Court convicts two defendants of theft in a group and sentences them to compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court found two defendants guilty of theft committed in a group and sentenced them to 80 hours of compulsory labor. Both defendants admitted guilt, and the court determined that no further evidence examination was necessary given the established facts. The court rejected the request for property confiscation due to lack of evidence regarding the defendants' personal property.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: When theft is committed in a group with prior agreement, the court may convict and impose compulsory labor if the defendant admits guilt and poses no significant danger to society, while property confiscation requires proof of the defendant's personal property.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11360045013
Lietas arhīva Nr. K34-0034-14/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2014.gada 6.janvārī
Saldus rajona tiesa
tiesnese Gunita Galiņa,
ar tiesas sēdes sekretāri Vinetu Augustiņu,
piedaloties prokuroram Kasparam Didzim,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē Saldū, Tūristu ielā 3, krimināllietu, kurā
/pers. D/, /personas kods/, un /pers. E/, /personas kods/, apsūdzēti pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.
Novērtējusi tiesas sēdē pierādījumus lietā, tiesa
ko nsta tē ja :
/pers. D/ un /pers. E/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās iekļūstot telpā slepeni nolaupīja (nozaga) svešu mantu, un
proti:
2013.gada 4.novembrī ap plkst. 10:00, /pers. D/ un /pers. E/, būdams agrāk sodīts par zādzības izdarīšanu un nedzēstas sodāmības
laikā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, Saldus novada Lutriņu pagasta /Nosaukums/, brīvi iekļuva saimniecības ēkā, no
kuras kopīgi un saskaņoti rīkojoties, slepeni, mantkārīgu motīvu vadīti nozaga /pers.G/ piederošo piena dzesēšanas alumīnija vannu
Ls 300 jeb 426,86 euro vērtībā.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētie /pers. D/ un /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Tiesas sēdē apsūdzētie /pers. D/ un /pers. E/ sevi par vainīgiem viņiem izvirzītajā apsūdzībāatzina pilnībā, neapstrīdēja noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un kvalifikāciju. Abi apsūdzētie pieteica lūgumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.
Tā kā tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzēto vainu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju,
apsūdzēto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu atbalstīja prokurors un cietušais, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
499.pantupieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi.
Tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīts, ka apsūdzētie /pers. D/ un /pers. E/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas
kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) iekļūstot telpāun viņu darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta
trešās daļas. Noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes ir zādzības izdarīšana personu grupā un prettiesiska iekļūšana telpā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļasnosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav
nepieciešams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu apsūdzēto /pers. D/ un /pers. E/ atbildību mīkstina pieteikšanās par vainīgiem,
vaļsirdīga savas vainas atzīšana, izdarītā patiesa nožēla.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
/pers. I/ atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu ir noziedzīga nodarījuma izdarīšana nedzēstas
sodāmības laikā, kas veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.
No Krimināllikuma 35. un 46.panta jēgas izriet, ka soda mērķis ir sodīt vainīgo personu un atturēt to no noziedzīgiem nodarījumiem un
šī mērķa sasniegšanai sodam ir jābūt taisnīgam – atbilstošam nodarījuma smagumam un vainīgā personībai. Nosakot sodu ir
jānovērtē ar likumu aizsargātās intereses apdraudējuma raksturs un radītās sekas. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka izdarīts smags
noziegums, taču šobrīd cietušajam ir iespēja savu mantu atgūt, jo nozagtā vanna ir izņemta metāllūžņu iepirkšanas punktā un
apsūdzētie izteica apņemšanos to atgriezt īpašniekam.
Novērtējot apsūdzētā /pers. D/ personību pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka izdarīts smags noziegums, apsūdzētais iepriekš
nav sodīts, iepriekš ir saukts pie administratīvās atbildības sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem (lietas 26., 27. lapa).
SIA „Saldus medicīnas centrs” narkoloģijas kabineta uzskaitē nav (lietas 28.lapa). Tiesas sēdē /pers. D/ paskaidroja, ka sācis
strādāt SIA „/nosaukums/ ” par /amats/i, dzīvojot kopā ar 4-gadīgo meitu, kurai faktiski ir vienīgais apgādnieks, jo māte izbraukusi uz
ārzemēm un materiālu palīdzību bērna uzturam nesniedz. Apsūdzētajam apreibinošu vielu atkarības problēmu neesot.
Novērtējot apsūdzētā /pers. E/ personību pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka izdarīts smags noziegums, apsūdzētais iepriekš
sodīts, sodu izcietis bet sodāmība nav dzēsta, pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 36.-41.lapa), SIA
„Saldus medicīnas centrs” narkoloģijas kabineta reģistrā nav datu par /pers. E/ (lietas 42.lapa). Sociālais dienests /pers. E/ raksturo
kā jaunieti, kurš nevēlas mācīties, ieguvis tikai 6.klašu izglītību , skolā ignorējis iekšējās kārtības noteikumus, pazemojis skolēnus un
skolotājus. Valsts probācijas dienestā /pers. E/ sastādīta sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma, taču apsūdzētais un
viņa ģimene nav motivēti mainīt situāciju un sadarbība nav bijusi sekmīga. Jaunietis kategoriski atteicies turpināt mācības, jo izglītība
viņam neesot nepieciešama (dokuments iesniegts tiesas sēdē).
Tiesas sēdē /pers. E/ paskaidroja, ka strādājot mežizstrādē pie privātā uzņēmēja, bet vēlas izbraukt uz ārzemēm, kur būšot iespēja
labāk pelnīt. Apreibinošu vielu atkarības problēmu neesot, lai gan nereti lietojot alkoholu.
Krimināllikuma 175.panta trešās daļassankcija paredz sodu brīvības atņemšanas uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīgas brīvības
atņemšanas, vai piespiedu darbu vai naudas soda veidā konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Izvērtējot visu minēto, uzklausījusi cietušā viedokli, tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti tādi personību negatīvi raksturojoši pierādījumi,
kas liecinātu par to, ka apsūdzētie /pers. D/ un /pers. E/ ir tik sabiedriski bīstami, ka jāizolē no sabiedrības soda izciešanai, un ka
tikai šāds soda izciešanas veids spētu koriģēt viņu uzvedību. Tiesa tic /pers. D/ un /pers. E/ paskaidrojumiem, ka viņi, turpmāk
neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc ņemot vērā krimināllietas konkrētos apstākļus, iegūto priekšstatu par apsūdzēto personībām, tiesa
atzīst, ka /pers. D/ un /pers. E/ piemērojams sods piespiedu darba veidā, kas dos ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi ļaus
probācijas dienestam stingri kontrolēt apsūdzēto uzvedību un atturēs viņus no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas. Konkrētajā
gadījumā panta sankcijā paredzētā soda noteikšana nav pretrunā ar taisnīguma principu un prokurora prasītais piespiedu darba sods
ir adekvāts nodarītajam kaitējumam un atbilst sabiedrības interesēm un abu apsūdzēto personībām. Turklāt Krimināllikuma 55.panta
vienpadsmitā daļa aizliedz piemērot nosacītu notiesāšanu personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta
ar brīvības atņemšanu un sodāmība nav dzēsta, kā tas ir konkrētajā gadījumā /pers. E/. Izvērtējot abu apsūdzēto paskaidrojumus par
ierobežotajiem ienākumiem, tiesa atzīst, ka nav iespējama otra alternatīvā soda- naudas soda piemērošana, kas apgrūtinātu šada
sprieduma izpildi.
Ņemot vērā, ka lietā nav ziņu par personīgās mantas esamību apsūdzētajiem, tiesa uzskata, ka mantas konfiskācija /pers. D/
un /pers. E/ nav piemērojama.
Kriminālprocesa ietvaros apsūdzētajiem /pers. D/ un /pers. E/ drošības līdzeklis nav piemērots.
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem. Ievērojot cietušā /pers.
G/ lūgumu, tiesa atrod par lietderīgu uzdot abiem apsūdzētajiem piernākumu izņemto lietisko pierādījumu –alumīnija vannu-nogādāt
atpakaļ cietušajam, ko apsūdzētie tiesas sēdē apņēmās izdarīt līdz 2014.gada 21.janvārim.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers.D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un sodīt ar
piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālās struktūrvienības noteiktos
darbos bez mantas konfiskācijas.
/pers.E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un sodīt ar
piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālās struktūrvienības noteiktos
darbos bez mantas konfiskācijas.
Uzdot par pienākumu /pers. D/ un /pers. E/ līdz/datums/piena dzesēšanas alumīnija vannu, kas glabājas SIA /Nosaukums/ pie
/pers. L//adrese/ nogādāt atpakaļ cietušajam /pers. G/.
Spriedumu daļā par sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā
10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.
Tiesnese G.GALIŅA