Court orders landlord to collect debt and court costs from tenant for apartment management services rendered.

Lietas Nr. C33402313

Lietas arhīva Nr. C-1345-14/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 4.februārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese O.Blūmfelde

ar sekretāri G.Bērziņu,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 21.janvārī izskatīja civillietu AS „Rīgas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. B/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 21.jūnijā Rīgas rajona tiesā saņemts AS „Rīgas namu apsaimniekotājs” (turpmāk arī – prasītāja) prasībaspieteikumspret

/pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, atbildētāja bija

dzīvokļa Nr.74, /adrese/, īpašniece.

Pamatojoties uz dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības 2011.gada 30.septembra lēmumu, prasītāja uzsāka un

noslēdza mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, kurā noteiktas mājas apsaimniekotāja, tas ir prasītājas, un dzīvokļu

īpašnieku, tātad arī atbildētājas, tiesības un pienākumi, kā arī apstiprināta mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa. Līgumā

noteikts dzīvokļu īpašnieku pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja ir izpildījusi savu ar līgumu uzlikto pienākumu, ir veikusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus, kā arī

nodrošinājusi dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā arī atbildētājam, pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(ūdensapgāde, kanalizācija, siltumenerģija, sadzīves atkritumu izvešana, elektroenerģiju koplietošanas telpās). Atbildētājai ik mēnesi

tika sniegti atbilstoši rēķini par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

izdevumiem saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem. Atbildētāja nekādā veidā nav ziņojusi prasītājai, ka nebūtu saņemti

mājas apsaimniekošanas vai ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistītie pakalpojumi, vai arī jebkādā veidā būtu traucēta dzīvokļa

lietošana.

Atbildētājai par saņemtajiem mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemtajiem pakalpojumiem laika posmā no 2011.gada

1.novembra līdz 2011.gada 30.decembrim izveidojās parāds par kopējo summu Ls 148,54.

Tāpat norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 7.decembra Cesijas līgumu Nr.2-en4, kas tika noslēgts starp prasītāju un Dzīvokļu īpašnieku

biedrību /nosaukums/. Prasītāja kā cesionārs pārņēma prasījuma tiesības pret atbildētāju par parādsaistībām, kas atbildētājai

izveidojās pret iepriekšējo apsaimniekotāju par kopējo parāda summu Ls 1 789,19 apmērā.

Līdz ar to, kopējais atbildētājs parāds ir Ls 1 937,73 apmērā.

Atbildētājai vairākkārtīgi tika nosūtīti brīdinājumi, kurā tika norādīta visa informācija par parādsaistībām, kā arī piedāvājums

pakāpeniskai parāda dzēšanai. Atbildētāja nav ņēmusi vērā brīdinājumu, kā arī piedāvājumu pakāpeniskai parādsaistību dzēšanai un

nav mēģinājusi

kaut kādā veidā dzēst parādu.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likums 10., 13., 16.pantu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 5., 10.pantu, Civillikuma 864.,

1071., 1765., 1652.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par kopīpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu

un saņemtajiem pakalpojumiem Ls 1 937,73, tiesāšanās izdevumus, noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti)

gadā par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz pilnai sprieduma izpildei.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi, lūgumus

nav pieteikusi, jo visi tiesas atbildētājai sūtītie dokumenti atgriezti tiesai, - pēc uzaicinājuma tos saņemt pastā atbildētāja nav

ieradusies.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādīto motīvu un apstākļu pamata.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā

noteiktajā kārtībā.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no

pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot

uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Pie tam 2013.gada 19.jūlijā atbildētājai nosūtīti tiesas dokumenti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2pantu.

Tātad, no iepriekš minētā secināms, ka dokumenti atbildētājai ir izsniegti.

Tiesa, nesaskatot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, nolēma lietu skatīt bez

lietas dalībnieku klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties nolīguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Lietā ir pierādīts fakts, ka atbildētājas īpašumā bija dzīvokļa īpašums – /adrese/, Salaspils novadā, ko apliecina zemesgrāmatas

nodalījuma izdruka (lietas 18., 19.lapa). Īpašuma tiesība izbeigusies. Pamats Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

2011.gada 19.decembra lēmums lietā Nr.C04503311.

Saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto 2011.gada 30.septembra dzīvokļu īpašnieku sapulces lēmumu, tiek nolemts ar

2011.gada 1.oktobri mājas apsaimniekošanu uzticēt AS „Rīgas namu apsaimniekotājs” (lietas 12.lapa), kā arī lietas materiāliem

pievienots 2011.gada 30.septembrī starp nekustamā īpašuma pilnvarotajām personām un prasītāju noslēgtais Mājas pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas līgums (lietas 8.-11.lapa).

Civillikuma 1793.pants nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, bet

šā likuma 1801.pants paredz, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to

nezina.

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 7.decembrī Dzīvokļu īpašnieku biedrība/nosaukums/ un prasītāja noslēguši Cesijas

līgumu (lietas 14.-16.lapa), saskaņā ar kuru Dzīvokļu īpašnieku biedrība /nosaukums/ cedējusi prasītājai prasījumu tiesības pret

dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir parādā cedentam par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem. No Pielikuma

Nr.1 2011.gada 7.decembra Cesijas līgumam (lietas 17.lapa) izriet, ka tikusi cedēta saistība pret /pers. B/ par summu Ls 1 789,19

apmērā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kas stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Persona, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesību, uzņemas pienākumu piedalīties dzīvokļa maksājumu segšanā.

Tādējādi tiek konstatēts atbildētājas pienākums norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu, kopš viņš ir nekustamo īpašumu īpašnieks.

Ar prasības pieteikuma pievienoto aktu par debitoru parādu saistību pieņemšanu un nodošanu, kā arī ar prasītājas veikto parāda

aprēķinu un atbildētājai izrakstītajiem rēķiniem pierādīts, ka atbildētāja neveica pilnā apmērā maksājumus par apsaimniekošanu un

sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildētājai ir izveidojies parāds Ls 1 789,19 + Ls 148,54 = Ls 1 937,73 apmērā.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja likumā noteiktā kārtībā parāda

aprēķinu un savu pienākumu veikt maksājumus nav apstrīdējusi. Tāpat atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka samaksa būtu

veikta.

Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un parāda esamība Ls 1 937,73 jeb euro 2 757,14

apmērā.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem

Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā

apmērā, nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatsummas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā

valsts nodeva Ls 242,51 jeb euro 345,06 (lietas 6.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30jeb euro 4,70 (lietas 7.lapa).

Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir euro 7,43, tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 2,73 apmērā

(lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Rīgas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas

Nr.50003748651, parādu euro 2 757,14, un tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu euro 345,06, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70, kopā piedzīt euro 3 106,90 (trīs tūkstoši viens simts seši euro un 90 centi), samaksu veicot

sekojošā kontā:

Saņēmējs: AS „Rīgas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.50003748651, saņēmēj banka AS „Swedbank”, kods HABALV22,

konta numurs LV10HABA0551009938554.

Atzīt AS „Rīgas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.50003748651, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6%

(sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 2,73 (divi euro

un 73 centi).

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas

rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā, savukārt atbildētāja - 20 dienu laikā no sprieduma noraksta saņemšanas dienas.

Tiesnese O.Blūmfelde