Court dismisses appeal due to late filing caused by client's own actions rather than objective barriers. Appeal rejected for missing deadline without valid excuse.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to extend the deadline for filing an appeal, subsequently refusing to accept the late appeal itself. The applicant argued that prison administration delays prevented timely submission of a document needed for the appeal, but the court found no objective barriers independent of the applicant's will. Since the delay resulted from the applicant's own initiative to request documents rather than external obstruction, the court ruled the extension inadmissible and returned the appeal to the applicant.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 46. panta 1. daļa; Administratīvā procesa likuma 291. panta 3. daļa: Processual deadlines may be extended only upon proof of objective, non-willful grounds for delay; appeals filed after the deadline without such justification are inadmissible.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420296815
Lietas arhīva Nr. AA43-1607-16/21
LĒMUMS
Rīgā 2016.gada 16.martā
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese D.Makarova,
izskatot /pers. A/ lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības iesniegšanai par Administratīvās
rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra spriedumu,
konstatēja
[1] Administratīvajā apgabaltiesā 2016.gada 9.martā saņemta pieteicēja /pers. A/ apelācijas sūdzība par
Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra spriedumu. Apelācijas sūdzībā izteikts lūgums atjaunot procesuālo
termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai.
Lūgums pamatots ar to, ka 2016.gada 27.janvārī un atkārtoti 23.februārī pieteicējs vērsās Valmieras cietumā ar lūgumu
izgatavot 2013.gada 31.maija iesnieguma par vēlmi piedalīties pašvaldību vēlēšanās kopiju. Valmieras cietums minētā
iesnieguma kopiju pieprasīja Burtnieku novada vēlēšanu komisijai, bet 2016.gada 26.februāra atbildes vēstulē Nr.15-2/D-834
informēja pieteicēju, ka visi materiāli, kas saistīti ar 2013.gada 1.jūnija vēlēšanām tika iznīcināti. Tā kā pieteicējs ir atkarīgs
no cietuma administrācijas lēmumiem, Valmieras cietuma administrācijas rīcība, nepamatoti novilcinot laiku, ir liegusi
pieteicējam iesniegt apelācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā.
[2] Administratīvā procesa likuma 46.panta pirmā daļa noteic, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde,
tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
Judikatūrā atzīts, ka no Administratīvā procesa likuma 46.panta pirmās daļas izriet, ka formālais pamats jautājuma
izskatīšanai par procesuālā termiņa atjaunošanu ir attiecīgs procesa dalībnieka motivēts lūgums. Savukārt faktiskais termiņa
atjaunošanas pamats ir nokavējuma attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no nokavējušā procesa dalībnieka gribas un
rīcības. Proti, šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa
dalībnieka (sk., piem., Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 10.decembra lēmuma lietā
Nr.SKA-716/2007 7.1.punktu, 2008.gada 15.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-343/2008 7.punktu, 2008.gada
19.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-653/2008 4.punktu ). Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma
gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā
noteiktajos termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav attaisnojams (sk.
Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs. Dr.iur.J.Briedes visp. zinātn. redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis,
2008. – 347.lpp.).
Tātad konkrētajā situācijā pamats atjaunot nokavēto procesuālo termiņu būtu tad, ja iemesli procesuālā termiņa
nokavējumam ir objektīvi un no pieteicēja gribas neatkarīgi.
[3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 291.panta pirmajai daļai apelācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā
no sprieduma sastādīšanas dienas.
No lietas materiāliem konstatējam, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums sastādīts 2016.gada 18.janvārī. Termiņa
tecējums apelācijas sūdzības iesniegšanai beidzās 2016.gada 18.februārī. No apelācijas sūdzības konstatējams, ka pieteicējs
to sastādījis 2016.gada 2.martā, savukārt no aploksnes, ar kuru apelācijas sūdzība sūtīta tiesai, secināms, ka pieteicējs
apelācijas sūdzību nodevis Valmieras cietuma administrācijai nosūtīšanai tiesai 2016.gada 3.martā (Valmieras cietuma
spiedogs uz aploksnes – 03.03.2016. Nr.D/266), t.i., pēc likumā noteiktā apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa.
[4] No lūguma atjaunot nokavēto procesuālo termiņu izriet, ka pieteicējs apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu
nokavēja tā iemesla dēļ, ka uzskatīja par nepieciešamu izprasīt no Valmieras cietuma 2013.gada 31.maija iesnieguma par
vēlmi piedalīties pašvaldību vēlēšanās kopiju. Pieteicējs nav norādījis, ka pastāvēja kādi citi no viņa gribas neatkarīgi
šķēršļi, kas liedza apelācijas sūdzību iesniegt Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Tātad termiņa nokavējums
iestājies tieši pieteicēja vainas dēļ, jo pieteicēja minētie apstākļi neliecina par objektīvi pastāvošiem šķēršļiem iesniegt
apelācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā un tad pēc saviem ieskatiem vērsties pie cietuma administrācijas ar lūgumu par
nepieciešamo dokumentu izprasīšanu. Šajā sakarā pieteicēja uzmanība vēršama arī uz Administratīvā procesa likuma
292.panta pirmās daļas 7.punktu, saskaņā ar kuru apelācijas sūdzībā norāda, vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu.
Tādējādi, ievērojot gan šo tiesību normu, gan arī Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 6.punktu, kur
paredzētas pieteicēja tiesības pieteikt lūgumus, pieteicējam nebija šķēršļu iesniegt apelācijas sūdzību likumā noteiktajā
termiņā un tajā pieteikt lūgumu par pierādījumu vākšanu. Vienlaikus, izvērtējot administratīvo tiesu praksi jautājumos, kur
tiek vērtēti attaisnojošie iemesli procesuālā termiņa kavējuma gadījumos, konstatējams, ka tiesas konsekventi atsaka atteikt
procesuālos termiņus, ja tie nokavēti sakarā ar papildu pierādījumu iegūšanu.
[5] Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst, ka lūgumā par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības
iesniegšanai nav norādīti un pierādīti objektīvi, no pieteicēja gribas neatkarīgi apstākļi, kas pieteicējam liedza iesniegt
apelācijas sūdzību likumā noteiktajā termiņā. Tā kā nekādus citus iemeslus termiņa kavējumam kā vien pierādījumu vākšanu
pieteicējs nav norādījis, un tiesa šādus apstākļus termiņa nokavējumam neatzīst par attaisnojošiem, lūgums par nokavētā
procesuālā termiņa atjaunošanu ir noraidāms.
[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 291.panta trešo daļu apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa
beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Tā kā pieteicēja lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir noraidāms,
atzīstams, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir iesniegta pēc termiņa beigām, tāpēc pieteicēja apelācijas sūdzību ir jāatsaka
pieņemt un jāatdod iesniedzējam.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 48.panta pirmo un ceturto daļu, 291.panta trešo daļu, 297.pantu un
316.panta pirmo daļu un 1.1daļu, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese
nolēma
Noraidīt /pers. A/lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu apelācijas sūdzības iesniegšanai.
Atteikties pieņemt /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra spriedumu, un
pēc lēmuma pārsūdzības termiņa beigām apelācijas sūdzību atdot iesniedzējam.
Lēmumu var pārsūdzēt 14 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentā, blakus sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese (paraksts) D.Makarova