Court allows appeal to declare loan contract void and order defendant to pay costs.

Lietas Nr. C30647013

Lietas arhīva Nr. CA-0072-16/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016.gada 22.jūnijā

Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Maršāne

tiesneses I.Belicka un I.Skudra

ar tiesas sēdes sekretāri E.Spodri,

piedaloties apelācijas sūdzības iesniedzējam prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, prasītājai /pers. C/, atbildētājas Lindorff Oy Latvijas

filiāles pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,

izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē Jaunceltnes ielā 5, Aizkrauklē civillietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, prasībā

pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ar trešo personu sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„AIZDEVUMS.LV”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par saistību atzīšanu par nepastāvošām un lēmuma atcelšanu, sakarā ar

prasītājas /pers. C/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija

spriedumu.

Iepazinusies ar lietas materiāliem un iesniegtās apelācijas sūdzības motīviem, Zemgales apgabaltiesa

konstatēja

prasītāja /pers. C/ 2013.gada 16.oktobrī cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju Lindorff Oy Latvijas filiāli ar

trešo personu AS ,,MG Capital” (iepriekšējais nosaukums AS ,,GE Money”) par saistību atzīšanu par nepastāvošām un lēmuma atcelšanu, kurā saskaņā

ar Civillikuma 1934.pantu, prasītāja lūdz tiesu: atzīt 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.RA060427042A starp /pers. C/ un AS ,,GE Money” par

spēkā neesošu; atzīt 2013.gada 5.jūnija cesijas līgumu starp AS ,,GE Money” un Lindorff Oy Latvijas filiāli par spēkā neesošu; atcelt Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2013.gada 20.maija lēmumu, ar kuru tika nodota piespiedu izpildīšanai /pers. C/

maksājuma saistība 2319 Ls apmērā, un apturēt saistību piespiedu izpildīšanu pēc minētā lēmuma.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 20.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma

lēmumu nodot piespiedu izpildīšanai maksājuma saistību 2319 Ls, kur parādniece – /pers. C/, bet pieteicēja - AS „GE Money”. No /pers. C/ arī tika

piedzīti tiesas izdevumi 51,63 Ls. /pers. C/ lēmumu ar pasta starpniecību saņēmusi 2013.gada 24.maijā.

AS „Ge Money” 2013.gada 5.jūnijā prasījuma tiesības nodeva Lindorff Oy Latvijas filiālei. Prasītāja uzskata, ka 2013.gada 5.jūnija cesijas līgums

nav tiesisks, tas nevar radīt Lindorff Oy Latvijas filiālei prasījuma tiesības, jo tas noslēgts pamatojoties uz spēkā neesošām tiesību normām, un tāds līgums

atzīstams par spēkā neesošu.

Prasītāja, atsaucoties uz Civillikuma 1934.panta noteikumiem, norāda, no viņas tiek prasīts neesošs aizdevums, jo 2006.gadā nav saņēmusi no AS

„GE Money” aizdevumu 2319 Ls apmērā.

Norāda, ka 2006.gada aprīlī viņa vērsusies AS „GE Money” ar pieteikumu par aizdevuma piešķiršanu VW Golf iegādei, bet automašīnas

pārdevējs attiecās noslēgt darījumu par automašīnas pārdošanu, līdz ar to prasītāja lauza 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.RA060427042A

(turpmāk arī 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgums vai Aizdevuma līgums), savukārt 2006.gada 12.maijā noslēdza ar AS „GE Money” citu aizdevuma

līgumu Nr.RA060512013A un komercķīlas līgumu Nr.RA060512013A, saskaņā ar kuru saņēma aizdevumu 4313,54 Ls automašīnas BMW 325

iegādei, un šis aizdevums ir pilnībā apmaksāts.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 6.janvārī /pers. C/ saņēmusi vēstuli no AS ,,GE Money”, kurā norādīts, ka vienlaicīgi ar naudas

pārskaitījumu aizdevuma līguma Nr.RA060427042A finansēšanai no AS ,,GE Money” konta kļūdaini tika veikti atkārtoti maksājumi uz viņas bankas

kontu, un līdz ar to izveidojusies pārmaksa 2319 Ls. Prasītāja norāda, ka nedz viens, nedz otrs maksājums 2319 Ls viņas kontā nav ienākuši, viņas rīcībā

nav arī aizdevuma līguma Nr.RA060427042A eksemplāra, jo tas tika atcelts. Prasītāja uzskata, ka pierādīšanas pienākums par kļūdaini veiktu

maksājumu gulstas uz AS „GE Money”, nevis prasītājai jāpierāda, ka tāda summa bankas kontā nav ienākusi, kaut gan viņa pievieno sava bankas konta

izdruku. /pers. C/ norāda, ka no 2012.gada 4.novembra līdz pat 2013.gada 23.maijam viņa smagi slimojusi, un tāpēc viņai nebija iespējams iesniegt

iebildumus sakarā ar AS „GE Money” pieteikumu par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Prasības pieteikums tiesā tiek iesniegts atkārtoti, jo ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses 2013.gada 4.oktobra lēmumu /pers. C/

prasības pieteikums pret Lindorff Oy Latvijas filiāli uzskatīts par neiesniegtu, norādot, ka viņa nav novērsusi visus tiesas 2013.gada 29.augusta lēmumā

konstatētos trūkumus. Prasītāja tiesas lēmumu uzskata par nepamatotu, bet Civilprocesa likums neparedz iespēju to pārsūdzēt, tāpēc viņa ir spiesta

atkārtoti vērsties tiesā (lietas 1.sējums, 4.-6.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 24.oktobra lēmumu apturēta saistību piespiedu izpildīšana pēc 2013.gada 20.maija

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmuma lietā Nr.3-12/2792 (lietas 1.sējums, 31.-32.lapa).

Atbildētāja Lindorff Oy Latvijas filiāle iesniedza rakstveida paskaidrojumus par /pers. C/ celto prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst, un lūdz

tiesu to noraidīt kā nepamatotu.

Paskaidrojumos norādīts, ka nav pamata atzīt par spēkā neesošu 2013.gada 5.jūnija cesijas līgumu, noslēgto starp AS „Ge Money” un Lindorff

Oy Latvijas filiāli.

Prasītāja nav norādījusi tiesību normas, uz kuru pamata lūdz atzīt minēto cesijas līgumu par spēkā neesošu, vai apstākli, kas varētu būt par pamatu

atzīt noslēgto līgumu par spēkā neesošu.

Prasītāja Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmajā daļā noteiktajā trīs mēnešu termiņā nav izmantojusi savas tiesības celt apvērsuma prasību. Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 20.maija lēmums prasītājai bija paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Pirms

lēmuma pieņemšanas atbilstoši Civilprocesa likuma 406.6 panta pirmajai daļai /pers. C/ tika nosūtīts brīdinājums un atbildes veidlapa, kur viņai bija

iespējams atzīmēt, ka neatzīst prasību, saistību piespiedu izpildīšana neparedz iebildumu sagatavošanu un sniegšanu.

Atbildētāja norāda, ka prasītāja sniedz tiesai nepatiesu informāciju par naudas saņemšanas faktu, jo naudas līdzekļi 2319 Ls apmērā /pers. C/ tika

izsniegti skaidrā naudā 2006.gada 28.aprīlī. /pers. C/ ar savu parakstu ir apstiprinājusi naudas līdzekļu saņemšanas faktu. Tātad lietā nevar būt strīds par

to, ka /pers. C/ skaidrā naudā tika izsniegta naudas summa 2319 Ls apmērā, kuru viņa kopš 2006.gada 28.aprīļa ir lietojusi un nav atmaksājusi.

Atbildētāja uzskata, ka nav pamata atzīt par spēkā neesošu aizdevuma līgumu Nr.RA606427042A, jo šis līgums ir atcelts (lietas 1.sējums, 34.-

35.lapa).

Trešā persona AS „MG Capital” iesniedza rakstveida paskaidrojumus par /pers. C/ celto prasību, kuros norāda, ka /pers. C/ prasību uzskata par

nepamatotu un noraidāmu pilnībā šādu apsvērumu dēļ.

2006.gada 28.aprīlī starp /pers. C/ kā aizņēmēju un AS ,,MG Capital” (iepriekšējais nosaukums AS ,,GE Money”) kā aizdevēju tika noslēgts

aizdevuma līgums Nr.RA060427042A (turpmāk arī Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru AS ,,MG Capital” bija pienākums izsniegt /pers. C/ aizdevumu

2319 Ls automašīnas iegādei.

2006.gada 28.aprīlī AS „MG Capital” izsniedza /pers. C/ aizdevumu skaidras naudas veidā 2319 Ls, ko apliecina kases izdevumu orderis

Nr.1050, un uz minētā ordera naudas līdzekļu saņemšanu ar savu parakstu apliecinājusi pati prasītāja, līdz ar to AS „MG Capital” ir izpildījusi savas, kā

aizdevējas, saistības.

Tā kā prasītājai neizdevās noslēgt automašīnas, kuras iegādei tika izsniegts aizdevums, pirkuma līgumu, puses vienojās par Aizdevuma līguma

pirmstermiņa izbeigšanu, līdz ar to prasītājai bija pienākums atmaksāt AS „MG Capital” saņemtos naudas līdzekļus.

/pers. C/ aizdevuma atmaksu neveica, kā rezultātā viņai izveidojās parāds pret AS „MG Capital”.

Atsaucoties uz Civillikuma 1838.pantu, AS „MG Capital” norāda, ka /pers. C/ ir pienākums pierādīt, ka aizdevuma atmaksa ir veikta pienācīgā

kārtā un apmērā. Norāda, ka AS „MG Capital” rīcībā nav Aizdevuma līguma rakstiskas formas, bet to kā līguma būtisku sastāvdaļu neprasa arī

Civillikuma divpadsmitās nodaļas pirmajā apakšnodaļā ietvertās tiesību normas, un tas negroza faktu, ka AS ,,MG Capital” ir aizdevusi /pers. C/

atvietojamu lietu – naudu, - kā rezultātā starp pusēm pastāv aizdevuma tiesiskās attiecības.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmo daļu un judikatūru, AS ,,MG Capital” norāda, ka /pers. C/, vēršoties tiesā ar apvērsuma

prasību 2013.gada 14.oktobrī, ir nokavējusi minētā panta pirmajā daļā paredzēto AS ,,MG Capital” prasījuma, kas noteikts ar 2013.gada 20.maija

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu lietā Nr.3-12/2792, apstrīdēšanas termiņu, līdz ar to prasība ir

noraidāma.

Attiecībā par cesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, AS ,,MG Capital” norāda, ka prasītāja nav attiecīgā darījuma dalībniece, līdz ar to nav

tiesīga vērtēt tā tiesiskumu. Bez tam Civillikuma 1801.pants paredz, ka cesijas līgums ir spēkā pat tad, ja parādnieks par to neko nezina. Cedenta vai

cesionāra pienākums ir tikai paziņot par prasījuma tiesību cesija, nevis izsniegt parādniekam cesijas līgumu, taču tas neietekmē attiecīgā cesijas darījuma

spēkā esamību. No prasības pieteikuma satura izriet, ka /pers. C/ rīcībā ir informācija par notikušo cesijas darījumu.

AS ,,MG Capital” apstiprina, ka saistības starp AS ,,MG Capital” un /pers. C/, kas izriet no 2006.gada 12.maija aizdevuma līguma

Nr.RA060512013A, ir izbeigušās ar aizņēmējas izpildījumu (lietas 1.sējums, 41.-43.lapa).

2014.gada 10.oktobrī /pers. C/ iesniedza tiesā prasības pieteikuma papildinājumus (faktiski – grozījumus), kuros, pamatojoties uz Komerclikuma

Pārejas noteikumu 16.punktu, Komerclikuma 406.pantu, Civillikuma 1.pantu, prasītāja lūdz tiesu atzīt, ka /pers. C/ nepastāv nekādas saistības pret

Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no 2006.gada 28.aprīļa AS ,,GE Money” kases izdevumu ordera Nr.1050, un atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792.

Prasības pieteikuma papildinājumos norādīts, ka tiesai nav pienākuma noraidīt prasību, ja tā nav iesniegta likumā noteiktajā termiņā. Turklāt šajā

gadījumā /pers. C/ prasības pieteikumu pirmo reizi iesniedza 2013.gada 20.augustā, tātad ievērojot trīs mēnešu termiņu, bet neesot juridiskajai izglītībai,

bija pieļāvusi procesuālas kļūdas, kā rezultātā viņas prasības pieteikums netika pieņemts. Līdz ar to /pers. C/ uzskata, ka termiņa nokavējums ir

attaisnojams un ir atjaunojams termiņš prasības iesniegšanai, kā arī 2014.gada 14.oktobra prasības pieteikums ir pieņemts pamatoti.

Atsaucoties uz Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktu, Komerclikuma 406. un 388.pantu, prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada

28.aprīļa darījumam, kurš ir atzīstams par komercdarījumu, noilgums iestājies 2012.gada 31.decembrī.

Prasītāja, atsaucoties uz Civillikuma 1.pantu, kas noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, un tiesību teorijā paustajām

atziņām, norāda, ka AS „GE Money” ir pārkāpusi labas ticības principu, proti, AS „GE Money”, kā patērētāju kreditora, izturēšanās, anulējot

2006.gada 28.aprīļa līgumu un septiņu gadu laikā neizvirzot nekādus prasījumus, radījusi pamatotu uzticību, ka līgums ir izbeigts un visas saistības ir

zudušas. Šādā situācijā, pat neņemot vērā, ka AS „GE Money” nekādu naudu /pers. C/ nebija nodevusi, prasītājai bija pilnīgs pamats paļauties, ka AS

„GE Money” netaisās izlietot nekādus prasījumus saistībā ar izbeigto līgumu.

Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1219 „Noteikumi par patērētāju kreditēšanu” un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta

otro daļu, prasītāja norāda, ka no šīm normām izriet, ka patērētāju kreditēšanas līgums, kāds ir arī 2006.gada 28.aprīļa līgums, ir sastādāms, labojams un

viennozīmīgi – arī izbeidzams – rakstveidā.

AS „GE Money” nav uzrādījusi rakstveida vienošanos par Aizdevuma līguma izbeigšanu un arī pašu Aizdevuma līgumu, norādot paskaidrojumos,

ka tās rīcībā nav Aizdevuma līguma.

Prasītājas ieskatā AS „GE Money” cenšas pārliecināt tiesu par kaut ko pilnīgi neticamu - AS „GE Money”, ka patērētāju kreditore, ir izsniegusi

/pers. C/ aizdevumu, pēc pāris dienām AS „GE Money” ir izbeigusi līgumu ar /pers. C/, līgumu un vienošanos par šī līguma izbeigšanu nav saglabājusi,

septiņus gadus nav prasījusi atdot atpakaļ nodoto naudu, bet izsniegusi /pers. C/ jaunus aizdevumus. Prasītāja uzskata, ka minētie apstākļi liecina tieši par

to, ka naudas nodošana nav notikusi.

Prasības pieteikuma papildinājumos norādīts, ka /pers. C/ neatceras, ka būtu parakstījusi kases izdevumu orderi Nr.1050, jo nekāda nauda

saskaņā ar šo orderi viņi nav tikusi nodota. Tieši tāpēc AS „GE Money” pēc 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līguma izbeigšanas nav lūgusi naudas

atmaksu, nav saglabājusi līgumu un vienošanos par šī līguma izbeigšanu, kā arī 2006.gada 12.maijā noslēdza jaunu aizdevuma līgumu. Prasītāja uzskata,

ka AS „GE Money”, atstājot Latvijas tirgu, nav pienācīgi izvērtējusi visus tās rīcībā esošos dokumentus, un tāpēc pieprasījusi neizsniegta aizdevuma

piedziņu pēc anulēta līguma.

Turklāt AS ,,GE Money” vēstulē norādīts, ka nauda pārskaitīta uz prasītājas kontu, savukārt paskaidrojumos norādīts, ka nauda izsniegta skaidrā

veidā. Prasītāja neatceras kases izdevumu ordera Nr.1050 parakstīšanu, nekāda nauda /pers. C/ nav nodota.

Prasītāja uzskata, ka saistību nevarēja pakļaut saistību bezstrīdus piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā arī tā iemesla dēļ, ka saistībai nav noteikts

izpildes termiņš. AS ,,GE Money” nav saglabājusi Aizdevuma līgumu un nav arī iesniegusi rakstveida vienošanos par Aizdevuma līguma izbeigšanu,

vienīgais AS ,,GE Money” rīcībā esošais dokuments ir kases izdevumu orderis Nr.1050. Orderim nav nekāda izpildes termiņa, brīdinājumā norādīts, ka

izpildes termiņš ir 2006.gada 28.aprīlis, bet tieši šajā dienā aizdevuma līgums tika noslēgts un bija spēkā, tas tika izbeigts vēlāk, kad /pers. C/ neizdevās

noslēgt automašīnas pirkuma līgumu. Līdz ar to prasītājas ieskatā šāds brīdinājums ir prettiesisks un nevar būt spēkā esošs (lietas 1.sējums, 69.-75.lapa).

2015.gada 5.maijā prasītājas pārstāvis /pers. B/ iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu par procesuālā termiņa

atjaunošanu, kurā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu, lūdza tiesu: atjaunot termiņu /pers. C/ prasības iesniegšanai par ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792 par apmierinātā kreditora prasījuma apstrīdēšanu;

atzīt /pers. C/ prasības pieteikumu civillietā Nr.C30647013 par iesniegtu termiņā (lietas 1.sējums, 120.-121.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumu noraidīta /pers. C/ prasība pret Lindorff Oy Latvijas filiāli par

saistību atzīšanu par nepastāvošām un lēmuma atcelšanu, atcelta saistību piespiedu izpildes apturēšana brīdinājuma kārtībā pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 20.maija lēmuma lietā Nr.3-12/2792, kas noteikta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2013.gada 24.oktobra lēmumu.

Spriedumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 20.maija lēmumu nodota piespiedu

izpildīšanai brīdinājuma kārtībā prasītājas saistība 2319 Ls apmērā pret AS „GE Money” un piedzīti tiesāšanās izdevumi 51,63 Ls apmērā. Lēmumā

konstatēts, ka saistība pamatota pēc 2006.gada 28.aprīlī veiktā maksājuma pēc anulēta aizdevuma līguma.

Prasītājas pārstāvis atbilstoši tiesas sēdē uzturētajiem prasības papildinājumiem uzturēja prasījumus ar lūgumu atzīt, ka prasītājai nepastāv nekādas

saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no 2006.gada 28.aprīļa AS „GE Money” kases izdevumu ordera Nr.1050 un atcelt Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 20.maija lēmumu, ar kuru tika nodota piespiedu izpildīšanai /pers. C/ saistība 2319 Ls

apmērā.

Prasība pamatota uz Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktu, Komerclikuma 406.pantu, Civillikuma 1.pantu, Civilprocesa likuma 406.1

pantu.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nepastāv strīds, ka 2006.gada 28.aprīlī starp prasītāju kā aizņēmēju un trešo personu kā aizdevēju tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.RA060427042A, ar kuru trešajai personai bija pienākums izsniegt aizdevumu 2319 Ls apmērā automašīnas iegādei.

Starp pusēm nav strīda arī par to, ka minētais Aizdevuma līgums nepastāv, kā norādīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas lēmumā līgums anulēts, trešā persona norādījusi - izbeigts pirmstermiņa, bet prasītāja lieto terminu atcelts, jo prasītāja un trešā persona neapstrīd,

ka darījums nav noticis, jo automašīnas pārdošana prasītājai nav notikusi.

Trešā persona norāda, ka jau bija izpildījusi Aizdevuma līguma nosacījumus un saskaņā ar kases izdevumu orderi Nr.1050 izsniegusi aizdevuma

summu 2319 Ls skaidrā naudā (lietas 1.sējums, 44.lapa).

Prasītāja apstrīd naudas saņemšanas faktu un norāda uz Komerclikuma noilgumu un saistību pildīšanu labā ticībā.

Tiesa norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmo daļu, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc

būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā

likumā noteiktajā kārtībā.

Nokavējot Civilprocesa likumā paredzēto termiņu prasītāja vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu, no kura satura un būtības izriet, ka prasītāja

vēlas apstrīdēt pret viņas vērsto prasījumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kas apmierināts ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr. 3-12/2792, prasību iesniedzot 2013.gada 16.oktobrī.

Tiesa atzinusi, ka ir apmierināms prasītājas lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu, prasītājai atjaunojams procesuālais termiņš prasības

pieteikuma iesniegšanai, norādot, ka prasītāja 2013.gada 22.augustā likumā noteiktajā termiņā bija iesniegusi 2013.gada 20.augusta prasības pieteikumu

par atbrīvošanu no saistību piespiedu izpildes gan Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, gan Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļā, bet prasības pieteikums ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 27.augusta

lēmumu tika atteikts pieņemt un ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2013.gada 4.oktobra lēmumu tika uzskatīts par neiesniegtu, līdz

ar to tiesa uzskata, ka pirmatnēji prasītāja iesniegusi prasību, ievērojot Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmajā daļā noteikto termiņu, līdz ar to

iesniedzot atkārtotu prasības pieteikumu 2013.gada 16.oktobrī, tā iesniegšanas termiņš atjaunojams.

Spriedumā norādīts, ka prasītāja ir izvēlējusies prasību celt pret cesionāru Lindorff Oy Latvijas filiāli, lūdzot atzīt, ka prasītājai nepastāv nekādas

saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no 2006.gada 28.aprīļa AS „GE Money” kases izdevumu ordera Nr.1050.

Saskaņā ar 2013.gada 5.jūnija cesijas līgumu Nr.1 AS „GE Money” nodevusi Lindorff Oy Latvijas filiālei prasījumus, kas radušies cedenta veiktā

komerdarījuma rezultātā, t.i., cedenta esošie vai nākotnē iespējamie prasījumi pret līguma pielikumā Nr.1 norādītajiem cedenta debitoriem par izsniegto

aizdevumu atmaksu, lietošanā nodoto līzinga objektu izpirkšanu/samaksu vai jebkuras citas naudas summas samaksu. Līguma pielikumā Nr.1 minēta

saistība pret prasītāju par pamatparāda summu 2319 Ls un tiesāšanās izdevumiem 51,63 Ls (lietas 1.sējums, 37.-38.lapa).

Spriedumā norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, un tas nozīmē, ka cesijai

jāspēj radīt tiesisku kreditoru maiņu jeb tādas personas rašanos, kas iegūst tiesības uz parādnieka saistību izpildījumu.

Civillikuma 1800.pants noteic, ka uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet, bet

Civillikuma1807.pants noteic, ka parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties, un tas nozīmē, ka cesija tiesiski var radīt vien cesionāra tiesību

prasīt parādnieka iespējamo saistību izpildījumu, tai pat laikā neskarot no līgumiskajām attiecībām izrietošos iespējamos cedenta pienākumus un

iespējamās parādnieka tiesības pret cedentu.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka uz atbildētāju Lindorff Oy Latvijas filiāli nav pārgājusi līgumiskā attiecība un prasījums, bet prasītāja uzskata, ka Lindorff

Oy Latvijas filiāle prasījums nav pamatots pēc būtības, prasītāja var apstrīdēt darījumu, bet jāņem vērā, ka darījums prasītājai bija ar trešo personu AS

„GE Money”, šobrīd AS „MG Capital”, pret kuru līdz ar to arī apstrīdot darījumu prasījums arī jāceļ.

Izvērtējot prasītājas prasījumu - atzīt, ka prasītājai nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no 2006.gada 28.aprīļa

AS ,,GE Money” kases izdevumu ordera Nr.1050, pie apstākļiem, ka pats darījums ar atbildētāju AS ,,GE Money” (šobrīd AS „MG Capital”) nav

apstrīdēts, tiesa atzinusi, ka prasījums ir pilnībā nepamatots un noraidāms, jo atbildētājai Lindorff Oy Latvijas filiālei ir tiesības prasīt izpildīt saistības par

parāda atmaksu, pamatojoties uz 2013.gada 5.jūnija Cesijas līgumu, un nav uzskatāms, ka atbildētāja pārkāpusi labas ticības principu.

Tiesa ņēmusi vērā, ka lietā pēc prasītājas lūguma tika nozīmēta ekspertīze, un ar 2014.gada 30.decembra Eksperta atzinumu Nr.14-1700 secināts,

ka parakstu prasītājas vārdā rindā „naudas saņēmējs” AS „GE Money” 2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu orderī Nr.1050 ir izpildījusi prasītāja (lietas

1.sējums, 112.-116.lapa).

Spriedumā norādīts, ka atbilstoši Komerclikuma 406.pantā noteiktajam no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā

nav noteikts cits noilguma termiņš. Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktā noteikts, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā

likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma

termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš

izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Tiesa atzinusi, ka atbildētāja nav nokavējusi Komerclikuma 406.pantā un Pārejas noteikumu 16.punktā noteikto prasības celšanas termiņu, jo

atbilstoši prasībai pievienotajiem pierādījumiem 2012.gada 28.decembrī prasītājai nosūtīts paziņojums ar prasību izpildīt saistību (lietas 1.sējums,

12.lapa).

Tiesa atzinusi, ka noraidāms arī prasījums - atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 20.maija lēmumu

-, ņemot vērā, ka pirmās instances tiesai nav tiesību atcelt citas tiesas lēmumu, jo atbilstoši judikatūrai (Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 11.februāra

spriedums Lieta Nr.SKC – 47/2009) „šāds lēmums stājas spēkā ar tā sastādīšanu un parakstīšanu. Tas nav pārsūdzams ne ar blakus sūdzību, ne arī ar

apelācijas sūdzību. Parādnieks Civilprocesa likuma 406.pantā noteiktajā kārtībā, ceļot apvērsuma prasību pret kreditoru, var apstrīdēt tikai kreditora

prasījumu”.

Tiesa norādījusi, ka prasītājas izteiktais viedoklis, ka saistību nevarēja nodot piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā, jo tai nav izpildes termiņš, ir

pamats konstatēt, ka prasītāja šajā daļā neapstrīd atbildētāja prasījumu pēc būtības, bet apstākli, ka saistību nevarēja nodot bezstrīdus piespiedu izpildei,

kas neatbilst Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai par apvērsuma prasības celšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 406.panta pirmajai daļai, ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš var celt

prasību tiesā.

Tā kā tiesneša lēmums, kas taisīts bezstrīdus piespiedu izpildes jautājumā stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams, tad apstākļi par to, vai

saistību varēja nodot izpildei bezstrīdus kārtībā, var izlemt un lēmumu var atcelt tikai vienā gadījumā, - kad, izskatot protestu par šo spēkā stājušos

lēmumu, to nolemj kasācijas instances tiesa.

Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu ir atceļama saistību bezstrīdus piespiedu izpildes apturēšana pēc 2013.gada

20.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu Zemesgrāmatu nodaļas lēmumu lietā Nr. 3-12/2792, kas noteikta ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2013.gada 24.oktobra lēmumu.

Tiesa norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos izdevumus. Ņemot vērā, ka prasība noraidāma, tiesas izdevumu piedziņa nav nosakāma (lietas 1.sējums, 127.-131.lapa).

Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumu prasītājas /pers. C/ pārstāvis /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību,

kurā lūdz apelācijas instances tiesu: atzīt, ka /pers. C/ nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no AS „GE Money”

2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu ordera Nr.1050; atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada

20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792; izsaukt un nopratināt AS ,,GE Money” bijušo autolīzinga nodaļas vecāko administratori /pers. L/.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedums ir pretlikumīgs un

nepamatots daļā, ar kuru nospriests noraidīt /pers. C/ prasību pret Lindorff Oy Latvijas filiāli ar trešo personu AS „MG Capital” par saistību atzīšanu par

nepastāvošām un lēmuma atcelšanu, un atcelt saistību piespiedu izpildes apturēšanu brīdinājuma kārtībā pēc 2013.gada 20.maija Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas lēmuma lietā Nr.3-12/2792, kas noteikta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada

24.oktobra lēmumu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav ņēmusi vērā, ka /pers. C/ 2014.gada 6.oktobra prasības pieteikuma papildinājumos lūdza atzīt, ka viņai

nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no kases izdevumu ordera Nr.1050. Līdz ar to /pers. C/ nemaz nav apstrīdējusi

darījumu, kurš pastāvētu starp viņu un AS „GE Money”. /pers. C/ ir cēlusi atzīšanas prasību, lūdzot atzīt, ka /pers. C/ nepastāv attiecīgas saistības pret

atbildētāju. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, saistība ir tāda tiesiska attiecība, kurā vienai pusei (parādniekam) ir jāizdara par labu otrai (kreditoram)

zināma darbība, kam ir mantiska vērtība, bet otrai ir tiesības prasīt izpildījumu (Torgāns K. Saistību tiesības. I.daļa. Mācību grāmata. Rīga:Tiesu

namu aģentūra. 2006,14.lpp.).

Civillietā nodibināts, ka pēc 2013.gada 20.maija lēmuma pieņemšanas, tika noslēgts Cesijas līgums, ar kuru AS „MG Capital” (iepriekšējais

nosaukums AS „GE Money”) nodeva savas prasījuma tiesības atbildētājai, un nosūtīja /pers. C/ ar 2013.gada 18.jūniju datētu vēstuli Nr.4109/2013-

DS, paziņojot par prasījuma tiesību cedēšanu Lindorff Oy Latvijas filiālei.

Saņemot minēto vēstuli, /pers. C/ tika informēta par kreditoru maiņu.

Civillikuma 1804.pants noteic, ka agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav

dabūjis apmierinājumu no parādnieka, vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis. Saistību tiesību komentāros

norādīts, ka „saņemot rakstisku vai mutisku paziņojumu par cesiju, parādnieks vairs nevar samaksāt parādu pirmajam kreditoram”. Civillikuma

1808.pants noteic, ka parādnieks var celt pret cesionāru ne vien visas savas ierunas pret viņu pašu, bet arī tās ierunas, kas viņam bijušas pirms cesijas un

tās laikā pret cedentu. Savus pretprasījumus, kas viņam bijuši pret cedentu tajā laikā, kad viņam paziņots par cesiju, viņš var vērst ieskaitam arī pret

cesionāru.

Attiecībā uz to, kam jābūt par atbildētāju atzīšanas prasības lietā, Dr.iur. Vladimirs Bukovskis ir norādījis: „Turpretim citos gadījumos (atzīšanas

prasībās - Festslelliingsklagen) prasītājs ir persona, kas noliedz kādas atbildētāja tiesības, bet atbildētājs - persona, kas atzīst šīs tiesības par savām.”

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka atbildētāja gan savos 2013.gada 21.novembra paskaidrojumos, gan tiesas sēžu laikā apstiprināja, ka ar

cesiju ir saņēmusi tiesības uz izpildījumu, kurš izriet no 2006.gada 28.aprīļa līguma ietvaros parakstītā kases izdevumu ordera Nr.1050, un par kuru taisīts

2013.gada 20.maija lēmums. Prasījuma piederību atbildētājai pilnībā ir atzinusi arī trešā persona AS „MG Capital”.

Norāda, ka no visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem un Civillikuma 1808.panta, var skaidri saprast, ka Civillikums paredz, ka visi parādnieka

iebildumi saistībā ar cedēto prasījumu, pēc paziņošanas par cesiju, ir vēršami pret jauno kreditoru un šī prasījuma īstums tieši pie jaunā kreditora arī ir

jāapstrīd. Nav ne mazākā pamata /pers. C/ celt prasību pret AS ,,MG Capital”, apstrīdot prasījumu, kurš tam vairs nepieder.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka spriedumā ir kļūdaini norādīts, ka uz atbildētāju Lindorff Oy Latvijas filiāli nav pārgājusi līgumiskā

attiecība un prasījums. Norāda, ka Civillikums patiešām neparedz līgumisko attiecību nodošanu, bet prasījuma cesiju gan, Civillikuma devītā nodaļa tieši

arī ir nosaukta par prasījumu tiesību cesiju, un Civillikuma 1793.pants expressis verbis nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar

cesiju.

Arī Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmā daļa nosaka, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš var celt

prasību pret kreditoru, lai, apstrīdētu prasījumu. Šajā normā ir skaidri noteikts, ka parādnieks var apstrīdēt pieteicēja (brīdinājuma kārtībā) prasījumu, bet

prasība ceļama pret kreditoru, kurš, kā tas ir šajā lietā, pēc cesijas vairs nesakrīt ar pieteicēju. Civilprocesa likuma 406.1 0 pantā tiek runāts par

prasījuma, nevis līgumiskās attiecības apstrīdēšanu, ceļot apvērsuma prasību. Prasījums var tikt apstrīdēts uz visdažādākajiem pamatiem, arī neapstrīdot

pašu līgumisko attiecību, kā tas ir šajā lietā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. C/ nav pamata apstrīdēt 2006.gada 28.aprīļa līgumu Nr.RA060427042A, jo pat tiesa spriedumā konstatēja,

ka starp pusēm nepastāv strīds, ka minētais aizdevuma līgums nepastāv. Atbildētāja un trešā persona nevienu brīdi nav nolieguši, ka minētais aizdevuma

līgums ir izbeigts. AS „MG Capital” 2013.gada 22.novembra paskaidrojumos skaidri norādīja, ka puses vienojās par Aizdevuma līguma pirmstermiņa

izbeigšanu. Tāpat arī atbildētāja savos 2013.gada 21.novembra paskaidrojumos norādījusi, ka nav pamata prasīt atzīt par spēkā neesošu 2006.gada

28.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.RA060427042A, jo šis līgums ir atcelts.

Ja līgums ir izbeigts ar atcēlēju līgumu, tad tas vairs nav spēkā, no tā nevar izrietēt nekādi prasījumi, kas līdz ar to arī nevar tikt nodoti tālāk.

Civillikuma 1865.pants noteic, ja līgums ir pilnīgi vai pa daļai izpildīts, tad atcēlējs līgums, ciktāl ar to norunāts, izpildījumu atdod atpakaļ, nodibina jaunu

prasījumu. Līdz ar to arī gadījumā, ja atzītu, ka AS „GE Money” ir izpildījusi 2006.gada 28.aprīļa līgumu, šo izpildījumu atcēlēja līguma gadījumā varētu

prasīt tikai tad, ja tas ir atrunāts atcēlēja līgumā. Savukārt ar atcēlēju līgumu 2006.gada 28.aprīļa līgums ir izbeigts pilnīgi un pēc būtības, un nav spēkā

esošs. Līdz ar to nekādas saistības, un no tām izrietoši prasījumi, no izbeigtā 2006.gada 28.aprīļa līguma nevar pastāvēt, un tos cesijas ceļā nevar saņemt

un no parādnieka pieprasīt neviena trešā persona.

Atsaucoties uz Saistību tiesību komentāriem, apelācijas sūdzībā norādīts, ka pēc atcēlēja līguma noslēgšanas saistības var izrietēt tikai no jaunā -

atcēlēja - līguma, nevis no iepriekšējā līguma, kurš ir ticis izbeigts.

Lietā nav strīda, un tas konstatēts arī spriedumā, ka 2006.gada 28.aprīļa līgums ir atcelts, līdz ar to par nodibinātām jāuzskata visas likumā

noteiktās sekas līguma atcelšanai, proti, tas, ka atcelts līgums zaudē savu spēku. Līdz ar to /pers. C/ nevar būt jebkādi pienākumi izpildīt no izbeigta

līguma izrietošus prasījumus, neatkarīgi no tā, kam tie tikuši nodoti.

Apelācijas sūdzībā, atsaucoties uz Komerclikuma 406.pantu un Pārejas noteikumu 16.puktu, norādīts, ka no komercdarījuma, kas noslēgts pirms

2010.gada 1.janvāra, izrietošs prasījums noilgst triju gadu laikā, skaitot no 2010.gada 1.janvāra, tātad 2012.gada 31.decembrī iestājās noilgums.

Spriedumā izdarīts secinājums, ka, atbilstoši prasībai pievienotajiem pierādījumiem, 2012.gada 28.decembrī prasītājai nosūtīts paziņojums ar

prasību izpildīt saistību (lietas 1.sējums, 12.lapa).

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietas 12.lapā atrodas vēstule, kas datēta ar 2012.gada 28.decembri, taču datums uz vēstules nekādā

gadījumā nepierāda tās nosūtīšanas faktu konkrētā datumā, līdz ar to jāsecina, ka tiesa ir nepareizi novērtējusi pierādījumus saskaņā ar Civilprocesa

likuma 190.panta otro daļu, kas noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Pasta likuma 41.pants nosaka, ka pasta komersants pasta sūtījumu pieņemšanas, nosūtīšanas, saņemšanas vai izsniegšanas datuma apliecināšanai

izmanto kalendāra zīmogu. Šāds kalendāra zīmogs uz aploksnes varētu liecināt par sūtījuma nosūtīšanu konkrētā datumā, taču nevis datums uz pašas

vēstules. AS „GE Money” varēja norādīt pilnīgi jebkādu datumu uz vēstules, taču tas neliecina par vēstules nosūtīšanu konkrētā datumā. Pat, ja vēstule

būtu tikusi nosūtīta 2013.gada 28.decembrī, /pers. C/ šo vēstuli nevarēja saņemt līdz 2012.gada 31.decembrim, jo 2012.gada 28.decembris bija

piektdiena, līdz ar to pasta komersants nestrādāja 2012.gada 29. un 30.decembrī, kas attiecīgi bija sestdiena un svētdiena, taču 2012.gada 31.decembris

Latvijā ir svētku diena.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Civillikuma 1905.pantu, kas noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu, norāda, ka

Civillikums atgādinājumu saista ar faktisku atgādināšanu, nevis pretenzijas nosūtīšanu, iesniegšanu pastā vai kā savādāk - šādi jēdzieni netiek lietoti.

Atgādinājums notiek brīdī, kad personai tiek atgādināts, t.i, kad persona saņem atgādinājumu par parādu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā tas pēc analoģijas un sistēmiskas Civillikuma interpretācijas izriet arī no Civillikuma 1653.panta, un,

pamatojot savu viedokli, norāda, ka atgādinājuma sekas Civillikuma 1905.panta un 1653.panta izpratnē atšķiras, jo 1905.pants runā par atgādinājumu

veikt jau nokavētu izpildījumu, bet 1653.pants runā par atgādinājumu sniegt izpildījumu, pēc kura sākas nokavējuma skaitīšana. Tomēr šī atšķirība

nemaina Civillikuma noteikumu par to, ka atgādinājums jāsaņem parādniekam. Pie tam noilguma institūts (praescriptio temporis) ir cēlies 424.gadā

romiešu civiltiesībās. Šajā laikā nepastāvēja pasta komersanti, līdz ar to atgādinājums parādniekam vienmēr bijis saistāms ar faktisku atgādinājumu

parādniekam, nevis formālu vēstules nosūtīšanu. Civillikumā vispār netiek izmantoti tādi vārdi kā „vēstule”, „nosūtīšana (vēstules)” vai „pasts”, kas lielā

skaitā tiek lietoti procesuālajos likumos, līdz ar to noilguma pārtraukumu saistīt ar formālu vēstules nosūtīšanu parādniekam nav pamata. Arī atgādinājuma

jēga pēc būtības ir tāda, ka parādnieks noilguma laikā uzzina par parāda esamību, nevis apstāklis, ka atgādinājums vispār ticis nosūtīts.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti noraidījusi prasītājas lūgumu par bijušās AS „GE Money” autolīzinga nodaļas

vecākās administratores /pers. L/ izsaukšanu un nopratināšanu, motivējot ar to, ka prasība celta pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, bet /pers. L/ bijusi AS

„GE Money” darbiniece, līdz ar to nav pamata viņu izsaukt.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 105.panta pirmās daļas noteikumiem, norāda, ka liecinieks ir persona, kurai ir

zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un tas ir vienīgais kritērijs liecinieka nopratināšanai.

Norāda, ka /pers. L/ savu darba pienākumu ietvaros parakstīja kreditēšanas līgumus AS „GE Money” vārdā, līdz ar to viņa varētu sniegt

paskaidrojumus par /pers. C/ noslēgto 2006.gada 28.aprīļa vienošanos, kā arī par to, vai /pers. C/ faktiski ir saņēmusi kases izdevumu orderī Nr.1050

norādīto naudas summu. Lai gan rokraksta ekspertīze apstiprināja, ka /pers. C/ ir parakstījusi kases izdevumu orderi, ņemot vērā lietas apstākļus, pastāv

pamatotas šaubas par to, vai patiešām ir izsniegta kases izdevumu orderī minētā naudas summa, jo AS „GE Money” septiņus gadus nav atprasījusi šo

summu, atkārtoti izsniegusi aizdevumus, neprasot atpakaļ it kā izsniegto aizdevumu, pamatojoties uz 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgumu. Tāpat AS

„GE Money” nav saglabājusi ne 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgumu, ne vienošanos par tā izbeigšanu (atcēlēju līgumu). Turklāt AS „GE Money” savā

2013.gada 18.jūnija vēstulē Nr.4109/2013-DS (lietas 1.sējums, 67.lapa) norāda, ka nauda /pers. C/ tikusi pārskaitīta uz bankas kontu, nevis izsniegta

skaidrā naudā, pamatojoties uz kases izdevumu orderi Nr.1050. Līdz ar to vispār ir apšaubāms, vai /pers. C/ ir saņēmusi aizdevumu, un vai pastāv

prasījums, kas ticis cedēts atbildētājam.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka ziņas par šiem faktiem varētu sniegt /pers. L/, un tās ir nozīmīgas lietā, līdz ar to viņas nepieaicināšana

uzskatāma par nozīmīgu procesuālo pārkāpumu (lietas 1.sējums, 133.-139.lapa).

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2015.gada 24.augusta lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība sakarā ar prasītājas /pers.

C/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ apelācijas sūdzību (lietas 1.sējums, 148.lapa).

Atbildētāja Lindorff Oy Latvijas filiāle iesniedza rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kuros norāda, ka pievienojas Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumam un uzskata, ka /pers. C/ apelācijas sūdzība ir pilnīgi nepamatota un noraidāma.

Paskaidrojumos norādīts, ka nav īsti skaidrs, kādu prasību /pers. C/ ir iesniegusi. Ja prasītāja ir iesniegusi apvērsuma prasību, lai apstrīdētu

2013.gada 20.maija lēmumu brīdinājuma kārtībā, tad termiņš šādas prasības iesniegšanai ir nokavēts, jo likums paredz termiņu – trīs mēneši. Apvērsuma

prasību bija iespējams iesniegt līdz 2013.gada 21.augustam, bet prasības pieteikums tika iesniegts 2013.gada 16.oktobrī.

Apstāklis, ka prasība sākotnēji tika kļūdaini iesniegta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļai un Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesai 2013.gada 22.augustā, atbildētājas ieskatā, neattaisno termiņa nokavējumu, jo, iesniedzot pieteikumu tiesai un

zemesgrāmatu nodaļai 2013.gada 22.augustā, termiņš jau bija nokavēts, un, gan zemesgrāmatu nodaļa, gan tiesa atgrieza pieteikumu prasītājai.

2013.gada 5.jūnijā starp AS „GE Money” un Lindorff Oy, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, tika noslēgts

Cesijas līgums Nr.01, saskaņā ar kura nosacījumiem un Civillikuma 1798., 1801., 1805., 1806.pantiem atbildētāja ieguva prasījuma tiesības uz prasītājas

saistībām ar visām blakus tiesībām.

Atbildētāja norāda, ka nav pamata atzīt par spēkā neesošu Cesijas līgumu Nr.01, jo prasītāja nenorāda tiesību normas vai apstākli, kas varētu būt

par pamatu atzīt noslēgto līgumu par spēkā neesošu. Atbildētāja pievienojas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija

spriedumam, ar kuru tiesa atzinusi par nepamatotu un noraidāmu prasītājas prasījumu, ka prasītājai nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy Latvijas

filiāli, kas izrietētu no 2006.gada 28.aprīļa AS „GE Money” aizdevuma ordera Nr.1050 pēc būtības.

Atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1800.pantu un norāda, ka atbildētājas prasījuma tiesības izriet no prasījuma cesijas un 2013.gada 20.maija

tiesas lēmuma. Tā kā vairs nevar būt šaubu par naudas summas izsniegšanu, tad arī nav pamata atcelt 2013.gada 20.maija tiesas lēmumu brīdinājuma

kārtībā.

Atbildētāja uzskata, ka nav nekāda pamata izsaukt nopratināt AS „GE Money” bijušo autolīzinga nodaļas vecāko administratori /pers. L/, jo lietā ir

jau pierādīts, ka /pers. C/ faktiski ir saņēmusi kases izdevumu orderī Nr.1050 norādīto naudas summu, ko atzinusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesa ar 2015.gada 1.jūnija spriedumu, pamatojoties uz to, ka pēc prasītājas lūguma tika nozīmēta ekspertīze un ar 2014.gada 30.decembra Eksperta

atzinumu Nr.14-1700 secināts, ka parakstu prasītājas vārdā rindā ,,naudas saņēmējs” AS ,,GE Money” 2006.gada 28.aprīla kases izdevumu orderī

Nr.1050 ir izpildījusi pati prasītāja. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt naudas summas izsniegšanas un saņemšanas faktu.

Prasītāja pati ir iesniegusi AS „GE Money” 2012.gada 28.decembra paziņojumu. Ja prasītāja apstrīd 2012.gada 28.decembra paziņojuma

saņemšanas faktu līdz 2012.gada 31.decembrim, tad prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu jāsniedz tiesai par to pierādījumi,

taču šādus pierādījumus prasītāja nav iesniegusi (lietas 1.sējums, 158.-160.lapa).

Trešās personas „MG Capital” pārstāve SIA „GELVORA” iesniedza rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kuros norāda, ka /pers.

C/ iesniegto apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu pilnībā (lietas 1.sējums, 151.-153.lapa). Rakstveida paskaidrojumu saturs ir

analogs pirmās instances tiesā iesniegto trešās personas rakstveida paskaidrojumu saturam (lietas 1.sējums, 41.-43.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2015.gada 4.septembra lēmumu, pieņemto Civilprocesa likuma 32.1 panta trešās

daļas kārtībā, civillieta Nr.C30647013 nodota izskatīšanai Zemgales apgabaltiesai (lietas 1.sējums, 149.lapa).

SIA „AIZDEVUMS.LV” pilnvarotā persona SIA „GELVORA” 2015.gada 16.decembrī iesniedza Zemgales apgabaltiesā pieteikumu, kurā,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.panta pirmo daļu, lūdza aizstāt civillietā Nr.C30647013 trešo personu AS „MG Capital” ar tās tiesību pārņēmēju SIA

,,AIZDEVUMS.LV”, norādot, ka AS ,,MG Capital” reorganizācijas rezultātā ir pievienota SIA „AIZDEVUMS.LV”, uz kuru ir pārgājušas visas AS

„MG Capital” tiesības, saistības un pienākumi, ko apstiprina Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2015.gada 31.augusta lēmumsNr.6-12/158653

(lietas 1.sējums, 173.lapa).

Zemgales apgabaltiesa 2016.gada 13.janvārī nolēma saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.pantu apmierināt pieteikto lūgumu un aizstāt civillietā

Nr.C30647013 trešo personu AS ,,MG Capital”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ar tās tiesību pārņēmēju SIA ,,AIZDEVUMS.LV”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ (protokollēmums) (lietas 1.sējums, 192.-193.lapa).

2016.gada 28.janvārī apelācijas sūdzības iesniedzējas prasītājas /pers. C/ pārstāve /pers. R/ iesniedza rakstveida paskaidrojumus par atbildētājas

un trešās personas iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

Paskaidrojumos prasītājas pārstāve norāda, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumu (turpmāk arī

Spriedums) nolemts atjaunot procesuālo termiņu prasības iesniegšanai lietā (Sprieduma 4.1apa). Atbildētāja nav pārsūdzējusi Spriedumu apelācijas

kārtībā, līdz ar to šis nolēmums ir stājies spēkā, un lietas izskatīšanā arguments par procesuālā termiņa nokavēšanu vairs nav ņemams vērā.

Norāda, ka prasītāja ir iesniegusi lietā ar 2012.gada 28.decembri datētu vēstuli, kurā norādīts uz parāda esamību, tomēr datums uz vēstules

nepierāda nedz tās nosūtīšanas, nedz saņemšanas laiku, bet gan tikai sastādīšanas datumu. Atbildētājai ir pienākums pierādīt, ka pārtraukts noilguma

termiņš, bet lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas apliecinātu, ka prasītājai ir ticis atgādināts par prasījumu, pirms noilguma termiņa iestāšanās.

Kases izdevumu orderis Nr.1050 sastādīts 2006.gada 28.aprīlī, bet piedziņa brīdinājuma kārtībā pret prasītāju uzsākta 2013.gadā. Ņemot vērā, ka

noilguma termiņš iestājās 2012.gada 31.decembrī, ir uzskatāms, ka prasība pret prasītāju ir noilgusi.

Atsaucoties uz Civillikuma 1431.panta noteikumiem, paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja nepārvalda latviešu valodu, un tiesvedības laikā viņa

tika nodrošināta tulka palīdzība, līdz ar to pastāv šaubas, vai viņa ir sapratusi parakstīta akta (2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu ordera Nr.1050)

saturu. Prasītājai, noslēdzot 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgumu, nekāda naudas summa netika izsniegta. Līdz ar to lietā ir nepieciešams nopratināt AS

,,GE Money” bijušo autolīzinga nodaļas vecāko administratori /pers. L/, ar kuru faktiski prasītāja noslēdza aizdevuma līgumus. Turklāt, ņemot vērā, ka

2006.gada 12.maijā tika noslēgts vēl viens aizdevuma līgums par automašīnas iegādi, pastāv pamats uzskatīt, ka faktiski 2006.gada 12.maija aizdevums

ir bijis 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līguma pārjaunojums. Par šiem faktiem ziņas varētu sniegt /pers. L/ un visi šie fakti var ietekmēt lietas iznākumu.

Prasītājas pārstāve norāda, ka 2013.gada 20.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēma lēmumu nodot

piespiedu izpildīšanai /pers. C/ saistību pret AS „GE Money”, pamatojoties uz kases izdevumu orderi Nr.1050. Civillietā nodibināts, ka pēc minētā

lēmuma pieņemšanas, 2013.gada 5.jūnijā tika noslēgts Cesijas līgums, ar kuru AS „MG Capital” nodeva savas prasījuma tiesības atbildētājai, un nosūtīja

/pers. C/ 2013.gada 18.jūnijā datētu vēstuli, kurā paziņoja par prasījuma tiesību cesiju.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 10.septembra lēmumu lietā Nr.3-12/2792, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 77.pantu, nolemts aizstāt AS „GE Money” ar tās prasījuma tiesību pārņēmēju Lindorff Oy. Līdz ar to prasība pamatoti celta pret

Lindorff Oy Latvijas filiāli (lietas 1.sējums, 208.-210.lapa).

Atbildētāja Lindorff Oy Latvijas filiāle tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasītājas pārstāves iesniegtajiem rakstveida

paskaidrojumiem, kuros norāda, ka paskaidrojumus uzskata par nepamatotiem turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ.

Nav pamatots prasītājas pārstāves apgalvojums, ka nav jāņem vērā atbildētājas apgalvojumi par nokavēto procesuālo termiņu prasības

iesniegšanai. Pārsūdzētā sprieduma rezolutīvajā daļā nebija iekļauts apmierinātais lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu, tāpēc atbildētājai nemaz

nebija iespējams to atsevišķi pārsūdzēt, turklāt, arī pastāvot tādai iespējai, būtu neloģiski, ja atbildētāja pārsūdzētu tai pilnīgi labvēlīgu spriedumu.

Atbildētāja vērš tiesas uzmanību uz faktu, ka, atbilstoši apelācijas sūdzībai, spriedums tiek pārsūdzēts daļā, ar kuru noraidīta prasība atcelt

apstrīdēto 2013.gada 20.maija lēmumu, un daļā, ar kuru noraidīta prasība atzīt, ka prasītājas un atbildētājas starpā nepastāv saistības, kas izriet no kases

izdevumu ordera, kas nozīmē, ka faktiski spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apmērā. No tā savukārt izriet, ka aktuāls un izvērtējams ir arī jautājums par

nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu.

Kritiski vērtējams prasītājas apgalvojums, ka noilguma termiņš atbilstoši tiesiskajam regulējumam būtu iestājies 2013.gada 1.janvārī, nevis

2012.gada 31.decembrī. Atbildētāja ir pierādījusi, ka vēstule, kas datēta ar 2012.gada 28.decembri, ir nodota prasītājai. Ja prasītāja uzskata, ka

atgādinājums nosūtīts pēc tam, kad iestājies noilguma termiņš, tā varēja iesniegt tiesai aploksni, kura satur pasta zīmogus, pēc kuriem varētu konstatēt

termiņu ievērošanu. Atbildētāja norāda, ka būtisks ir datums, kad atgādinājums ir nosūtīts, nevis saņemts, tāpēc nevar būt runa par noilgumu, jo

atgādinājums nosūtīts pirms noilguma termiņa iestāšanās.

Atbildētāja norāda, ka prasītājas apgalvojums par to, ka kases izdevumu ordera parakstīšana vēl nenozīmē, ka nauda faktiski tika izdota,

vērtējams kritiski. Kases izdevumu orderis ir darījumu apliecinošs dokuments, kas apliecina, ka ir noticis skaidras naudas darījums. Tāpat neiztur kritiku

apgalvojums, ka prasītāja nav zinājusi akta, kuru parakstījusi, saturu. Atsauce uz valodas barjeru un akta satura nezināšanu ir nepamatota.

Atbildētāja vērš tiesas uzmanību uz prasītajas lūgumu atzīt, ka starp viņu un atbildētāju nepastāv nekādas saistības, kas izriet no kases izdevumu

ordera. Prasītāja īpaši uzsver, ka celtā prasība ir atzīšanas prasība. Pēc būtības ar šo lūgumu prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošu starp, tolaik, AS ,,GE

Money” un atbildētāju noslēgto cesijas līgumu, ko var secināt arī no apelācijas sūdzības, kurā prasītāja norāda, ka apstrīd kreditora (atbildētājas)

prasījumu, nevis līgumisko attiecību.

Atsaucoties uz juridiskajā literatūrā pausto atziņu, atbildētāja norāda, ja prasītāja lūdz tiesu konstatēt, ka starp viņu un atbildētāju nepastāv tiesiskas

attiecības, tad tiesai jākonstatē, ka atbildētājai nav prasījuma tiesību pret prasītāju, taču tiesa atzinusi, ka šādas tiesības atbildētājai ir un izriet no cesijas

līguma, un tas ir skaidrots pārsūdzētajā spriedumā. Tātad atzīšanas prasība prasītājai bija jāceļ līdz brīdim, kad AS „GE Money” izlietoja savas likumā

noteiktās tiesības un vērsās tiesā ar pieteikumu saistību piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā, kas uzskatāms par momentu, kad iestājies traucējums.

Atbildētājai nav saprotams, kā prasītāja var apgalvot, ka faktiski 2006.gada 12.maija aizdevuma līgums ir strīdus saistības pārjaunojums, ja

apelācijas sūdzībā pārliecinoši apgalvo, ka starp prasītāju un AS „GE Money” noslēgts atcēlējs līgums. Nav taču iespējams pārjaunot saistību, kura

nepastāv, ja noslēgts atcēlējs līgums. Atbildētāja norāda, ka prasītāja jau ilgstoši mēģina maldināt tiesu un sagroza lietas patiesos apstākļus, maina savu

argumentāciju katru reizi, kad atbildētāja atspēko tās argumentus.

Atbildētāja norāda, ka nepiekrīt prasītājas interpretācijai par 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līguma izbeigšanas apstākļiem. No prasītājas ir

izskanējuši dažādi apgalvojumi, proti, ka prasītāja pēc savas iniciatīvas izbeidza līgumu, ka līgums ir atcelts ar atcēlēju līgumu un ka saistība ir pārjaunota

ar citu aizdevuma līgumu. Atbildētāja norāda, ka lietā nav pierādījumu par to, ka starp pusēm būtu noslēgts atcēlējs līgums un par tāda līguma saturu.

Prasītāja apelācijas sūdzībā bez jebkāda pamata, no konteksta izraujot citu lietas dalībnieku teikto apgalvo, ka starp pusēm bijis noslēgts atcēlējs līgums

un ka tiesa arī to ir konstatējusi. No sprieduma neizriet, ka tiesa būtu konstatējusi, ka starp pusēm bijis noslēgts atcēlējs līgums, jo tāds nemaz netika

noslēgts (lietas 1.sējums, 222.-225.lapa).

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējs prasītājas /pers. C/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ un prasītāja /pers. C/ uzturēja prasību un apelācijas

sūdzību uz tajās norādītajiem pamatiem.

Prasītāja/pers. C/ lietas izskatīšanā 2016.gada 9.martā un 8.jūnijā papildus paskaidroja, ka 2006.gada aprīlī viņa uzrakstīja iesniegumu AS „GE

Money” par aizdevuma piešķiršanu automašīnas VW GOLF iegādei, pēc iesnieguma izskatīšanas tika sastādīts aizdevuma līgums un vienlaikus tika

parakstīts kases izdevumu orderis par naudas saņemšanu, bet naudu, parakstot kases izdevumu orderi, viņa nav saņēmusi, kā paskaidrojusi darbiniece,

kura formējusi dokumentus, orderis bija jāizraksta, parakstot aizdevuma līgumu, tāpēc, ka AS „GE Money” bija līzinga kompānija, un naudu aizdevuma

izsniegšanai ņēma ,,GE Money bank”. Prasītāja paskaidroja, ka nākamajā dienā, kad bija jāiet pie notāra, lai noformētu dokumentus, piezvanīja

automašīnas pārdevējs un atteicās slēgt darījumu par automašīnas pārdošanu, par ko viņa nekavējoties informējusi AS „GE Money”, uzrakstot

iesniegumu par līguma izbeigšanu; AS „GE Money” darbinieks, kurš formēja līgumu, paskaidrojis, ka vairāk nekas nav vajadzīgs, jo līgums līdz galam

nebija noformēts, un līdz 2013.gadam viņa nebija saņēmusi nekādus paziņojumus par saistību izpildi, un viņai nebija zināms, ka AS „GE Money”

dokumentos tika atstāts tāds orderis.

/pers. C/ paskaidroja, ka pēc divām nedēļām, 2006.gada 12.maijā, viņa noslēdza ar AS „GE Money” aizdevuma līgumu automašīnas BMW

iegādei, aizdevumu saņēma skaidrā nauda, pēc tam, kad pie notāra bija noformēti visi dokumenti, tajā skaitā automašīnas pirkuma - pārdevuma līgums.

Paskaidroja, ka viņa ir ņēmusi vairākus aizdevumus automašīnas iegādei AS „GE Money”, un nauda vienmēr tika izsniegta tikai pēc dokumentu

noformēšanas pie notāra, kad līgums tika apstiprināts pie notāra un mašīna tika pārrakstīta, tad ar orderi un līgumu gājuši uz kasi, kur AS „GE Money”

naudu izsniedza, vai pārskaitīja, atkarībā no tā, kas bija noteikts līgumā.

/pers. C/ paskaidroja, ka viņa ir ņēmusi kredītus AS „GE Money” 2006., 2007. un 2008.gadā, šajā laikā neviens nav teicis par parāda esamību un

no 2006.gada aprīļa līdz 2013.gada janvārim AS „GE Money” nekad nav atgādinājusi par saistību izpildi pēc 2006.gada aprīļa aizdevuma līguma,

uzskata, ka, ja viņa būtu kaut ko parādā AS „GE Money”, tad citi aizdevumi netiktu izsniegti.

/pers. C/ paskaidroja, ka AS „GE Money” paziņojumu saņēma laikā, kad bija slima, nevarēja runāt, jo 2012.gada novembrī bija pārcietusi

mikroinsultu, tāpēc tikai 2013.gada aprīlī bija vērsusies AS „GE Money”, lūdzot visu noskaidrot, bet konkrētu atbildi nav saņēmusi, tāpēc lūgusi juristu

palīdzību.

Tiesas sēdē atbildētājas Lindorff Oy Latvijas filiāles pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, sniedza rakstveida

paskaidrojumiem analogus paskaidrojumus.

Trešās personas SIA „AIZDEVUMS.LV” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. 2016.gada 6.jūnijā tiesā saņemts trešās personas pilnvarotās

pārstāves SIA „GELVORA” iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez trešās personas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē (lietas 19.lapa).

Tiesa, ņemot vērā, ka par lietas izskatīšanu trešajai personai SIA „AIZDEVUMS.LV” paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un trešās

personas pārstāves SIA „GELVORA” pieteikto lūgumu par lietas izskatīšanu bez tās pārstāvja piedalīšanās, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta

pirmās daļas noteikumiem atzina, ka lietas izskatāma bez trešās personas pārstāvja klātbūtnes.

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieces liecību, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apelācijas sūdzības

motīvus, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota, /pers. C/ prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā.

Prasītājas/pers. C/ pārstāvis /pers. B/ apelācijas sūdzībā norādījis, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumu

pārsūdz daļā, ar kuru nospriests noraidīt /pers. C/ prasību pret Lindorff Oy Latvijas filiāli ar trešo personu AS „MG Capital” par saistību atzīšanu par

nepastāvošām un lēmuma atcelšanu, un atcelt saistību piespiedu izpildes apturēšanu brīdinājuma kārtībā pēc 2013.gada 20.maija Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas lēmuma lietā Nr.3-12/2792, kas noteikta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada

24.oktobra lēmumu, lūdzot apelācijas sūdzībā: atzīt, ka /pers. C/ nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no AS „GE

Money” 2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu ordera Nr.1050; atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses

2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792.

Ar iesniegto apelācijas sūdzību nav pārsūdzēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedums daļā, kurā tiesa atzinusi,

ka prasītājai atjaunojams prasības pieteikuma iesniegšanas termiņš. Līdz ar to, ievērojot Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumus,

apelācijas instances tiesai nav pamata atkārtoti lemt jautājumu par Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmajā daļā noteiktā procesuālā termiņa

atjaunošanu prasības pieteikuma iesniegšanai, turklāt Zemgales apgabaltiesa pievienojas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas motivācijai

norādītajā daļā.

Līdz ar to strīda izšķiršanā nav nozīmes atbildētājas Lindorff Oy Latvijas filiāles argumentam, ka prasītāja ir nokavējusi apvērsuma prasības

iesniegšanas termiņu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 426.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, apelācijas instances tiesai nav pamata vērtēt atbildētājas apsvērumus

par prasījuma nepamatotību daļā par 2013.gada 5.jūnija cesijas līguma, noslēgta starp AS „GE Money” un Lindorff Oy Latvijas filiāli, atzīšanu par spēkā

neesošu, jo prasītāja lietas iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā, iesniedzot 2014.gada 10.oktobrī prasības pieteikuma grozījumus (procesuālā

dokumenta nosaukums - prasības pieteikuma papildinājumi), izvirzījusi prasījumus - atzīt, ka /pers. C/ nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy

Latvijas filiāli, kas izrietētu no 2006.gada 28.aprīļa AS ,,GE Money” kases izdevumu ordera Nr.1050, un atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792, neuzturot prasības pieteikumā ietvertos prasījumus par

2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līguma Nr.RA060427042A un minētā cesijas līguma atzīšanu par spēkā neesošiem, un pirmās instances tiesa ir izskatījusi

tos prasījumus, kas tika ietverti prasības pieteikuma grozījumos.

Izskatījusi lietu pēc būtības sakarā ar prasītājas pārstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar lietas

dalībnieku argumentiem, Zemgales apgabaltiesa nodibināja turpmāk izklāstīto.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792 apmierināts AS

„GE Money” 2013.gada 12.aprīlī iesniegtais pieteikums, nodota piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā /pers. C/ maksājumu saistība 2319 Ls apmērā

pret AS „GE Money”, un no /pers. C/ AS „GE Money” labā piedzīti tiesas izdevumi 51,63 Ls (lietas 1.sējums, 9.-10.lapa).

Lēmumā norādītas šādas ziņas par maksājuma saistību: saistības pamatojums - 2006.gada 28.aprīlī veiktais maksājums, pēc anulētā aizdevuma

līguma; saistības izpildes termiņš - 2006.gada 28.aprīlis; galvenais parāds 2319 Ls.

2013.gada 5.jūnijā starp AS „ GE Money” un Lindorff Oy Latvijas filiāli noslēgts cesijas līgums Nr.1, ar kuru AS „ GE Money”, cita starpā,

cedēja (nodeva) Lindorff Oy Latvijas filiālei prasījuma tiesības pret /pers. C/ saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu

nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792 par maksājumu saistības 2319 Ls izpildi un tiesas izdevumu 51,63 Ls piedziņu (lietas

1.sējums, 37.-38.lapa).

AS „GE Money” ar 2013.gada 18.jūnija vēstuli Nr.4109/2013-DS paziņoja /pers. C/ par prasījuma tiesību cedēšanu Lindorff Oy Latvijas filiālei

(lietas 1.sējums, 67.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2013.gada 10.septembra lēmumu lietā Nr.3-12/2792,

pamatojoties uz 2013.gada 5.jūnija cesijas līgumu, noslēgto starp AS „GE Money” un Lindorff Oy Latvijas filiāli, saskaņā ar Civilprocesa likuma

77.pantu, pieteicējs AS „GE Money” aizstāts ar tā prasījuma tiesību pārņēmēju Lindorff Oy, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy

Latvijas filiāle.

Tiesneša lēmums par saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav pārsūdzams, bet Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmā daļa paredz,

ka, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt

prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka prasītājai atjaunojams Civilprocesa likuma 406.10 panta pirmajā daļā noteiktais prasības pieteikuma

iesniegšanas termiņš, bet nepamatoti noraidījusi prasību, uzskatot, ka prasība bija ceļama pret AS „MG Capital” (agrāk - AS „GE Money”) par darījuma

apstrīdēšanu.

Civillikuma 1808.pantā noteikts, ka parādnieks var celt pret cesionāru nevien visas savas ierunas pret viņu pašu, bet arī tās ierunas, kas viņam

bijušas pirms cesijas un tās laikā pret cedentu. Savus pretprasījumus, kas viņam bijuši pret cedentu tajā laikā, kad viņam paziņots par cesiju, viņš var

vērst ieskaitam arī pret cesionāru.

Ņemot vērā Civillikuma 1808.panta noteikumus, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka lietā konstatētajos apstākļos prasītāja pamatoti, apstrīdot

prasījumu par 2319 Ls samaksu, kas ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu

nodots saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, ir cēlusi apvērsuma prasību pret cesionāri Lindorff Oy Latvijas filiāli.

Apelācijas sūdzībā pamatoti, atsaucoties uz Civillikuma 1804. un 1808.panta noteikumiem, norādīts, ka visi parādnieka iebildumi saistībā ar cedēto

prasījumu, pēc paziņošanas par cesiju, ir vēršami pret jauno kreditoru, turklāt /pers. C/ nav pamata apstrīdēt 2006.gada 28.aprīļa līgumu

Nr.RA060427042A, jo starp pusēm nav strīda, ka minētais aizdevuma līgums nepastāv, AS „MG Capital” paskaidrojumos norādījusi, ka puses vienojās

par Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu, tāpat arī atbildētāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka nav pamata prasīt atzīt par spēkā neesošu

Aizdevuma līgumu, jo šis līgums ir atcelts.

Lietā nodibināts, ka prasītājas /pers. C/ pienākumu samaksāt parādu 2319 Ls atbildētāja Lindorff Oy Latvijas filiāle un trešā persona AS „MG

Capital” pamato ar atcelto (anulēto) Aizdevuma līgumu un 2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu orderi Nr.1050 (turpmāk arī kases izdevumu orderis)

(lietas 1.sējums, 36., 66.lapa).

Ar 2014.gada 30.decembra eksperta atzinumu Nr. 14-1700 secināts, ka parakstu /pers. C/ vārdā rindā „naudas saņēmējs” AS „GE Money”

2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu orderī Nr.1050 ir izpildījusi pati /pers. C/ (lietas 1.sējums, 112.-116.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka 2006.gada 28.aprīlī starp /pers. C/ kā aizņēmēju un AS „GE Money” kā aizdevēju tika noslēgts aizdevuma līgums

Nr.RA060427042A par aizdevuma 2319 Ls izsniegšanu automašīnas VW GOLF iegādei, šis aizdevuma līgums ir atcelts pusēm savstarpēji vienojoties,

sakarā ar to, ka minētās automašīnas iegādes darījums netika noslēgts.

Prasītāja paskaidrojumos norādījusi, ka Aizdevuma līgums tika atcelts nākamajā dienā pēc tā noslēgšanas, tāpēc, ka automašīnas īpašnieks atteicās

pārdot automašīnu.

Atbildētāja un trešā persona pretargumentus šim apgalvojumam nav izvirzījušas.

No trešās personas AS „MG Capital” (agrāk - AS „GE Money”) paskaidrojumiem izriet, ka tās rīcībā nav 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līguma

Nr.RA060427042A un ar šī līguma atcelšanu saistīto dokumentu.

Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka atcēlējs līgums netika noslēgts, bet neapstrīd Aizdevuma līguma atcelšanas pamatu.

Atbilstoši Civillikuma 1863.panta noteikumiem atcēlēju līgumu var noslēgt ar darījuma dalībnieku klusējot izteiktu gribu.

Civillikuma

1864.pants paredz, ka līgumu, kas noslēgts vienkārši vienojoties, var arī atcelt tāpat vienojoties. Bet ja līguma noslēgšanai bijusi vajadzīga sevišķa

forma, tad tāda pati jāievēro arī to atceļot.

Civillikuma 1865.pants noteic: „Līgums, kas nav vēl izpildīts ne pilnīgi, ne pa daļai, to atceļot tiek iznīcināts, it kā tā nekad nebūtu bijis. Tas pats

noteikums ir spēkā pat tad, kad burtiski ņemot tikai vienam vai otram no dalībniekiem vajadzētu atsvabināties no savas saistības.

Ja līgums ir pilnīgi vai pa daļai izpildīts, tad atcēlējs līgums, ciktāl ar to norunāts izpildījumu atdod atpakaļ, nodibina jaunu prasījumu.”

Tiesību doktrīnā atzīts: „Bezierunu atcēlējs līgums izbeidz pušu visas saistības, kas izriet no sākotnējā līguma, un tāpēc var saturēt atlaidumu pusei,

atkāpšanos no ekvivalences principa. Ja līgums abpusēji ir daļēji vai pilnībā izpildīts, tad to atceļot, puses var līgt par izpildītā atpakaļ došanu. Tad atcēlējs

līgums, izbeidzot vienas saistības, vienlaicīgi nodibina jaunu prasījumu vai prasījumus. Šajā gadījumā atcēlēju līgumu faktiski nevar nošķirt no

pārjaunojuma, izņemot gadījumus, kad jaunā prasījuma apjoms apliecina arī pušu vienošanos par atlaidumu.” (Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcija – Rīga, 2000, 342.-343.lpp.).

Lietā nodibināts, ka, vienojoties par Aizdevuma līguma atcelšanu 2006.gada 29.aprīlī, starp AS „GE Money” un /pers. C/ netika noslēgts

rakstveida atcēlējs līgums, kas paredzētu /pers. C/ pienākumu atdot AS „GE Money” aizdevumu 2319 Ls.

Aizdevuma 2319 Ls samaksu AS „GE Money” pirmo reizi pieprasīja, nosūtot /pers. C/ 2012.gada 28.decembra paziņojumu ar nosaukumu

„prasība izpildīt saistības”, kurā cita starpā tika norādīts, ka /pers. C/ kontā kļūdaini tika pārskaitīta naudas summa 2319 Ls (lietas 1.sējums, 12.lapa).

Pierādījumi par minētās naudas summas ieskaitīšanu prasītājas kontā lietas izskatīšanā nav iegūti, atbildētāja un trešā persona apgalvo, ka

aizdevums prasītājai tika izsniegts skaidrā naudā, ko apstiprina minētais kases izdevumu orderis.

Prasītāja/pers. C/ noliedz aizdevuma 2319 Ls saņemšanu saskaņā ar Aizdevuma līgumu un kases izdevumu orderi, līdz ar to arī saistības

pastāvēšanu par minētā parāda samaksu, kas ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2013.gada 20.maija

lēmumu lietā Nr.3-12/2792 nodota piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

Tiesas sēdē prasītāja cita starpā paskaidroja, ka 2006.gada aprīlī viņa uzrakstīja iesniegumu AS „GE Money” par aizdevuma piešķiršanu

automašīnas VW GOLF iegādei, pēc iesnieguma izskatīšanas tika sastādīts aizdevuma līgums un vienlaikus tika parakstīts kases izdevumu orderis par

naudas saņemšanu, bet naudu, parakstot kases izdevumu orderi, viņa nav saņēmusi, jo aizdevumu automašīnas iegādei AS „GE Money” bija iespējams

saņemt tikai pēc notariāli noformēto dokumentu par automašīnas pārdošanu un pārreģistrāciju iesniegšanas AS „GE Money”, bet konkrētajā gadījumā

netika noslēgts automašīnas pirkuma līgums. Prasītāja paskaidroja, ka nākamajā dienā, kad bija jāiet pie notāra, lai noformētu dokumentus, piezvanīja

automašīnas pārdevējs un atteicās slēgt darījumu par automašīnas pārdošanu, par ko viņa nekavējoties informējusi AS ,,GE Money”, uzrakstot

iesniegumu par līguma izbeigšanu, AS ,,GE Money” darbinieks paskaidrojis, ka vairāk nekas nav vajadzīgs, jo līgums līdz galam nebija noformēts.

Prasītāja savu apgalvojumu par to, ka obligāts priekšnosacījums aizdevuma saņemšanai automašīnās iegādei AS „GE Money” bija minēto notariāli

noformēto dokumentu iesniegšana, pamatojusi ar to, ka viņa ir ņēmusi vairākus aizdevumus automašīnu iegādei AS „GE Money”, un vienmēr tika

ievērota šāda procedūra.

Tiesas sēdē 2016.gada 8.jūnijā lieciniece /pers. L/, atbildot uz lietas dalībnieku un tiesas jautājumiem, liecināja, ka viņa ir strādājusi AS „GE

Money” trīs – četrus gadus, apmēram, no 2004.gada līdz 2007. - 2008.gadam (precīzi tas redzams algas nodokļu grāmatiņā) viņas darba pienākumos

ietilpa ar aizdevumu izsniegšanu automašīnu iegādei saistīto dokumentu noformēšana, proti, pieņemt iesniegumus no klientiem par kredītu izsniegšanu

automašīnu iegādei, nodot iesniegumus nodaļai, kura izskatīja šos iesniegumus, un pēc lēmuma pieņemšanas par kredīta piešķiršanu sagatavot

dokumentus un parakstīt aizdevuma līgumus AS „GE Money” vārdā; gadījumā, ja aizdevums tika izsniegts skaidrā naudā, viņai bija arī jāsagatavo

dokuments, ar kuru varēja izņemt naudu, bet neatceras, kādi konkrēti dokumenti tika parakstīti par naudas izsniegšanu.

/pers. L/ liecināja, ka aizdevuma nauda tika izsniegta tikai tad, kad pie notāra bija parakstīts līgums, ķīlas līgums, kad automašīna bija pārreģistrēta

uz klienta vārda vai bija noņemta no uzskaites un bija dokuments, ka automašīnu var nodot klientam un reģistrēt uz viņa vārda.

Liecināja, ka, gadījumā, ja aizdevums tika izsniegts skaidrā naudā, kas līdz noteiktam laikam bija pieļaujams, tad, lai saņemtu naudu, AS „GE

Money” vienlaicīgi bija jāierodas klientam un pārdevējam, klients viens pats un arī pārdevējs viens pats nevarēja saņemt naudu, un AS „GE Money” bija

jāiesniedz minētie pie notāra noformētie dokumenti, tad nauda tika izsniegta, bet abām pusēm bija jābūt klāt.

/pers. L/ liecināja, ka viņa personīgi neizsniedza naudu, to izsniedza kases darbinieks, cik atceras, kases izdevumu orderis tika parakstīts tad, kad

klients saņēma naudu, ātrāk to nevarēja parakstīt.

Liecināja, ka ir bijuši gadījumi, kad klients uzraksta iesniegumu aizdevuma piešķiršanai, saņem no AS „GE Money” pozitīvu atbildi, bet klients

pārdomā vai citu iemeslu dēļ darījums netiek formēts tālāk.

To, ka /pers. L/, strādājot AS „GE Money”, ir formējusi ar aizdevumu izsniegšanu automašīnu iegādei saistītos dokumentus un parakstījusi AS „GE

Money” vārdā aizdevuma līgumus, apstiprina prasītājas iesniegtie rakstveida pierādījumi - 2006.gada 12.maija aizdevuma līguma Nr.RA060512013A

par aizdevuma 3303 Ls izsniegšanu autotransporta iegādei un 2006.gada 12.maija komercķīlas līguma Nr.RA060512013A par automašīnas BMW 325

ieķīlāšanu kopijas (lietas 1.sējums, 15.-24.lapa). No minēto līgumu kopijām redzams, ka līgumi attiecīgi tika noslēgti starp AS „GE Money”, kā aizdevēju

un ķīlas ņēmēju, un /pers. C/, kā aizņēmēju un ķīlas devēju, un šos līgumus AS „GE Money” vārdā ir parakstījusi /pers. L/.

Tādējādi /pers. L/ precīzi zināma aizdevumu izsniegšanas procedūra autotransporta iegādei, kas pastāvēja AS „GE Money” 2006.gadā.

Nav pamata apšaubīt, ka pēc desmit gadiem lieciniece nevar atcerēties konkrēti, kādi dokumenti tika parakstīti par aizdevuma izsniegšanu skaidrā

naudā, noformējot aizdevuma līgumus, un uzskata, ka kases izdevumu orderis tika parakstīts naudas izsniegšanas brīdī, kas atbilst vispārpieņemtajai

praksei, bet /pers. L/ liecība neizslēdz, ka kases izdevumu orderis varēja tikt parakstīts prasītājas norādītajos apstākļos, noformējot Aizdevuma līgumu.

Tiesa atzīst, ka svarīga nozīme ir liecinieces /pers. L/ liecībai daļā par aizdevuma automašīnas iegādei izsniegšanai nepieciešamajiem

priekšnosacījumiem, un šos faktus /pers. L/ labi atcerējās, un liecināja, ka aizdevuma nauda tika izsniegta tikai tad, kad pie notāra bija parakstīts līgums,

ķīlas līgums, kad automašīna bija pārreģistrēta uz klienta vārda vai bija noņemta no uzskaites un bija dokuments, ka automašīnu var nodot klientam un

reģistrēt uz viņa vārda; lai saņemtu naudu, AS „GE Money” vienlaicīgi bija jāierodas klientam un pārdevējam un AS „GE Money” bija jāiesniedz minētie

pie notāra noformētie dokumenti, tad nauda tika izsniegta, bet abām pusēm bija jābūt klāt.

Liecinieces/pers. L/ liecība pilnīgi apstiprina prasītājas paskaidrojumus šajā daļā, un arī papildina ar faktiem, kas viņai bija zināmi kā AS „GE

Money” darbiniecei, kuras kompetencē ietilpa ar aizdevumu izsniegšanu automašīnu iegādei saistīto dokumentu noformēšana.

/pers. L/ liecība par to, ka pirms aizdevuma izsniegšanas automašīnas iegādei bija noslēdzams ķīlas līgums aizdevuma līguma saistību izpildes

nodrošināšanai, apstiprinās ar minēto rakstveida pierādījumu - 2006.gada 12.maija komercķīlas līguma Nr.RA060512013A kopiju.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. C/ nebija iesniegusi AS „GE Money” automašīnas pirkuma līgumu, kura finansēšanai saskaņā ar 2006.gada

28.aprīļa aizdevuma līgumu Nr.RA060427042A bija paredzēts izsniegt aizdevumu 2319 Ls apmērā automašīnas VW GOLF iegādei, un attiecīgi arī

ķīlas līgumu, jo šie līgumi netika noslēgti, pārdevējam atsakoties no automašīnas pārdošanas, tādējādi /pers. C/ nebija izpildījusi nepieciešamos

priekšnosacījumus aizdevuma saņemšanai automašīnas iegādei AS „GE Money”. Lietas izskatīšanā netika iegūti pierādījumi, kas dotu pamatu secināt, ka

AS „GE Money” bija iespējams saņemt aizdevumu transportlīdzekļa iegādei, neievērojot liecinieces minētos priekšnosacījumus.

No AS „GE Money” 2013.gada 14.jūnija paziņojuma /pers. C/ (lietas 2.sējums, 22.-25.lapa) redzams, ka laikā no 1998.gada 22.jūnija līdz

2008.gada 9.oktobrim starp AS „GE Money” un /pers. C/ bija noslēgti divpadsmit aizdevuma līgumi, tajā skaitā trīs līgumi, saskaņā ar kuriem aizdevums

tika izsniegts automašīnas iegādei („auto kredīts”), proti, 2005.gada 6.septembrī, 2006.gada 12.maijā un 2008.gada 9.oktobrī, un /pers. C/ ir izpildījusi

visas no aizdevumu līgumiem izrietošās saistības, tajā skaitā pēdējā aizdevuma līguma saistības, kura izpildes termiņš bija 2012.gada 18.oktobris.

Zemgales apgabaltiesa, ņemot vērā minētajā rakstveida pierādījumā esošās ziņas, patērētāju kreditēšanas noteikumus un komercpraksi šajā jomā,

par pamatotu atzīst prasītājas argumentu, ka AS „GE Money”, kā patērētāju kreditore, nebūtu izsniegusi /pers. C/ piecus jaunus aizdevumus, gadījumā,

ja viņai būtu neizpildītas saistības pēc 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līguma.

Ņemot vērā izklāstīto, Civillikuma 1865.panta noteikumus un komercpraksi patērētāju kreditēšanas jomā, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka

norādītie apstākļi kopsakarā ar to, ka, vienojoties par Aizdevuma līguma atcelšanu, AS „GE Money” nav pieprasījusi /pers. C/ aizdevuma 2319 Ls

atdošanu, pušu starpā netika arī noslēgts rakstveida atcēlējs līgums, kas paredzētu /pers. C/ pienākumu atdot AS „GE Money” aizdevumu 2319 Ls, bet

aizdevuma atdošanu AS „GE Money” pieprasījusi tikai 2012.gada 28.decembrī, dod pamatu secināt, ka AS „GE Money” nav izsniegusi /pers. C/

aizdevumu 2319 Ls saskaņā ar Aizdevuma līgumu un izrakstīto kases izdevumu orderi.

Līdz ar to prasītāja pamatoti, atsaucoties uz Civillikuma 1934.panta noteikumiem, norādījusi, ka no viņas tiek prasīts neesošs aizdevums, jo

2006.gadā nav saņēmusi no AS „GE Money” aizdevumu 2319 Ls apmērā.

Par pamatotu tiesa atzīst arī prasītājas pārstāvja atsauci uz Civillikuma 1865.pantu kopsakarā ar lietā konstatētajiem apstākļiem un secinājumu, ka,

gadījumā, ja AS „GE Money” būtu izpildījusi 2006.gada 28.aprīļa aizdevuma līgumu, šo izpildījumu atcēlēja līguma gadījumā varētu prasīt, ja tas būtu

atrunāts atcēlēja līgumā. Savukārt ar atcēlēju līgumu 2006.gada 28.aprīļa līgums ir izbeigts pilnīgi, nekādas saistības un prasījumi no izbeigtā 2006.gada

28.aprīļa līguma nevar pastāvēt un tos cesijas ceļā nevar nodod.

Zemgales apgabaltiesa par nepamatotu atzīst apelācijas sūdzības iesniedzēja viedokli, ka apstrīdamam prasījumam, atbilstoši Komerclikuma

406.panta un Pārejas noteikumu 16.punkta noteikumiem, 2012.gada 31.decembrī ir iestājies noilgums, jo no komercdarījuma, kas noslēgts pirms

2010.gada 1.janvāra, izrietošs prasījums noilgst triju gadu laikā, skaitot no 2010.gada 1.janvāra.

Civillikuma 1905.pants noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Tiesību teorijā atzīts: „Kreditora darbības, kas pauž vēlēšanos īstenot savas tiesības, pārtrauc noilgumu (..) Atgādinājums par pienākumu izpildīt

nokavētu vai citādi pārkāptu saistību pārtrauc noilgumu. Atgādinājums var būt vēstules, telefaksa, telegrammas vai citā rakstiskā veidā, kā arī izteikts

mutvārdos. Pēdējā gadījumā, protams, ir īpaši nozīmīgs pierādījumu jautājums (..)” (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga,

2006, 282.-283.lpp.).

Tiesa nepiekrīt apelācijas sūdzības iesniedzējam, ka Civillikuma 1905.pants atgādinājumu saista ar faktisku atgādināšanu, nevis ar pretenzijas

nosūtīšanu, kā arī nepiekrīt viedoklim, ka, iztulkojot Civillikuma 1905.pantu, ir pamats to saistīt ar Civillikuma 1653.pantu, jo atšķiras ne tikai

atgādinājuma sekas Civillikuma 1905.panta un 1653.panta izpratnē, kā to pamatoti norāda arī pats apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet arī mērķis.

Civillikuma 1652.pantā konkrēti noteikti parādnieka nokavējuma iestāšanās gadījumi, savukārt Civillikuma 1653.pantā noteikts, ka citos

gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka. Tādējādi Civillikuma 1653.pants satur

norādi uz to, ka parādniekam ir jāsaņem kreditora atgādinājums, jo pretējā gadījumā viņam nebūs zināma kreditora griba saņemt izpildījumu.

Civillikuma 1905.panta izpratnē atgādinājumam ir cita nozīme, kas saistīta ar noilguma institūta mērķi, proti, noilguma termiņa tecējuma laikā, kad

parādniekam ir zināms pienākums izpildīt saistību, ir jākonstatē, vai kreditors likumā noteiktajā termiņā vēlas izmantot savas tiesības, tāpēc primāra

nozīme ir kreditora atgādinājuma nosūtīšanai vai citām kreditora darbībām, kas pauž vēlēšanos īstenot savas tiesības, nevis atgādinājuma saņemšanas

faktam.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir saņēmusi AS „GE Money” 2012.gada 28.decembra paziņojumu par saistību izpildi, savukārt, apstrīdot

paziņojuma nosūtīšanu līdz noilguma iestāšanās brīdim, tieši prasītājai atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem bija pienākums

pierādīt savu apgalvojumu pamatotību, bet šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka tam apstāklim, ka lietas izskatīšanas gaitā netika iegūti pierādījumi, ka apstrīdamam prasījumam 2013.gada 1.janvārī ir

iestājies noilgums, nav nozīmes strīda izšķiršanā, jo prasījums tiek apstrīdēts pēc būtības, un lietas izskatīšanā ir pierādīta prasības pamatotība.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakses apkopojuma „Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, 2010.gads” 10.punktā

(Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšana) norādīts, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 406.pantam parādniekam ir tiesības izpildei nodoto kreditora

prasījumu apstrīdēt, lūdzot to atzīt par spēkā neesošu, lūdzot atzīt, ka šāds darījums vispār nav noticis, apstrīdot izpildei nodotās saistības apmēra

pamatotību u.tml. un pilnīgi vai daļēji atbrīvot no saistības. Tiesa nevar atcelt tiesneša lēmumu, ar kuru saistība nodota bezstrīdus piespiedu izpildīšanai

(http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibas/).

Šīs atziņas attiecās arī uz parādnieka prasījumiem, apstrīdot atbilstoši Civilprocesa likuma 406.10 panta noteikumiem izpildei nodoto kreditora

prasījumu.

Prasītāja, lūdzot tiesu atzīt, ka viņai nepastāv nekādas saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, kas izrietētu no AS „GE Money” 2006.gada

28.aprīļa kases izdevumu ordera Nr.1050, vienlaikus kļūdaini izvirzījusi prasījumu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu

nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792, bet šis apstāklis nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, konstatējot, ka prasītāja

nav saņēmusi aizdevumu saskaņā ar Aizdevuma līgumu un AS „GE Money” 2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu orderi Nr.1050, un līdz ar to viņai nav

pienākuma izpildīt maksājuma saistību 2319 Ls apmērā, kas nodota piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmumu lietā Nr.3-12/2792, kā arī nav pienākuma samaksāt ar lēmumu piedzītos tiesas

izdevumus 51,63 Ls. Šādos apstākļos, apmierinot pirmo prasījumu, vienlaikus prasītāja atbrīvojama no saistības izpildes pēc Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmuma lietā Nr.3-12/2792.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nepareizi novērtējusi lietas apstākļus, nav ņēmusi vērā Civillikuma

1808. un 1865.panta noteikumus, līdz ar to nepamatoti prasību noraidījusi.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami prasītājas

samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva par prasības pieteikumu 366,76 EUR (257,76 Ls) (lietas 1.sējums, 7.lapa), valsts nodeva par apelācijas

sūdzību 366,73 EUR (lietas 1.sējums, 145.lapa), kancelejas nodeva 4,27 EUR (lietas 1.sējums, 211.lapa), ar ekspertīzes veikšanu saistītie izdevumi

66,26 EUR (lietas 1.sējums, 108.-110.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 1.sējums, 8.lapa), kopā 808,72 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu apelācijas instances tiesā 37,54 EUR (lietas 1.sējums, 166., 182., 228.,

229., 230., 231., 232.lapa, lietas 2.sējums, 12., 17.lapa).

Ņemot vērā izsklāstīto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa

n o s p r i e d a:

/pers. C/ prasību apmierināt.

Atzīt, ka /pers. C/, personas kods /personas kods/, nepastāv saistības pret Lindorff Oy Latvijas filiāli, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kas

izrietētu no AS „GE Money”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2006.gada 28.aprīļa kases izdevumu ordera Nr.1050.

Atbrīvot pilnīgi /pers. C/, personas kods /personas kods/, no saistības izpildes pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu

nodaļas tiesneses 2013.gada 20.maija lēmuma lietā Nr.3-12/2792.

Piedzīt no Lindorff Oy Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus

808,72 EUR (astoņi simti astoņi euro 72 centi).

Piedzīt no Lindorff Oy Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 37,54 EUR

(trīsdesmit septiņi euro 54 centi).

Noteikt Lindorff Oy Latvijas filiālei termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā

paredzētajos gadījumos trīsdesmit dienu laikā no tiesas paziņotā pilna sprieduma sastādīšanas datuma, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales

apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā.

Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 18.jūlijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Maršāne

Tiesnese I.Skudra

Tiesnese I.Belicka