Court allows utility company's small claims suit for unpaid heating energy and interest against tenant.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court dismissed the defendant's objections and fully granted the plaintiff's small claims suit for unpaid heating energy. The court found that the defendant, as the property owner, was liable for services consumed in their apartment despite irregular payments and unreachability. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, statutory interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 863., 864., 1756., 1759.1., 1765.1., 1838., Civilprocesa likuma 195., 41.1. panti: The owner of the property is liable for utility services consumed within it, and the burden of proof regarding payment lies with the debtor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12165015
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2015.gada 14.decembrī
Daugavpils tiesa:
tiesnesis Jānis Šauša
ar tiesas sēdes sekretāri Ritu Kačāni- Kampāni,
piedaloties prasītāja pārstāvei /pārstāve/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājs - pašvaldības akciju sabiedrība „Daugavpils siltumtīkli” iesniedza maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. D/, kā prasības
priekšmetu norādot parāda piedziņu par siltumenerģiju, kur galvenais parāds ir EUR 1 883,54.
[2] Tiek paskaidroti apstākļi, kas pamato prasību: Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, ko apliecina zemesgrāmatas informācija. Prasībā
norādīts, ka AS „Daugavpils siltumtīkli” piegādā siltumenerģiju daudzdzīvokļu mājai /adrese/, kurā atrodas Atbildētājam piederošais dzīvoklis,
pamatojoties uz līgumu Nr.105 „Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu”, kas ir noslēgts starp Prasītāju un Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību
“Forštadte”. Paskaidrots, ka saskaņā ar minētā līguma prasībām, Atbildētājam par piegādāto un patērēto siltumenerģiju jāveic maksājumi Prasītājam,
atbilstoši tarifiem un saskaņā ar „Vienošanos par patērētās siltumenerģijas norēķinu kārtību”. Prasītājs apgalvo, ka pakalpojumi Atbildētājam tika sniegti,
bet rēķini tika apmaksāti neregulāri, sakarā ar ko ir izveidojies parāds. Prasītājs paskaidro, ka 2014.gada 27.oktobrī tika iesniegts pieteikums par
saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bet ar Daugavpils tiesas tiesneses zemesgrāmatu nodaļā lēmumu tas atstāts bez izskatīšanas.
[3] Prasība ir pamatota ar Civillikuma 863., 864., 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu”
12.pantu, likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta 3.punktu, un tiek pieteikti sekojoši prasījumi: 1) piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu
par siltumenerģiju par laiku no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 28.februārim EUR 2 288,72 (t.sk., pamatparāds EUR 1 883,54 un nokavējuma
likumiskie procenti EUR 405,18); valsts nodevu par parāda piedziņu EUR 326,29; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70; 2) atzīt Prasītāja
tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus (6%) gadā.
[4] Prasītājs ir iesniedzis papildus pierādījumus un paskaidrojumus. No tiem izriet sekojošais: dzīvokļa īpašuma tiesiskā valdītāja ir bijusi
/pers. E/, kura mirusi /miršanas datums/. 2013.gada 11.septembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts sludinājums par /pers. E/ mantojuma
atklāšanos un AS „Daugavpils siltumtīkli” pieteica savu kreditora prasījumu Ls 1 270,11 apmērā. Prasītājs norāda, ka zvērināta notāre ir paziņojusi, ka
/pers. E/ visu atstāto mantojumu ir pieņēmis /pers. D/, kura pilnvarnieks tika iepazīstināts ar pieteikto kreditora pretenziju. Prasība papildus tiek pamatota
arī ar Civillikuma 701.pantu.
[5] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu un 250.22panta pirmo daļu, Atbildētājam
tika izsūtīts prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības
pieteikt noraidījumu tiesnesim. Tā kā Atbildētājam tiesas dokumenti tika izsūtīti uz deklarēto dzīvesvietu Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajā
kārtībā, tiesa nolēma izskatīt lietu bez Atbildētāja klātbūtnes.
[6] Tiesas sēdē Prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā. Papildus izskaidroja Civillikuma normas par mantojuma, un līdz ar to arī
saistību pārņemšanu. Norādīja, ka /pers. E/ praktiski ir bijusi minētā dzīvokļa īpašniece, kaut gan īpašums nebija reģistrēts zemesgrāmatā, jo māja ietilpst
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Forštadte”.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, uzklausījusi Prasītāja pārstāvi un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu
apsvērumu dēļ: Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas informācija apstiprina, ka Atbildētājam, pamatojoties uz 2014.gada 20.janvāra mantojuma
apliecību, pieder dzīvokļa īpašums Nr.2, /adrese/. Valsts zemes dienesta 2012.gada 8.februāra kadastra izziņā kā minētā īpašuma tiesiskā valdītāja
norādīta /pers. E/. 2013.gada 11.septembrī notārs “Latvijas Vēstnesī” ir izsludinājis /pers. E/ mantojuma atklāšanos un noteiktajā laikā Prasītājs ir
pieteicis kreditora pretenziju par summu Ls 1 270,11 sakarā ar /pers. E/ dzīvokļa īpašumam /adrese/ piegādāto siltumenerģiju. Kā liecina zvērinātas
notāres atbilde Prasītājam, /pers. D/ ir apstiprināts mantojuma tiesībās uz /pers. E/ visu atstāto mantojumu un mantinieka /pers. D/ pilnvarnieks ir
iepazīstināts ar kreditora pretenziju. Civillikuma 701.pantā ir noteikts, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un
saistības, ciktāl tās nebeidzas ar viņa personu, pāriet mantiniekam. Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pantā ir
noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju un
uzturēšanu, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantā ir noteikti dzīvokļa
īpašnieka pienākumi segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu. Tātad, uz Atbildētāju attiecas dzīvokļa īpašnieka pienākumi un saistības par aprēķināto parādu. Arī Civillikuma 864.pantā ir norādīts, ka visas
uz lietu gulošās nastas un pagrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.
[8] Līgums Nr.105 „Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu”, kas ir noslēgts starp Prasītāju un Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību
“Forštadte”, kā arī pielikums līguma 1.1. punktam apliecina, ka Prasītājs piegādā siltumenerģiju mājai, kurā atrodas Atbildētājam piederošais dzīvoklis.
Saskaņā ar „Vienošanos par patērētās siltumenerģijas norēķinu kārtību” Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam par saņemtajiem pakalpojumiem ir
jāsamaksā Prasītājam - tātad, no Atbildētāja ir piedzenams parāds par viņa dzīvoklim piegādāto siltumenerģiju apmērā, kas pierādīts ar iesniegtajām
izziņām. Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt, ka Atbildētājs nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem (siltumenerģiju) pilnā apmērā, kā arī
Prasītāja iesniegtos pierādījumus par prasījuma apmēru, jo samaksu pierādīt saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem, ir parādnieka (Atbildētāja)
pienākums, bet Atbildētājs nav pat sasniedzams savā deklarētajā dzīvesvietā - arī šo apstākli tiesa vērtē kā pamatu prasījumam.
[9] Apmierināms ir prasījums par likumisko procentu piedziņu no pamatparāda, jo Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti
jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds par sevi būtu bezprocentīgs, šādus
procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, likumiskie nokavējuma procenti ir 6% gadā.
[10] Tāpat pamatots ir arī prasījums par Prasītāja tiesībām saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz
sprieduma izpildei, jo šādas Prasītāja tiesības nosaka Civilprocesa likuma 195.pants un Civillikuma 1765.panta pirmā daļa.
[11] Piedzenot parādu Prasītāja labā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ir pamatots prasījums par tiesas izdevumu piedziņu no
Atbildētāja Prasītāja labā. Šajā gadījumā tie ir nomaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.- 41., 189.- 193., 195., 204.1, 440.2 un 440.3pantu, tiesa
nosprieda :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli”, reģ. Nr.41503002945, labā
pamatparādu EUR 1 883,54, likumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz 2015.gada 28.februārim EUR 405,18 un tiesas izdevumus EUR 330,99,
bet kopā EUR 2 619,71 (divi tūkstoši seši simti deviņpadsmit euro 71 cents), samaksu veicot Nordea Bank AB Latvijas filiāles norēķinu kontā:
LV87NDE0000082040907.
Noteikt tiesības pašvaldības akciju sabiedrībai „Daugavpils siltumtīkli” saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas EUR
1 883,54 (viens tūkstotis astoņi simti astoņdesmit trīs euro 54 centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt termiņu /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada
14.decembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnesis