Court allows debt collection for unpaid maintenance fees and contract penalty damages against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for debt collection against the tenant for unpaid maintenance fees and contractual penalties. The defendant admitted the facts but refused to pay, leading the court to recognize the debt based on the contract terms and lack of evidence for payment. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the principal debt, accrued penalties, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civillikuma 1511., 1587., 1716.-1724., 1779. p. - When a defendant fails to contest the facts of a claim and no evidence of performance is presented, the court may recognize the claim as proven and award damages including contractual penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. /lietas numurs/
Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 12.jūnijā
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Augustāne ar sekretāri
M.Murašku, piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē, izskatījusi civillietu sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Baložu komunālā saimniecība”
prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu,
noskaidroja
Rīgas rajona tiesā 2012.gada 22.februārī saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baložu komunālā saimniecība”
(turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā
norādīts, ka prasītājas valdījumā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja Nr.7 kas atrodas /adrese/. /pers. B/ ir minētās mājas
dzīvokļa Nr.32 īpašniece.
2006.gada 3.jūlijā starp atbildētāju, no vienas puses, un prasītāju, no otras puses, tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru prasītāja
apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt atbildētāja apņēmās segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar
dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem.
Starp pusēm parakstītais līgums paredz, ka par kārtējo mēnesi līdz mēneša beigām atbildētājai jāmaksā maksa par mājas
uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas ir noteikta Ls 0,195/m2 apmērā. Savukārt, parakstītajā līguma 9. punktā ir norādīts, ka gadījuma,
ja maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālie maksājumi, kas izdarāmi vienlaikus ar
maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiek veikti ar kavējumu, par katru nokavēto dienu maksājams
līgumsods 0,1% apmērā no kopējo parādu summas.
No 2008.gada 1.janvāra atbildētājai sāka veidoties parāds, kas rada prasītājai būtiskus zaudējumus.
Uz 2012.gada 7.februāri atbildētājas parāda apmērs sastāda Ls 6’421,48 apmērā, tai skaitā, parāda pamatsumma Ls 5’013,23,
līgumsods Ls 1’408,25.
2011.gada 1.augustā starp prasītāju, no vienas puses, un SIA ,,JurFin”, no otras puses, tika noslēgts Pielikums Nr.2, 2011.gada
1.augustā starp SIA „Baložu komunālā saimniecība” un SIA ,,JurFin” noslēgtajam Līgumam par juridisko apkalpošanu. Saskaņā ar
dotā līguma nosacījumiem, SIA ,,JurFin”, ir uzdots veikt parāda piedziņu no atbildētājas.
Atbildētāja ir brīdināta par nepieciešamību apmaksāt savu parādu. 2010.gada 29.jūlijā prasītājs iesniedza Rīgas rajona tiesā
pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret Atbildētāju. Tiesa 2010.gada 30.augustā ir saņēmusi
atbildētājas atbildi uz brīdinājumu, kurā atbildētāja norāda, ka saistību neatzīst, sakarā ar ko tiesa nolēma izbeigt tiesvedību.
Ņemot vērā izklāstīto un pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 1716.-1724. un 1779.p.p., prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/,
par labu SIA „Baložu komunālā saimniecība”, reģistrācijas Nr.40003201921, parāda summu, kas sastāda Ls 6’421,48 apmērā, kā arī
piedzīt no valsts nodevas summu Ls 272,74.
Rīgas rajona tiesā 2012.gada 17.augustā saņemts pieteikums par prasības nodrošinājumu, kas ar Rīgas rajona tiesas
2012.gada 20.augsuta lēmumu tika apmierināts.
2012.gada 16.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst. Laika periodā no 2008.gada līdz
2011.gada jūnijam nebija finansiālu iespēju norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, jo bija vienīgais apgādnieks ģimenē, vīrs
zaudēja darbu un veselības problēmu dēļ bija darba nespējīgs. Sakarā ar to, ka ir hipotekārais dzīvokļa kredīts, sociālajā dienestā
netika piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, līdz ar to netika veikti maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem. Sākot no 2011.gada
jūnija finansiālais stāvoklis uzlabojās, vīrs atrada darbu un radās iespēja sākt maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī segt
parādu. Griezās pie prasītājas, lai vienotos par iespēju sākt maksāt radušos parādu. Mutiskā sarunā tika risināts jautājums, ka vara
maksāt no 100-150 Ls mēnesī, kas pietiktu, lai nosegtu tekošos rēķinus un nelielu daļu parāda. Atsākot maksāt par saņemtajiem
pakalpojumiem, veica iemaksu, kas bija aptuveni trīs mēnešu maksājumu apmērā. No prasītājas darbinieku puses saprata, ka
kavējuma nauda vairs nepieaug, ja tiek veikti regulāri maksājumi. Katru mēnesi līdz pat 2012.gada aprīlim ir veikusi maksājumu
tekošā mēneša pēdējā dienā. Veicot maksājumus, norādīja maksājuma mērķī, par ko tā summa ir maksāta, taču prasītāja novirzīja
maksājumus soda procentu dzēšanai, tajā pat laikā pamatsummai pierēķinot kavējuma procentus. Ir izveidojusies aritmētiskā
progresija. Uzskata, ka šāda parāda summa ir izveidojusies darbinieku neizdarības dēļ. 2011.gada augustā apmaksājusi ūdens
skaitītāju nomaiņu gan karstajam, gan aukstajam ūdenim. Faktiski skaitītāji tika nomainīti tikai novembrī. Prasītāja trīs mēnešus
aprēķināja izlietoto ūdens daudzumu rēķinot 4 m3 ūdens izlietojumu uz cilvēku, tādēļ katru mēnesi tika aprēķināta summa par 16 m3
karstā un arī aukstā ūdens izlietojums. Apzinās, ka ir radušās parāda saistības neatkarīgu apstākļu dēļ, taču ir centusies iespēju
robežās dzēst.
Prasītājas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka prasību uztur pilnā apmērā. Papildus norādīja, ka parāda rašanās periods ir no
2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 2.aprīlim. Piecu gadu laikā atbildētāja ir iemaksājusi Ls 585,00 apmērā. Parakstītā vienošanās
netika pildīta no atbildētājas puses. 2013.gada 5.augustā atbildētāja ir veikusi maksājumu Ls 100,00 apmērā. Uz doto brīdi parāda
summa ir EUR 13’252 apmērā.
Atbildētāja 2013.gada 2.jūlija tiesas sēdē norādīja, kaprasību atzīst daļēji. Situācija izveidojās tā, ka palika bez darba, ir iebildumi
par prasītājas aprēķiniem, nepiekrīt soda procentiem. Bija situācija, kad sāka maksāt maksājumus un tie esot novirzīti soda
procentiem, nevis pamatparādam. Pamatparāds turpināja augt un pieauga arī soda procenti. Esot lūgusi apstādināt soda procentus,
bet prasītāja norādīja, ka nav iespējams. Pusotru gadu maksāja pamatsummu un Ls 40,00 klāt, kā arī esot draudējuši atslēgt ūdeni.
Visa naudas, kas tika maksāta tika novirzīta soda procentiem.
Atbildētāja 2014.gada 3.jūnija tiesas sēdē neieradās. 2014.gada 3.jūnijā tiesā saņemts iesniegums no atbildētājas, kurā norāda, ka
darba apstākļu dēļ nevarēs ierasties uz tiesas sēdi. Nav lūgts atlikt tiesas sēdi.
Tiesa, izvērtējot prasītāja pārstāves viedokli un lietas materiālus, nekonstatē Civilprocesa likumā 209. un 210.pantos minētos šķēršļus
lietas izskatīšanai bez atbildētāju klātbūtnes.
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka
prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu Ls 5’013,23 jeb 7’133,18 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Ar lietai klāt pievienoto 2006.gada 3.jūlija Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu redzams, ka starp prasītāju
SIA „Baložu komunālā saimniecība” un atbildētāju /pers. B/ noslēgts līgums, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmās uzturēt un
apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt atbildētāja apņēmās segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas
uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem (lietas 7.lapa).
Saskaņā ar likuma„Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantudzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās
mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa
īpašuma lielumam, kā arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai
nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Tiesa secina, ka prasītāja savu prasījumu pamato tostarp ar pašas veikto aprēķinu, kurā atbildētāju parāds par laika periodu no
2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 2.aprīlim aprēķināts Ls 5’013,23 apmērā (lietas 9.-10.lapa).
No lietas materiāliem pievienotajam rēķiniem redzams, ka parāda apmērs līdz tiesas sēdes dienai ir pieaudzis, bet prasītāja prasību
uzturēja uz prasības norādītajiem apstākļiem un negrozīja prasības pieteikumu un nelūdz no prasītājas piedzīt lielāku parāda summu,
tā pat prasītāja ir norādījusi, ka prasību atzīst daļēji, bet nav norādījusi kādā apmērā un kurā daļā atzīst prasību.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un parāda esamību par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz
2012.gada 2.aprīlim 7’133,18 euro apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu Ls 1’408,25 jeb 2’003,76 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību
saņemt līgumiskos procentus.
Ar līguma 3.12.punktu prasītāja pielīga tiesības aprēķināt līgumsodu 0,1% apmērā par katru maksājuma kavējuma dienu no kopējās
parāda summas.
No parāda aprēķinā norādītā izriet, ka līgumsods ir aprēķināts par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 2.aprīlim un
tas sastāda Ls 1’408,25 jeb 2’003,76 euro apmērā.
Lietā nav iesniegti pierādījumi saistības izpildei, tādēļ ievērojot Civillikuma 1838.pantu, kas noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda
tam, kas to apgalvo, tiesa atzīst prasību par līgumsoda piedziņu 2’003,76 euro apmērā par pamatotu.
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību, un
atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par tādiem, kas nav jāpierāda.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, tādējādi
atbildētāja ir pielaidusi parāda samaksas nokavējumu. Pie šādiem apstākļiem prasība ir atzīstama par pierādītu un ir apmierināma
pilnā apmērā.
Ievērojot Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu, tiesa atzīst, ka atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi -
nomaksātā valsts nodeva Ls 272,74 jeb 388,07 euro par prasības pieteikuma iesniegšanu (lietas 6.lapa), valsts nodeva Ls 50 jeb
71,14 euro apmērā par prasības nodrošinājumu (lietas 26.lapa).
Atbilstoši valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo
daļu, solidāri no atbildētājiem piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu
piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi), kuru uz sprieduma taisīšanas brīdi nesamaksātā daļa sastāda 13,65 euro (lietas
2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma
likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587.p., Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civilprocesa likuma 5., 8., 92., 93., 94., 97., 191., 193.p.,
tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Baložu komunālās saimniecība”, reģistrācijas
Nr.40003201921, parādu 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 2.aprīlim 7’133,18 euro, līgumsodu 2’003,76 euro, valsts nodevu par
prasības pieteikuma iesniegšanu 388,07 euro, valsts nodevu par prasības nodrošinājumu 71,14 euro, bet pavisam kopā 9’596,15
euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit seši euro un 15 centi) apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,65 euro
(trīspadsmit euro un 65 centi) apmērā, samaksu veicot sekojošā kontā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un
uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par
tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas
rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I.Augustāne