Small claims court allows claim for debt and costs where defendant admitted partial debt but failed to pay full amount.

Lieta Nr.C30373515

Lietvedības Nr.C0770-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 23.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute

ar tiesas sekretāri S.Irbi

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei, zvērinātai advokātei R.Vētriņai,

atbildētājai /pers. B/,

2017.gada 9.martā izskatījusi atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā

pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 31.martā tiesā saņemts prasītāja /pers. C/ maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers.

B/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014. gada 18. janvārī, nākamajā dienā pēc sievas nāves, prasītājs smagi

saslimis un nonācis slimnīcā. Atbildētāja - mirušās sievas radiniece /pers. B/ - ieradusies slimnīcā un piedāvājusi savu

atbalstu: palīdzību saimniecībā, pārtikas iegādē, komunālo maksājumu kārtošanā u.tml.

Kā skaidrojusi atbildētāja, lai varētu pilnvērtīgi sniegt palīdzību, nepieciešama pilnvara. 2014. gada 29. janvārī

atbildētāja uzaicināja uz slimnīcu notāru un prasītājs parakstīja notāra sagatavoto pilnvaru, ar kuru atbildētāja tika pilnvarota

saņemt prasītājam pienākošos naudas līdzekļus, nokārtot formalitātes, kas saistītas ar sociālās palīdzības un medicīnisko

pakalpojumu saņemšanu, vest visas manas lietas un pārstāvēt visās iestādēs un institūcijās, saņemt adresētus sūtījumus.

(29.01.2014. pilnvara).

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas prasītājs nokļuvis rehabilitācijas centrā /Nosaukums A/, mājās tika pārvests

februārī. Tikai aprīlī sācis iziet ārā un pamazām atgūt patstāvību. Šajā laikā atbildētāja gādāja no veikala pārtiku, zāles no

aptiekas un, pēc viņas vārdiem, kārtojusi visus dzīvokļa maksājumus. Bijusi arī noruna par krājkonta atvēršanu bankā, kurā

noguldīt pensijas atlikumu pēc nepieciešamo izdevumu veikšanas. Šim nolūkam viņa bija paņēmusi bankas norēķinu karti ar

PIN kodu un visas veikalu atlaižu kartes.

Ņemot vērā, ka prasītājs atveseļojās, arvien mazinājās vajadzība pēc palīdzības. Atbildētāja turpinājusi kārtot

finanšu lietas. Paļāvies uz atbildētājas skaidrojumiem par to, ka visi maksājumi tiek kārtoti pienācīgi.

Kad saņēmis mājas apsaimniekotāja rēķinu par 2014.gada augustu, uzzinājis, ka par dzīvokli ir uzkrāts vairāk

nekā 500 EUR liels parāds. Atbildētāja parāda esamību noliedza, sākotnēji skaidrojot to ar kļūdu rēķinā. Tomēr no nākamā

rēķina kļuvis skaidrs, ka parāds patiešām bija un atbildētāja to 15. septembrī daļēji dzēsusi. Sakarā ar to, sācis interesēties

par naudas izlietojumu no prasītāja bankas konta un konstatēja, ka ne vien nav veikti maksājumi par dzīvokli un nav veidots

uzkrājums, bet atbildētāja sistemātiski ir tērējusi naudu savām vajadzībām. 2014. gada 22. janvārī, kad atradās slimnīcā un

pirms izdeva pilnvaru /pers. B/, prasītāja konta atlikums bankā bija 601,16 EUR. Turpmāk vairs nekādus skaidrojumus un

arī norēķinu no atbildētājas nav saņēmis.

Kā redzams no bankas izraksta, atbildētāja no prasītāja naudas savām vajadzībām ir iztērējusi ne mazāk kā EUR

1535,29. Nauda tērēta frizētavā, restorānos, veikti daudzi dažādi pirkumi. Tas, ka pirkumi izdarīti atbildētājas personiskajām

vajadzībām, redzams no pirkumu izdarīšanas laika un veikalu atrašanās vietas pilsētā. Atbildētājas nevērīgā attieksme pret

naudu un nelietderīgā tērēšana redzama arī, piemēram, no tā, ka nevajadzīgi bieži bankomātā pieprasīta bilance, pat vairākas

reizes dienā, kā arī ir veikta skaidras naudas izņemšana no citu banku bankomātiem, par ko tiek iekasēta komisijas maksa.

Pilnvarnieks, /pers. B/ ne vien pieļāvusi neuzmanību, bet ar savu apzinātu rīcību radījusi prasītājam zaudējumus.

Labprātīgi vienoties par iztērētās naudas atdošanu atbildētāja atteikusies, sakarā ar to bija spiests bloķēt bankas norēķinu

karti un internetbankas kodu karti, kuras joprojām palikušas atbildētājas rīcībā, saņemt jaunas kartes bankā un ar notāra

starpniecību atsaukt atbildētājai izdoto pilnvaru (pilnvarojuma atsaukums). Prasītājs ir pensionārs, pēc sievas nāves dzīvojis

viens. Atbildētājas rīcības rezultātā materiālais stāvoklis ir pasliktinājies.

Prasība pamatota uz Civillikuma 2295. pantu, 2298. pantu, 2300. pantu, 2301. pantu, 2304. pantu, 2305. pantu,

1770. pantu, 1779. pantu, 1786. pantu.

Prasītājs lūdz tiesu, piedzīt no atbildētājas /pers. B/, par labu prasītājam EUR 1572,16 un visus tiesāšanās

izdevumus.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2015.gada 7.aprīļa lēmumu prasītājs pilnībā atbrīvots

no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos par prasības pieteikuma iesniegšanu pret atbildētāju par parāda piedziņu.

2017. gada 2. martā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros atbildētāja norādījusi, ka prasību neatzīst,

paskaidro, ka 29.01.2014. prasītājs atbildētājai ir iesniedzis pilnvaru, cita starpā piešķirot tiesības saņemt prasītājam

pienākošās naudas summas. Nav strīda par to, ka pilnvara bija nepieciešama cita starpā, lai varētu iegādāties prasītājam

pārtiku un citas prasītājam nepieciešamas lietas, izmantojot paša prasītāja naudas līdzekļus, kā arī veiktu citas darbības

saskaņā ar prasītāja atsevišķajiem norādījumiem, izsniegtās pilnvaras ietvaros. Kā jau pats prasītājs ir apliecinājis savā

prasības pieteikumā, atbildētāja gādājusi viņam pārtiku un zāles no aptiekas, tādējādi godprātīgi pildot prasītāja uzdevumu.

Nav pamatots prasītāja apgalvojums, ka atbildētājai bija jānodrošina, ka sistemātiski un savlaicīgi tiktu veikti maksājumi par

komunālajiem pakalpojumi un citi maksājumi. Konkrēti šāda satura uzdevumu prasītājs nav devis. Kaut arī ar pilnvaru ir

piešķirtas tiesības pārstāvēt prasītāja intereses šai sakarā, nepastāv neviena vienošanās, kas uzliktu atbildētājai par

pienākumu veikt attiecīgas darbības minētajā apjomā.

Iepazīstoties ar prasītāja tiesā iesniegto prasības summas aprēķinu, cita starpa secināja, ka prasītājs tajā ir iekļāvis

maksājumus, kurus atbildētāja nav veikusi, proti, prasības summas aprēķinam pievienotajā konta izdrukā norādītos

maksājumus par laika posmu no 17.10.2014. līdz 12.11.2014. Kaut arī minētajā laika posmā atbildētājai izsniegtā pilnvara

bija spēkā, tas automātiski nenozīmē, ka minētos maksājumus būtu veikusi atbildētāja.

Atbildētāja norāda, ka savām vajadzībām veikusi tikai šādus maksājumus - Maksājuma uzdevuma Nr. 20, EUR 6,10,

maksājuma uzdevuma Nr. 21 EUR 6,24, maksājuma uzdevuma Nr. 27 EUR 15,00, maksājuma uzdevuma Nr.28 EUR 6,54,

maksājuma uzdevuma Nr. 33 EUR 9,65, maksājuma uzdevuma Nr. 34 EUR 18,01, maksājuma uzdevuma Nr. 35 EUR 3,05,

maksājuma uzdevuma Nr. 39 EUR 46,56, maksājuma uzdevuma Nr. 40 EUR 35,00, maksājuma uzdevuma Nr.45 EUR 5,78,

maksājuma uzdevuma Nr. 58 EUR 12,50, maksājuma uzdevuma Nr. 59 EUR 17,32, maksājuma uzdevuma Nr. 69 EUR

9,99, maksājuma uzdevuma Nr.70 EUR 76,88, maksājuma uzdevuma Nr. 71 EUR 31,71, maksājuma uzdevuma Nr. 72 EUR

16,55, maksājuma uzdevuma Nr. 88 EUR 24,92, maksājuma uzdevuma Nr. 89 EUR 20,03, maksājuma uzdevuma Nr. 95

EUR 19,40, maksājuma uzdevuma Nr. 100 EUR 7,67, maksājuma uzdevuma Nr.101 EUR 12,80, maksājuma uzdevuma

Nr.102 EUR 3,90, maksājuma uzdevuma Nr.109 EUR 11,24, kopā EUR 416,84.

Pārējie maksājumi, kā arī citas ar maksājumu veikšanu saistītās darbības, veiktas prasītāja uzdevumā, proti, lai

iegādātos prasītājam nepieciešamas lietas, ko pats prasītājs arī savā prasības pieteikumā ir apliecinājis. Prasītājs nekad nav

prasījis atbildētājai galīgo norēķinu par uzdevuma izpildi, nav patiess prasītāja apgalvojums par šāda norēķina pieprasīšanu,

kā arī prasītājs šādam apgalvojumam nav pievienojis nekādus pierādījumus.

Norāda, ka prasītāja uzdevuma izpildei veltījusi sava laika aptuveni 5 (piecas) stundas dienā, iegādājoties prasītāja

pieprasīto pārtiku un citas lietas, apmeklējot prasītāju veselības aprūpes iestādēs gan Rīgā, gan arī Vaivaros, kā arī veicot

citas darbības prasītāja uzdevumu ietvaros laika posmā no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim.

Prasītājam bijis zināms, ka naudas summu EUR 416,84 patērējusi savām vajadzībām, ņemot vērā ka minētajā naudas

summā ietilpa par paveiktajiem uzdevumiem prasītāja maksājamā atlīdzība. Ņemot vērā, ka rakstveida vienošanās par

atbildētājai maksājamās atlīdzības summu ar atbildētāju un prasītāju netika noslēgta, atlīdzība tikusi rēķināta, ņemot vērā

valsts noteikto minimālo stundu tarifu likmi, kas 2014.gadā bija 1,933 euro stundā.

Kaut arī prasītājs savā prasības pieteikumā ir apliecinājis, ka prasītāja uzdevumu izpildījusi, līdz pat šim brīdim

prasītājs nav pilnībā norēķinājis ar atbildētāju par paveiktajām darbībām uzdevuma ietvaros. Uzskata prasītāja prasību par

tendenciozu, kas celta ar mērķi iedzīvoties uz atbildētājas rēķina.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve, zvērināta advokāte R.Vētriņa uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasībā

norādītajiem apstākļiem un pamata, lūdza tiesu apmierināt prasību un piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos

izdevumus EUR 150 apmērā, papildus paskaidroja, ka atbildētāja nav rīkojusies ar rūpību izpildot uzdoto uzdevumu,

atbildētājai ir jāatbild par prasītājam radītajiem zaudējumiem. Prasītājs atbildētājai pilnvaru atsaucis 2014.gada novembrī,

atbildētāja prasītājam nav nodevusi ne bankas kartes, ne naudas līdzekļus, ne devusi norēķinu par uzdevumu.

Atbildētāja, prasību neatzina, lūdza prasību noraidīt, uzturot tiesai iesniegtos paskaidrojumus, papildus paskaidroja, ka

pilnvara tikusi izsniegta, jo neviens nav varējis aprūpēt prasītāju, gan bankas kartes, gan izņemtos naudas līdzekļus atstājusi

2014.gada septembrī prasītāja mājās, kādas naudas summas atstājusi neatceras, tērētajiem naudas līdzekļiem uzskaiti nav

vedusi, pārsvarā visi maksājumi tikuši izdarīti prasītāja interesēs, pārtikai, medikamentiem, rēķiniem un dāvanām medicīnas

darbiniekiem, norēķinu prasītājam nav sniegusi, puses nebija vienojušās par atlīdzību, uzskata ka ir pelnījusi samaksu par

savām darbībām prasītāja labā.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata prasību par

pamatotu un apmierināmu.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas

balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesa, apmierinot prasību ņem vērā Civilprocesa likuma 192.panta nosacījumus, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā

noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas un Civilprocesa likuma

93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma

189.panta trešā daļa nosaka, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam, bet Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa

nosaka, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. No minētā izriet, ka, taisot

spriedumu lietā, tiesa nedrīkst vadīties no pieņēmumiem, kas nav apstiprināti ar pierādījumiem.

No lietas materiāliem pievienotās 2014.gada 29.janvāra pilnvaras, kas iereģistrēta aktu un apliecinājumu reģistrā Nr.307,

pirmā izraksta kopijas redzams, ka /pers. C/ pilnvarojis /pers. B/ saņemt pilnvaras devējam pienākošos naudas līdzekļus

pastā vai bankās/kredītiestādēs, rīkoties ar visiem pilnvardevēja kontiem, nokārtot visas nepieciešamās formalitātes, kas

saistītas ar sociālās palīdzības un medicīnisko pakalpojumu saņemšanu, pārstāvēt pilnvardevēju valsts un pašvaldību

iestādēs, tajā skaitā saņemt dažādus rēķinus, to starp rēķinus kas saistīti ar pilnvaras devējam piederošo nekustamo

īpašumu apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem un nodokļiem, vest nodokļu lietas,

apmaksāt dažādus rēķinus, vest pilnvardevēja lietas un pārstāvēt intereses visās valsts un pašvaldību iestādēs, institūcijās,

tiesās. Saņemt Latvijas Pasta nodaļās pilnvaras devējam adresētus sūtījumus.

Par pilnvarojuma līguma būtību nosaka Civillikuma 2289.pants, ka ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks,

uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) –zināmu uzdevumu, bet

pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.

Tādējādi pilnvarnieks jeb uzdevuma ņēmējs ar līgumu apsola izpildīt pilnvarotāja doto uzdevumu, uzdevumam jābūt

tādam, kura izpildīšanā ir ieinteresēts pilnvarotājs jeb uzdevuma devējs (Civillikuma komentāri. ceturtā daļa. Saistību

tiesības (1401.-2400.pants) 2.izdevums. Autoru kolektīvs. Prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniska redakcijā 572.lpp.)

No lietas materiāliem pievienotās NORVIK BANKA prasītāja izraksta no konta, ar Nr.LV86LATB0007111099114, par

laika periodu no 01.01.2014. līdz 01.12.2014. redzams, ka pilnvaras darbības laikā no 29.01.2014. līdz 27.11.2014. no

prasītāja konta ir izņemti naudas līdzekļi, veikti maksājumi un norēķini par iegādātām precēm un pakalpojumiem dažādos

veikalos, kafejnīcās, salonos – frizētavās, biļešu tirdzniecības centros, kinoteātros un veiktas bilances pieprasījumi 48

reizes.

No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 27.novembra pilnvarojuma atsaukuma, kas iereģistrēts aktu un

apliecinājumu reģistrā Nr.3555, pirmā izraksta kopijas redzams, ka /pers. C/ atsaucis /pers. B/ 29.01.2014. izdoto pilnvaru.

Tiesa lietas izskatīšanas gaitā konstatēja, ka atbildētāja ir no prasītāja norēķinu konta izņēmusi naudas līdzekļus, kuru

kopsumma norādīta prasības pieteikumā, ko atbildētāja tiesas sēdē apstiprināja. Atbildētāja paskaidrojumos un tiesas sēdē

norāda, ka izņemtā naudas summa kalpojusi, lai varētu iegādāties prasītājam pārtiku, veiktu citas darbības prasītāja

norādījumiem izsniegtās pilnvaras ietvaros. Maksājumus kopš 2014.gada 17.oktobra atbildētāja nav veikusi, norāda, ka

savām vajadzībām ir veikusi maksājumus EUR 416,84 apmērā.

Lietā nav strīds, ka laika posmā no 29.01.2014. līdz 27.11.2014. atbildētājas rīcībā bija prasītāja NORVIK BANKA,

ar konta ar Nr.LV86LATB0007111099114 bankas norēķinu karte un internetbankas kodu karte.

No prasības pieteikumam pievienotā aprēķina un lietā nav strīds, ka no minētā bankas konta par laika posmu no

01.01.2014. līdz 27.11.2014. izmaksāti naudas līdzekļi kopējās summas EUR 4358,24 apmērā. Atrēķinot automātiskos

maksājumus Latvenergo, DzĪKS un 09.01.2014. skaidras naudas izmaksu, t.i. kopējo summu EUR 1220,04 apmērā,

secināms, ka ar pārējiem naudas līdzekļiem EUR 3138,20 apmērā ir rīkojusies atbildētāja.

Lietā nav strīds, ka atbildētāja ir pirkusi prasītājam pārtiku, medikamentus, veikusi maksājumus. Prasītāja ieskatā,

atrēķinot prasītāja vajadzībām veiktos maksājumus un tēriņus atbildētāja savām vajadzībām ir iztērējusi EUR 1535,29

apmērā radot prasītājam zaudējumus minētās summas apmērā.

Prasība pamatota Civillikuma 2295. pantu, 2298. pantu, 2300. pantu, 2301. pantu, 2304. pantu, 2305. pantu, 1770.

pantu, 1779. pantu, 1786. pantu.

Civillikuma 2295.pants nosaka, ka pilnvarniekam jādarbojas, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību, un viņš

atbild pilnvarotājam par katru neuzmanību. Pilnvarnieks, kas nepareizi ziņo pilnvarotājam par savu uzdevumu, atbild par

zaudējumu, kas no tam cēlies.( Civillikuma 2298.pants)

Saskaņā ar Civillikuma 2300.pantu, pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas

vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem.

Civillikuma 2304.pants nosaka, ka pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas peļņu sev pašam, bet viņam viss, ko viņš ar

pilnvarojumu ieņēmis vai dabūjis, izņemot tikai to, ko pilnvarotājs no tā viņam piešķīris, kā arī visas uz uzdevuma pamata

iegūtās lietas, tiesības un prasības, jāatdod pilnvarotājam, neizņemot arī to, ko viņš aiz maldības vai pārkāpjot pilnvarojumu

saņēmis vairāk nekā pienācies. Pilnvarniekam jāatdod savam pilnvarotājam arī saņemtā vai saņemamā peļņa, augļi un

procenti, kā arī viss, kas viņam bijis uzticēts uzdevuma izpildīšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 2305.pantu, pilnvarniekam jādod savam pilnvarotājam norēķins par uzdevuma izpildīšanu un

sevišķi par visiem pie tam bijušiem ieņēmumiem un izdevumiem.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja, kā pilnvarniece prasītājam, kā pilnvarotajam norēķinu par uzdevuma izpildīšanu nav

sniegusi, nav veikusi uzskaiti par ieņēmumiem un izdevumiem.

/pers. B/ Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zaudējuma apmēru nav apstrīdējusi un iebildumus pret prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, zaudējuma aprēķinu nav izteikusi, līdz ar ko, ievērojot Civilprocesa likuma

96.panta piektajā daļā noteikto, tiesai nav pamata to apšaubīt.

Tiesa uzskata par nepamatotu atbildētājas norādi, ka viņai par paveiktajiem uzdevumiem ir maksājama atlīdzība EUR

1,933 stundā un prasītājs nav norēķinājies par atbildētājas paveiktajiem darbiem pilnvaras uzdevuma ietvaros, jo tiesai

netika iesniegti pierādījumi, ka šāda vienošanās starp pusēm pastāvējusi, jo prasītāja pilnvarotā pārstāve šādu faktu noliedz.

Tāpat arī tiesa uzskata par nepamatotu un nepierādītu atbildētājas apgalvojumu, ka 2014.gada septembrī nodevusi

prasītājam bankas karti un naudas līdzekļus un nekādas darbības, tajā skaitā maksājumus no prasītāja konta kopš

2014.gada 17.oktobra nav veikusi, jo lietā šādi pierādījumi nav iesniegti.

Saskaņā ar Civillikuma 2389.pantu, ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa

atprasīt.

Ievērojot konstatētos faktus, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka tieši atbildētāja kā pilnvarniece ir

rīkojusies ar prasītāja norēķinu kontā esošajiem naudas līdzekļiem un lietojusi norēķinu karti pārkāpjot pilnvarotāja dotā

uzdevuma robežas.

Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību

ir nodarījis. Juridiskajā literatūrā un tiesu praksē atzīts, ka zaudējumu atlīdzības piedziņai nepieciešams konstatēt sekojošus

priekšnosacījumus – nodarītāja vaina, kādas personas prettiesiska rīcība, cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un

zaudējumiem, zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja ar savu darbību ir atbildīga par prasītājam nodarītajiem zaudējumiem

EUR 1572,16 apmērā (EUR 1535,29 naudas līdzekļi, kuri nav iztērēti pilnvaras devēja vajadzībām un EUR 36,87 izdevumi

par pilnvarojuma atsaukumu).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājām piedzenami zaudējumi EUR 1572,16

apmērā, kas radušies atbildētājai lietojot prasītāja norēķinu karti, veicot maksājumus un izņemto skaidru naudu bankā un

bankomātos.

Prasītāja pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte R.Vētriņa pieteica lūgumu piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu

saistītos izdevumus EUR 150 apmērā.

Lietas materiāliem pievienotas 09.06.2016. Kvīts AV Nr.26540 un 18.08.2016. Kvīts AV 26541 par kopējo summu

EUR 150 apmērā, par zvērinātas advokātes R.Vētriņas sniegto juridisko palīdzību un prasītāja pārstāvību tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmo punktu, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta

palīdzību ir apmierināmi prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8 500,00 EUR, to

faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierināmās daļas.

Civilprocesa likuma 44.panta 4.daļa nosaka, ka ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50% no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasības apmierinātā daļa sastāda 1572,16 EUR, līdz ar ko, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmo un

ceturto daļu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 150 apmērā.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētājas valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Līdz ar to no atbildētājas par

labu valstij piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 235,82 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

prasības pieteikuma norakstu un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 16,89 EUR apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 42.pantu, 43.panta ceturto daļu, 44.pantu, 74., 93., 96., 97.pantu, 189.-

195., 199., 204.1 pantiem un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. C/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/ naudas

summu EUR 1572,16 (viens tūkstotis pieci simti septiņdesmit divi eiro, 16 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/ ar

lietas vešanu saistītos izdevumus 150 EUR (viens simts piecdesmit euro) apmērā.

Samaksa veicama prasītāja norādītajā kontā: AS “NORVIK BANKA”, konta Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 235,82 EUR (divi simti trīsdesmit

p i e c i eiro un 82 centi), kas iemaksājama kontā: saņēmējs: Valsts kase NMR 90000050138, konts

LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,89

EUR (sešpadsmit eiro, 89 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt, ka dokumenti, kas apliecina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu maksājumu veikšanu ir

iesniedzami Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2017.gada 6.aprīlis.

Tiesnese /paraksts/ A.Zute