Appellate court allows member expulsion and share transfer despite procedural defects in the lawsuit filing.

Lieta Nr.C21052515

CA0079/17/07

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2017.gada 18.janvārī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis D.Lazdiņš

tiesnese I.Pinne un tiesnesis A.Bukavs

tiesas sēdes sekretāre B.Nīmane

piedaloties prasītājas SIA ražošanas uzņēmuma "CICERO" pilnvarotai pārstāvei /pers. B/, atbildētājam /pers. C/ un viņa

juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam Egilam Lasmanim

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO" un /pers. D/ prasībā

pret /pers. C/ par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības un sabiedrības daļu nodošanu sabiedrībai sakarā ar prasītāju sabiedrības ar

ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO" un /pers. D/ apelācijas sūdzību par Limbažu rajona tiesas 2016.gada 16.februāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 25.jūnijā prasītāji sabiedrība ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmums "CICERO" (turpmāk-Sabiedrība) un

/pers. D/ cēluši Limbažu rajona tiesā prasību, kurā lūdz tiesai:

-izslēgt atbildētāju /pers. C/, personas kods /personas kods/, no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma

"CICERO”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/;

-nodot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmumam "CICERO" /pers. C/ piederošo 21 kapitāla daļu;

-piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājiem visus tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi.

Sabiedrība reģistrēta 1992.gada 30.jūnijā ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuras darbības veids ir iekārtu

remonts (NACE 33.12). Sabiedrības dalībnieki ir prasītājs /pers. D/ un atbildētājs /pers. C/, kuriem pieder katram 21 kapitāla daļas

1491 EUR apmērā jeb 50% pamatkapitāla.

Laika posmā no 1997.gada 30.jūnija līdz 2004.gada 2.martam atbildētājs /pers. C/ bija Sabiedrības direktors ar paraksta

tiesībām, bet laika posmā no 2004.gada 2.marta līdz 2014.gada 4.augustam Sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

Prasītāji atklājuši, ka kopš 2014.gada jūlija atbildētājs, izmantojot savu amatpersonas - valdes locekļa statusu - ir rīkojies

pretēji Sabiedrības interesēm un ir nodarījis Sabiedrībai būtisku kaitējumu. Atbildētājs centies atņemt prasītājiem biznesu, pārceļot to

uz citu, viņa kontrolētu uzņēmumu - SIA "Epīrs", kas pieder viņa dēlam /pers. E/ un kurā atbildētājs ir prokūrists ar pilnām sabiedrības

pārstāvības tiesībām.

Saskaņā ar 2015.gada 18.jūnija ārkārtas sapulces dalībnieku lēmumu nolemts celt prasību pret atbildētāju par viņa, kā

dalībnieka izslēgšanu no Sabiedrības, pamatojoties uz būtiska kaitējuma nodarīšanu Sabiedrībai, kas izpaudās kā dalībnieka prettiesiska

rīcība valdes sastāvā un faktiska biznesa atņemšana Sabiedrībai.

Prasītāji norāda, ka atbildētājs bez dalībnieku sapulces piekrišanas un dalībnieku informēšanas, būdams Sabiedrības valdes

priekšsēdētājs, noslēdzis ar SIA "Epīrs" Sabiedrībai neizdevīgu nomas līgumu, iznomājot Sabiedrībai piederošu mantu, kas ir pretrunā ar

Komerclikuma 139.3pantā un 221.panta piektajā daļā noteikto. Atbildētājs darījumu ar SIA "Epīrs" nav atspoguļojis Sabiedrības

grāmatvedībā, nav sniedzis par to Sabiedrības grāmatvedei informāciju un nav veicis attiecīgos nodokļu maksājumus, par ko Sabiedībai

var tikt veikti uzrēķini. Atbildētājs regulāri izņēmis no Sabiedrības konta SIA "Epīrs" samaksāto nomas maksu un to piesavinājies. Pēc

aptuveniem aprēķiniem, atbildētājs no Sabiedrības konta kopumā izņēmis naudas līdzekļus 22575,21 EUR apmērā. Atbildētājs ir atzinis,

ka apzinājies savu rīcību un sapratis, ka tā ir prettiesiska.Tāpat norādījis, ka viņu neinteresēja Sabiedrība un tās intereses.

2014.gada 4.augustā iesniedzis Sabiedrībai iesniegumu par valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas pārtraukšanu.

Atbildētājam bija uzlikts pienākums līdz 2014.gada 31.augustam rakstiski sniegt informāciju par visiem viņa Sabiedrības vārdā

slēgtajiem darījumiem laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz viņa atbrīvošanas dienai, pievienojot šo darījumu apliecinošos

dokumentus. 2014.gada 18.augusta dalībnieku sapulcē atbildētājs lūdza pagarināt šo termiņu, norādot, ka līdz 2014.gada 31.augustam

nav iespējams savākt visus dokumentus. Sabiedrība pagarināja termiņu dokumentu iesniegšanai līdz 2015.gada 28.februārim un uzlika

nodot Sabiedrībai pie viņa esošo Sabiedrības zīmogu.Tika noteikts, ka jautājums par atbildētāja pārkāpumiem un kaitējuma nodarīšanu

Sabiedrības interesēm tiks izskatīts atkārtoti pēc visu dokumentu saņemšanas. Taču atbildētājs neizpildīja savus pienākumus un dotajā

termiņā nenodeva Sabiedrības valdei pie viņa esošo Sabiedrības zīmogu, neiesniedza Sabiedrībai dokumentus un atskaiti par viņa

slēgtajiem darījumiem Sabiedrības vārdā, tādejādi mēģinot izvairīties no atbildības. Tādā veidā atbildētājs apgrūtina Sabiedrības

saimniecisko darbību un tīšuprāt rada risku, ka Sabiedrības grāmatvedība var neatbilst tās patiesajam stāvoklim.

Pie šādiem apstākļiem, prasītājiem ir pamats uzskatīt, ka atbildētājs prettiesiski turpina sagatavot viņam un viņa

pārstāvētajam uzņēmumam izdevīgus dokumentus Sabiedrības vārdā ar atpakaļejošiem datumiem. Sabiedrības strīdā ar atbildētāja

pārstāvēto uzņēmumu SIA "Epīrs" par nomas maksas parāda piedziņu ir iesniegts it kā Sabiedrības 2014.gada 1.augusta sagatavots

rīkojums bez numura, kas Sabiedrības lietvedībā vai grāmatvedībā neatrodas un ir pilnīgi neatbilstošs Sabiedrības interesēm.

Atbildētājs, izmantojot savas Sabiedrības dalībnieka tiesības, nododot visu viņa rīcībā esošo informāciju saviem

pārstāvētajiem uzņēmumiem, izpauž komercnoslēpumu.

Atbildētāja pārstāvētais uzņēmums SIA "Epīrs" ir cēlis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret Sabiedrību

par paša atbildētāja, kā Sabiedrības dalībnieka, organizētā un noslēgtā darījuma - 2014.gada 1.septembra vienošanās apstrīdēšanu. Šāda

atbildētāja rīcība ir pretēja Sabiedrības interesēm, nodara tai būtisku kaitējumu, kaitē reputācijai, rada Sabiedrībai izdevumus, un liek

domāt par atbildētāja mēģinājumu shēmot. Atbildētājs pats neparakstīja minēto vienošanos, aizbildinoties ar interešu konfliktu un faktu,

ka valdes priekšsēdētāja amatu vienošanās parakstīšanas brīdī jau bija atstājis, bet tieši atbildētājs ierosināja šīs vienošanās slēgšanu,

organizēja šo darījumu un noteica tā būtiskos nosacījumus.

Sabiedrības kreditors /pers. F/ bija atbildētāja svaine, no kuras atbildētājs ierosināja 2008.gada sākumā ņemt aizņēmumu, lai

norēķinātos ar advokātu. Tolaik atbildētājs pats norādīja, ka interešu konflikta dēļ dokumentus vajadzētu parakstīt /pers. D/, nevis viņam.

Prasītāji uzskata, ka atbildētāja pārstāvētā SIA "Epīrs" tiesāšanās ar Sabiedrību ir pretēja Sabiedrības interesēm un rada Sabiedrībai lielu

kaitējumu, kavējot tās saimniecisko darbību un radot papildus izdevumus. Šādā veidā atbildētājs mēģina novilcināt termiņu, kādu

kreditors bija devis, lai Sabiedrība varētu samaksāt parādu un atgūt nekustamo īpašumu, un maksimāli samazināt Sabiedrības iespēju gūt

ienākumus saistību izpildei, traucējot Sabiedrības darbību ar nepamatotiem un absurdiem tiesu procesiem.

Prasītāji uzskata, ka atbildētājs ļaunprātīgi, pretēji Sabiedrības interesēm un kaitnieciski izmantojot savas Sabiedrības

dalībnieka tiesības mēģina atbrīvoties no /pers. D/, kā Sabiedrības valdes locekļa un dalībnieka, kaut tam nav nekāda iemesla un

pamatojuma, jo pretēji atbildētājam, /pers. D/ vienmēr ir rīkojies tikai Sabiedrības interesēs, pat tad, kad tās nav sakritušas ar viņa

privātajām interesēm.

Atbildētājs ilgstoši izvairās piedalīties ikgadējās dalībnieku sapulcēs, kurās jālemj par gada pārskatu apstiprināšanu. Šāda

atbildētāja rīcība apgrūtina Sabiedrības darbu un rada neērtības otram dalībniekam.

Prasītāji norāda prasībā, ka kopumā atbildētājs /pers. C/ pieļāvis pārkāpumus, kas nodarījuši kaitējumu Sabiedrības interesēm

un konkrēti:

- lietojis Sabiedrības mantu savām vajadzībām;

- piesavinājies Sabiedrības līdzekļus;

- izbeidzot Sabiedrības valdes locekļa pienākumus, nav nodevis Sabiedrības dokumentāciju un zīmogu;

- pārkāpjot normatīvos aktus, nav kārtojis grāmatvedību un nav maksājis nodokļus, kā rezultātā Sabiedrībai var tikt veikti

uzrēķini;

- pārkāpis lojalitātes pienākumu, nododot informāciju par Sabiedrību un tās slēgtajiem darījumiem sevis pārstāvētajiem

uzņēmumiem;

- pārkāpis konkurences aizliegumu un atņēmis prasītājiem biznesu, izveidojot ar viņu saistītu uzņēmumu, kas nodarbojas ar

Sabiedrībai analogu uzņēmējdarbības veidu;

- darbojies interešu konfliktā, slēdzot Sabiedrības vārdā darījumus ar viņam saistītām personām un savās interesēs;

- izmantojot savu ietekmi uz valdi, ir veicis darbības, lai faktiski novestu Sabiedrību līdz maksātnespējai;

- ilgstoši nepiedalās Sabiedrības pārvaldē un neierodas uz ikgadējām dalībnieku sapulcēm par gada pārskatu apstiprināšanu.

Atbildētājs, neskatoties uz iepriekšējās divās ārkārtas dalībnieku sapulcēs izteiktajiem aizrādījumiem un brīdinājumiem, ne

tikai nav pārtraucis savu kaitniecisko darbību, bet tieši pretēji - tīšuprāt ir izdarījis papildus pārkāpumus un nodarījis Sabiedrībai

papildus kaitējumu.

Prasītāji uzskata, ka atbildētāja /pers. C/ rīcībā ir Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā uzskaitītās pazīmes dalībnieka

izslēgšanai un saskaņā ar Komerclikuma 195.panta pirmo un otro daļu ir pamats atbildētāja izslēgšanai no Sabiedrības. Prasības celšana

pret atbildētāju par viņa izslēgšanu no Sabiedrības ir vienīgais veids, kā turpmāk pasargāt Sabiedrības intereses.

Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā tiesai prasību neatzīst un uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa doktrīnu, pierādīšanas

pienākums gulstas uz prasītāju. Tik ilgi, kamēr prasītājs nav pierādījis prasību, atbildētājs ir tiesīgs noliegt prasību, neko nepierādot.

Prasības pieteikums satur vienīgi prasītāja apgalvojumus, kas nav pierādīti ar pievienotajiem dokumentiem. Par pierādījumiem nav

uzskatāmi Sabiedrības dalībnieku sapulču protokoli, jo tos apliecinājis pats prasītājs, kas savukārt nozīmē, ka prasītājs kā uz pierādījumu

atsaucas vienīgi pats uz sevi (lietas 1.sēj.58.lapa).

Par prasību prasītājs /pers. D/ iesniedzis tiesai savu 2015.gada 21.janvāra rakstveida paskaidrojumu, kurā detalizēti apraksta

apstākļus, uz kuriem balstīta prasība (lietas 1.sēj.183.-191.lapa).

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs laika posmā no 2008.gada aprīļa līdz 2014.gada jūlijam, būdams Sabiedrības valdes

priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt Sabiedrību atsevišķi, kuram bija tiesības rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem un kura pārziņā

atradās Sabiedrības manta, ļaunprātīgi izmantojot un pārsniedzot savas pilnvaras, pretēji Sabiedrības interesēm mantkārīgā nolūkā

piesavinājies Sabiedrības naudas līdzekļus 22225,31 EUR apmērā. Atbildētāja nodarījums būtiski ietekmējis Sabiedrības finansiālo

stāvokli, liedzot tai izpildīt līgumsaistības. Ar savu rīcību /pers. C/ nodarījis Sabiedrībai zaudējumus minētās summas apmērā, kas

izpaudusies kā Sabiedrības finanšu līdzekļu samazinājums, jo tikusi samazināta Sabiedrības manta, naudas līdzekļi kredītiestādēs un

iespējamā peļņa.

Tāpat /pers.C/ no 2008.gada nav iesniedzis Sabiedrības grāmatvedībā visus dokumentus par viņa noslēgtajiem darījumiem.

Par vairāku šādu slēptu darījumu esamību prasītāji uzzināja no darījuma partneriem. /pers. C/ iepriekšminētā rīcība ir klaja likuma "Par

grāmatvedību" 2., 3., 7.panta pārkāpšana.

Starp valdes locekli un Sabiedrību pastāv pilnvarojumam līdzīgas attiecības un uz valdes locekli ir attiecināmas arī

Civillikuma normas par pilnvarnieku, ciktāl tās nav pretrunā ar Komerclikumu, kā speciālo normu. Atstājot amatu, valdes loceklim ir

jānodod sabiedrībai lietas. Minētā atziņa pausta arī 2014.gada 31.oktobra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

spriedumā lietā SKC-2221/2014.

Atbildētājs nav nodevis viņa rīcībā esošo Sabiedrības grāmatvedības un lietvedības dokumentāciju, ar saimniecisko darbību

saistītos dokumentus un zīmogu, lai gan valdes priekšsēdētāja amatu ir atstājis jau 2014.gada 4.augustā. Viņš traucē Sabiedrības darbību

un rīkojas pretēji Sabiedrības interesēm.

Tālāk prasītājs norāda, ka /pers. C/ ir noslēdzis darījumu, kas pretējs Sabiedrības interesēm. Sabiedrībai bija ilgstošs strīds

ar /pers.A/, jo uz viņai piederošās zemes savulaik atradās Sabiedrībai piederošas ēkas. Zemes īpašniece pieprasīja maksāt nomas maksu

arī par tādu zemes gabalu, kuru Sabiedrība neizmantoja un nevarēja izmantot, kas pārsniedza ēkām piesaistītā un funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala robežas, un kuru lietoja arī citi zemes īpašnieces nomnieki.

2014.gada 24.jūlijā atbildētājs pretēji Sabiedrības dalībnieku nolemtajam, vienpersoniski, ne ar vienu nesaskaņojot,

parakstīja ar /pers.A/vienošanos, ar kuru Sabiedrības vārdā atzina izdomāta parāda esamību 3048,00 EUR apmērā un apņēmās to

apmaksāt. Rezultātā Sabiedrībai par šādu summu radīti zaudējumi nepamatoti atzītu prasījumu dēļ.

/pers. C/ šīs vienošanās noslēgšanas procesu un faktu, ka tā noslēgta tikai tāpēc, lai /pers.A/ piekristu slēgt darījumu ar SIA

"Epīrs", skaidri apraksta tiesas sēdē 2015.gada 29.jūnijā (lieta C21039015, Sabiedrības prasība pret SIA "Epīrs" par parāda piedziņu, kas

dzirdams audioprotokola ierakstā 20:34-22:55 minūtē).

Pretēji /pers.C/ izteiktajam solījumam 2014.gada 18.augusta ārkārtas dalībnieku sapulcē, ka nepamatoti atzīto parādu

samaksāšot pats, kā fiziska persona, lai neradītu Sabiedrībai zaudējumus, Sabiedrībai joprojām pastāv parāds ar SIA "Stūra akmens"

1212,94 EUR apmērā.

Prasītājs/pers. C/ uzskata, ka /pers. C/ ir nelojāls pret Sabiedrību un izmanto to tikai SIA "Epīrs" interesēs, lai gūtu labumu

sava dēla uzņēmumam SIA "Epīrs", kurā atbildētājs ir prokūrists, neievērojot Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā un Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumā lietā SKC-25/2012 tiesību doktrīnā

izteiktās atziņas.

/pers. C/, rīkojoties SIA "Epīrs" vārdā, cēlis Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret Sabiedrību, mēģinot

apstrīdēt paša organizētu darījumu. Šī atbildētāja rīcība grauj Sabiedrības tēlu, rada Sabiedrībai izdevumus, kas saistīti ar tiesāšanos, gan

arī kavē Sabiedrības darbu. Šīs rīcības dēļ zaudēts laiks, kas līdz 2015.gada 31.decembrim bija dots parāda dzēšanai un atpakaļpirkuma

tiesību realizēšanai. Rezultātā Sabiedrība neatgriezeniski zaudēja tās vienīgo nekustamo īpašumu.

SIA "Epīrs" divās tiesvedībās iesniedzis 2011.gada 31.maija telpu nomas līgumu, kas noslēgts starp Sabiedrību un SIA

"Epīrs", oriģinālus - gan lietā C21064414 (/pers. F/ prasībā pret SIA "Epīrs" par izlikšanu no telpām (lieta atrodas Augstākajā tiesā), gan

lietā C31277915 (SIA "Epīrs" prasībā pret Sabiedrību un /pers. F/ par darījuma apstrīdēšanu). Pārbaudes laikā 2015.gada 6.novembrī

sniedzot savus paskaidrojumus policijai /pers. C/ pats norādījis, ka viņam bija 2011.gada 31.maija telpu nomas līguma divi līguma

oriģināli, līdz ar to, pēc prasītāja ieskatiem, secināms, ka atbildētājs atzīst, ka Sabiedrības dokumentus pretēji Sabiedrības interesēm

nodevis izmantošanai SIA "Epīrs" rīcībā, tai skaitā, lai uz šī dokumenta pamata celtu prasību pret Sabiedrību.

Tāpat atbildētājs nodevis SIA "Epīrs" rīcībā 2014.gada 1.septembra vienošanos par nekustamā īpašuma maiņu pret

prasījumiem, kas noslēgti starp Sabiedrību un privātpersonu /pers. F/, lai SIA "Epīrs" uz šī dokumenta pamata celtu prasību pret

Sabiedrību.

2014.gada 12.augusta SEB bankas kases ieņēmumu orderis, kurā maksātājs norādīta Sabiedrība, bet saņēmējs - SIA "Stūra

akmens", maksājuma pamatojums ir rēķini par zemes nomu, kas neattiecas uz SIA "Epīrs". Minēto dokumentu /pers. C/ nenodeva

Sabiedrības grāmatvedībā, bet gan nodeva SIA "Epīrs" rīcībā, lai SIA "Epīrs" izmantotu savām vajadzībām, iesniedzot to lietā Sabiedrības

prasībā pret SIA "Epīrs" par nomas maksas parāda piedziņu un tādējādi mēģinot izvairīties no nomas maksas samaksas pienākuma.

Prasītājs uzskata, ka /pers. C/, nododot Sabiedrības dokumentu sevis pārstāvētajai SIA "Epīrs", mēģināja panākt, lai Sabiedrība neatgūtu

no SIA "Epīrs" tās uzkrāto parādu par nomas maksu.

Tālāk prasītājs norāda, ka atbildētājs izgatavoja ar atpakaļejošu datumu 2014.gada 1.augusta rīkojumu bez numura, kuru

izmanto tiesā Sabiedrības prasībā pret SIA "Epīrs" par nomas maksas parāda piedziņu, lai tādejādi mēģinātu izvairīties no nomas maksas

samaksas pienākuma. Šis rīkojums ir viltots, jo tāds nemaz nevarēja būt sagatavots bez dalībnieku sapulcē izteiktas piekrišanas atbilstoši

Komerclikuma 1.nodaļas noteikumiem, attiecīgi 139.1-139.3 pantam, turklāt fiktīvi sagatavotā rīkojuma izpildi /pers. C/ nevarēja

pierādīt, jo nekādus maksājumus SIA "Epīrs", pamatojoties uz šo rīkojumu, nebija veicis, ko tiesas sēdē atzina pats /pers. C/.

/pers. C/ iesniedza policijai dokumentus ar nosaukumu "Iepirkuma akts", kas slēgti par malkas iegādi, malkas krāsns

ventilācijas atjaunošanas remontu un apkures krāsns demontāžu, montāžu un mūrēšanu. Iepirkuma akti ir izgatavoti ar atpakaļejošiem

datumiem un par fiktīviem, nekad nerealizētiem darījumiem, tikai ar mērķi, lai uzrādītu piesavinātās naudas izlietojumu.

2014.gada 30.marta iepirkuma akts apstiprināts tikai 2015.gada 30.maijā. Tātad dokuments izgatavots ar atpakaļejošu

datumu. 2010.gada 12.marta iepirkuma akts, 2010.gada 7.janvāra iepirkuma akts, 2009.gada 28.februāra iepirkuma akts, 2009.gada

15.marta iepirkuma akts un 2009.gada 8.janvāra iepirkuma akts it kā ir sastādīti norādītajos datumos (08.01.2009.-12.03.2010.), taču

darījuma partnera personu apliecinošais dokuments norādīts - pase /pases numurs/, kas izdota 2010.gada 11.maijā PMLP Rīgas l.

nodaļā. Ir skaidri saprotams, ka slēdzot darījumu 2009.gadā un 2010.gada sākumā, pārdevējs nevarēja uzrādīt pasi, kas izdota tikai

2010.gada vasarā. No tā, pēc prasītāja ieskata, ir pamats secināt, ka dokuments izgatavots ar atpakaļejošu datumu. To atzīst arī pats /pers.

C/ savos paskaidrojumos, kurus policijai sniedzis resoriskās pārbaudes laikā, lai apstiprinātu Sabiedrības līdzekļu izlietojumu.

Sabiedrības lietošanā esošajās, neiznomātajās telpās (būvēs ar kadastra apzīmējumiem 0100 119 0364 022; 0100 119 0364

023; un 0100 119 0364 024, kas atrodas Lejupes ielā 5, Rīgā, kadastra Nr./numurs A/), kurās Sabiedrība veic savu saimniecisko

darbību, un ar kurām saistītos izdevumus tā varētu iekļaut savos saimnieciskās darbības izdevumos, ir uzcelta krāsns un ventilācijas

sistēma, kas netika iekļauta Sabiedrības bilancē, līdz ar ko, pēc dokumentiem krāsns un ventilācijas sistēma neeksistē. /pers. C/

norādītais angārs 360 m2 platībā (kadastra apzīmējums /numurs B/) laika posmā no 2006.gada 1.jūlija līdz 2011.gada maijam bija

iznomāts /pers. C/ piederošajam, nu jau likvidētajam uzņēmumam SIA "MP Remonts", bet 2011.gada 31.maijā tika iznomāts /pers. C/

dēla /pers. E/ piederošajam uzņēmumam SIA "Epīrs", kas ir vienīgais minētā angāra lietotājs līdz pat šim brīdim. Līdz ar to, ja šajā

angārā ir uzstādīta un tiek ekspluatēta krāsns, tā tika un tiek izmantota tikai SIA "MP Remonts" un SIA "Epīrs" vajadzībām un nekādi nav

saistīta ar Sabiedrības saimniecisko darbību, jo Sabiedrība šajā angārā saimniecisko darbību neveic. Tātad, visi izdevumi par krāsns

remontu un ekspluatāciju, tai skaitā malkas iegādi, ir tikai un vienīgi SIA "MP Remonts" un SIA "Epīrs" izdevumi, kas bija jāsedz no

minēto uzņēmumu, nevis Sabiedrības naudas līdzekļiem. Atbildētājs savos paskaidrojumos policijai norāda, ka, lai darbu (krāsns

kapitālais remonts) paveiktu lētāk, darbs tika veikts neoficiāli, kā arī samaksa par darbu tika veikta skaidrā naudā no Sabiedrības

līdzekļiem, no kā savukārt secināms, ka /pers. C/ no Sabiedrības piesavinātos naudas līdzekļus ir izmantojis SIA "Epīrs" vajadzībām.

Pie šādiem apstākļiem, prasītājs secina, ka /pers. C/:

1) izņēma no Sabiedrības konta naudu, par kuras izlietojumu joprojām nav atskaitījies un kuru joprojām nav atgriezis

Sabiedrībai, tātad būtībā to piesavinājās un, iespējams, izmantoja SIA "Epīrs" vajadzībām;

2) ilgstoši nenodeva Sabiedrībai ne grāmatvedības, ne lietvedības dokumentus, kas saistīti ar Sabiedrības saimniecisko

darbību;

3) pēc valdes priekšsēdētāja amata atstāšanas neatdeva Sabiedrībai tās mantu - zīmogu un piesavinātos naudas līdzekļus;

4) noslēdza Sabiedrības neizdevīgu vienošanos par Sabiedrības neatzīta parāda atzīšanu, uzņemoties tās vārdā saistību un to

neizpildot;

5) SIA "Epīrs" vārdā cēla prasību pret Sabiedrību, apstrīdot paša slēgtu darījumu ar mērķi novilcināt laiku, lai Sabiedrība

zaudētu sava nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma tiesības;

6) nodeva SIA "Epīrs" dažādus Sabiedrības dokumentus, lai SIA "Epīrs" tos varētu izmantot savās interesēs;

7) izmantoja Sabiedrības neatdoto zīmogu, izgatavojot Sabiedrības vārdā dažādus fiktīvus dokumentus ar atpakaļejošiem

datumiem un izmantojot tos savu un SIA "Epīrs" interešu aizstāvībai.

/pers. C/ minētā rīcība ir radījusi Sabiedrībai kaitējumu: ir noticis Sabiedrības finanšu līdzekļu samazinājums, jo

piesavinoties naudas līdzekļus, ir samazināta Sabiedrības manta, naudas līdzekļi kredītiestādēs un iespējamā peļņa, līdz ar to ir pārkāptas

Sabiedrības un tās dalībnieka /pers. D/ tiesības saņemt lielākus ienākumus un iespējamo peļņu, un atgūt ieguldītos naudas līdzekļus.

Turklāt Sabiedrības finanšu līdzekļu samazinājums ar visām no tā izrietošajām sekām turpinās, jo: 1) Sabiedrībai būs jāizpilda tās

neatzītās, bet /pers. C/ uzņemtās parādsaistības pret /pers.A/ (SIA "Stūra akmens"); 2) Sabiedrībai bija jātērē savi finanšu līdzekļi

tiesvedībā ar SIA "Epīrs" par nomas maksas piedziņu; 3) Sabiedrībai ir jātērē savi finanšu līdzekļi absurdā tiesvedībā ar SIA "Epīrs" par

SIA "Epīrs" izlikšanu un paša /pers. C/ organizētā maiņas darījuma apstrīdēšanu, kuru mēģina panākt SIA "Epīrs" - nomnieks, ar kuru

līgums sen jau izbeigts.

Piemērojot Komerclikuma 195.panta pirmās daļas normai gramatisko interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir

izdalījis 4 priekšnosacījumus, no kuriem vismaz vienam pastāvot, tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības. /pers. C/ bez attaisnojoša

iemesla nav pildījis savas saistības, ko viņam, kā valdes priekšsēdētājam, noteica Komerclikums, Civillikums un likums "Par

grāmatvedību", tādējādi nodarot kaitējumu Sabiedrības interesēm. Ir citādi nodarījis būtisku kaitējumu Sabiedrības interesēm, ilgstoši

izmantojot Sabiedrību tikai savās un sevis pārstāvētā uzņēmuma ekonomiskajās interesēs, radot Sabiedrībai zaudējumus vairāk kā 20000

EUR apmērā, un liedzot iespēju Sabiedrībai atgūt savu īpašumu, gan arī neizpildīja savas saistības un nenodeva Sabiedrībai tās mantu

(dokumentus, naudu, zīmogu) ne pēc dalībnieku sapulcēs izteiktajiem pieprasījumiem (protokoli noformēti rakstveidā un izsniegti

/pers. C/), ne arī pēc atkārtotā pieprasījuma, kas /pers. C/ nosūtīts 2015.gada 5.novembrī.

Prasītājs norāda, ka jāņem vērā atbildētāja nodarījumu būtiskums:

1) kaitniecība Sabiedrības interesēm ilgusi vismaz no 2008.gada aprīļa, kad atbildētājs tīšuprāt ir ignorējis likuma „Par

grāmatvedību” normas;

2) atbildētāja veikto darbību regularitāte un mērķtiecīgums – fiktīvu dokumentu izgatavošana un Sabiedrības dokumentu

nodošana SIA „Epīrs” rīcībā bijusi vairākkārtīga ar mērķi aizsargāt tikai savas un SIA „Epīrs” intereses gan tiesās, gan policijā;

3) atbildētāja radīto zaudējumu apmērs - 22225,31 EUR, ņemot vērā, ka Sabiedrība pēdējos 5 gadus strādājusi ar

zaudējumiem;

4) atbildētāja izteikumi par viņa rīcību dalībnieku sapulcēs, atzīstot kaitniecību, atzīstot rīkošanos SIA "Epīrs" interesēs, bet

to nenožēlojot.

Ņemot vērā radušās sekas - Sabiedrības finanšu līdzekļu samazinājums, īpašuma zaudēšana un nesakārtotā grāmatvedība ar

VID sankcijām nākotnē, pēc prasītāja ieskata, atbildētāja nodarītais kaitējums Sabiedrībai ir ļoti būtisks. /pers. C/ izslēgšana no

Sabiedrības ir ne tikai pamats, bet arī vienīgais veids, kā Sabiedrībai turpmāk darboties atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

/pers. D/ paskaidro, ka tiesā iesniegtie Sabiedrības dalībnieku sapulču protokoli ir noformēti atbilstoši Komerclikuma

216.panta otrajā daļā un 285.pantā noteiktajam. Dalībnieku sapulces protokoli un tajos norādītie fakti un pieņemtie lēmumi nav

apstrīdēti Komerclikuma 217.pantā noteiktajā kārtībā.

Ar Limbažu rajona tiesas 2016.gada 16.februāra spriedumu prasība noraidīta pilnīgi.

Piedzīti no prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO" par labu valstij ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 12,12 EUR apmērā.

Tiesa pamatojusi savu spriedumu uz tālāk minētajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra izziņu Sabiedrība reģistrēta 1992.gada 30.jūnijā ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/. Sabiedrības reģistrētais darbības veids ir iekārtu remonts (NACE 33.12). Sabiedrības dalībnieki ir prasītājs /pers. D/, kuram

pieder 21 kapitāla daļa 1491 EUR apmērā jeb 50% pamatkapitāla un atbildētājs /pers. C/, kuram pieder 21 kapitāla daļa 1491 EUR

apmērā jeb 50% pamatkapitāla. Laika posmā no 1997.gada 30.jūnija līdz 2004.gada 2.martam /pers. C/ bijis Sabiedrības direktors ar

paraksttiesībām, bet laika posmā no 2004.gada 2.marta līdz 2014.gada 4.augustam atbildētājs bija Sabiedrības valdes priekšsēdētājs

(lietas 15.-18.lapa).

Ar 2014.gada 4.augusta Sabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu /pers. C/ izslēgts no Sabiedrības valdes (lietas 25.-

31.lapa).

Ar Sabiedrības dalībnieku 2015.gada 18.jūnija lēmumu nolemts celt prasību pret /pers. C/ par viņa kā dalībnieka izslēgšanu

no Sabiedrības, pamatojoties uz būtiska kaitējuma nodarīšanu Sabiedrībai (lietas 19.-22.lapa).

Komerclikuma 195.panta pirmā daļā noteikts, ka tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības pamatojoties uz sabiedrības

prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav

izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc tam, kad no Sabiedrības saņemts rakstveida brīdinājums.

Prasību par cita dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības

pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits (Komerclikuma 195.panta otrā daļa).

Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 7.punktā noteikts, ka tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst lēmuma

pieņemšana par prasības celšanu pret dalībnieku.

Atbilstoši Komerclikuma 172.panta pirmajai daļai, prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu

sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Komerclikuma

216.panta pirmajā daļā teikts, ka dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām

balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

No 2015.gada 18.jūnija sapulces protokola redzams, ka par dalībnieka /pers. C/ izslēgšanu nobalsojusi tikai puse no

balsstiesīgā pamatkapitāla, kas ir nepietiekami, lai dalībnieku sapulces lēmumu uzskatītu par pieņemtu.

Tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs neatzīst prasību par viņa izslēgšanu no Sabiedrības dalībniekiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-

2221/2014 izteiktajām atziņām, no Komerclikuma 195.panta pirmās daļas nepārprotami izriet, ka, lai izslēgtu dalībnieku no

sabiedrības, ir jāpierāda dalībnieka nodarītā kaitējuma būtiskums sabiedrībai. Būtiska kaitējuma kritērijs kā ģenerālklauzula ir relatīvs,

un tas var būt atkarīgs no dažādiem konkrētiem lietas apstākļiem. Šo apstākļu pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju. Savukārt

tiesai, lai piemērotu Komerclikuma 195.pantu, spriedumā jāizvērtē prasītāja iesniegtie būtiskumu apliecinošie pierādījumi un jāpamato,

kādēļ atbildētāja izdarītie pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem konkrētās lietas apstākļu kontekstā.

Kā prasības pamats izskatāmajā lietā ir norādīts būtiska kaitējuma nodarīšana Sabiedrībai, kas izpaudusies kā dalībnieka

prettiesiska rīcība darbojoties valdes sastāvā un faktiska biznesa atņemšana un konkrēti:

-atbildētājs bez dalībnieku sapulces piekrišanas Sabiedrības vārdā slēdzis darījumus ar viņu saistītajām personām, tajā skaitā

ar SIA "MP remonts", reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, un SIA "Epīrs", kuras darbības veids tāpat kā Sabiedrības uzņēmējdarbībai

ir iekārtu remonts (NACE 33.12).

Prasītāji iesnieguši starp Sabiedrību un SIA "MP remonts", reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2006.gada 1.jūlijā

noslēgtu nomas līgumu, ar kuru uzņēmumam "MP remonts" uz laiku līdz 2008.gada 31.jūlijam iznomātas telpas Lejupes ielā 5, Rīgā; un

2011.gada 31.maija telpu nomas līgumu, kas noslēgts starp Sabiedrību un SIA "Epīrs", ar kuru Sabiedrība telpas Lejupes ielā 5

iznomājusi uz desmit gadiem uzņēmumam "Epīrs".

Tiesa secinājusi, ka lietā nav strīda, ka abus līgumus Sabiedrības vārdā noslēdzis /pers. C/. No Uzņēmumu reģistra izziņām

redzams, ka /pers. C/ ir 2011.gada 5.aprīlī dibinātā SIA ,"Epīrs" prokūrists ar pilnām sabiedrības pārstāvības tiesībām, kā arī viens no SIA

"MP remonts" dalībniekiem.

Uz tiesas dienu šie līgumi nav apstrīdēti.Tiesa konstatējusi, ka Sabiedrības grāmatvedībā nav veikta dokumentālā revīzija,

kurā būtu secināts par slēgto līgumu neizdevīgumu, grāmatvedības dokumentu iztrūkumu par kādiem darījumiem, kurus Sabiedrības

vārdā varētu būt slēdzis /pers. C/, nenomaksātiem nodokļiem un par līgumu noslēgšanas rezultātā Sabiedrībai radītiem zaudējumiem.

Sabiedrības juridiskā adrese, tāpat kā nomas telpām, ir Lejupes iela 5, Rīgā. Tāpēc praktiski nav iespējama situācija, ka no

2006.gada par šajā adresē esošu Sabiedrības telpu iznomāšanu nezināja Sabiedrības otrs valdes loceklis /pers. D/, kuram bija visas

iespējas savlaicīgi konstatēt /pers. C/ pārkāpumus un vērsties pret tiem.

Tiesa uzskatījusi, ka minēto līgumu noslēgšana nepierāda atbildētāja nodarītus zaudējumus Sabiedrībai.

Informācija par /pers. C/, kā Sabiedrības dalībnieku un valdes priekšsēdētāju, SIA "MP remonts" dalībnieku un SIA "Epīrs"

prokūristu ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, tātad, bija pieejama prasītājiem, taču Sabiedrība nekad par to nav iebildusi. Tādejādi no

iesniegtajiem pierādījumiem tiesai nav bijis pamata konstatēt Komerclikuma 171.panta noteikumu pārkāpumus, un prasītāji nav

pierādījuši, ka ar iepriekšminēto atbildētāja rīcību Sabiedrībai būtu nodarīti zaudējumi.

Saskaņā ar Sabiedrības grāmatvedības izziņu un SEB banka konta Nr./konta numurs/ pārskatu par laiku no 2008.gada

24.decembra līdz 2014.gada 21.jūlijam /pers. C/ no konta izņēmis 22225,31 EUR, atskaites par līdzekļu izlietojumu Sabiedrības

grāmatvedībā nav iesniedzis.Tāpat naudas līdzekļi nav iemaksāti kasē. Lietā nav strīda, ka atbildētājs atvēris kontu, izņēmis no konta

naudu.

No ierakstiem konta pārskatā tiesai nav bijis iespējams secināt, ka konkrētās Sabiedrībai pārskaitītās naudas summas ir

izlietotas kādiem citiem, ar Sabiedrības uzņēmējdarbību nesaistītiem izdevumiem.

Izvērtējot Sabiedrības dalībnieku sapulču protokolus, tiesa konstatējusi, ka sapulcēs sniegtie atbildētāja paskaidrojumi par

Sabiedrības norādītajiem viņa pārkāpumiem ir pretrunīgi, kā rezultātā /pers. C/ nav atzinis naudas piesavināšanos (lietas 1.sēj. 19.-21.,

25.-33.-37.lapa).

Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī veiktās materiālu pārbaudes ietvaros sniegtajos

paskaidrojumos /pers. C/ norādījis, ka naudas līdzekļus 22225,31 EUR apmērā izlietojis Sabiedrības labā, ko pierādot dokumenti.

Grāmatvedības jautājumus risinājis /pers. D/. Kad abu attiecības pasliktinājušās, atbildētāja iesniegtos dokumentus /pers. D/ "metis

atpakaļ".

Atbildētājs nenoliedza, ka pie viņa atrodas iepirkumu akti, ka nav slēdzis nekādus darījumus kā Sabiedrības valdes

priekšsēdētājs, ka viņam nav bijis nodoms traucēt Sabiedrības darbību. Saskaņā ar 2016.gada 18.janvāra Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa sniegto informāciju ir atteikts uzsākt kriminālprocesu pret /pers. C/ pēc Sabiedrības iesnieguma.

Atbildētājs izskatāmajā civillietā iesniedzis grāmatvedības dokumentus uz 67 lapām, taču pirmās instances tiesa lietas

materiāliem tos nav pievienojusi, jo uzskatījusi, ka tie neatbilst Civilprocesa likuma 111.panta, Dokumentu juridiskā spēka likuma,

2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība prasībām” prasībām.

Tāpat tiesa secinājusi, ka prasītāji nav cēluši prasības pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu.

Tiesa secinājusi, ka neesot grāmatvedības dokumentu revīzijām, tiesu spriedumiem par /pers. C/ nodarītiem zaudējumiem

vai kaitējumu no prasītāju iesniegtajiem pierādījumiem, nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus par atbildētāja izdarītu kādu

Sabiedrības naudas līdzekļu piesavināšanos prasītāju norādītajā 22225,31 EUR apmērā.

Tiesa uzskatījusi, ka būtiska kaitējuma nodarīšana, piesavinoties naudas līdzekļus, nav pierādīta.

Tiesa, izvērtējot prasītāju iepriekšminētos apgalvojumus kopsakarā ar visiem prasībai pievienotajiem pierādījumiem, kā arī

Sabiedrības gada pārskatus par 2009.-2013.gadu, kurus iesniedzis atbildētājs, norādījusi, ka nevar secināt, ka minētajā laika posmā

atbildētāja vainas dēļ būtu samazinājusies Sabiedrības peļņa, ka nebija iespējams norēķināties ar kreditoriem vai būtu bijusi apgrūtināta

gada pārskatu, deklarāciju, atskaišu iesniegšana. Tāpat no prasītāju iesniegtajiem pierādījumiem nav redzams, ka kādu dokumentu

trūkuma dēļ, kurus nebūtu iesniedzis /pers. C/, nebūtu notikusi uzņēmuma normāla saimnieciska darbība un ka Sabiedrībai būtu nodarīts

kaitējums.

2014.gada 1.augusta rīkojumu tiesa nav atzinusi par pierādījumu, jo uzskatīja to par kāda dokumenta daļas kopiju, no kuras

nav iespējams izdarīt secinājumus.

Tiesa konstatējusi, ka Sabiedrībā nav veiktas revīzijas un inventarizācijas, kurās būtu konstatēts konkrētu dokumentu vai

mantas iztrūkums, kas ietekmētu uzņēmuma darbību un būtu vērtējams kā būtiska kaitējuma nodarīšana Sabiedrības interesēm.

Konfliktsituācija starp Sabiedrības abiem dalībniekiem ilgst no 2007.gada. Pēc tiesas ieskata, ja šajā laikā atbildētājs būtu paturējis sev

kādus dokumentus, bez kuriem uzņēmuma darbība nebūtu iespējama vai apgrūtināta, tad prasītājiem vajadzēja konstatēt gan atbildētāja

no Sabiedrības noslēptus darījumus, gan dokumentu iztrūkumu.

Tiesa secinājusi, ka no Sabiedrības gada pārskatiem neizriet, ka par periodu no 2009.-2013.gadam nebūtu maksāti nodokļi,

kā rezultātā Sabiedrībai varētu tikt veikti uzrēķini, ka strīdus periodā no 2007.gada līdz izskatāmās civillietas ierosināšanai Sabiedrība

nekad nav sūtījusi atbildētājam rakstveida pretenzijas vai brīdinājumus, kurās būtu brīdinājusi viņu par viņa pienākumu neizpildi.

Tiesa uzskatījusi, ka tai nav tiesības vērtēt citas tiesas lietā iesniegtus dokumentus, izdarīt secinājumus par to īstumu un

attiecināmību uz izskatāmo lietu. Novērtējot iepriekšminētos apstākļus kopsakarā, tiesa atzinusi par nepierādītu prasītāju apgalvojumus

par atbildētāja veiktu dokumentu izgatavošanu un viltošanu.

Tiesa konstatējusi, ka 2014.gada 1.septembra vienošanos starp /pers. F/ un Sabiedrību "Par nekustamā īpašuma maiņu pret

prasījumiem" apstrīdēšanu ir parakstījis /pers. D/, līdz ar to secinot, ka nav pamata atzīt, ka šo vienošanos ir organizējis /pers. C/,

nodarot kaitējumu Sabiedrībai.

Tiesa atzinusi, ka nav pierādīts prasītāju apgalvojums, ka atbildētājs ar savu rīcību ir mēģinājis shēmot, lai maksimāli

samazinātu Sabiedrības iespēju gūt ienākumus saistību izpildei.

Tiesas ieskatā, ar prasītāju iesniegtajiem pierādījumiem neapstiprinājās prasībā apgalvotais, ka atbildētājs ļaunprātīgi, pretēji

Sabiedrības interesēm, jau kopš 2008.gada pieļāvis kaitnieciskas darbības pret Sabiedrību, mēģinot atbrīvoties no /pers. D/ kā

Sabiedrības valdes locekļa un dalībnieka, ar mērķi sagrābt Sabiedrību, pārkāpis konkurences aizliegumu, atņēmis prasītājiem biznesu,

darbojies interešu konfliktā, slēdzot darījumus ar saistītām personām Sabiedrības vārdā, bet savās interesēs veicis darbības, lai faktiski

novestu Sabiedrību līdz maksātnespējai; ilgstoši nepiedalījās Sabiedrības pārvaldē, neieradās uz ikgadējām dalībnieku sapulcēm par gada

pārskatu apstiprināšanu.

Kriminālprocesos nav uzrādītas apsūdzības pret atbildētāju par naudas līdzekļu piesavināšanos vai kādām citādām

prettiesiskām darbībā pret Sabiedrību.

Tiesa secinājusi, ka prasītāji nav brīdinājuši rakstveidā atbildētāju par konkrētu Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā

paredzēto pārkāpumu pārtraukšanu, kā arī pats atbildētājs rakstveidā nav atzinis šādus pārkāpumus. 2015.gada 5.novembra Sabiedrības

rakstveida pieprasījums "Par sabiedrības dokumentācijas un zīmoga atgriešanu", atbildētājam tikai tiesvedības laikā atgādināts par

Sabiedrības zīmoga, grāmatvedības un lietvedības dokumentu nodošanu, līdz 2015.gada 10.novembrim ar nodošanas-pieņemšanas aktu

valdes loceklim /pers. D/ (lietas 1.sēj. 172.-173.lapa).

Saskaņā ar Sabiedrības iesniegto 2008.gada 20.oktobra izziņu, kura adresēta Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās

iestādes Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas nodaļai (lietas 1.sēj. 128.lapa), Sabiedrība paziņojusi, ka no 2007.gada 1.februāra

saimniecisko darbību Sabiedrībā veic /pers. D/, kas /pers. D/ vārdā noslēgusi līgumu ar SIA "LD Audits" 2007.gada 2.janvārī par

grāmatvedības uzskaites veikšanu. Kopš 2008.gada 16.janvāra firma visas bankas operācijas veic ar AS "Swedbank" starpniecību, un

konts atvērts šajā bankā. Atskaites Sabiedrības vārdā, ko Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz /pers. C/, netiek veiktas un saskaņotas ar

SIA "LD Audits". Par to pareizību un patiesību atbild pats /pers. C/ (lietas 1.sēj.128.lapa).

No 2007.gada 1.februāra saimniecisko darbību (arī visas bankas operācijas AS "Swedbanka") Sabiedrībā veica /pers. D/, bet

2008.gada 24.decembrī /pers. C/ atvēra Sabiedrības vārdā kontu AS "SEB banka".

Saskaņā ar Sabiedrības pārstāves paskaidrojumiem, Sabiedrībā bija 4 zīmogi, tātad, arī katra dalībnieka rīcībā, kas uz tiesas

dienu nav atzīti par nederīgiem. Konta atvēršanai nebija nepieciešama otra dalībnieka piekrišana. No iepriekšminētā var secināt, ka

/pers. C/ un /pers. D/ par Sabiedrības komercdarbības veikšanu un darījumu slēgšanu savstarpēji netika vienojušies, bet darbojās

patstāvīgi.

Tiesas ieskatā, konkrētās lietas apstākļu kontekstā, no prasītāju iesniegtajiem pierādījumiem nav iespējams izdarīt

viennozīmīgu secinājumu, ka atbildētājs būtu vēlējies apzināti nodarīt zaudējumu Sabiedrībai, piesavinājies neuzskaitītus naudas

līdzekļus, vai citādi nodarījis kaitējumu. Nav arī pierādīts, ka kādus atbildētāja pārkāpumus būtu konstatējis Valsts ieņēmumu dienests.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-2221/2014,

dalībnieka izslēgšana no sabiedrības Komerclikuma 195.panta kārtībā būtībā nozīmē Satversmes 105.pantā noteikto tiesību uz īpašumu

ierobežojumu. Tādēļ šis tiesību institūts izmantojams tikai izņēmuma gadījumos un tikai likumā paredzētajos apstākļos, turklāt tiesai

īpaši rūpīgi jāpārbauda prasības pamats un tā atbilstība likuma noteikumiem. Gadījumi, kuros ir pieļaujams izslēgt dalībnieku no

sabiedrības, ir paredzēti Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā, kur ir noteikts, ka tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības,

pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu

sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc tam, kad no sabiedrības saņemts

rakstveida brīdinājums.

No Komerclikuma 195.panta pirmās daļas nepārprotami izriet, ka, lai izslēgtu dalībnieku no sabiedrības, ir jāpierāda

dalībnieka nodarītā kaitējuma būtiskums sabiedrībai.

Novērtējot atbildētāja rīcību kopumā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, tiesai nav bijis pamata atzīt par pierādītu

atbildētāja vainu būtiska kaitējuma nodarīšanā Sabiedrības interesēm, lai atbilstoši Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā noteiktajam

/pers. C/, kā dalībnieku izslēgtu no Sabiedrības un ierobežotu viņa tiesības uz īpašumu - 21 kapitāla daļu.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasības apmierināšanai nav pamata un tā ir noraidāma.

Par Limbažu rajona tiesas 2016.gada 16.februāra spriedumu apelācijas sūdzību iesnieguši prasītāji, norādot apelācijas

sūdzībā tālāk minētos apstākļus.

Pirmkārt, tiesa ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normas- Komerclikuma 172.panta pirmo daļu un Komerclikuma

216.panta pirmo daļu, neskatot tās kopsakarā ar Komerclikuma 211.panta otro daļu, un līdz ar to izdarot nepareizu secinājumu, ka no

2015.gada 18.jūnija sapulces protokola redzams, ka par dalībnieka /pers. C/ izslēgšanu nobalsojusi tikai puse no balsstiesīgā

pamatkapitāla, kas ir nepietiekami, lai dalībnieku sapulces lēmumu uzskatītu par pieņemtu. Komerclikuma 211.panta otrajā daļā ir

skaidri noteikts, ka dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par prasības celšanu pret viņu. Saskaņā ar

minētā panta trešo daļu, nosakot pārstāvības normu, šā panta otrajā daļā minētā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā. Tātad ir iestājies

viens no Komerclikuma paredzētajiem gadījumiem, kad balsstiesības tiek ierobežotas (Komerclikums ierobežo dalībnieka piedalīšanos

balsojumā par noteiktu jautājumu loku) un balsstiesīgajā kapitālā apmaksātās daļas netiek ieskaitītas. Tā kā atbildētāja /pers. C/ daļas

balsstiesīgajā kapitālā netiek ieskaitītas, secināms, ka par prasības celšanu pret /pers. C/ un viņa izslēgšanu no sabiedrības ir nobalsojis

100% no balsstiesīgā kapitāla, kas ir pietiekami, lai dalībnieku sapulces lēmumu uzskatītu par pieņemtu.

Otrkārt, tiesa ir nepareizi novērtējusi pierādījumus un nepareizi konstatējusi faktus.

Prasītāji būtiska kaitējuma nodarīšanu Sabiedrībai ir pamatojuši arī ar faktu, ka atbildētājs no Sabiedrības konta ir izņēmis

naudas līdzekļus 22225,31 EUR apmērā, neiesniedzot Sabiedrības grāmatvedībā atskaites par šo naudas līdzekļu izlietojumu un

neiemaksājot tos Sabiedrības kasē. Par naudas izņemšanas faktu starp pusēm strīda nav - tas ir konstatējams no lietā esošajām konta

izdrukām, un to nenoliedz arī pats atbildētājs /pers. C/. Starp pusēm pastāv strīds par šo naudas līdzekļu izlietojumu. No 2015.gada

1.oktobra grāmatvedības izziņas secināms, ka par izņemto minēto naudas līdzekļu izlietojumu atbildētājs atskaites grāmatvedībā nav

iesniedzis un tie nav iemaksāti arī Sabiedrības kasē. Arī par šīs naudas summas neiemaksāšanu Sabiedrības kasē un atskaišu par tās

izlietojumu neiesniegšanu grāmatvedībā atbildētājs nenoliedz. Tieši pretēji - viņš gan tiesai, gan policijai, kur tika lūgts ierosināt

kriminālprocesu par naudas piesavināšanos, iesniedzis dokumentus, kas it kā apliecina šo naudas līdzekļu izlietojumu.

Tiesa nav pieņēmusi atbildētāja /pers. C/ iesniegtos dokumentus uz 67 lapām. Tātad atbilstoši Civillikuma 1838.panta

pirmajai daļai atbildētājs nav pierādījis no Sabiedrības konta izņemtās naudas izlietojumu Sabiedrības vajadzībām, kā rezultātā nav

pamata secinājumam, ka šī nauda nav piesavināta. Prasītāji uzskata, kā ņemot vērā naudas summas apmēru, ir pamats secināt, ka

Sabiedrībai ir nodarīts būtisks kaitējums.

Tāpat prasītāji uzskata, ka dokumenti, ko vēlējās iesniegt atbildētājs kā pierādījumus, nepierāda naudas līdzekļu 22225,31

EUR apmērā izlietojumu Sabiedrības interesēm. Starp iesniegtajiem dokumentiem ir:

1) bankas maksājuma uzdevumi par tādiem izdevumiem Sabiedrības labā, kas jau secināti no konta izdrukām, ir atzīti par

Sabiedrības izdevumiem un grāmatvedības izziņā norādītajā summā, par kuru nav sniegtas atskaites, nav iekļauti;

2) iepirkuma akti par izdevumu taisīšanu 15922,48 EUR kopvērtībā, kas, lai arī tagad noformēti uz Sabiedrības vārda,

faktiski ir izmantoti tikai /pers. C/ pārstāvētā uzņēmuma SIA "Epīrs" vajadzībām./pers. C/ iesniegtajos dokumentos esošie iepirkumu

akti, kas par it kā laika posmā no 2009.gada līdz 2014.gadam notikušiem darījumiem ar privātpersonām /pers. AA/, /pers. AB/ un /pers.

AC/, ar atpakaļejošiem datumiem sastādīti tikai pēc prasības celšanas, pierāda faktu, ka naudas līdzekļi 15922,48 EUR apmērā ir

izmantoti SIA "Epīrs" vajadzībām - krāsns, kas atrodas SIA "Epīrs" lietotajās telpās, montāžai, demontāžai un remontam un malkas

iegādei. Sabiedrības lietoto telpu apsildīšanai tiek izmantota elektroenerģija, līdz ar to minētie naudas līdzekļi nekādā veidā nevar būt

attiecināmi uz Sabiedrības vajadzībām iztērētajiem izdevumiem.

Neskatoties uz minēto, tiesa izdarījusi viennozīmīgu secinājumu, ka nav pierādīts, ka atbildētājs /pers. C/ būtu izdarījis

Sabiedrības naudas līdzekļu piesavināšanos prasītāju norādītajā apmērā. Šāds tiesas secinājums, pēc prasītāju ieskata, ir nepareizs,

neloģisks un neatbilst Civillikuma 1838.pantam un Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai.

Prasītāji norāda uz judikatūru - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu departamenta 2014.gada 15.janvāra

spriedumu lietā Nr. SKC-101/2014, kurā norādīts, ka nav apstrīdams, ka saņemtā nauda ir vai nu jāatdod, vai tā jāizlieto sabiedrības

komercdarbībā, pretējā gadījumā ir konstatējams prettiesisks izlietojums; attiecībā uz saņemtās naudas izlietošanu pastāv divas iespējas;

pirmā un biežāk konstatējamā ir naudas izlietošana komercdarbībā, proti, maksājumiem par izejvielām un citām par skaidru naudu

pirktām precēm, samaksai par uzņēmuma līgumu izpildi, kā arī ne visai vēlamo, bet neaizliegto darba algas izmaksu skaidrā naudā; otra

iespēja ir naudas piesavināšanās vai izšķērdēšana; abas iespējas pastāv tikai pieņēmumu veidā; īstenības noskaidrošanai derīgi jebkuri

Civilprocesa likumā nosauktie pierādīšanas līdzekļi, kas vērtējami kopsakarā, un nevienam no tiem nav iepriekš noteikts spēks.

Atbildētājs /pers.C/ nav izmantojis savas likumā noteiktās tiesības aktīvi aizstāvēt savas intereses un pierādīt naudas līdzekļu

izlietojumu Sabiedrības vajadzībām.

Prasītāji vērš apelācijas instances tiesas uzmanību uz faktu, ka tiesai nebija jāvērtē konta pārskatos redzamie pārskaitījumi

(bezskaidras naudas darījumi), jo par tiem šobrīd prasītāji pret atbildētāju pretenzijas nav cēluši un pārskaitītās naudas summas nav

iekļautas grāmatvedības izziņā norādītajā naudas summā.

Prasītāji uzskata tiesas viedokli, ka Sabiedrības grāmatvedībā nav veikta dokumentālā revīzija, par nepamatotu. Lietas

materiālos atrodas grāmatvedības izziņa, kas sagatavota pēc tam, kad pēc grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja maiņas ir veikta

padziļināta grāmatvedības pārbaude, kuras laikā konstatēts, ka atbildētājs /pers. C/ nav devis norēķinu par naudas līdzekļu 22225,31 EUR

apmērā izlietojumu. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu kapitālsabiedrībām obligāti piesaistīt zvērinātu revidentu vai auditoru.

Tāpat prasītāji norāda, ka Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbildētājs /pers.C/nav apstrīdējis nevienu no faktiem, kas norādīti 2015.gada 18.jūnija

prasības pieteikumā, 2015.gada 21.oktobra iesniegumā par papildus pierādījumu pievienošanu lietai un 2016.gada 19.janvāra rakstveida

paskaidrojumā.

Prasītāji uzskata, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi 2014.gada 1.augusta rīkojumu. Tiesa norāda, ka minētais rīkojums (lietas

38.lapa) nav atzīstams par dokumentu un šīs civillietas ietvaros kā pierādījums nav izvērtējams, jo tas ir kāda dokumenta daļas kopija, no

kuras nav iespējams izdarīt kādus secinājumus. Prasītāji atzīst, ka sākotnēji 2015.gada 18.jūnija prasības pieteikumam kā pielikums

Nr.10 tika pievienota minētā rīkojuma neapliecināta kopija ar norādi, ka oriģināls atrodas citas civillietas materiālos. Taču, uzreiz pēc

attiecīgā dokumenta saņemšanas no Limbažu rajona tiesas lietas C21039015 materiāliem, prasītāji 2015.gada 21.oktobrī iesniedza

tiesai 2014.gada 1.augusta rīkojuma apliecinātu kopiju. Līdz ar to, pēc prasītāju ieskata, tiesai bija pienākums minēto dokumentu vērtēt

kā pierādījumu faktiem, ka pie atbildētāja /pers. C/ joprojām atrodas Sabiedrības zīmogs, kuru viņš prettiesiski neatdod un izgatavo

viltotus pierādījumus Sabiedrības vārdā, lai aizstāvētu sava pārstāvētā uzņēmuma SIA „Epīrs” intereses.

Tiesa, motivējot prasības noraidīšanu, vairākkārt savā spriedumā norāda, ka nekādas prasības par zaudējumu piedziņu no

/pers. C/ nav celtas. No tā secināms, ka tiesas ieskatā obligāts priekšnosacījums, lai tiesa apmierinātu šādu prasību, ir tiesas nolēmuma

par zaudējumu piedziņu esamība. Šāda argumentācija ir pilnībā nepamatota, ņemot vērā faktu, ka Komerclikums paredz noilgumu

sabiedrības prasību celšanai, kas ir daudz īsāks par noilgumu, kāds paredzēts zaudējumu piedziņai, turklāt prasībai par zaudējumu

piedziņu ir nepieciešams apmaksāt lielu valsts nodevu un tādu ir saprātīgi celt vien gadījumos, ja prasības apmierināšanas gadījumā no

zaudējuma nodarītāja būtu, ko piedzīt.

Treškārt, tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu. Civilprocesa likuma 97.panta trešā daļa nosaka, ka tiesai spriedumā

jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem,

bet citus - par nepierādītiem, Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus,

pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi; šajā daļā norāda arī

normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par

prasības pamatotību vai nepamatotību.

Neskatoties uz to, tiesa nav devusi savu vērtējumu prasītāju norādītajam atbildētāja pārkāpumam par tāda darījuma slēgšanu,

kas ir pretējs Sabiedrības interesēm, konkrēti - par 2014. gada 24.jūlija noslēgto vienošanos ar /pers.A/, kas tika noslēgta tikai ar mērķi

panākt izdevīga darījuma slēgšanu starp atbildētāja /pers. C/ pārstāvēto uzņēmumu SIA „Epīrs” un minēto personu /pers.A/ (no lietas

materiālos esošā tiesas sēdes audioieraksta ir dzirdami /pers. C/ paskaidrojumi, kuros viņš atzīst, ka vienošanās ir slēgta tikai un vienīgi

tādēļ), un ar kuru atbildētājs radījis Sabiedrībai zaudējumus no1212, 94 EUR līdz 3048 EUR apmērā (atkarībā no tā, vai minētās

saistības kaut kādā apmērā ir izpildītas).

Tāpat tiesa nav devusi savu vērtējumu prasītāju norādītajam faktam, ka atbildētājs /pers. C/ ir nelojāls pret Sabiedrību un

izmanto to tikai SIA „Epīrs” vajadzībām, ko pierāda jau minētās 2014.gada 24.jūlija vienošanās slēgšana, prasības celšana SIA „Epīrs”

vārdā pret paša uzņēmumu -Sabiedrību un Sabiedrības dokumentu (2011.gada 31.maija telpu nomas līgums, 2014.gada 1.septembra

vienošanās par nekustamā īpašuma maiņu pret prasījumiem un 2014.gada 12.augusta SEB banka kases ieņēmumu orderis) nodošana SIA

„Epīrs”. Šīs atbildētāja /pers. C/ darbības ir pilnīgi pretrunā ar Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteikto, tiesību doktorīnā

norādītajiem valdes locekļa pienākumiem un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra

spriedumā lietā SKC-25/2012 atzītajam.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta ceturto dalu, 413.panta pirmo daļu,

414.panta pirmo un trešo daļu, 415.panta pirmo un otro daļu, 416.panta pirmo un otro daļu, 417.panta pirmo daļu, 425.panta pirmo daļu

un 426.pantu prasītāji lūdz apelācijas instances tiesai:

- pilnībā atcelt Limbažu rajona tiesas 2016.gada 16.februāra spriedumu lietā C21052515;

- izskatīt lietu pēc būtības un apmierināt prasību:

a) izslēgt atbildētāju /pers. C/, personas kods /personas kods/, no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma

"CICERO", vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/;

b) nodot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmumam "CICERO", vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, atbildētājam /pers. C/, personas kods /personas kods/, piederošo 21 kapitāla daļu;

c) piedzīt no atbildētāja /pers. C/ visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Uz apelācijas instances tiesas sēdi nav ieradies prasītājs /pers. D/. No viņa saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez

viņa piedalīšanās tiesas sēdē pamatojoties uz lietā iesniegtajiem dokumentiem, viņa rakstveida paskaidrojumiem un līdzprasītājas

pārstāves paskaidrojumiem (lietas).

Pie šādiem apstākļiem, tiesas kolēģija atzīst, ka iespējams lietu izskatīt bez prasītāja /pers. D/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO" pilnvarotā

pārstāve /pers. B/ uzturēja pilnīgi apelācijas sūdzību un prasību ar tajās norādītajiem apstākļiem, uz kuriem ir balstīti prasījumi. Lūdza

apelācijas instances tiesai prasību apmierināt pilnīgi.

Atbildētājs /pers.C/prasību un apelācijas sūdzību neatzina un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

Uzklausījusi apelācijas instances tiesas sēdē lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot prasītāju apelācijas sūdzībā

minētos apstākļus, pārbaudot lietas materiālus kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas

uzņēmuma "CICERO" un /pers. D/ prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa

izskata lietu pēc būtības sakarā ar prasītāju sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO" un /pers. D/ apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti apelācijas

sūdzībā.

Ar Limbažu rajona tiesas 2016.gada 16.februāra spriedumu konstatēti turpmāk minētie fakti, kas nav apstrīdēti apelācijas

sūdzībā.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra izziņu Sabiedrība reģistrēta 1992.gada 30.jūnijā ar vienoto reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/. Sabiedrības reģistrētais darbības veids ir iekārtu remonts (NACE 33.12). Sabiedrības dalībnieki ir prasītājs /pers. D/, kuram

pieder 21 kapitāla daļa 1491 EUR apmērā jeb 50% pamatkapitāla un atbildētājs /pers. C/, kuram pieder 21 kapitāla daļa 1491 EUR

apmērā jeb 50% pamatkapitāla. Laika posmā no 1997.gada 30.jūnija līdz 2004.gada 2.martam /pers. C/ bijis Sabiedrības direktors ar

paraksta tiesībām, bet laika posmā no 2004.gada 2.marta līdz 2014.gada 4.augustam viņš bija Sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

/pers. C/ ir 2011.gada 5.aprīlī dibinātā SIA "Epīrs" prokūrists ar pilnām sabiedrības pārstāvības tiesībām, kā arī viens no SIA

"MP remonts" dalībniekiem.

2006.gada 1.jūlijā atbildētājs /pers. C/ noslēdzis Sabiedrības vārdā ar SIA "MP remonts" nomas līgumu, ar kuru Sabiedrība

iznomājusi telpas Lejupes ielā 5, Rīgā, SIA "MP remonts" līdz 2008.gada 31.jūlijam.

2011.gada 31.maijā atbildētājs noslēdzis Sabiedrības vārdā ar SIA "Epīrs" nomas līgumu, ar kuru telpas Lejupes ielā 5 Rīgā

nodotas nomā SIA "Epīrs" uz desmit gadiem.

Savukārt 2012.gada 20.novembrī atbildētājs noslēdzis Sabiedrības vārdā ar /pers.A/piespiedu zemes nomas līgumu, ar kuru

nodots nomā Sabiedrībai /pers.A/ piederošais zemes gabals Lejupes ielā 5 Rīgā 4,971 m2 platībā.Līgums noslēgts ar termiņu līdz

2023.gada 19.novembrim.

Laika periodā no 2008.gada 24.aprīļa līdz 2013.gada 31.decembrim SIA "CICERO" valdes priekšsēdētājs /pers. C/ ir izņēmis

no Sabiedrības konta LV95UNLA0050012238989 – 13429,79 Ls (19108,72 EUR), bet laika periodā 2014.gada 1.janvāra līdz

2014.gada 21.jūlijam 3116 EUR, kopā 22225,31 EUR.

Atbildētājs nav iesniedzis Sabiedrības grāmatvedībā atskaites par minēto naudas līdzekļu izlietojumu, kā arī tos nav

iemaksājis Sabiedrības kasē.

Ar 2014.gada 4.augusta Sabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu /pers. C/ atbrīvots no Sabiedrības valdes

priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

2014.gada 1.septembrī starp /pers. F/, kā kreditoru no vienas puses, un Sabiedrību, kā parādnieku no otras puses, noslēgta

vienošanās, saskaņā, ar kuru Sabiedrībai piederošais nekustamais īpašums Lejupes ielā 5 Rīgā, ar kadastrālo vērību 78225 EUR, mainīts

pret kopējo parāda summu 76861,44 EUR apmērā.

2015.gada 18.jūnija Sabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums par prasības celšanu pret /pers. C/, tostarp par

viņa izslēgšanu no Sabiedrības, un šāda prasība iesniegta Limbažu rajona tiesā 2015.gada 25.jūnijā (lietas 1.sēj.4.lapa).

Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka prasītāju apelācijas sūdzībā minētie apstākļi un argumenti ir pamatoti

tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

Gadījumi, kuros ir pieļaujams izslēgt dalībnieku no sabiedrības, ir paredzēti Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā, kur

noteikts, ka tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda

savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma

nodarīšanu pēc tam, kad no sabiedrības saņemts rakstveida brīdinājums.

No Komerclikuma 195.panta pirmās daļas nepārprotami izriet, ka, lai izslēgtu dalībnieku no sabiedrības, ir jāpierāda

dalībnieka nodarītā kaitējuma būtiskums sabiedrībai. Būtiska kaitējuma kritērijs kā ģenerālklauzula ir relatīvs, un tas var būt atkarīgs no

dažādiem konkrētiem lietas apstākļiem. Šo apstākļu pierādīšanas nasta gulstas uz prasītāju. Savukārt tiesai, lai piemērotu Komerclikuma

195.pantu, spriedumā jāizvērtē prasītāja iesniegtie būtiskumu apliecinošie pierādījumi un jāpamato, kādēļ atbildētāja izdarītie

pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem konkrētās lietas apstākļu kontekstā.

Dalībnieka izslēgšana no sabiedrības ar ierobežotu atbildību Komerclikuma 195.panta kārtībā būtībā nozīmē Satversmes

105.pantā noteikto tiesību uz īpašumu ierobežojumu. Tādēļ šis tiesību institūts izmantojams tikai izņēmuma gadījumos un tikai likumā

paredzētajos apstākļos, turklāt tiesai īpaši rūpīgi jāpārbauda prasības pamats un tā atbilstība likuma noteikumiem.

Prasītāji pamatojuši atbildētāja /pers. C/ nodarīto būtisko kaitējumu Sabiedrības interesēm ar vairākiem faktiem, tostarp ar

faktu, ka atbildētājs no Sabiedrības konta ir izņēmis naudas līdzekļus 22225,31 EUR apmērā, taču atskaites par šo naudas līdzekļu

izlietojumu atbildētājs Sabiedrības grāmatvedībā nav iesniedzis, kā arī to nav iemaksājis Sabiedrības kasē.

No lietas materiālos esošās prasītājas 2015.gada 1.oktobra grāmatvedības izziņas Nr.01, redzams, ka laika periodā no

2008.gada 24.aprīļa līdz 2013.gada 31.decembrim SIA "CICERO" valdes priekšsēdētājs /pers. C/ vienpersoniski ir izņēmis no firmas

konta LV95UNLA0050012238989 – 19108,72 EUR (13429,79 Ls), periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 21.jūlijam

3116,58 EUR. Izņemto naudas līdzekļu kopējā summa 22225,31 EUR. Atskaites par līdzekļu izlietojumu SIA "CICERO" grāmatvedībā

nav iesniegtas. Izņemtie naudas līdzekļi uzņēmuma kasē nav iemaksāti (lietas 1.sēj.67.lapa). Izziņai pievienotas bankas izdrukas, kas

apliecina izziņā minēto informāciju (lietas 1.sēj.68.-83.lapa). Šādu faktu nav noliedzis arī pats atbildētājs, taču iebilda pret prasītāju

argumentiem, ka naudas līdzekļi nav izlietoti Sabiedrības interesēs.

Tiesas kolēģija apmierināja pušu izteikto lūgumu pievienot lietas materiāliem atbildētāja /pers. C/ iesniegtos dokumentus uz

67 lapām, kas netika apmierināts pirmās instances tiesas sēdē (lietas 2.sēj.13.-83.lapa).

Atbildētāja ieskatā, viņa iesniegtie dokumenti tiesai, apliecina faktu, ka viņš izņemtos naudas līdzekļus izmantojis

Sabiedrības vajadzībām

Tiesas kolēģija, iepazīstoties ar atbildētāja /pers. C/ iesniegtajiem dokumentiem, piekrīt prasītāju viedoklim, ka tie

nepierāda naudas līdzekļu 22225,31 EUR apmērā izlietojumu Sabiedrības vajadzībām. Starp iesniegtajiem dokumentiem ir bankas

maksājuma uzdevumi par izdevumiem, kas ir atzīti par Sabiedrības izdevumiem un iepirkuma akti par izdevumiem par kopējo summu

15922,48 EUR, kas, lai arī tagad noformēti uz Sabiedrības vārda, faktiski ir izmantoti /pers. C/ pārstāvētā uzņēmuma SIA "Epīrs"

vajadzībām - krāsns, kas atrodas SIA "Epīrs" lietotajās telpās, montāžai, demontāžai un remontam un malkas iegādei. Sabiedrības lietoto

telpu apsildīšanai tiek izmantota elektroenerģija, līdz ar to minētie naudas līdzekļi nekādā veidā nevar būt attiecināmi uz Sabiedrības

vajadzībām iztērētajiem izdevumiem. Tie ir sastādīti ar atpakaļejošiem datumiem.Tas liecina par to, ka šādi darījumi nav realizēti un

atbildētāja mērķis ir, lai uzrādītu piesavinātās naudas izlietojumu.

Pie šādiem apstākļiem, tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājs /pers. C/ nav pierādījis savu iebildumu pamatotību atbilstoši

Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas nosacījumiem. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka šajā Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas

normā ietverts svarīgs princips, kas neļauj pieteikt un uzturēt tiesā prasījumus vai iebildumus bez pienācīgas argumentācijas un bez

pierādījumiem. Pēc tiesas kolēģijas ieskata, atbildētājs nav pierādījis, ka izņemtos naudas līdzekļus no Sabiedrības konta ir izmantojis

Sabiedrības vajadzībām vai to nodevis Sabiedrības rīcībā.

Tiesai konsekventi jāievēro noteikumi, ka prasītājam nepietiek izvirzīt prasījumu, bet tas arī jāpamato. Tāpat arī atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. (sk. Civilprocesa likuma komentāri I.daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums.

Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 328.lp.).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu departaments 2014.gada 15.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-101/2014

norādījis, ka nav apstrīdams, ka saņemtā nauda ir vai nu jāatdod, vai tā jāizlieto sabiedrības komercdarbībā, pretējā gadījumā ir

konstatējams prettiesisks izlietojums. Tātad, izejot no Augstākās tiesu prakses, atzīstams, ka atbildētājs minētos naudas līdzekļus

izlietojis prettiesiski.

Tā kā puses īsteno savas procesuālās tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu (sacīkstes , tad pušu strīdīgās

attiecības tiesai jāizvērtē pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas, un vienīgi šie dati ir nepieciešamais procesuālais pierādījumu

materiāls, kuru tā pārbauda un novērtē (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata.- Rīga: Autora izdevums, 1933, 235.lp.).

Tiesas kolēģija uzskata, pirmās instances tiesas viedokli, ka Sabiedrības grāmatvedībā nav veikta dokumentālā revīzija, par

nepamatotu. Lietas materiālos atrodas grāmatvedības izziņa, kas sagatavota pēc tam, kad pēc grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja

maiņas ir veikta padziļināta grāmatvedības pārbaude, kuras laikā konstatēts, ka atbildētājs /pers. C/ nav devis norēķinu par naudas

līdzekļu 22225,31 EUR apmērā izlietojumu. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu kapitālsabiedrībām obligāti piesaistīt zvērinātu

revidentu vai auditoru.

Tiesas kolēģija piekrīt prasītāju apelācijas sūdzības argumentiem, ka tiesai nebija nekāda pamata balstīties uz apstākli, ka

prasītāji nav cēluši prasību pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu. Jāņem vērā Komerclikuma 1.pantā noteikto, ka komercsabiedrība tiek

izveidota, lai veiktu saimniecisko darbību un gūtu peļņu. Sabiedrības mērķu sasniegšana pamatā balstās uz tās dalībnieku lojalitātes

prezumpciju, kas nozīmē to, ka dalībnieki darbojas komercsabiedrības interesēs un savas tiesības un likumīgās intereses aizsargā

Komerclikumā noteiktā kārtībā. Tātad prasītāji ir izvēlējušies celt prasību pret /pers. C/ pamatojoties uz Komerclikuma tiesību

normām, līdz ar to, tiesai jāizskata lieta atbilstoši minētā likuma prasībām.

Tiesas kolēģija uzskata par pamatotiem apelācijas sūdzības iebildumus, ka pirmās instances tiesai bija jāvērtē 2014.gada

24.jūlijā noslēgtā vienošanās starp /pers. C/ pārstāvēto SIA „Epīrs” un /pers.A/. Pēc tiesas kolēģijas ieskata, šāda vienošanās ir noslēgta

ar mērķi panākt izdevīga darījuma slēgšanu starp atbildētāja /pers. C/ pārstāvēto uzņēmumu SIA „Epīrs” un minēto personu /pers.A/. No

lietas materiālos esošā tiesas sēdes audioieraksta izriet, ka /pers. C/ atzīst, ka vienošanās rezultātā ir radījis Sabiedrībai zaudējumus

no1212, 94 EUR līdz 3048 EUR apmērā.

Tiesas kolēģija viennozīmīgi piekrīt apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka atbildētājs /pers. C/ ir nelojāls pret

Sabiedrību un izmanto to tikai SIA „Epīrs” vajadzībām, ko pierāda jau minētās 2014.gada 24.jūlija vienošanās slēgšana, prasības celšana

SIA „Epīrs” vārdā pret paša uzņēmumu -Sabiedrību un Sabiedrības dokumentu (2011.gada 31.maija telpu nomas līgums, 2014.gada

1.septembra vienošanās par nekustamā īpašuma maiņu pret prasījumiem un 2014.gada 12.augusta SEB banka kases ieņēmumu orderis)

nodošana SIA „Epīrs”. Šādas atbildētāja /pers. C/ darbības ir pretrunā ar Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteikto, ka valdes un

padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Atbildētājs savu negatīvo attieksmi pret Sabiedrību

neslēpa arī apelācijas tiesas sēdē, norādot, ka viņam Sabiedrība neinteresē. Viņš domājis, ka darījumi neatklāsies. Respektīvi, atbildētājs

apstiprināja Sabiedrības 2014.gada 18.augusta ārkārtas dalībnieku sapulcē teikto (lietas 1.sēj.33.36.lapa).

Pie šādiem apstākļiem, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāji ir pierādījuši savu prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta

pirmajai daļai.

Atbildētājs /pers.C/, pie noskaidrotajiem un pierādītiem apstākļiem, konkrēti, lietojot Sabiedrības mantu savām vajadzībām,

piesavinājoties Sabiedrības līdzekļus, nenododot Sabiedrībai dokumentāciju un zīmogu, nekārtojot grāmatvedību un pārkāpjot lojalitātes

pienākumu, kā arī nododot informāciju par Sabiedrību un tās slēgtajiem darījumiem sev pārstāvētiem uzņēmumiem, pēc tiesas kolēģijas

ieskata, ir nodarījis Sabiedrībai būtisku kaitējumu.

Pie šādiem apstākļiem, tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāja rīcībā ir Komerclikuma 195.panta pirmajā daļā uzskaitītās

pazīmes dalībnieka izslēgšanai. Pastāvot iepriekš uzskaitītajiem pārkāpumiem, saskaņā ar Komerclikuma 195.panta pirmo un otro daļu

ir pamats atbildētāju izslēgt no Sabiedrības. Prasības celšana pret atbildētāju par viņa izslēgšanu no Sabiedrības ir vienīgais veids, kā

turpmāk pasargāt Sabiedrības intereses.

Tiesas kolēģija piekrīt apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem, ka tiesa nepareizi ir interpretējusi materiālo tiesību

normas - Komerclikuma 172.panta pirmo daļu un Komerclikuma 216.panta pirmo daļu, neskatot tās kopsakarā ar Komerclikuma

211.panta otro daļu, un līdz ar to izdarot nepareizu secinājumu, ka 2015.gada 18.jūnija Sabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulcē pieņemto

lēmumu par prasības celšanu pret dalībnieku /pers. C/ par viņa izslēgšanu no Sabiedrības nevar uzskatīt par pieņemtu.

Dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību regulē Komerclikuma 195.pants.

Saskaņā ar Komerlikuma 195.panta otro daļu prasību par dalībnieka izslēgšanu var celt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par

pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

Savukārt Komerclikuma 211.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts

lēmums par prasības celšanu pret viņu. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu, nosakot pārstāvības normu, šā panta otrajā daļā minētā

dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā. Tātad, ir iestājies viens no Komerclikuma paredzētajiem gadījumiem, kad balsstiesības tiek

ierobežotas un balsstiesīgajā kapitālā apmaksātās daļas netiek ieskaitītas. Tā kā atbildētāja /pers. C/ daļas balsstiesīgajā kapitālā netiek

ieskaitītas un par prasības celšanu pret /pers. C/ un viņa izslēgšanu no sabiedrības ir nobalsojis otrs Sabiedrības dalībnieks /pers. D/,

kuram pieder 50% Sabiedrības pamatkapitāla, tad atzīstams, ka Sabiedrības ārkārtas dalībnieku sapulces 2015.gada 18.jūnija lēmums par

prasības celšanu pret /pers. C/ par viņa izslēgšanu no Sabiedrības pieņemts atbilstoši Komerclikuma 195.panta otrās daļās

noteikumiem.

Komerclikuma 195.panta trešajā daļā ir noteikts, ka dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir

pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

Savukārt Komerclikuma 156.panta otrajā daļā, kura regulē daļas neapmaksāšanas sekas, ir noteikts, ka, ja persona neapmaksā

daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai. Kad daļas jaunais

ieguvējs samaksājis tās pārdošanas cenu, sabiedrība ietur vienu piektdaļu no pārdošanas cenas un atlikušo summu izmaksā attiecīgajam

dalībniekam.

Sabiedrībai ir tiesības iegūt savas daļas tikai likumā noteiktajos gadījumos, turklāt dalībnieka izslēgšana no sabiedrības ir

viens no šādiem gadījumiem (Komerclikuma 192.panta pirmās daļas 5.punkts).

Tiesas kolēģijas ieskatā, nav pierādīti prasītāja minētie fakti, ka atbildētājs mēģinājis atbrīvoties no /pers. D/ kā Sabiedrības

valdes locekļa un dalībnieka, ar mērķi sagrābt Sabiedrību, pārkāpis konkurences aizliegumu, atņēmis prasītājiem biznesu, savās

interesēs veicis darbības, lai faktiski novestu Sabiedrību līdz maksātnespējai.

No Komerclikuma 195.panta pirmās daļas izriet, ka prasība ceļama sabiedrības vārdā un labā, uz ko norāda normā lietotie

vārdi "sabiedrības prasību". Prasītāja statusā lietā piedalās arī /pers. D/, kas norāda uz neatbilstību Komerclikuma 195.panta pirmās daļas

noteikumam.

Tomēr apelācijas instances tiesa, iztulkojot kopsakarā Komerclikuma 195.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, un ņemot

vērā prasības pieteikumā izteiktos prasījumus, kuri ir celti par labu Sabiedrībai, uzskata, ka šī formālā neatbilstība pati par sevi nevar

kalpot par pamatu atšķirīga sprieduma taisīšanai lietā. Tas, ka sabiedrības dalībnieks, kuru likums pilnvaro celt prasību par dalībnieka

izslēgšanu sabiedrības vārdā un labā, ir cēlusi prasību arī savā vārdā, nenozīmē, ka dalībnieks ir pārkāpis pilnvarojumu, ciktāl prasība

celta Sabiedrības labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts , tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir: 1) valsts nodeva, 2) kancelejas nodeva un 3) ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi.

No lietas matereiāliem redzams, ka SIA "CICERO" samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR (1.sēj.lietas 12.lapa) par prasības

pieteikumu pirmās instances tiesā, 71,14 EUR (1.sēj.lietas 221.lapa) par apelācijas sūdzību un 9,40 EUR (1.sēj. lietas 13.lapa) ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus, kopā 151,68 EUR, kas piedzenama no atbildētāja par labu SIA "CICERO"

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, šajā gadījumā par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu (Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punkts).

No lietas materiāliem redzams, ka pirmajā instancē iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda

12,12 EUR (1.sēj.lietas 2.lapa), bet apelācijas instancē 11,46 EUR (2.sēj.lietas 2.lapa), kopā 23,58 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma daļā par naudas summu

piedziņu labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

pilnīgi apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO" un /pers. D/ prasību.

Izslēgt /pers.C/, personas kods /personas kods/, no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmuma "CICERO",

vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Nodot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmumam "CICERO" /pers. C/ piederošās 21 (divdesmit viena)

kapitāla daļu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ražošanas uzņēmumam

"CICERO" tiesas izdevumus 151,68 EUR (viens simts piecdesmit viens euro un 68 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 23,58

(divdesmit trīs euro un 58 centi).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas-2017.gada 1.februāra kasācijas kārtībā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451.-452.pantā norādīto tiesību normu pārkāpumu

gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis D.Lazdiņš

Tiesnese I.Pinne

Tiesnesis A.Bukavs