Court partially allowed bank's small claims suit for unpaid loan principal, interest, and penalty against defaulting borrower.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the bank's small claims action, ordering the defendant to pay the remaining loan principal, accrued interest, and a reduced penalty while rejecting the claim for the car's value. The plaintiff argued that the defendant defaulted on a refinanced loan, preventing the bank from seizing the vehicle to offset the debt. The court ruled that the specific monetary claims were valid but the request to recover the car's value was inadmissible in this context.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 195. un 250.25. panti; Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1720., 1753., 1756., 1757. un 1759. panti; The court partially allowed a small claims action for loan repayment, interest, and penalty, while rejecting the claim for the collateral vehicle's value due to procedural limitations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33379714
Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 28.novembrī
Rīgas rajona tiesas tiesneses I.Lipska rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par
naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 7.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2007.gada 7.augustā puses noslēgušas aizdevuma līgumu Nr. Z-5135/2008, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums
4560 euro apmērā automašīnas FORD FOCUS iegādes refinansēšanai.
2010.gada 12.februārī puses noslēgušas papildnolīgumu pie aizdevuma līguma, kurā aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2012.gada
26.februārim un noteikts, ka atbildētāja neatmaksātā kredīta pamatsumma ir 2090,57 euro. Vienlaicīgi puses noslēgušas vienošanos, saskaņā ar kuru
prasītāja atcēlusi uz 2010.gada 12.februāri saskaņā ar aizdevuma līgumu aprēķināto līgumsodu 1405,68 euro apmērā.
Atbildētājs nav veicis aizdevuma un procentu maksājumus saskaņā ar pielīgto.
Aizdevuma līguma noteikumi noteic, ka prasītājai ir tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no atbildētāja pirms termiņa atmaksāt kredītu,
procentus un līgumsodu, ja atbildētājs pārkāpj līguma noteikumus.
Ar 2011.gada 5.oktobra paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu atbildētājam dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētājs
saistības nav izpildījis. Līgums izbeigts ar 2011.gada 17.oktobri.
Atbildētāja no aizdevuma līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības sastāda 1992,46 euro: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma
902,62 euro, līgumiskie procenti 39,19 euro, likumiskie procenti 148,03 euro un līgumsods 902,62 euro.
Prasītājai nav zināma automašīnas atrašanās vieta, līdz ar to prasītāja nevar pārņemt automašīnu savā valdījumā, lai realizētu komercķīlas tiesības un
dzēstu atbildētāja saistības, kas izriet no aizdevuma līguma.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1720., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta pirmo daļu, 1765., 1934., 1943., 1946.pantu,
prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 1992,46 euro, tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus - 6%
gadā no parāda pamatsummas par laiku līdz nolēmuma izpildes dienai.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots. Puses nav pieteikušas
noraidījumu tiesnesim.
Par tiesvedību atbildētājs informēts, nosūtot prasības pieteikumu un paziņojumu par lietas izskatīšanu uz atbildētāja pēdējo zināmo dzīvesvietu. Tā
kā atbildētājam dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru norādījis lietas dalībnieks, par tiesvedību atbildētājs informēts Civilprocesa likuma 59.panta
kārtībā ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Tiesa konstatē, ka pušu starpā pastāv tiesiskās attiecības, kas izriet no 2007.gada 7.augusta aizdevuma līguma, kurā puses vienojušās par
aizdevuma izsniegšanu 4560 euro apmērā.
Ar 2010.gada 12.februāra pušu papildnolīgumu pie aizdevuma līguma puses vienojušās, ka uz 2010.gada 12.februāri atbildētāja neatmaksātā
kredīta pamatsumma ir 2090,57 euro un kredīta atmaksas termiņš noteikts līdz 2012.gada 26.februārim.
Ar 2010.gada 12.februāra vienošanos pie aizdevuma līguma banka atcēlusi aizņēmēja pienākumu maksāt līgumsodu 1405,68 euro apmērā ar
noteikumu, ja tiek kavēti maksājumi, tad bankai ir tiesības prasīt atceltā līgumsoda samaksu.
Sakarā ar atbildētāja pieļauto saistību neizpildi, atbilstoši līguma noteikumiem (2.3.2.punkts) un Civillikuma 1589.pantam, banka izmantojusi
vienpusējas atkāpšanās tiesības no līguma ar 2011.gada 17.oktobri, sakarā ar ko atbildētājam iestājies pienākums atmaksāt piešķirtā kredīta summu. Ar
atkāpšanos no līguma pušu tiesības un pienākumi būtiski mainās – aizņēmējam tiek anulēti viņam labvēlīgi aizdevuma atmaksāšanas noteikumi. Tas
nozīmē, ka viņam atlikusī aizdevuma summa jāatmaksā nekavējoši.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar materiāliem pievienoto 2007.gada 7.augusta aizdevuma līgumu Nr. Z-5135/2007 prasītāja piešķīrusi atbildētājam aizdevumu.
Saskaņā ar līgumā pielīgtām saistībām (līgumu 1.3.punkts) papildus aizdevuma atmaksai atbildētājs pielīdzis pienākumu maksāt prasītājai procentus
par aizdevuma lietošanu 12,5% gadā.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbildētājs nav apstrīdējis noslēgtā līguma tiesiskumu, un tiesai nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījis un saņemto aizdevumu
līgumā noteiktā kārtībā un termiņā atmaksājis.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs nav atmaksājis prasītājai saņemto aizdevumu 902,62 euro, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam
pierādījumi tam, ka samaksa veikta ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams neatmaksātais aizdevums.
Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti
(Civillikuma 1946.pants).
Saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem atbildētājs par aizdevuma izmantošanu pielīdzis sev pienākumu maksāt 12,5 procentus gadā.
Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus arī šo saistību izpildei, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami procenti par aizdevuma
izmantošanu 39,19 euro, kas aprēķināti par laiku no 2011.gada 29.aprīļa līdz 2011.gada 17.oktobrim.
Prasītāja procentus par aizdevuma izmantošanu uzskaitījusi par faktisko aizdevuma izmantošanas laiku līdz līguma vienpusējai izbeigšanai no bankas
puses, prasības summas aprēķina pareizība nav apstrīdēta un arī tiesai nav pamata to apšaubīt.
Izmantojot pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, prasītāja ņēmusi vērā, ka līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats
pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma
izbeigšanās. Līgumiskie procenti aprēķināti līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedums
lietā Nr. SKC-644/2013).
Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).
Saskaņā ar aizdevuma līguma 3.punktu par katru maksājumu kavējumu dienu aizņēmējs pielīdzis pienākumu maksāt aizdevējam līgumsods 1%
dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas.
Ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības uz līgumsoda piedziņu saskaņā ar paša
atbildētāja uzņemtām saistībām un Civillikuma 1716., 1720.pantā ietverto regulējumu par kreditora tiesībām prasīt līgumsoda samaksu nokavējuma
gadījumā. Vienlaikus tiesa atzīst, ka piedzenamā līgumsoda apmērs ir samazināms līdz 10% no piedzenamās pamatsummas apmēra, jo judikatūrā ir
nostiprinājusies atziņa, ka tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu atzīstams soda samērīguma
princips, un jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus, ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar
Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.
SKC-113/2010). Šobrīd uz lietas izskatīšanas dienu likumdevējs ir izvērtējis līgumsoda samērīgumu un piemērošanu līgumattiecībās, Civillikuma
1716.panta trešajā daļā atzīstot, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā
ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Lai arī minētā panta noteikumi nevar tikt tieši piemēroti pušu tiesiskajās
attiecībās, jo līgumsods ir aprēķināts par laika periodu līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim, tomēr tiesas vērtējumā tā ir atzīstama par likumdevēja
noteiktu mērauklu soda samērīgumam.
Pie minētiem apstākļiem no atbildētāja ir piedzenams līgumsods 90,26 euro.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot tā apmēru.
Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda
summas par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka atbildētājs turpina kavēt saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai piederošu kapitālu, prasītājai
nosakāmas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas, kā arī no atbildētāja piedzenami prasītājas aprēķinātie likumiskie procenti
148,03 euro, kas aprēķināti par laiku no 2011.gada 18.oktobra līdz 2014.gada 26.jūnijam.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu (ko tiesa samazinājusi),
kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos
procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram 177,02 euro, ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro un ar sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 17,37 euro, kopā 199,09 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nav sedzis prasītājas veiktais maksājums, ir piedzenami no
atbildētāja par labu valstij. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs sastāda 8,58 euro, līdz ar ko no
atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,88 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195. un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, neatmaksāto
aizdevuma pamatsummu 902,62 euro, līgumiskos procentus par laiku no 2011.gada 29.aprīļa līdz 2011.gada 17.oktobrim 39,19 euro, likumiskos
procentus par laiku no 2011.gada 18.oktobra līdz 2014.gada 26.jūnijam 148,03 euro, līgumsodu 90,26 euro un tiesas izdevumus 199,09 euro, kopā
piedzīt 1379,19 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit deviņi euro un 19 centi).
Noteikt, ka AS “NORVIK BANKA” ir tiesības par laiku no 2014.gada 27.jūnija līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā
no neatmaksātās pamatparāda summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,88 euro (trīs euro un 88 centi).
Sprieduma labprātīgai izpildei /pers. B/ noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Tiesu administrācija, NMR 90001672316,
saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, lietā Nr. C33379714, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona
tiesā.
Tiesnese