Court convicts defendant of arson but grants suspended sentence due to low recidivism risk.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentional destruction of property by arson and sentenced her to ten months of imprisonment. Although the defendant admitted guilt and the victim did not appear, the court determined that immediate execution of the sentence was unnecessary given the defendant's low risk of reoffending. Consequently, the court applied a suspended sentence with a one-year probation period and exempted the defendant from paying legal fees due to her financial situation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185.2. p., 35. p., 55.1.-2. p., 56. p.: When a defendant is convicted of intentional destruction of property by arson, the court may impose a suspended sentence if it is convinced that the offender will not commit further crimes during the probation period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11331037413
Lietas arhīva Nr. K26-0111-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē, 2014.gada 21.martā
Rēzeknes tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,
piedaloties prokuroram Z.Karčavam,
aizstāvei I.Grolmusai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 185.panta otrajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, un
ko nsta tē ja :
/pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu ar dedzināšanu šādos apstākļos:
2013.gada 3.maijā, naktī pēc plkst. 1.00, /pers. B/, būdama dusmīga un nolūkā atriebties savam kaimiņam /pers. C/ par to, ka viņš
2013.gada 1.maijā alkohola koplietošanas laikā, kas notika /pers. C/ mājā – Dārzu ielā 9, sādžā /adrese/, piekāva viņu, ieradās
/pers. C/ mājas pagalmā. Izmantojot to, ka neviens viņu nepamanīja, /pers. B/ brīvi iegāja šķūnī, kas atradās mājas pagalmā, kurs
šķūņa sadedzināšanas nolūkā ar līdzi paņemtajiem sērkociņiem aizdedzināja šķūnī esošo sienu. Pēc kā, redzot, ka no degošā
sērkociņa aizdegās siens, /pers. B/ atstāja notikuma vietu.
/pers. B/ tīšu darbību rezultātā izcēlās ugunsgrēks un tika iznīcināts cietušā /pers. C/ īpašums, tas ir, saimniecības ēkas – šķūnis un
kūts, kuras atradās zem viena jumta, un kuru vērtība sastāda EUR 2845,74 (Ls 2000). Bez tam, ugunsgrēka rezultātā gāja bojā, t.i.,
sadega govs EUR 640,29 (Ls 450) vērtībā, kura atradās kūtī un sadega četri siena ruļļi EUR 28,46 (Ls 20) kopvērtībā.
Pavisam cietušajam /pers. C/ tika nodarīts materiālais zaudējums EUR 3514,49 (Ls 2470) apmērā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā, kura sastāva
kvalificējoša pazīme ir svešas mantas tīša iznīcināšana, kas izdarīta ar dedzināšanu.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos
viņas vainas pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas
izmeklēšanā.
Cietušais /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās. Viņš nav paziņojis par neierašanās iemesliem, kaut viņam ar tiesas pavēsti tika paziņots
par tiesas sēdi. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 469.panta otro daļu krimināllietu var iztiesāt bez cietušā
klātbūtnes.
Prokurors un aizstāve atzina, ka apsūdzētās vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņa
atzīst pilnīgi, pierādījumus neapstrīd.
Ņemot vērā prokurora un aizstāves viedokli par apsūdzētās lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un
otro daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt pierādījumus, kas apstiprina apsūdzētās vainu, tikai pārbaudīt apsūdzētās
personu raksturojošos datus.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzina, ka /pers. B/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 185.panta otrajā
daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums. Tiesa atzīst, ka apsūdzētās vaina viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir
pierādīta pilnīgi ar viņas savas vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu,
kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu
analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.
Nosakot sodu /pers. B/ tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,
apsūdzētās personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. B/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, agrāk kriminālsodīta, sodāmība dzēsta likumā
noteiktajā kārtībā (lietas 69.-70.lapa), atraitne, apgādājamo nav, pensionāre, psihisko un uzvedības traucējumu reģistrā nav reģistrēta
(lietas 52., 53.lapa), narkoloģisko pacientu reģistrā nav reģistrēta (lietas 55.lapa).
Tiesas sēdē /pers. B/ viņas raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka viņa ir atraitne, apgādājamo personu viņai nav, viņa ir
pensionāre, saņem pensiju 269 euro apmērā, psihiatra un narkologa kabineta uzskaitē nesastāv, veselības problēmu viņam nav.
Tiesa atzīst, ka par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā minēto apstākli, jo
apsūdzētā pieteicās par vainīgu nozieguma izdarīšanā, uzrakstot iesniegumus (lietas 15., 36.lapa). Lietā nav procesuālo pierādījumu
tam, lai viennozīmīgi varētu atzīt, ka pirms apsūdzētās iesnieguma par izdarīto nodarījumu, policijas darbiniekiem bija neapšaubāmas
ziņas par to, ka apsūdzētā izdarīja šo noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. B/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu /pers. B/, tiesa ņem vērā apsūdzētās personību
(uzskatāma par kriminālnesodītu, pensionāre), viņas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu (savu vainu svešas mantas tīša
iznīcināšanā, kas izdarīta ar dedzināšanu atzina, veicināja tiesas procesa norisi, izvēloties vienkāršāko procesu un lūdzot neveikt
pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā), noziedzīgā nodarījuma smagumu un raksturu (sevišķi smags noziegums, izdarīts aiz
atriebības), izdarīšanas veidu (ar sērkociņiem aizdedzināja šķūnī esošo sienu), radīto kaitējumu (mantisks zaudējums 12,35 reizēs
pārsniedz tajā laikā valstī noteikto minimālo darba algu [Ls 200], materiālais zaudējums cietušajam nav atlīdzināts).
Tiesa uzskata, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ jāpiespriež Krimināllikuma 185.panta otrās daļas sankcijā paredzēto
pamatsodu - brīvības atņemšana.
Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot
taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas – sasniegšanu var panākt apsūdzētajai /pers. B/
nepiemērojot reālo brīvības atņemšanu, t.i., neizolējot viņu no sabiedrības. Tiesa guvusi pārliecību, ka /pers. B/, sodu neizciešot,
turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs. Līdz ar to, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu, viņu var notiesāt nosacīti,
nosakot pārbaudes laiku, kurš nevar būt mazāks par piemēroto brīvības atņemšanas laiku.
Krimināllikuma 46.panta trešajā daļā noteikts, ka, nosakot soda mēru, jāņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tā kā tiesa konstatēja apsūdzētās atbildību mīkstinošo apstākli, bet atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti, tad /pers. B/
brīvības atņemšanu var noteikt zem vidēja Krimināllikuma 185.panta otrās daļas sankcijā paredzētā termiņa.
Soda izciešanas laikā jāieskaita /pers. B/ aizturēšanas laiku no 2013.gada 11.jūnija plkst. 10.35 līdz 2013.gada 13.jūnija plkst.
10.30, t.i., 2 (divas) dienas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu procesuālie izdevumi par aizstāves sniegto juridisko palīdzību
tiesas procesā sastāda EUR 36,28, kuri saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētās /pers.
B/ valsts labā. Ņemot vērā apsūdzētās mantisko stāvokli (pensionāre, pensija nepārsniedz minimālo darba algu), tiesa atzina, ka
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, 368.panta ceturto daļu apsūdzēto /pers. B/ jāatbrīvo no iepriekš
minēto procesuālo izdevumu samaksas valsts labā un tie tiks segti no valsts līdzekļiem.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no sp ri e d a :
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu piespriesto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja /pers. B/ 1 (viena) gada
pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā
likuma noteiktos pienākumus.
Soda izciešanas laikā ieskaitīt /pers. B/ aizturēšanas laiku no 2013.gada 11.jūnija plkst. 10.35 līdz 2013.gada 13.jūnija plkst. 10.30.
Atbrīvot /pers. B/ no procesuālo izdevumu EUR 36,28 (trīsdesmit sešus euro 28 centu) apmērā samaksas valsts labā par aizstāves
sniegto juridisko palīdzību tiesas procesā. Procesuālos izdevumus segt no valsts līdzekļiem.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai
noprotestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis I.Dzindzuks