Court partially allows bank's debt collection claim against borrowers for unpaid loan and court costs.

Lietas Nr. C15264415

Lietas arhīva Nr. C-0890-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016. gada 12. maijā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura

ar tiesas sēžu sekretāri A. Elferti,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/, atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/

2016. gada 21. aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Swedbank” prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par parāda piedziņu un prasības

nodrošināšanu.

Aprakstošā daļa

AS „Swedbank” (turpmāk arī Prasītājs) iesniedzis tiesā prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ (turpmāk arī Atbildētāji) par parāda piedziņu un prasības

nodrošināšanu, kurā lūdz piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ par labu Prasītājam parādu 25 000,00 EUR un tiesāšanās izdevumus; noteikt

Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ 6% gadā no piespriestās un neatmaksātās aizdevuma

summas.

Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka 2007. gada 12. oktobrī starp Prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 07-124531-PK (ar

2008. gada 29. oktobra, 2009. gada 28. aprīļa un 2009. gada 17. decembra grozījumiem) (turpmāk - Aizdevuma līgums). Saskaņā ar Aizdevuma līgumu

banka izsniedza Atbildētājam aizdevumu 41 065,46 EUR nekustamā īpašuma iegādei, Atbildētāja Aizdevuma līguma saistību dzēšanai un procentu

kapitalizācijai.

Parakstot Aizdevuma līgumu, Atbildētājs apņēmās maksāt procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu - 6,846% gadā no izmantojamo

(saņemto un neatmaksāto) aizdevuma līdzekļu summas, par visu faktisko izmantošanas laiku (Aizdevuma līguma I daļas 1.6. punkts, II daļas 4. punkts).

Tāpat Atbildētājs arī apņēmās maksāt nokavējuma procentus - 0,16% dienā no savlaicīgi neapmaksātās aizdevuma summas par nokavējuma laiku

(Aizdevuma līguma II daļas 4.3. punkts) un nokavējuma līgumsodu par aizdevuma procentu samaksas nokavējumu - 0,16% dienā no nokavētās summas

par katru nokavēto dienu (Aizdevuma līguma II daļas 10.1. punkts). Aizdevuma summas atmaksa un procentu maksājumi bija jāmaksā katra mēneša

25. datumā (Aizdevuma līguma I daļas 1.8. punkts).

Prasītājs norāda, ka Atbildētājs savas ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības nepilda kopš 2010. gada 25. jūlija, kavējot procentu par aizdevuma

summas lietošanu samaksas termiņus, tāpēc banka nosūtīja Atbildētājam 2010. gada 28. septembra paziņojumu Nr. 316RC00-14144A “Par

līgumsaistību izpildi un piedziņas vēršanu uz ieķīlāto īpašumu”, kurā paziņoja, ka banka atkāpjas no Aizdevuma līguma, kā arī pieprasīja nekavējoties

izpildīt Aizdevuma līguma saistības, samaksājot bankai izveidojošos parādu un neatmaksāto aizdevuma summu, un brīdināja, ka nesamaksāšanas

gadījumā banka uzsāks darbības parāda piespiedu piedziņai.

Prasītājs norāda, ka no Aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai 2007. gada 12. oktobrī starp banku un /pers. E/ tika noslēgts

Galvojuma līgums Nr. 07-124531-PK/3 (ar 2009. gada 28. aprīļa un 2009. gada 17. decembra grozījumiem) (turpmāk - Galvojuma līgums). Atbilstoši

Galvojuma līguma II daļas 2.punkta noteikumiem galvinieks uzņēmās saistības kā pats parādnieks un kopā ar parādnieku uzņēmās solidāru saistību

atbildēt bankai par parāda samaksu, kā arī atlīdzināt zaudējumus un tiesāšanās izdevumus.

Norāda, ka banka /pers. E/ ir nosūtījusi 2010. gada 28. septembrī paziņojumu Nr. 316RC00-14145A “Par galvinieka saistību”, kurā paziņoja, ka

banka ir pieprasījusi Atbildētājam nekavējoties izpildīt Aizdevuma līguma saistības, kā arī pieprasīja /pers. E/ kā galviniekam nekavējoties pilnībā izpildīt

Aizdevuma līguma saistības, samaksājot Prasītājam Atbildētāja neatmaksāto aizdevuma summu kopā ar procentiem, kā arī procentu un līgumsodu

pieaugumu uz naudas līdzekļu atmaksas dienu, un darīja zināmu, ka pretējā gadījumā Banka uzsāks likumdošanā noteiktās darbības parāda piespiedu

piedziņai.

Prasītājs norāda, ka sagatavoja Jelgavas tiesai pret Atbildētāju pieteikumu saistību piespiedu bezstrīdus izpildei un saskaņā ar Jelgavas tiesas

2010. gada 28. oktobra lēmumu lietā Nr. 3-12/4914 2010.g. tika vērsta piedziņa uz Atbildētājam piederošo un bankai ieķīlāto nekustamo īpašumu

/adrese A/, pārdodot to izsolē. Saskaņā ar Zemgales apgabaltiesas 2011. gada 29. augusta lēmumu civillietā Nr. C06053611 tika apstiprināts izsoles

akts par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē par 5 947,60 EUR (4 180,00 Ls). Zvērināta tiesu izpildītāja S. Upīte pēc piedziņas izdevumu

atrēķināšanas, ieskaitīja atgūto summu 4 461,11 EUR (3 158,02 Ls) Prasītājam, kas tika novirzīta Aizdevuma līguma pamatsummas daļējai dzēšanai.

Pēc norādītās naudas novirzīšanas Aizdevuma līguma saistību dzēšanai vairāk naudas nav atgūts un uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu no

Aizdevuma līguma izrietošais Atbildētāja parāds ir 35 598,29 EUR, ko veido neatmaksātā aizdevuma summa. Prasītājs norāda, ka ceļ prasību par daļu

no neatmaksātās aizdevuma summas 25 000 EUR apmērā piedziņu, paturot iespēju celt prasību par atlikušās neatmaksātās summas piedziņu.

Prasītājs norāda, ka, atbilstoši Civillikuma 1753. pantam, no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz parāda samaksas dienai bankai ir tiesības prasīt

likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neatmaksātās parāda summas.

Prasības pieteikumā ietverts arī pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1943., 1946., 1669., 1670., 1672., 1692., 1698., 1702., 1753., 1754., 1756., 1759., 1763.,

1765., 1278., 1367. pantu

Pieteikums par prasības nodrošināšanu izlemts ar Jelgavas tiesas tiesneses 2015. gada 27. oktobra lēmumu, ar kuru tika nolemts noraidīt Prasītāja

pieteikumu par prasības nodrošināšanu (lietas 4.-8. lapa).

2015. gada 1. decembrī Jelgavas tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi par celto prasību (lietas 66.-67. lapa), kuros norāda, ka prasību

atzīst daļēji. Atbildētājs norāda, ka 2007. gada 12. oktobrī ir parakstījis Aizdevuma līgumu un tā grozījumus par aizdevumu 41 139,74 EUR, kā arī

Hipotēkas līgumu. 2011. gada 20. janvārī Atbildētājs saņēma priekšlikumu par tiesas lēmuma labprātīgu izpildi 31 222,63 Ls apmērā. Tā kā Atbildētājs

bnonācis materiālās grūtībās un nomaksāt tādu summu nebija spējīgs, tad ieķīlātais dzīvoklis /adrese A/ tika pārdots izsolē un iegūtā nauda tika novirzīta

bankai parāda dzēšanai. Laika periodā līdz 2015. gada oktobrim Atbildētājs nav saņēmis no Prasītāja nekāda veida informāciju par to, kāda parāda daļa

nav dzēsta un cik tā sastāda.

Atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji sekojošu iemeslu dēļ: Atbildētājam nav zināmi parāda rašanās iemesli un tā apjoms, jo nav saņēmis no

Bankas tā pamatojumu un arī netika informēts par tā rašanās iemesliem; Atbildētājam netika nosūtīti visi dokumenti par izsoles norisi, īpašuma

novērtēšanas rezultātiem, atlikušo parāda apjomu un citi, kurus Atbildētājam bija tiesības apstrīdēt likuma noteiktajā kārtībā; Atbildētājam nav saprotams

parāda rašanās iemesls, jo parāds pēc Aizdevuma līguma sastādīja 41 139,74 EUR, tika atsavināts un pārdots izsolē ieķīlātais nekustamais īpašums un

tagad prasība tiek celta par 25 000 EUR; Atbildētāja rīcībā esošajos dokumentos ir norādītas dažādas parāda summas, kas apgrūtina viņa izpratni par to

pamatojumu un objektivitāti; Atbildētāja rīcībā nav dokumentu, kas apstiprina to, kāda summa tika novirzīta Bankai pēc izsoles un kāds parāda apjoms ir

atlikumā.

2015. gada 1. decembrī Jelgavas tiesā saņemti atbildētājas /pers. E/ paskaidrojumi par celto prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētāja

norāda, ka 2007. gada 12. oktobrī Atbildētāja parakstījusi Galvojuma līgumu, saskaņā ar kuru Atbildētājas pienākums bija nodrošināt Galvojuma līguma

darbības laikā to, lai darba alga un citi ienākumi tiek ieskaitīti kontā reizi mēnesī, nekādus citus pienākumus neesot uzņēmusies. 2010. gada 28. septembrī

Atbildētāja ir saņēmusi no Prasītāja paziņojumu par saistību neizpildi un vēlāk no /pers. D/ uzzināja, ka nekustamais īpašums /adrese A/ ir pārdots izsolē

un kredīts ir atdots, tāpēc viņai bija pārliecība, ka kredīts ir atmaksāts. Nebija informēta par jebkādiem lēmumiem, ko pieņēma tiesa vai arī pretenzijām

no bankas puses. Aptuveni 2015. gada septembrī Atbildētāja tikās ar Prasītāja pārstāvi, kuras laikā viņa sniedza informāciju par saviem ienākumiem,

taču nekāda konkrēta informācija par parāda apstākļiem viņai netika sniegta.

Atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst sekojošu apstākļu dēļ: Atbildētājai nav zināmi parāda rašanās iemesli un tā apjoms, jo nav saņēmusi no

Bankas tā pamatojumu un arī netika informēta par tā rašanās iemesliem; Atbildētājai netika nosūtīti visi dokumenti, pieņemtie lēmumi, kurus Atbildētājai

bija tiesības apstrīdēt likuma noteiktajā kārtībā; Atbildētājai nav saprotams parāda rašanās iemesls, jo parāds sastādīja 41 139,74 EUR, tika atsavināts

un pārdots izsolē ieķīlātais nekustamais īpašums un tagad prasība tiek celta par 25 000 EUR; Atbildētājas rīcībā nav dokumentu, kas apstiprina to, kāda

summa tika novirzīta Bankai pēc izsoles un kāds parāda apjoms ir atlikumā.

2015. gada 28. decembrī lietā saņemta Prasītāja atsauksme par Atbildētāju paskaidrojumiem (lietas 75. lapa), kurā norāda, ka Prasītājs prasības

pieteikumā ir pamatojis gan parāda rašanās, gan parāda daļēja atmaksu, tajā skaitā par saņemtās naudas novirzīšanu no ieķīlātā īpašuma pārdošanas

izsolē, gan parāda atlikumu, gan pamatojumu celtās prasības apmēram, pievienojot pamatojošos dokumentus, ar kuriem Atbildētāji ir tiesīgi iepazīties.

Vērsta arī uzmanība uz to, ka jebkurš bankas klients ir tiesīgs pieprasīt un saņemt bankā dokumentus, kas saistīti ar klienta kredītsaistībām, bet no

Atbildētājiem līdz šim nav saņemti nekādi pieprasījumi, kas pierādītu viņu šaubas par Prasītāja prasījumu pamatotību.

Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs/pers. D/ atzina prasību daļā par parāda 10 000 EUR apmērā piedziņu, par ko parakstījās. Apstiprināja, ka Aizdevuma līgumu ir

parakstījis un aizdevumu ir saņēmis, taču visu summu bankai nav atmaksājis. Nevarēja paskaidrot, kāpēc atzīst prasību tieši daļā par parāda 10 000

EUR apmērā piedziņu

Atbildētāja/pers. E/ prasību neatzina. Paskaidroja, ka Galvojuma līgumu ir parakstījusi. Maksājumi bankai netika veikti, jo nebija darba.

Motīvu daļa

Novērtējot Prasītāja pārstāvja un Atbildētāju sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē kopsakarā un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem

un prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nav strīda par to, ka starp AS „Hansabanka” (šobrīd nosaukums – AS “Swedbank”) kā aizdevēju un /pers. D/ kā aizņēmēju 2007. gada

12. oktobrī noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 07-124531-PK (ar 2007. gada 29. oktobra, 2009. gada 28. aprīļa un 2009. gada 17. decembra

grozījumiem) (lietas 19.-20., 21.-22., 23., 24.-25. lapa). Saskaņā ar minēto Aizdevuma līgumu Prasītājs piešķir Atbildētājam aizdevumu nekustamā

īpašuma iegādei, no Aizdevuma līguma izrietošo Atbildētāja saistību dzēšanai un procentu kapitalizācijai. Aizdevuma atmaksas termiņš - 2032. gada

25. septembris, ar pienākumu veikt ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājumus mēneša 25. datumā. Aizdevuma līgumā iekļauts

nodrošinājums – hipotēka uz nekustamo īpašumu /adrese A/.

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir redzams, ka 2007. gada 17. oktobrī starp /pers. M/ kā pārdevēju un /pers. D/ kā pircēju ir noslēgts

Pirkuma līgums par nekustamā īpašuma /adrese A/ iegādi un pārdevējs ir vērsies ar iesniegumu AS “Hansabanka” lūdzot pārskaitīt pirkuma maksu par

minēto dzīvokli uz viņa kontu AS “Hansabanka” (lietas 26.-29., 30. lapa)

Tiesa uzskata, ka Aizdevuma līgums (ar tā grozījumiem) ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām

sastāvdaļām. Prasītājs no savas puses Aizdevuma līgumu ir izpildījis, jo no kredīta izraksta un konta pārskatiem ir redzams, ka Atbildētājam ir piešķirts

aizdevums 41 065,46 EUR apmērā (lietas 34.-41., 42., 43., 44., 45. lapa). Aizdevuma izsniegšanu nav apstrīdējis arī Atbildētājs. Neviena no pusēm

Aizdevuma līgumu nav apstrīdējusi, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm un atbilstoši Civillikuma 1590. pantam katra no pusēm var prasīt līguma

izpildīšanu. Turklāt, saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tā kā atbildētājam /pers. D/ aizdevums ir izsniegts, tad saskaņā ar Civillikuma 1934. un 1943. pantu, viņam ir pienākums atdot Prasītājam tādu

pašu summu, kādu viņš ir saņēmis.

Lai nodrošinātu Prasītāja prasījumus, kuri var rasties Aizdevuma līguma saistību nepildīšanas vai nepienācīgas pildīšanas rezultātā, starp Prasītāju

(tobrīd AS “Hansabanka”) kā kreditoru un /pers. E/ kā galvinieku 2007. gada 12. oktobrī noslēgts Galvojuma līgums Nr. 07-124531-PK/3 (ar

2009. gada 28. aprīļa un 2009. gada 17. decembra grozījumiem) (lietas 31., 32., 33. lapa). Saskaņā ar noslēgto Galvojuma līgumu atbildētāja /pers. E/

kā galvinieks uzņēmās pienākumu atbildēt bankai par visām /pers. D/ (Parādnieka) saistībām, kas izriet no Aizdevuma līguma Nr. 07-124531-PK.

Galviniece ar Galvojuma līgumu uzņēmās saistību kā pats Parādnieks, uzņemoties solidāru saistību pret banku atbildēt par parāda samaksu, kā arī par

Parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesāšanās izdevumiem.

Tiesa uzskata, ka Galvojuma līgums ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām. Puses to ir parakstījušas bez ierunām. Neviena no pusēm minēto

līgumu nav apstrīdējusi, līdz ar to tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

No lietā iesniegtā kredīta izraksta (lietas 34.-41. lapa) ir redzams, ka atbildētājs /pers. D/ nav pildījis savas no Aizdevuma līguma izrietošās

saistības un nav veicis aizdevuma pamatsummas maksājumus Aizdevuma līgumā noteiktajā kārtībā. Atbildētājs savas no Aizdevuma līguma izrietošās

saistības nepilda kopš 2010. gada 25. jūlija.

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir redzams, ka AS “Swedbank” ar 2010. gada 28. septembra paziņojumu Nr. 316RC00-14144A “Par

līgumsaistību izpildi un piedziņas vēršanu uz ieķīlāto īpašumu” ir paziņojusi atbildētājam /pers. D/ par atkāpšanos no Aizdevuma līguma, pieprasot no

Aizdevuma līguma izrietošo saistību nekavējošu izpildi. Tāpat ar minēto paziņojumu banka arī darījusi zināmu, ka gadījumā, ja saistības netiks

nekavējoties dzēstas, banka veiks parāda piedziņu piespiedu kārtā, iesniedzot tiesā pieteikumu par ieķīlātā nekustamā īpašuma /adrese A/ labprātīgu

pārdošanu izsolē tiesas ceļā (lietas 48., 56.-57. lapa). Arī galviniekam /pers. E/ AS “Swedbank” ar 2010. gada 28. septembra paziņojumu

Nr. 316RC00-14145A “Par galvinieka saistību” ir paziņojusi par bankas atkāpšanos no Aizdevuma līguma un pieprasīto saistību izpildi pirms termiņa no

atbildētāja /pers. D/. Banka darījusi galviniekam zināmu, ka gadījumā, ja Atbildētājs vai viņa kā galvinieks nekavējoties neizpildīs no Aizdevuma līguma

izrietošās saistības pilnā apmērā, banka nekavējoties iesniegs tiesā prasības pieteikumu par parāda piespiedu piedziņu (lietas 49., 56.-57. lapa).

Civillikuma 1589. pantā ir noteikti gadījumi, kad pēc Civillikuma pielaižama vienpusēja atkāpšanās no līguma, proti, vienpusēja atkāpšanās no

līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti

pielīgta.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma var izpausties paziņojumā par līguma termiņa pārcelšanu vai atteikumā to pildīt.

Tiesība atkāpties no līguma var izrietēt no līguma rakstura, piemēram, ja kreditors nerada līgumā vai likumā noteikts priekšnoteikumus parādnieka

darbībai (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 2000, 119. lpp.).

Aizdevuma līguma II daļas 7.4.1. apakšpunktā ir noteiktas Prasītāja tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un pieprasīt aizņēmējam

Aizdevuma līguma saistību izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs Aizdevuma līgumā noteiktos aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas termiņus kavē

ilgāk kā par 60 (sešdesmit) dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 (trīsdesmit) dienām.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs /pers. D/ kopš 2010. gada 27. jūlija kavēja aizdevuma atmaksas maksājumus, tad tiesa atzīst, ka Prasītājam bija

tiesības izmantot Aizdevuma līguma II daļas 7.4.1. apakšpunktā pielīgtās tiesības un vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma, pieprasot pirms līguma

galīgā termiņa iestāšanās no Aizdevuma līguma izrietošo saistību tūlītēju izpildi.

Ar Jelgavas tiesas 2010. gada 28. oktobra lēmumu lietā Nr. 3-12/4914 2010. g. (lietas 50.-51. lapa) nolemts nodot bezstrīdus piespiedu izpildei

saistību pēc 2007. gada 2. oktobra Hipotēkas līguma Nr. 07-124531-PK/1 (ar grozījumiem), kas ir nodrošinājums /pers. D/ saistībām pret AS

“Swedbank” no 2007. gada 12. oktobra Aizdevuma līguma Nr. 07-124531-PK (ar grozījumiem) par kopējo summu 28 459,97 Ls.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011. gada 29. augusta lēmumu civillietā Nr. C06053611 (lietas 53.-54. lapa) apstiprināts

izsoles akts par /pers. D/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/ pārdošanu pirmajā izsolē un minētais nekustamais īpašums ir nostiprināts uz ieguvēja

SIA “Ektornet Real Estate Latvia” vārda.

Lietā nav ziņu, ka Atbildētājs būtu izmantojis savas tiesības apstrīdēt kreditora prasījumu un cēlis prasību prasības kārtībā, lai apstrīdētu kreditora

prasījumu.

No lietā iesniegtajiem konta pārskatiem (lietas 46., 47. lapa) ir redzams, ka zvērināta tiesu izpildītāja S. Upīte par nekustamā īpašuma /adrese A/

pārdošanu izsolē, Prasītājam ir pārskaitījusi naudas līdzekļus 3 158,02 EUR apmērā, kas pēc konvertācijas uz euro sastāda 4 461,11 EUR. No Kredīta

izraksta (lietas 35. lapa) ir redzams, ka minētā naudas summa tika novirzīta aizdevuma pamatsummas dzēšanai un pēc minētās naudas summas

novirzīšanas Atbildētāja parāds (neatmaksātā aizdevuma summa) Prasītājam ir 35 598,29 EUR.

Civillikuma 1330. pants nosaka, ka, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam

paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem apstiprinās, ka ar ķīlu kreditora prasījums pilnībā nav apmierināts. Tāpēc tiesa atzīst, ka Prasītājam ir tiesības

neapmierinātā prasījuma daļu prasīt prasības kārtībā, jo bezstrīdus kārtībā saistību apmierināšana iespējama tikai ķīlas apmērā. Ņemot vērā minēto, tiesa

atzīst Prasītāja prasījumu par pamatparāda 25 000 EUR apmērā piedziņu no Atbildētājiem par pamatotu. Turklāt ir konstatējams, ka Prasītājs ir cēlis

prasību, lūdzot piedzīt no Atbildētājiem neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 25 000 EUR apmērā, kas ir mazāka nekā faktiski neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma - 35 598,29 EUR.

Civillikuma 1. pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Minētais labas ticības princips nozīmē, ka katram

civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Tiesai nav

pamata atzīt, ka uz prasības celšanas brīdi Prasītāja prasījums būtu pretējs Civillikuma 1. pantā noteiktajam labas ticības principam, tiesa atzīst, ka

prasījums ir samērīgs, un tiesai nav pamata apšaubīt šādu parāda aprēķinu.

Saskaņā ar Civillikuma 1811. pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Atbildētājs/pers. D/ tiesas sēdē norādīja, ka atzīst prasību par parāda 10 000 EUR apmērā piedziņu, bet nespēja pamatot to, kāpēc prasība tiek

atzīta šādā apmērā. Tāpat Atbildētājs nav arī lietā iesniedzis pierādījumus, ka viņš ir veicis aizdevuma atmaksu tādā apmērā, ka neatmaksātā aizdevuma

summa uz lietas izskatīšanas dienu sastādītu 10 000 EUR, lai gan, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz

parādnieku. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto parāda apmēru, jo tas apstiprinās ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem to kopumā.

Prasītājs lūdz neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 25 000 EUR apmērā piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/.

Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Panta normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojuma

līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku. Solidāras saistības nodibināšanas definīcija ir sniegta Civillikuma 1670. pantā, kas

nosaka, ka par solidāru prasījums vai saistība atzīstama tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem

parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt.

Savukārt Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā norādīts – kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie

galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās

atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Tādējādi ir secināms, ka galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu un galvinieks ir subsidāri atbildīgs par

parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar

kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Saskaņā Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāts savā 2012. gada 7. marta spriedumā lietā Nr. SKC-115 un 2013. gada 14. jūnija nolēmumā lietā Nr. SKC-161/2013 norādījis, ka

vērtējot, vai galvenais parādnieks un galvinieks ir solidāri atbildīgi par aizdevuma līguma saistību izpildīšanu, jāņem vērā galvojuma būtība. Ja kāda naudas

summa tiktu aizdota nedalīti divām personām, tad nebūtu loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru – par galvinieku. Abiem būtu jābūt solidāriem

parādniekiem no paša sākuma. Iespējama arī kopīga aizņemšanās, nosakot katra daļu, piemēram, katram puse. Šādu saistību vēlāk aizņēmēji ar

atsevišķu līgumu var pārveidot par solidāru un par to paziņot kreditoram. Solidārais parādnieks, pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt

no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686. pants). Divu solidāru parādnieku gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim

galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā parādnieka prasīt visu samaksāto, kas Civillikuma 1692. pantā, izteikts ar vārdiem

„neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”, proti, neatsvabinot parādnieku no viņa uzņemtās saistības, prasījums piesakāms regresa kārtībā.

Galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs

noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību,

ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā. Tādējādi tiesai jāpiekrīt

Senāta viedoklim, ka arī šajā lietā galvojuma līgumā expressis verbis iekļautais nosacījums, ka galvinieks kopā ar parādnieku uzņemas solidāru saistību

pret banku, nevar mainīt galvojuma institūta akcesoro raksturu un nodibināt solidāru saistību.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1673. pantu līgums

nodibina solidāru saistību tikai tad, kad līdzēji to tieši noteikuši, izteikumam jābūt nepārprotamam. Līgumam jābūt noslēgtam starp personām, kas

nodibina solidāru saistību pret kādu kreditoru. Nepietiek ar viena iespējamās solidārās saistības dalībnieka (kopparādnieka) paziņojumu kreditoram.

Tiesas ieskatā galviniekam bija iespēja, paužot izpratni, ka viņš no galvinieka pārtaps par aizņēmēju, noslēgt šādu vienošanos ar galveno parādnieku.

Taču tas nozīmētu pārveidojumu, kurā galvojums beidz pastāvēt.

Tā kā konkrētajā gadījumā naudas summa netika aizdota nedalīti abiem atbildētājiem – /pers. D/ un /pers. E/ - un Atbildētāji no paša sākuma nav

atzīstami par solidāriem parādniekiem, tad atbildētājiem nevar uzlikt solidāru atbildību par neizpildītajām saistībām. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka konkrētajā

gadījumā parāda 25 000 EUR apmērā piedziņa no /pers. E/ ir nosakāma subsidāri ar parādnieku /pers. D/, nevis solidāri kā to lūdzis Prasītājs. Līdz ar to

prasība apmierināma daļēji.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības

pieteikumā. Atbildētāji savas saistības pret Prasītāju nav izpildījuši prasībā norādītajā apmērā un termiņā, tādējādi no atbildētāja /pers. D/, bet piedziņas

neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā par labu AS “Swedbank” ir piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 25 000 EUR apmērā.

Tiesa atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ rakstveida paskaidrojumos izteiktos iebildumus uzskata par nepamatotiem. Tiesa atzīst, ka prasības

pieteikumā ir norādīts uz apstākļiem par parāda rašanos un tā apmērs, kā arī par saņemto naudas līdzekļu apmēru no ieķīlātā nekustamā īpašuma

pārdošanas izsolē un par to novirzīšanu aizdevuma summas daļējai dzēšanai, kā arī par parāda atlikumu. Prasības pieteikumam ir pievienoti šos apstākļus

pamatojoši dokumenti, ar kuriem Atbildētāji bija tiesīgi iepazīties. Tiesai nav pamata arī apšaubīt Prasītāja norādīto, ka jebkurš bankas klients ir tiesīgs

pieprasīt un saņemt bankā dokumentus, kas saistīti ar klienta kredītsaistībām, ko Atbildētāji bija tiesīgi izmantot.

Lietā iesniegta Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/izdruka (lietas 41.a lapa) par

atbildētājai /pers. E/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese D/. Minētais dokuments ir attiecināms uz prasības pieteikumā ietverto pieteikumu par

prasības nodrošināšanu un ir ticis izvērtēts jau 2015. gada 27. oktobrī, pieņemot lēmumu par pieteikuma par prasības nodrošināšanu noraidīšanu.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].

Prasītājs lūdz noteikt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās un neatmaksātās aizdevuma

summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1765. panta pirmās daļas noteikumiem, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tad tie ir seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1759. panta 1. un 2. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu [..] šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad

viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis.

Tā kā Atbildētāji pēc Prasītāja vienpusējas atkāpšanās no Aizdevuma līguma parādu (aizdevumu) nav atdevis un tas ir Prasītāja kapitāls, tad tiesa

atzīst, ka ir nosakāmas Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% gadā

no neatmaksātās parāda pamatsummas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru

nosaka Civillikuma 1759., 1765. pants.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītājs, iesniedzot prasību, ir samaksājis valsts nodevu 1 091,66 EUR (lietas 16. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR

(lietas 18. lapa), kopā samksājot tiesas izdevumus 1 099,49 EUR apmērā. Tā kā parāda piedziņa no atbildētājiem ir noteikta subsidāri, tad tiesa atzīst,

ka tiesas izdevumi 1 099,49 EUR apmērā par labu Prasītājam ir piedzenami no atbildētāja /pers. D/, bet piedziņas neiespējamības vai dāļējas piedziņas

gadījumā – no atbildētājas /pers. E/.

Prasītājs ceļot prasību ir samaksājis arī valsts nodevu 125 EUR apmērā (lietas 17. lapa) par prasības nodrošinājuma pieteikumu. Tā kā pieteikums

par prasības nodrošināšanu ar Jelgavas tiesas tiesneses 2015. gada 27. oktobra lēmumu ir ticis noraidīts, tad nav pamata minētos tiesas izdevumus piedzīt

no Atbildētājiem.

No uzziņas lapas un uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 1., 2. lapa) ir redzams, ka lietā kopumā ir radušies ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 20.41 EUR apmērā. Līdz ar to no atbildētāja /pers. D/ valsts labā ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,58

EUR apmērā, kas ir starpība starp Prasītāja samaksātajiem un lietā aprēķinātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem. Piedziņas neiespējamības

gadījumā vai nepilnas piedziņas gadījumā minētie tiesas izdevumi valsts labā ir piedzenami no atbildētājas /pers. E/.

Tiesa izskaidro, ka par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs

Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu atbildētājiem, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā, piedzīt no /pers. E/, personas

kods /personas kods/, par labu AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, parādu 25 000 EUR (divdesmit pieci tūkstoši euro) un tiesas

izdevumus 1 099,49 EUR (viens tūkstotis deviņdesmit deviņi euro, 49 centi) apmērā, piedzītās summas ieskaitot kontā

Nr. LV66HABA0001408028920, AS „Swedbank”.

Noteikt AS „Swedbank” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet

vēl nepiedzītās parāda summas – 25 000 EUR.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā, piedzīt no /pers. E/, personas

kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,58 EUR (divpadsmit euro, 58 centi)

Par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija,

Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt atbildētājiem termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu

iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas

tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena - 2016. gada 30. maijs.

Tiesnese K. Zaura