C/ nekādus paskaidrojumus un iebildumus sakarā ar celto
prasību nav iesnieguši. Savukārt AS /Nosaukums D/ paskaidrojumos norāda, ka nepiekrīt prasībai, jo atbilstoši Civillikuma 89.panta otrajai daļai,
likumdevējs nav paredzējis, ka tikai apstāklis, ka manta ir iegūta laulības laikā būtu uzskatāma par laulāto kopīgo mantu.
Tiesa uzskata, ka AS /Nosaukums D/ iebildumi pēc sava satura ir deklaratīvi, jo nav pamatoti ar konkrētiem apsvērumiem. Bankai iztrūkst pilnīgas
izpratnes par laulāto kopmantas rašanās tiesiskajiem aspektiem, proti, tiesa jau secināja, ka zemesgrāmatā nav ieraksta, ka strīdus nekustamais īpašums ir
atbildētāja kā laulātā atsevišķa manta. Tāpat no saistībām ar AS /Nosaukums D/ tiesa secināja, ka aizdevumu laulātie saņēma, lai kopīgi iegādātos strīdus
nekustamo īpašumu. Šeit nav nozīmes, ka Kredīta līguma puse ir tikai atbildētājs, jo Civillikuma 89.panta otrā daļa skaidri pasaka, ka viss, ko laulības
laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu
gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētāja prasītājas labā piedzenami samaksātā valsts nodeva EUR 705,76 apmērā,
kura samaksāta par prasību un prasības nodrošināšanu, kā arī piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 14,09.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Pamatojoties uz augstāk minēto un Civilprocesa likuma 93.pantu, 97.pantu, 190-193.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija
no s pri e da :
prasību apmierināt pilnā apmērā.
Atzīt par laulāto /pers. A/, personas kods:/personas kods/, un /pers. B/, personas kods:/personas kods/, kopmantu dzīvokļa īpašumu Nr.49 un
kopīpašuma 743/72381 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes, /adrese/, ierakstīts Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs
B/, ar kadastra numuru: /numurs A/.
Atzīt /pers. A/, personas kods:/personas kods/, īpašumtiesības uz ½ (vienu pusi) domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma Nr.49 un kopīpašuma
743/72381 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes, /adrese/, ierakstīts Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, ar
kadastra numuru: /numurs A/, attiecīgi dzēšot /pers. B/, personas kods:/personas kods/, īpašuma tiesības ½ domājamās daļas apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods:/personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods:/personas kods/, tiesāšanās izdevumus EUR 719,85
(septiņi simti deviņpadsmit euro un astoņdesmit piecu euro centu) apmērā, nosakot labprātīgai sprieduma izpildei termiņu – desmit dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pilns spriedums sastādīts un ir pieejams no 2015.gada 12.maija.
Tiesnesis: /paraksts/ M.Sviķis