Legislator Case Law & Legislation
115017316 / 1-0173-16 AI generated

Court convicts defendant of driving without license and imposes administrative detention and fine.

Case Number 115017316 / 1-0173-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Jelgava District Court convicted the defendant of driving a vehicle without a license and imposed administrative detention for six days alongside a fine. The defendant admitted guilt during the trial and acknowledged the facts in a written statement, though the court noted prior similar offenses as aggravating factors. Despite the defendant's remorse, the court applied statutory provisions to mandate both custodial and monetary penalties.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 7. daļa 1. punkts; 31. pants; 33. pants; 34. pants: Driving a vehicle without a license constitutes an administrative offense punishable by administrative detention and/or a fine, where prior similar offenses may aggravate liability despite voluntary remorse.

Keywords

AI generated
administrative detention driving without license administrative offense aggravating circumstances voluntary remorse Jelgava District Court administrative penalty

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 7. daļa 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.-275. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6.-289.7. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16-289.18. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2991. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 317. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 115017316

Lietas arhīva Nr. 1-0173-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgava 2016.gada 21.jūnijā

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri /Sekretāre/,

ar tulci /Tulce/,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. D/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,

uzturēšanās adrese ārzemēs: /adrese/, faktiskā dzīves vieta: /adrese/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.4 panta septītās

daļas 1.punkta.

Aprakstošā daļa

2016.gada 20.jūnijā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības policijas

biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora A.Bernāna š.g. 18.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC

Nr.111094 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2016.gada 18.jūnijā plkst.15.21 Jelgavā, pa Asteru ielas nama Nr.14

pagalmu, virzienā no Asteru ielas uz Dobeles šosejas pusi, /pers. D/ atpakaļgaitā vadīja automašīnu AUDI A3, reģistrācijas numurs /TL numurs/, atkārtoti

gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Protokolā norādīts, ka /pers. D/ ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu un viņa darbības

kvalificētas kā Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punkta administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. D/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu, viņam izskaidrotas Latvijas

APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu /pers. D/ neizteica.

2016.gada 18.jūnijā pašrocīgi sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 4.lapa) /pers. D/ paskaidroja, ka š.g. 18.jūnijā vadījis

automašīnu AUDI A3, reģistrācijas numurs /TL numurs/, atpakaļgaitā pa Asteru ielas ēkas Nr.14 pagalmu, virzienā no Asteru ielas uz Dobeles šosejas

pusi. Bijusi vajadzība pārdzīt mašīnu. Vadīšanas tiesību viņam neesot, nekad nav bijušas. Savu vainu atzīstot, par izdarīto nožēlojot.

Tiesas sēdē /pers. D/ atzina savu vainu pārkāpumā un protokola saturam piekrita. Apstiprināja rakstveida paskaidrojumā sniegto

informāciju. Izdarīto nožēloja. Lūdza bargi nesodīt. Izteikt citus lūgumus, papildinājumus un iesniegt pierādījumus /pers. D/ nevēlējās.

Motīvu daļa

Uzklausījusi /pers. D/paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese

atzīst, ka /pers. D/ ir izdarījis Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i. /pers. D/ atkārtoti gada laikā ir

vadījis transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas).

Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktā (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2012.gada 29.novembra, 2013.gada

26.septembra un 2014.gada 20.februāra likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 26.martā) noteikts, ka par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada

laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa

vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:

- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir

atņemtas vai ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);

- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā

vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas

kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli

sāk vadīt cita persona.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu

transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa

vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas

kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus:

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr. 111094 (lietas 3.lapa) konstatēts fakts, ka 2016.gada 18.jūnijā plkst.15.21 Jelgavā, pa

Asteru ielas nama Nr.14 pagalmu, virzienā no Asteru ielas uz Dobeles šosejas pusi, /pers. D/ atpakaļgaitā vadīja automašīnu AUDI A3, reģistrācijas

numurs /TL numurs/, atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk- CSDD) Informatīvās sistēmas datiem (lietas 11.-12.lapa) redzams, ka /pers. D/ nav

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, jo tās noteiktā kārtībā nav iegūtas.

No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 14.lapa) konstatēts, ka /pers. D/

ir 9 spēkā esoši administratīvie sodi, gada laikā no tiem sodīts divas reizes: 1) 2015.gada 24.jūlijā par vairākiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tajā skaitā

arī pēc Latvijas APK 149. 4 panta sestās daļas 1.punkta (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību) , galīgo sodu

nosakot naudas sodu 400 euro apmērā, kas nav izpildīts; 2) 2016.gada 18.aprīlī pēc Latvijas APK 149. 4 panta devītās daļas ar naudas sodu 100 euro

apmērā, kas nav izpildīts.

Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes

izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).

Tādējādi tiesnese vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu

atzīstams pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē,

pārkāpējam zinot, tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs.

1.Vispārīgā daļa. 2007, 98. lpp.).

No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu /pers. D/ ir izdarījis atkārtoti gada laikā.

Pamatojoties uz Latvijas APK 257.panta pirmo un trešo daļu, /pers. D/ sastādīts transportlīdzekļa izņemšanas protokols administratīvā

pārkāpuma lietā PC Nr.111094 (lietas 5.lapa) un izņemts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks – transportlīdzeklis AUDI A3 ar valsts reģistrācijas

numuru /TL numurs/. Pamatojoties uz MK 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās

izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi) 14.2.apakšpunktu, 2016.gada 18.jūnijā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietā

izņemtās mantas nodošanu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (lietas 6.lapa) un sastādīts izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas

akts Nr.095034 (lietas 7.-8.lapa). Saskaņā ar minēto noteikumu 22.3.apakšpunkta nosacījumiem izņemto transportlīdzekli par administratīvajiem

pārkāpumiem ceļu satiksmē par Latvijas APK 149. 4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā apredzēto

pārkāpumu) atdod pēc piemērotā naudas soda izpildes.

No CSDD Informatīvās sistēmas datiem (lietas 10.lapa) redzams, ka izņemtā transportlīdzekļa AUDI A3 ar valsts reģistrācijas numuru

/TL numurs/, īpašnieks ir /pers. M/, dzīvojošs /adrese A/.

Saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam” attiecībā uz transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri nav

izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots sods un kuru transportlīdzekļi sprieduma publicēšanas dienā atrodas Nodrošinājuma valsts

aģentūras glabāšanā, Latvijas APK 257.panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru izņemts transportlīdzeklis, atzīta par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 105.pantam un spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka /pers. D/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš

konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta

pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.111094, paša /pers.

D/ paskaidrojumiem, CSDD Informatīvās sistēmas datiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem

un citiem rakstveida pierādījumiem ir pilnībā pierādīta viņa vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts, ka /pers. D/ protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījis transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu

vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. D/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda

sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli,

proti, strādā gadījuma darbus, apgādībā mazgadīgs bērns, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu

tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu nekonstatē. Nosakot sodu, tiesnese

ņem vērā, ka /pers. D/ jau agrāk 2010. un 2012.gadā ir bijis sodīts par analoga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kas viņu nav atturējis no jaunu

pārkāpumu izdarīšanas.

Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj administratīvā aresta piemērošanu, administratīvajā lietā nav konstatēti.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas

kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas tiesas nolēmums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 243., 272., 274.- 275., 289.6.-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991. un

317.panta, tiesnese

nos prie da

1. Atzīt par vainīgu /pers. D/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēta administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 6 diennaktīm un naudas sodu 570,- euro apmērā.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

4. Izņemto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīku- transportlīdzekli AUDI A3 ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, atgriezt tā īpašniekam

pēc viņa pieprasījuma, neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.

Pilns nolēmums sastādīts 2016.gada 21.jūnijā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas lietas dalībniekam ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas

dienas, naudas sodu iemaksājot sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka