Court dismisses appeal due to late filing caused by client's own actions rather than objective barriers. Appeal rejected for missing deadline without valid excuse.

Lietas Nr. A420296815

Lietas arhīva Nr. AA43-1607-16/21

LĒMUMS

Rīgā 2016.gada 16.martā

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese D.Makarova,

izskatot /pers. A/ lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības iesniegšanai par Administratīvās

rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra spriedumu,

konstatēja

[1] Administratīvajā apgabaltiesā 2016.gada 9.martā saņemta pieteicēja /pers. A/ apelācijas sūdzība par

Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra spriedumu. Apelācijas sūdzībā izteikts lūgums atjaunot procesuālo

termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai.

Lūgums pamatots ar to, ka 2016.gada 27.janvārī un atkārtoti 23.februārī pieteicējs vērsās Valmieras cietumā ar lūgumu

izgatavot 2013.gada 31.maija iesnieguma par vēlmi piedalīties pašvaldību vēlēšanās kopiju. Valmieras cietums minētā

iesnieguma kopiju pieprasīja Burtnieku novada vēlēšanu komisijai, bet 2016.gada 26.februāra atbildes vēstulē Nr.15-2/D-834

informēja pieteicēju, ka visi materiāli, kas saistīti ar 2013.gada 1.jūnija vēlēšanām tika iznīcināti. Tā kā pieteicējs ir atkarīgs

no cietuma administrācijas lēmumiem, Valmieras cietuma administrācijas rīcība, nepamatoti novilcinot laiku, ir liegusi

pieteicējam iesniegt apelācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā.

[2] Administratīvā procesa likuma 46.panta pirmā daļa noteic, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde,

tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

Judikatūrā atzīts, ka no Administratīvā procesa likuma 46.panta pirmās daļas izriet, ka formālais pamats jautājuma

izskatīšanai par procesuālā termiņa atjaunošanu ir attiecīgs procesa dalībnieka motivēts lūgums. Savukārt faktiskais termiņa

atjaunošanas pamats ir nokavējuma attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no nokavējušā procesa dalībnieka gribas un

rīcības. Proti, šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa

dalībnieka (sk., piem., Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 10.decembra lēmuma lietā

Nr.SKA-716/2007 7.1.punktu, 2008.gada 15.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-343/2008 7.punktu, 2008.gada

19.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-653/2008 4.punktu ). Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma

gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā

noteiktajos termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav attaisnojams (sk.

Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs. Dr.iur.J.Briedes visp. zinātn. redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis,

2008. – 347.lpp.).

Tātad konkrētajā situācijā pamats atjaunot nokavēto procesuālo termiņu būtu tad, ja iemesli procesuālā termiņa

nokavējumam ir objektīvi un no pieteicēja gribas neatkarīgi.

[3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 291.panta pirmajai daļai apelācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas.

No lietas materiāliem konstatējam, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums sastādīts 2016.gada 18.janvārī. Termiņa

tecējums apelācijas sūdzības iesniegšanai beidzās 2016.gada 18.februārī. No apelācijas sūdzības konstatējams, ka pieteicējs

to sastādījis 2016.gada 2.martā, savukārt no aploksnes, ar kuru apelācijas sūdzība sūtīta tiesai, secināms, ka pieteicējs

apelācijas sūdzību nodevis Valmieras cietuma administrācijai nosūtīšanai tiesai 2016.gada 3.martā (Valmieras cietuma

spiedogs uz aploksnes – 03.03.2016. Nr.D/266), t.i., pēc likumā noteiktā apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa.

[4] No lūguma atjaunot nokavēto procesuālo termiņu izriet, ka pieteicējs apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu

nokavēja tā iemesla dēļ, ka uzskatīja par nepieciešamu izprasīt no Valmieras cietuma 2013.gada 31.maija iesnieguma par

vēlmi piedalīties pašvaldību vēlēšanās kopiju. Pieteicējs nav norādījis, ka pastāvēja kādi citi no viņa gribas neatkarīgi

šķēršļi, kas liedza apelācijas sūdzību iesniegt Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Tātad termiņa nokavējums

iestājies tieši pieteicēja vainas dēļ, jo pieteicēja minētie apstākļi neliecina par objektīvi pastāvošiem šķēršļiem iesniegt

apelācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā un tad pēc saviem ieskatiem vērsties pie cietuma administrācijas ar lūgumu par

nepieciešamo dokumentu izprasīšanu. Šajā sakarā pieteicēja uzmanība vēršama arī uz Administratīvā procesa likuma

292.panta pirmās daļas 7.punktu, saskaņā ar kuru apelācijas sūdzībā norāda, vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu.

Tādējādi, ievērojot gan šo tiesību normu, gan arī Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 6.punktu, kur

paredzētas pieteicēja tiesības pieteikt lūgumus, pieteicējam nebija šķēršļu iesniegt apelācijas sūdzību likumā noteiktajā

termiņā un tajā pieteikt lūgumu par pierādījumu vākšanu. Vienlaikus, izvērtējot administratīvo tiesu praksi jautājumos, kur

tiek vērtēti attaisnojošie iemesli procesuālā termiņa kavējuma gadījumos, konstatējams, ka tiesas konsekventi atsaka atteikt

procesuālos termiņus, ja tie nokavēti sakarā ar papildu pierādījumu iegūšanu.

[5] Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst, ka lūgumā par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības

iesniegšanai nav norādīti un pierādīti objektīvi, no pieteicēja gribas neatkarīgi apstākļi, kas pieteicējam liedza iesniegt

apelācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā. Tā kā nekādus citus iemeslus termiņa kavējumam kā vien pierādījumu vākšanu

pieteicējs nav norādījis, un tiesa šādus apstākļus termiņa nokavējumam neatzīst par attaisnojošiem, lūgums par nokavētā

procesuālā termiņa atjaunošanu ir noraidāms.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 291.panta trešo daļu apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa

beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Tā kā pieteicēja lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir noraidāms,

atzīstams, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir iesniegta pēc termiņa beigām, tāpēc pieteicēja apelācijas sūdzību ir jāatsaka

pieņemt un jāatdod iesniedzējam.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 48.panta pirmo un ceturto daļu, 291.panta trešo daļu, 297.pantu un

316.panta pirmo daļu un 1.1daļu, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

nolēma

Noraidīt /pers. A/lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības iesniegšanai.

Atteikties pieņemt /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra spriedumu, un

pēc lēmuma pārsūdzības termiņa beigām apelācijas sūdzību atdot iesniedzējam.

Lēmumu var pārsūdzēt 14 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, blakus sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Makarova