Court orders eviction and debt collection against tenants for unpaid rent and utilities in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court fully supported the landlord's claim to terminate the lease, evict the tenants, and collect outstanding rent and utility debts. The tenants had failed to pay agreed monthly fees for over three months, leading to a calculated debt of over 500 euros. Consequently, the court ruled in favor of the landlord, ordering immediate eviction and joint liability for the debt.
Legislator headnote
AI generatedLaws on Residential Tenancy; Civil Procedure Law: The court established that failure to pay rent and utilities constitutes a valid ground for terminating the lease and ordering eviction, with tenants jointly liable for the resulting debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C 26155615
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2016.gada 10.februārī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
ar sekretāri I.Stepuli,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers.
B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās
telpas un parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājas) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,
izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda par īri un komunālajiem pakalpojumiem piedziņu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/
(turpmāk arī – prasītājs) norādot, ka atbildētājas dzīvo, lieto un dzīvesvietu ir deklarējušas /adrese/, Rēzeknē. 2000.gada 15.novembrī ar atbildētāju
/pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Atbildētājām ir jāmaksā īres maksa 0,13 lati, no 2007.gada 1.februāra 0,30 lati, kopš 2013.gada
1.jūnija – dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa un peļņa – 0,10 lati, par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī, kā arī
jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, zemes nomas maksa. Atbildētājas brīdinātas par parāda
apmaksu, bet minētos maksājumus nav veikušas vairāk kā trīs mēnešus. Īres maksas parāds, parāds par komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā
īpašuma nodokļa un zemes nomas maksas parāds sastāda 524,26 euro. Tāpat arī, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, prasītājs aprēķinājis
likumiskos procentus 6,53 euro. Pavisam atbildētāju parādsaistības pret prasītāju sastāda 530,79 euro. Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri”
10., 11. 1, 12.pantu, 28.2panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 41., 127., 128., 129., 130.pantu prasītājs
lūdz izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu ar /pers. B/, izlikt /pers. B/ un /pers. C/ no dzīvojamās telpas /adrese/, piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/,
par labu prasītājam, parādu par īri, komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa un zemes nomas maksas parādu 524,26 euro apmērā un
likumiskos procentus 6,53 euro apmērā, kopā 530,79 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 42.-51.lapa).
Prasītāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, pārstāve /pers. D/ (lietas 52.lapa) tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības
pieteikumā minētajiem motīviem, samazināja prasījumu un lūdza izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu ar /pers. B/, izlikt /pers. B/ un /pers. C/ no
dzīvojamās telpas /adrese/, piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/, par labu prasītājam, parādu par īri, komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma
nodokļa un zemes nomas maksas parādu 503,74 euro apmērā un likumiskos procentus 2,42 euro apmērā, kopā 506,16 euro, kā arī tiesāšanās
izdevumus. Prasītāja pārstāve paskaidroja, ka atbildētājas, lai arī pēc prasības iesniegšanas tiesā savu parādu nedaudz ir samazinājušas, kā dēļ prasītāja
pārstāve prasījumu samazināja, savas saistības nepilda joprojām.
Atbildētājas – /pers. B/ un /pers. C/, uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes, jo
atbildētājām pienācīgā kārtā paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 51.lapa). Atbildētājas viņu neierašanos attaisnojošus iemeslus savlaicīgi nav
paziņojušas, nav lūgušas atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājas rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniegušas, iebildumus pret prasību
nav cēlušas.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka
prasība apmierināma.
Ar 2009.gada 1.oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un 2013.gada
4.marta pilnvarojuma līgumu par īres līgumu slēgšanu Rēzeknes pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju slēgt dzīvojamās telpas īres līgumus par pašvaldības
īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo māju dzīvojamo telpu īri, paredzot īrnieku pienākumus segt izdevumus par dzīvojamās mājas kopīpašuma
uzturēšanu, apsaimniekošanu un uzlabošanu proporcionāli viņu īrētajai daļai. Prasītājam deleģētas tiesības no īpašuma īrniekiem iekasēt īres maksu un
citus maksājumus par izdevumiem dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā saskaņā ar apstiprinātajiem tarifiem, iekasēt nekustamā īpašuma
nodokli un nomas maksu. Deleģēšanas līguma 4.3.1., 4.3.2.punktā un Pilnvarojuma līguma 2.1.6., 2.1.12.punktā prasītājs Rēzeknes pilsētas domes
vārdā pilnvarots celt tiesā inter alia prasības par īres līgumu izbeigšanu, izliekot īrniekus kopā ar viņu ģimenes locekļiem un citām personām; celt tiesā
prasības par parādu piedziņu (lietas 18.-39.lapa).
2000.gada 15.novembrī starp prasītāju (nosaukums pirms reorganizācijas no 1994.gada 13.septembra līdz 2003.gada 18.jūnijam –
pašvaldības uzņēmums „Rēzeknes pilsētas dzīvokļu saimniecības uzņēmums”) un atbildētāju /pers. B/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru
prasītājs nodevis un atbildētāja pieņēmusi lietošanā atsevišķu dzīvojamo telpu Nr./adrese/, Rēzeknē ar kopējo platību 28,50 kvadrātmetri, t.sk.,
dzīvojamo istabu 16,20 kvadrātmetru platībā. Līguma 2.1. un 2.2.punktā noteikts, ka īres maksa maksājama katru mēnesi pēc noteiktajiem tarifiem līdz
nākamā mēneša pirmajam datumam, maksa par komunālajiem pakalpojumiem (siltumtīklu apkope, maksa par elektroenerģiju koplietošanas telpās)
maksājama pēc noteiktajiem tarifiem vienlaicīgi ar īres maksu. Īres maksa noteikta 0,13 lati par 1 kvadrātmetru kopējās dzīvokļa platības (lietas 11.,
12.lapa). Savu dzīvesvietu /adrese/ atbildētāja /pers. B/ deklarējusi 2000.gada 15.novembrī, atbildētāja /pers. C/ – 2006.gada 29.maijā (lietas 42.,
43.lapa).
Tiesa secina, ka dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pantam. Nav strīda, ka dzīvojamā
platība ir apsaimniekota, uz to piegādāti komunālie pakalpojumi. Tātad prasītājs ir apsaimniekojis dzīvokli, atbildētājām ir pienākums maksāt
apsaimniekošanas maksu, proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas lielumam, maksu par komunālajiem pakalpojumiem, maksāt nekustamā īpašuma nodokli
un zemes nomas maksu. Saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu, tas dalībnieks, kurš līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu
pilnīgi vai pa daļai pieņēmis, bet izvairās izpildīt savu saistību.
Īres maksas apmērs noteikts ar Rēzeknes pilsētas domes 2006.gada 27.oktobra lēmumu Nr.392, kopš 2013.gada 1.jūnija ar Rēzeknes
pilsētas domes 2013.gada 25.janvāra lēmumu Nr.37. Līdz 2013.gada 1.jūnijam īres maksa bija 0,30 lati, kopš 2013.gada 1.jūnija īres maksu veido
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai un peļņa – 0,14 euro (0,10 lati) par vienu dzīvojamās
telpas kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Papildus īres maksai, proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai, maksājama arī zemes nomas maksa,
nekustamā īpašuma nodoklis (lietas 40., 41.lapa).
No parāda aprēķiniem par laika periodu no 2005.gada 1.septembra līdz 2016.gada 10.februārim redzams, ka uz 2016.gada 10.februāri
atbildētāju parāds par komunālajiem pakalpojumiem sastāda: par apsaimniekošanu – 295,46 euro, par elektroenerģijas patēriņu koplietošanas telpās –
17,45 euro, par sadzīves atkritumu izvešanu – 78,58 euro, par termofikācijas tīklu apkopi – 0,06 euro, un parāds par īri – 86,53 euro, kā arī
nekustamā īpašuma nodokļa parāds sastāda 25,66 euro, kopā 503,74 euro (lietas 8.-10., 53.-56.lapa).
Tiesa secina, ka atbildētājas nepilda likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11. 1, 11.3, 12.panta, Civillikuma 2141., 2143.panta prasības, ka
maksa par īri un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un
kārtībā vai, ja nav norunāts citādi, īres maksa maksājama par visu mēnesi uz priekšu.
Parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa parāds no atbildētājām piedzenams solidāri, jo saskaņā ar
likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes
locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Tiesa uzskata, ka prasība par parāda par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu ir apmierināma
un no atbildētājām solidāri piedzenams īres maksas un komunālo maksājumu parāds un nekustamā īpašuma nodokļa parāds, jo atbildētājas nav pildījušas
savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veikušas maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu
izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Tādējādi, atbildētājas nav ievērojušas Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,
negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Atbildētājas ir pieļāvušas nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājušas saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas
3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.
Tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētājām piedzenams ne tikai parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā
īpašuma nodokļa parāds, bet arī likumiskie nokavējuma procenti 2,42 euro apmērā, jo atbildētājas ir pieļāvušas nokavējumu, t.i., prettiesīgi
novilcinājušas saistības izpildīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par
katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.
Tiesa secina, ka atbildētāju parādsaistības pret prasītāju sastāda – parāda pamatsumma 503,74 euro apmērā un likumiskie nokavējuma
procenti 2,42 euro apmērā, kopā 506,16 euro. Atbildētājas savas saistības nav pildījušas, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma
1838.pantam, nav piestādījušas.
Tiesa konstatēja, ka atbildētājas vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas nav maksājušas īres maksu un apmaksājušas pamatpakalpojumus.
Tiesa secina, ka dzīvojamās telpas īres līgums ar atbildētāju /pers. B/ ir izbeidzams, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu izīrētājs var
izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks
vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās
telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, kā arī, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta
iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
2015.gada 22.janvārī, t.i., vairāk kā mēnesi pirms prasības celšanas tiesā, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrajai daļai,
īrniece brīdināta par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda apmaksu un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju
izlikšanu no dzīvojamās telpas tā nenomaksāšanas gadījumā (lietas 13.-16.lapa).
Tiesa secina, ka atbildētāja /pers. B/, kuras vecums ir 77 gadi, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantam, likuma „Par valsts
pensijām” 11.panta pirmajai daļai, pieder īrnieku kategorijai, kuriem tiek nodrošināta palīdzība, jo viņa ir sasniegusi pensijas vecumu, kas ir 65 gadi.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 36.3panta pirmo daļu sprieduma izpilde, daļā par atbildētājas /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās
telpas, pēc tā stāšanās spēkā, atliekama līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs atbildētājai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.
Savukārt atbildētāja /pers. C/ to īrnieku kategorijā, kuriem, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantam, tiek nodrošināta
palīdzība, neietilpst.
Līdz ar to, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 36.3panta pirmo daļu sprieduma izpilde, daļā par atbildētājas /pers. C/ izlikšanu no
dzīvojamās telpas, pēc tā stāšanās spēkā, līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs atbildētājai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu nav atliekama.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un 4.punktu no atbildētājām
par labu prasītājam vienādās daļās piedzenamas samaksātās valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lietas 6., 7.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētājām vienādās daļās valsts ienākumos
piespriežami ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš (lietas 2., 7.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu daļā par personu izlikšanu no telpām un naudas summas un tiesāšanās
izdevumu piedziņu, atbildētājām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas
kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu
apmierināt.
Izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, līgumu ar /pers. B/, personas kods
/personas kods/, par dzīvojamās telpas īri /adrese/.
Izlikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, no /adrese/, Rēzeknē, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, no /adrese/, Rēzeknē.
Sprieduma izpildi, daļā par /pers. B/, personas kods /personas kods/, izlikšanu no dzīvojamās telpas, pēc tā stāšanās spēkā, atlikt līdz
brīdim, kad pašvaldība ierādīs /pers. B/, personas kods /personas kods/, citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma
nodokļa parādu 503,74 (pieci simti trīs euro 74 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 2,42 (divi euro 42 centi) euro apmērā, kopā
506,16 (pieci simti seši euro 16 centi) euro.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, samaksāto valsts nodevu daļu 75,38 (septiņdesmit pieci euro 38 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
daļu 3,92 (trīs euro 92 centi) euro apmērā, kopā 79,30 (septiņdesmit deviņi euro 30 centi) euro.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, samaksāto valsts nodevu daļu 75,38 (septiņdesmit pieci euro 38 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu
daļu 3,91 (trīs euro 91 cents) euro apmērā, kopā 79,29 (septiņdesmit deviņi euro 29 centi) euro.
Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums B/, kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt par labu valstij ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus, kas nav samaksāti
iepriekš: no /pers. B/, personas kods /personas kods/, 0,79 (79 centi) euro apmērā; no /pers. C/, personas kods /personas kods/, 0,80 (80 centi) euro
apmērā.
Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par personu
izlikšanu no telpām un naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 10.februāra, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns