Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized fencing, noting procedural delay did not invalidate the penalty.

NORAKSTS Lieta Nr.A42701408 A00033-10/39

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2010.gada 2.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs piedaloties pieteicējas M.V. pilnvarotajai pārstāvei A.S., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Preiļu novada domes pārstāvim A.D., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu M.V., personas kods /personas kods/, pieteikumā par Preiļu novada domes Administratīvās komisijas 2008.gada 19.augusta lēmuma Nr.NO-4-169 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 23.jūlijā Preiļu novada pašvaldības policijas inspektors sastādīja M.V. (turpmāk arī pieteicēja) administratīvā pārkāpuma protokolu DU Nr.700315 par to, ka pieteicēja /adrese/ mājas pagalmā ir uzbūvējusi nožogojumu, kas kalpo kā stāvvietas ierobežojoša barjera, bez saskaņojuma ar Preiļu pulsētas būvvaldi, kā arī nav projekta dokumentācijas, līdz ar to šī būve tiek kvalificēta kā patvaļīga būvniecība. Tādējādi pieteicēja ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. 2008.gada 19.augustā Preiļu novada domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.N-O4-169, ar kuru nolēma sodīt pieteicēju ar naudas sodu simt latu apmērā. [2] 2008.gada 22.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts M.V. pieteikums par Preiļu novada domes Administratīvās komisijas 2008.gada 19.augusta lēmuma Nr.N- O4-169 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu.

Pieteikumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] 2008.gada februāra sakumā pieteicēja iesniedza Preiļu novada būvvaldei iesniegumu ar lūgumu atļaut viņai veikt uz viņas zemes autostāvvietas un piebūves būvniecību /adrese/. 2008.gada 25.02 pieteicēja saņēma no Preiļu novada domes būvvaldes vadītāja A.P. piedāvājumu : lai izvērtētu iespējamo autostāvvietas un piebūves iespēju, /adrese/ iesniegt pirmsprojekta metu atbilstošu MK. noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie noteikumi” 6.punktam, kas izstrādāts uz topogrāfijas bāzes mērogā M 1:500, ne vecāku par vienu gadu.

Pieteicējai bija apsolīts, ka pēc minētā meta iesniegšanas būvvalde atkārtoti izskatīs būvniecības ieceri un izsniegs arhitektūras - plānošanas uzdevumu, vai oficiālu atteikumu. 2008.gada aprīļa beigās pieteicējai bija izgatavots inženiertopogrāfiskais plāns ar pazemes komunikācijām, kuru pieteicēja iesniedza Preiļu novada domes būvvaldes vadītājam A.P. Izgatavojot savu zemesgabala inženiertopogrāfisko plānu ar pazemes komunikāciju, noskaidrojās, ka uz pieteicējas zemes nelikumīgi atrodas daļa no jaunbūvēm un uzstādīts žogs pēc adreses /adrese/, kā arī no Preiļu novada domes puses šķirošanas laukumā izvietošanas vieta pilnīgi neatbilst grafiskam pielikumam pie nomas līguma noslēgtā starp pieteicēju un Preiļu novada domi. [2.2] 2008.gada 20.jūjijā pieteicēja saņēma no Preiļu novada domes būvvaldes vadītāja vēstuli Nr.16-12/112 no 2008 .g 16.07., ar kuru pieteicēju informēja, ka, veicot /iela/ pagalma teritorijas apsekošanu, ir konstatēts, ka ir uzbūvēts nožogojums, kas kalpo kā stāvvietas ierobežojoša barjera.

Nekādas atļaujas un projekta dokumentācijas par minēto būvniecību pilsētas būvvalde nav noformēta, līdz ar to, tas ir kvalificējams kā patvaļīga būvniecība. Pieteicējai bija piedāvāts, nedēļas laikā demontēt nelikumīgi uzbūvēto būvi. Nepagāja nedēļa un pieteicēja jau saņēma no Preiļu novada pašvaldības policijas no 2008.gada 23.jūlija paziņojumu ,,Par lietas izskatīšanu” kura bija uzradīts, ka sakarā ar to, ka nav izpildīts Preiļu novada domes Būvvaldes lēmums, nav demontēts nelikumīgi izbūvētais nožogojums /adrese/ pagalma un pamatojoties uz LAPK 152.p 2.d, uz pieteicēju tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.DU 700315 un pieteicējai darīja zināmu, ka lieta tiks izskatīta Preiļu novada Administratīvā komisija 2008. gada 19.augustā.

Pie paziņojuma arī bija pievienots 2008.gada 23.07.protokols un pavēste par ierašanos uz Administratīvo komisiju. [2.3] Pieteicējas intereses administratīvā protokola izskatīšanas gaitā 2008.gada 19.augustā pārstāvēja uz pilnvaras pamata juriste N.K., kura mēģināja pārliecināt administratīvas komisijas locekļus, par to, ka jau 2008.gada februāra sakumā M.V. iesniedza Preiļu novada būvvaldei iesniegumu ar lūgumu atļaut viņai veikt uz viņas zemes autostāvvietas un piebūves būvniecību /adrese/, ka tā nav būve, bet tika pieņemts lēmums M.V. sodīt ar naudas sodu Ls 100 (viens simts) latu apmērā.

Par minētā lēmuma pieņemšanu balsoja arī administratīvās komisijas sekretāre S.K., tajā pašā laikā uz administratīvas komisijas sēdi nebija aicināts Preiļu novada domes būvvaldes vadītājs A.P. Pieteicēja uzskata, ka minēta lēmuma pieņemšana, kā arī Preiļu novada rīcība pret pieteicēju ir saistīta tikai ar to, ka pieteicēja, kā zemes īpašniece pamēģināja norādīt Preiļu novada domei uz to, ka ir pārkāptas pieteicējas tiesības kā no pilsētas domes puses (pārkāpti nomas līguma noteikumi, kurš no pieteicējas puses ir noslēgts ar ļoti neizdevīgiem noteikumiem - nomas maksa par desmit gadiem sastāda Ls 125), no Preiļu novada domes darbinieku puses, kuri var celt uz pieteicējas zemes bez pieteicējas piekrišanas daļu ēkas, uzstādīt žogu. [3] 2010.gada 14.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas M.V. pilnvarotās pārstāves A.S. papildinājums pieteikumam, kurā norādīts turpmāk minētais. [3.1] Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nav pilnībā un objektīvi izvērtējusi visus lietas apstākļus, nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumus, kas ir novedis pie prettiesiska lēmuma pieņemšanas, un proti.

Saskaņā ar LAPK 1.pantu šis likums nosaka cita starpā arī kārtību, kādā institūcija var uzlikt sodu personai, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Iestāde šo normatīvajā aktā noteikto kārtību ir pārkāpusi. [3.2] Iestāde ir pārkāpusi LAPK 2381. panta noteikumus par lietvedības uzsākšanu administratīva pārkāpuma lietā, jo nav ne diennakts laikā, ne izņēmuma kārtā 10 dienu laikā no pieteikuma vai citu materiālu saņemšanas ne sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, ne arī pieņēmusi kādu citu minētajā likuma pantā norādīto lēmumu, nav uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

No administratīva pārkāpuma protokola ir redzams, ka pārkāpums ir konstatēts 2008.gada 8.jūlijā plkst.10.18, bet administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts tikai 2008.gada 23.jūlijā. Pie kam no lietas materiāliem ir redzams, ka līdz šī protokola sastādīšanai nav pieņemts lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. [3.3] Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu ir jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme pareizā lietas izspriešanā.

Iestāde šos noteikumus nav ievērojusi, un proti. Neviens lietas materiālos esošais dokuments neapstiprina M.V. vainu patvaļīgā būvniecībā. Ne iedzīvotāju iesniegumā, ne fakta konstatācijā ar fotogrāfijām nav norādes uz personu, kas izveidojusi nožogojumu. Šāda norāde ir tikai būvvaldes vēstulē un administratīvā pārkāpuma protokolā, un tā ir radusies visdrīzāk tikai tāpēc, ka M.V. ir zemes īpašniece, uz kuras minētais nožogojums bija izveidots, un ka viņa pirms tam - 2008. gada februārī griezās ar iesniegumu būvvaldē par autostāvvietas un piebūves būvniecības atļaušanu.

Pie administratīvās atbildības var saukt tikai to personu, kura ir vainīga administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, līdz ar to iestādes pienākums ir pierādīt M.V. vainu patvaļīgā būvniecībā. Šādu vainas pierādījumu administratīvajā lietā nav. [3.4] Pieņemot lēmumu, iestāde ir pārkāpusi M.V. tiesību uz aizstāvību, jo lēmumā ir paplašinājusi M.V. atbildību salīdzinājumā ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Saskaņā ar judikatūru (lieta Nr. SKA-1 57/2007) administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība.

Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lieta, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus).

Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības. Protokolā ir norādīts, ka M.V. ir pārkāpusi LAPK 152.panta 2.daļu, taču iestādes lēmuma ir norādīts, ka M.V. ir pārkāpusi Latvijas Republikas MK noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 31. un 58.punktu un Būvniecības likuma 3.panta prasības. Līdz ar to M.V. un viņas pilnvarotajiem pārstāvjiem bija liegtas tiesības sagatavot un izteikt savus argumentus šādā apsūdzības apjomā.

Izpētot apstrīdētajā lēmumā norādītos augstāk minētos normatīvos aktus, nav saprotams, ko konkrēti M.V. ir pārkāpusi un vai šāds pārkāpums vispār ir attiecināms uz patvaļīgu būvniecību, un vai M.V. kāda konkrēta darbība ir administratīvi sodāma. M.V. nav veikusi nekādus būvniecības darbus, administratīvās lietas ietvaros ir tikai konstatēts, ka M.V. īpašumā ir nožogojums. Tādējādi M.V. rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, tādējādi administratīvā lieta saskaņā ar LAPK 239.panta pirmo punktu ir izbeidzama. [4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Preiļu novada dome tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda: [4.1] 2008.gada 25.februārī Preiļu novada domes Būvvalde izskatot M.V. iesniegto būvniecības iesnieguma - uzskaites karti par autostāvvietas un piebūves būvniecību /adrese/ nolēma neizsniegt arhitektūras plānošanas uzdevumu, bet lūdza iesniegt pirmsprojekta metu, atbilstoši MK noteikumu Nr.112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 6.punktam, kas izstrādāts uz topogrāfijas bāzes -mērogā M 1:500, ne vecāku par vienu gadu.

Pirmsprojekta mets Preiļu novada domes Būvvaldē netika iesniegts, tāpēc Būvvalde nav izsniegusi arhitektūrasplānošanas uzdevumu, kas saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem ir solis būvatļaujas saņemšanai, kas dod tiesības veikt būvdarbus. [4.2] 2008.gada 7.julijā Preiļu novada dome saņēma iesniegumu Nr. 4-15/692P, no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ iedzīvotājiem par to, ka mājas pagalms ir iežogots un ir ierīkota maksas autostāvvieta, par kuru tiek pieprasīta samaksa. [4.3] 2008.gada 23.jūlijā Pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu DU Nr.700315, par to, ka pieteicēja /adrese/ mājas pagalmā ir uzbūvējusi nožogojumu, kas kalpo, kā autostāvvietas ierobežojoša barjera.

Nožogojuma uzbūve un stāvlaukuma ierīkošana ir veikta bez Būvvaldes saskaņojuma un bez būvatļaujas (Būvvaldes 2008.gada 16.jūlija lietas faktisko apstākļu konstatēšanas akts Nr. 16-12/112). 2008.gada 19.augustā Preiļu novada domes administratīvā komisija izskatot administratīvās lietas materiālu pieņēma lēmumu uzlikt M.V. naudas sodu Ls 100 saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta „Būvniecības noteikumu pārkāpšana” otro daļu - par būves patvaļīgu būvniecību. [5] Pieteicējas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā un pieteikuma papildinājumā minētajiem argumentiem.

Kā arī norādīja, ka pieteicēja minēto stāvvietas nožogojumu nav būvējusi. [6] Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādīto motivāciju.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tas ir noraidāms. [8] Tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus: [8.1] 2008.gada 25.februārī Preiļu novada domes Būvvalde, izskatot M.V. iesniegto būvniecības iesniegumu par autostāvvietas un piebūves būvniecību /adrese/ nolēma neizsniegt arhitektūras plānošanas uzdevumu, bet lūdza iesniegt pirmsprojekta metu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 6. punktam, kas izstrādāts uz topogrāfijas bāzes - mērogā M 1:500, ne vecāku par vienu gadu (lietas 16.lapa). [8.2] 2008.gada 7.julijā Preiļu novada dome saņēma iesniegumu Nr. 4-15/692P, no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ iedzīvotājiem par to, ka mājas pagalms ir iežogots un ir ierīkota maksas autostāvvieta, par kuru tiek pieprasīta samaksa (lietas 34.lapa). [8.3] 2008.gada 16.jūlijā Preiļu novada domes būvvalde /adrese/ veica mājas pagalma apsekošanu un konstatēja, ka minētās mājas pagalmā ir uzbūvēts nožogojums, kas kalpo kā stāvvietas ierobežojoša barjera, bez saskaņojuma ar Preiļu pulsētas domes būvvaldi, kā arī nav projekta dokumentācijas, līdz ar to šī būve saskaņā ar Būvniecības likuma 1. un 3.pantu un Ministru Kabineta noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 31. un 58.punktu tiek kvalificēta kā patvaļīga būvniecība.

Minēto informāciju Preiļu novada domes būvvaldes vadītājs ar 2008.gada 16.jūlija vēstuli Nr.16-12/112 (lietas 41.lapa) nosūtīja pieteicējai un aicināja nedēļas laikā demontēt nelikumīgi uzbūvēto būvi un veikt pagalma teritorijas rekonstrukcijas projekta dokumentācijas izstrādi. [8.4] 2008.gada 23.jūlijā Preiļu novada pašvaldības policijas inspektors sastādīja M.V. administratīvā pārkāpuma protokolu DU Nr.700315 par to, ka pieteicēja /adrese/ pagalmā ir uzbūvējusi nožogojumu, kas kalpo kā stāvvietas ierobežojoša barjera, bez saskaņojuma ar Preiļu pulsētas būvvaldi, kā arī nav projekta dokumentācijas, līdz ar to šī būve tiek kvalificēta kā patvaļīga būvniecība (lietas 35.-36..lapa). [8.5] 2008.gada 19.augustā Preiļu novada domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.NO-4-169 sodīt pieteicēju ar naudas sodu simt latu apmērā (lietas 47.lapa). [9] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 152.panta otro daļu, jo, kā norāda pieteicējas pārstāve, pieteicēja neveica stāvvietas nožogojošas barjeras būvniecību, tāpēc pie atbildības ir saucama tā persona, kas to izdarīja. [10] Tiesas ieskatā sākotnēji ir nepieciešams izspriest jautājumu par to, vai pieteicējas izveidotā konstrukcija – žogs, ir uzskatāma par būvi Būvniecības likuma izpratnē, jo gadījumā, ja šī konstrukcija nav uzskatāma par būvi, tad uz tās izveidošanu vai nojaukšanu nav attiecināmas būvniecības procesu reglamentējošās normas.

Būvniecības likuma 1.panta 3.punktā ir dots termina būve skaidrojums – būve ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija. Izskatāmajā gadījumā no pušu paskaidrojumiem un lietas materiālos esošajiem foto attēliem (lietas 37. - 39.lapa) nepārprotami izriet, ka zemē ir iestiprinātas metāla caurules, kuras savā starpā ir sastiprinātas ar metālisku ķēdi, līdz ar to secināms, ka minētā konstrukcija ir saistīta ar zemi. No lietā esošam fotogrāfijām un atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secināms, ka viens no galvenajiem minētās konstrukcijas uzstādīšanas mērķiem ir bijis norobežot teritoriju autostāvvietas vajadzībām.

Tātad žogs izveidots ar noteiktu mērķi un pilda norobežojošu funkciju. Tiesas ieskatā konstatētais – konstrukcija (žogs) tās izveides procesā ir sasaistīta ar zemi un pilda noteiktu funkciju, ļauj izdarīt secinājumu, ka šī konstrukcija (žogs) ir uzskatāma par būvi Būvniecības likuma izpratnē, līdz ar to uz tās izveidi jeb būvniecību ir attiecināmas būvniecības nozari reglamentējošās normas. [11] LAPK 152.panta otrā daļa noteic administratīvo atbildību par būves patvaļīgu būvniecību. Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja.

Kā izriet no minētā panta piektās daļas, būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība. Būvniecības likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 58.punktu būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošas būves vai ainavas elementi.

Vispārīgo būvnoteikumu 112.punkts noteic, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. No minētā izriet, ka būvdarbu veikšana bez būvatļaujas ir patvaļīga būvniecība. būvdarbus drīkst veikt saskaņā ar akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos. Tiesa konstatē, ka 2008.gada 25.februārī Preiļu novada domes Būvvalde, izskatot M.V. iesniegto būvniecības iesniegumu – uzskaites karti par autostāvvietas un piebūves būvniecību /adrese/ nolēma neizsniegt arhitektūras plānošanas uzdevumu, bet lūdza iesniegt pirmsprojekta metu, atbilstoši MK noteikumu Nr. 112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 6. punktam, kas izstrādāts uz topogrāfijas bāzes - mērogā M 1:500, ne vecāku par vienu gadu (lietas 16.lapa).

Tiesa arī konstatē, ka 2008.gada 16.jūlijā Preiļu novada domes būvvalde /adrese/ veica mājas pagalma apsekošanu un konstatēja, ka minētās mājas pagalmā ir uzbūvēts nožogojums, kas kalpo kā stāvvietas ierobežojoša barjera, bez saskaņojuma ar Preiļu pulsētas domes būvvaldi, kā arī nav projekta dokumentācijas, līdz ar to šī būve saskaņā ar

Būvniecības likuma 1. un 3.pantu un Ministru Kabineta noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 31. un 58.punktu tiek kvalificēta kā patvaļīga būvniecība. Minēto informāciju Preiļu novada domes būvvaldes vadītājs ar 2008.gada 16.jūlija vēstuli Nr.16-12/112 (lietas 41.lapa) nosūtīja pieteicējai un aicināja nedēļas laikā demontēt nelikumīgi uzbūvēto būvi un veikt pagalma teritorijas rekonstrukcijas projekta dokumentācijas izstrādi. Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts pamatojoties uz 2008.gada 16.jūlijā Preiļu novada domes būvvaldes veikto mājas pagalma apsekošanas aktu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka atbildētāja pamatoti konstatēja pieteicējas darbībās LAPK 152.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [12] Pieteikuma papildinājumos ir norādīts, ka, pieņemot lēmumu, iestāde ir pārkāpusi M.V. tiesību uz aizstāvību, jo lēmumā ir paplašinājusi M.V. atbildību salīdzinājumā ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Protokolā ir norādīts, ka M.V. ir pārkāpusi LAPK 152.panta 2. daļu, taču iestādes lēmuma ir norādīts, ka M.V. ir pārkāpusi Latvijas Republikas MK noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 31. un 58.punktu un Būvniecības likuma 3.panta prasības.

Līdz ar to M.V. un viņas pilnvarotajiem pārstāvjiem bija liegtas tiesības sagatavot un izteikt savus argumentus šādā apsūdzības apjomā. Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka pieteicēja ir pārkāpusi LAPK 152.panta otro daļu, bet Lēmumā ir norādīts, ka pieteicēja ir pārkāpusi Latvijas Republikas MK noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 31. un 58.punktu un Būvniecības likuma 3.panta prasības. Tiesa piekrīt pieteicējas pārstāvei, ka jau protokolā bija jānorāda, kādus būvniecības normatīvos aktus pieteicēja ir pārkāpusi, bet minētais nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, jo saskaņā ar LAPK 272.pantu - institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesa konstatē, ka Preiļu novada domes Administratīvā komisija, pieņemot lēmumu Nr.NO-4-169 konstatēja, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kādus būvniecības normatīvos aktus pieteicēja ir pārkāpusi, tos pamatoti norādīja Lēmumā. Līdz ar to ir noraidāms pieteicējas pārstāves arguments, ka pieteicējai un viņas pilnvarotajiem pārstāvjiem bija liegtas tiesības sagatavot un izteikt savus argumentus šādā apsūdzības apjomā, jo par MK noteikumu „Vispārīgie būvnoteikumi” 31. un 58.punktu un Būvniecības likuma 3.panta pārkāpumu pieteicēja bija informēta ar Preiļu novada domes būvvaldes vadītāja ar 2008.gada 16.jūlija vēstuli Nr.16-12/112 (lietas 41.lapa).

To, ka minēto vēstuli pieteicēja saņēma, viņa ir norādījusi pieteikumā. [13] Pieteicējas pārstāve pieteikuma papildinājumos norāda, ka M.V. nav veikusi nekādus būvniecības darbus, administratīvās lietas ietvaros ir tikai konstatēts, ka M.V. īpašumā ir nožogojums. Tādējādi M.V. rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, tādējādi administratīvā lieta saskaņā ar LAPK 239.panta pirmo punktu ir izbeidzama. Tiesa konstatē, ka Būvniecības likums uzliek pienākumu pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas saņemt atļauju un par šāda pienākuma neizpildīšanu iestājas

atbildība. Tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicēja konkrētajā lietā ir „pasūtītājs” vai „būvētājs”.

Būvniecības likuma 1.pants definē, kas ir „pasūtītājs” vai „būvētājs”. Saskaņā ar minētā likuma 1.panta 7.punktu „būvētājs” ir nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs. Saskaņā ar minētā likuma 1.panta 24.punktu „pasūtītājs” ir nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka gan „būvētājs”, gan „pasūtītājs” ir nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs. Civillikuma 927.pants attiecībā uz īpašuma tiesībām noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Civillikuma 876.pants definē valdījumu, proti, lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu.

Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Savukārt, Civillikuma 1190.pants noteic, ka lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus. No publiski pieejamās zemesgrāmatu datu bāzes redzams, ka zemes gabals ar kadastra numuru /kadastra numurs/ pieder M.V. Tiesa secina, ka konkrētajā situācijā persona, kuras pienākums būtu saņemt būvatļauju pirms būvdarbu uzsākšanai un kas būtu administratīvā pārkāpuma subjekts, ir nekustamā īpašuma īpašniece – M.V. [14] Pieteikuma papildinājumos arī ir norādīts, ka iestāde ir pārkāpusi LAPK 2381. panta noteikumus par lietvedības uzsākšanu administratīva pārkāpuma lietā, jo nav ne diennakts laikā, ne izņēmuma kārtā 10 dienu laikā no pieteikuma vai citu materiālu saņemšanas ne sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, ne arī pieņēmusi kādu citu minētajā likuma pantā norādīto lēmumu, nav uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts 14 dienas vēlāk pēc pārkāpuma konstatēšanas. Sakarā ar to, ka pēc administratīvā pārkāpuma konstatēšanas, Preiļu novada pašvaldības policija nav pieņēmusi lēmumu par administratīvās lietvedības uzsākšanu, tiesa secina, ka Preiļu novada pašvaldības policija, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu tikai pēc 14 dienām pēc pārkāpuma atklāšanas, ir rīkojusies pretēji LAPK 2381. pantā noteiktajam un ir izdarījusi procesuālu pārkāpumu.

Procesuāli pārkāpumi lēmuma pieņemšanā rada lēmuma prettiesiskumu un atcelšanu tad, ja tiem ir tieša un būtiska ietekme uz rezultātu. Tas ir, ja tiesību normas tieši paredz lēmuma atcelšanu konkrētā procesuālā pārkāpuma gadījumā vai arī, ja rezultāts būtu personai labvēlīgāks, ja šādu pārkāpumu nebūtu. Kā tiesa jau atzina, šajā lietā nav strīda par pierādījumiem. Līdz ar to nav atzīstams, ka lēmuma par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā nepieņemšana varētu radīt Lēmuma atzīšanu par prettiesisku pēc būtības. [15] LAPK 152. panta otrās daļas sankcija paredz naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem.

M.V. piemērots naudas sods Ls 100 apmērā. Tādējādi, tiesa secina, ka administratīvais sods M.V. piemērots sankcijas ietvaros un ir tiesisks. Pārsūdzētais lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, atbilst materiālo un procesuālo tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem. Tiesa arī konstatē, ka izdodot pārsūdzēto lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, ņemts vērā personas viedoklis, pārsūdzētajā lēmumā ir norāde uz lietā savāktajiem pierādījumiem un piemērotām tiesību normām, līdz ar to pārsūdzētais lēmums attaisno M.V. uzlikto administratīvo sodu Ls

100 apmērā. Pārsūdzētais lēmums sasniedz arī tā izdošanai noteikto mērķi, kas nostiprināts LAPK

22. pantā – administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Preiļu novada domes Administratīvās komisijas 2008.gada 19.augusta lēmumu Nr.NO-4-169 (administratīvā pārkāpuma protokols DU Nr.700315), bet M.V. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ____________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2010.gada 2.augustā.