Court partially allowed administrative offense claim by finding guilty but reducing fine due to mitigating factors.

Lieta Nr. 126035615

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 19.februārī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Zutis,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,

Aprakstošā daļa:

[1] /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu turpmāk norādītos apstākļos:

/pers. A/ 2015.gada 25.decembrī plkst.03:20 Rēzeknes pilsētā, /adrese/ pretī ēkai Nr.34 b mājas pagalmā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieka likumīgajai prasībai, tas ir, atteicās nosaukt savus personas datus.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 175.pantā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa:

[2] Tiesas sēdē pārkāpējs /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 175.pantā atzina daļēji un norādīja, ka

viņš 2015.gada 25.decembra naktī kopā ar draugiem atpūtās Boulingā un, kad devās prom uz mājām, pie viņu kompānijas pienāca klāt policijas

darbinieki. Viņu kompānijas starpā nekāds konflikts nenotika. Viņš ne uz vienu nelamājās, bet pēc policijas darbinieka lūguma nosaukt viņa personas

datus atteicās, tas ir, atteicās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, taču pats pieprasīja policijas darbiniekiem nosaukt savu datus. Pēc tam viņš tika aizturēts un

nogādāts policijas iecirknī. Uz viņu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par lamāšanos necenzētiem vārdiem un uzlikts naudas sods 100

euro. Viņš atzīst, ka pēc policijas darbinieka lūguma atteicās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, bet neatzīst, ka lamājās necenzētiem vārdiem. /pers. A/

nevēlējās, lai uz tiesas sēdi tiktu izsaukti policijas darbinieki, jo to dalība tiesas sēdē nav nepieciešama.

Uz tiesas sēdi nebija ieradies iestādes pārstāvis. Iestāde lūdza izskatīt lietu bez viņu pārstāvja klātbūtnes (lietas 7.lapa). Tiesa nekonstatē LAPK

289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.

[3] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un noklausījusies tiesas sēdē pārkāpēja /pers. A/ paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka /pers.

A/ vaina LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā daļā par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajai prasībai

nosaukt savus personas datus ir pierādīta pilnīgi:

1) ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC152667 (lietas 2.lapa);

2) ar /pers. A/ sniegto paskaidrojumu tiesas sēdē, ka 2015.gada 25.decembra naktī viņš atradās pie Boulinga un, kad devās prom uz mājām, pie

viņu kompānijas pienāca klāt policijas darbinieks un lūdza nosaukt viņa personas datus, bet viņš attiecās to darīt;

3) ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas inspektora Nikolaja Švecova

un kārtībnieka Jura Garā dienesta ziņojumiem, kuros norādīts, ka 2015.gada 25.decembrī N.Švecovs kopā ar Juri Garo pildīja dienesta pienākumus

policijas darbinieku formas tērpos un ar trafarēto dienesta automašīnu patrulēja Rēzeknes pilsētā. Viņi pamanīja, ka /adrese/, Boulinga centra “Joker”

autostāvvietā notiek konflikts starp vīriešiem. Piebraucot klāt pie augstāk minētās adreses, tika konstatēts, ka vīrieši savā starpā konfliktē. Izkāpjot no

dienesta transportlīdzekļa, viņi piegāja pie konfliktējošiem vīriešiem un izšķīra viņus katru uz savu pusi. N.Švecovs vienam no vīriešiem pieprasīja

atkāpties, bet persona lamājās necenzētiem vārdiem. Uz N.Švecova vārdiem apstāties un pārtraukt lamāties, vīrietis nereaģēja un turpināja iet virsū un

tad pienāca otrais vīrietis, kurš arī sāka lamāties necenzētiem vārdiem, kā arī agresīvi tuvojās. Uz augstāk minēto adresi atbrauca papildus policijas

ekipāža D.Muravjovs, R.Višķers, M.Deglis un V.Karels. Ievērojot “Likuma par policiju” 13.panta prasības un lai pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos

policijas darbinieku likumīgajām prasībām, pielietojot speciālos cīņas paņēmienus, abas personas tika aizturētas un nogādātas Rēzeknes iecirknī.

Rēzeknes iecirknī tika noskaidrots, ka vienu vīrieti sauc /pers. A/, kurš bija alkohola reibumā, tas ir, no viņa bija jūtama alkohola smaka, un viņš

pārvietojās streipuļodams Uz /pers. A/ tika sastādīti protokoli par LAPK 175.pantā un 171.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu

izdarīšanu. /pers. A/ atteicās no paskaidrojumiem un atteicās no alkohola koncentrācijas pārbaudes (lietas 3., 4.lapa).

LAPK 175.pants paredz administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga

vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, par ko

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par minēto administratīvo pārkāpumu, jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās ļaunprātība,

otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.

Lietā nav strīda par to, ka 2015.gada 25.decembrī policijas darbinieki N.Švecovs un J.Garais pildīja dienesta pienākumus, dežurējot un nodrošinot

sabiedrisko kārtību Rēzeknes pilsētā. Šo faktu apstiprina /pers. A/ sniegtais paskaidrojums, kā arī policijas darbinieku N.Švecova un J.Garā dienesta

ziņojumi. Līdz ar to, lai konstatētu, vai /pers. A/ darbībās konstatējama LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse,

jānoskaidro, vai policijas darbinieku prasības pārtraukt lamāties necenzētiem vārdiem un atteikties nosaukt savus datus, bija likumīgas.

Likuma “Par policiju” 12.panta pirmajā daļā norādītas policijas darbinieka tiesības, kur pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikts, ka policijas

darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību,

kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus, pārbaudīt personām, kuras tiek turētas

aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas

pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai. Savukārt 4.punktā norādīts, ka policijas darbiniekam ir tiesības sastādīt protokolus par

administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati,

mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu

lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Lai policijas darbinieki varētu pildīt uzliktos pienākumus, likumā „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieka likumīgās

prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda un ka nepakļaušanās policijas darbinieka

likumīgajām prasībām ir sodāma. Savukārt, no šī likuma 22.panta trešās daļas izriet, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša

jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka policijas darbinieka prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus,

visām personām ir obligāti jāizpilda un ka par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK

175.pantā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2007 un 2006.gada

14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006) paudis atziņu, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,

atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Senāts vienlaikus secinājis, ka nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku

prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu, taču, ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas,

nepakļaujoties šīm prasībām, persona pati uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas

personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām.

No tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka policijas darbinieki N.Švecovs un J.Garais, pildot dienesta pienākumus un patrulējot

pa Rēzeknes pilsētu, reaģēja uz likumpārkāpumu Boulinga centra “Joker” autostāvvietā, kur notika konflikts starp vīriešiem. Policijas darbinieki centās

noskaidrot konfliktā iesaistītās personas, tai skaitā personas, kas notikuma vietā lamājās necenzētiem vārdiem. Savukārt, /pers. A/, būdams alkoholisko

dzērienu iespaidā, atteicās policijas darbiniekam nosaukt savus personas datus – vārdu un uzvārdu. Tiesa secina, ka policijas darbinieku prasības bija

likumīgas, jo viņi centās noskaidrot likumpārkāpuma izdarīšanā iesaistītās personas identitāti. Taču /pers. A/ pretēji policijas darbinieku likumīgajām

prasībām atteicās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, kas dotu iespēju identificēt viņu kā likumpārkāpumā iesaistīto personu.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās, tas ir, 2015.gada 25.decembrī plkst.03.20, ļaunprātīgi nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgajām

prasībām, nenosaucot savus personas datus, ir konstatējamas visas LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

[4] Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais - lamāšanās necenzētiem vārdiem sabiedriskā vietā nav LAPK 175.pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvas puses pazīme, bet šīs darbības atbilst LAPK 167.pantā paredzētajam administratīvā pārkāpuma

sastāvam, tāpēc par šādām darbībām /pers. A/ nav saucams pie administratīvās atbildības pēc LAPK 175.panta.

[5] Saskaņā ar LAPK 32.pantu, tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

/pers. A/ iepriekš kriminālsodīts ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 1.jūnija spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 2 mēnešiem, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu un 2

mēnešiem (lietas 8.lapa), atzīstams par administratīvi nesodītu (lietas 9.lapa). Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka strādā SIA “Latgales taras

kompānija” par mašīnu operatoru, nav precējies, apgādājamo nav, veselības stāvoklis labs, invaliditātes nav.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2. un 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka administratīvo

pārkāpumu viņš izdarīja, būdams agrāk izdarījis noziegumu un būdams alkoholisko dzērienu iespaidā.

Izvērtējot /pers. A/ personību – nav precējies, apgādājamo nav, iepriekš kriminālsodīts, sodāmība nav dzēsta, strādā, izdarītā pārkāpuma raksturu

- izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību un policijas uzdevumu izpildi – nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām, tiesa uzskata, ka par LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams naudas sods, kas paredzēts minētā

panta sankcijā. Tā kā tiesa konstatēja atbildību pastiprinošus apstākļus, tad viņam nav nosakāms minimālais naudas sods, kas norādīts LAPK 26.pantā

un LAPK 175.panta sankcijā.

Rezolutīvā daļā:

Pamatojoties uz LAPK 175.pantu, 289.6 panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 20 euro (divdesmit euro)

apmērā.

Naudas sodu samaksāt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs:

Valsts Kase, reģ.Nr. 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma numuru

Nr.126035615. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 darba dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes

tiesā, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums.

Tiesnesis A.Zutis