Court dismissed appeal against fine for parking in disabled spot without card, citing sufficient evidence.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's appeal against a traffic fine for parking in a disabled zone without a valid permit. Evidence from photographs and the lack of a permit card established the violation under the Administrative Offences Code. The court upheld the fine because the evidence was sufficient and the penalty did not qualify as trivial despite the plaintiff's age and health claims.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 244. pants; LAPK 149.31 panta 8. daļa; LAPK 21. pants; LAPK 22. pants: The court must evaluate evidence based on its internal conviction, and a fine constitutes administrative liability without requiring proof of malicious intent, while penalties exceeding 40 euros are not considered trivial.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Nr.133026416
S PR IED UM S
Rīgā, 2016.gada 1.jūlijā
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/,
personas kods /personas kods/ (turpmāk-Sūdzības iesniedzēja), sūdzību par Ādažu pašvaldības policijas (turpmāk-Iestāde) 2016.gada 4.februāra
lēmumu Nr.PP/1-23/5 (turpmāk-Lēmums).
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas rajona tiesā 2016.gada 17.februārī saņemta Sūdzības iesniedzējas sūdzība par Iestādes Lēmuma atcelšanu. Ar Rīgas rajona tiesas
2016.gada 26.februāra lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā lieta.
[2] 2016.gada 29.janvārī Iestādes inspektors /pers. B/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.240032841 (turpmāk -
Protokols-paziņojums) par to, ka 2016.gada 29.janvārī plkst.21.09 transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, bija novietots
stāvēšanai Ādažos, Gaujas ielā, pie ēkas Nr./numurs/, invalīdu stāvvietā bez invalīdu stāvvietas izmantošanas kartes, neievērojot Ceļu satiksmes
noteikumu (turpmāk-CSN) 285.22.apakšpunktā noteiktās prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk-LAPK) 149.31panta astotajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu. Par minēto pārkāpumu uzlikts naudas sods 55 EUR apmērā (lietas
16.lapa).
[3] Nepiekrītot protokolam-paziņojumam, Sūdzības iesniedzēja to apstrīdēja Iestādē.
[4] Iestāde protokolu-paziņojumu atstāja negrozītu, bet sūdzību noraidīja, turpmāk norādīto iemeslu dēļ (lietas 7.-10.lapa).
[4.1] LAPK 244.pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Šajā gadījumā administratīvo pārkāpumu inspektors /pers. B/
konstatējis vizuāli, bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes. Tika veikta stāvvietas, kurā atradās transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijās
numuru /TL numurs/, fotografēšana.
Apskatot pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas, redzams, ka transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijās numuru /TL numurs/ novietots
stāvēšanai Ādažos, Gaujas ielā pie ēkas Nr./numurs/, ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.942 darbības zonā. Minētā transportlīdzekļa salonā redzamā vietā
nebija novietota invalīdu stāvvietas izmantošanas karte.
Lietā nav strīds par to, ka transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijās numuru /TL numurs/ vadītāja 2016.gad 29.janvārī izdarīja LAPK
149.31panta astotajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītāja lūdz atcelt administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu
Nr.240032841.
[4.2] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (turpmāk-CSL) 43.pantu - lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un
mantu, par ceļu satiksmes reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu persona saucama pie administratīvās atbildības.
Par LAPK 149.31panta astotās daļas pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs - 55 EUR. Tas nozīmē to, ka, konstatējot attiecīgo
pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma
konstatāciju. Tādējādi iestādei nav pienākums vērtēt piemērojamā soda apmēru un veidu, jo likums nosaka tikai vienu soda veidu un apmēru. Ņemot
vērā LAPK nosacījumus, izvērtējot piemērojamā soda apmēra samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma raksturu, netiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie
apstākļi, kā arī citi apstākļi, un tiek vērtēts tikai tas, ka ir izdarīts attiecīgs administratīvais pārkāpums, par ko ir paredzēts administratīvais sods piecdesmit
55 EUR.
[4.3] LAPK 32.panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot administratīvo sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas
pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
LAPK par konkrēto pārkāpumu paredz tikai vienu soda veidu un apmēru. Tādējādi, uzliekot administratīvo sodu, likums nepieļauj vērtēt tā
apmēru, līdz ar ko šajā gadījumā nav piemērojama LAPK 32.panta otrā daļa.
Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus
(Protokolu-paziņojumu Nr.240032841, pārkāpuma fiksēšanas brīdī uzņemtās fotogrāfijas, /pers. A/ sūdzību), atzīstams, ka Protokols-paziņojums
Nr.240032841 par CSN 285.22.apakšpunkta pārkāpumu sastādīts atbilstoši CSL 43.2.panta „īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās
vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus, 2006.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.182 „Kārtība, kādā noformējams administratīvā
pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” prasībām, kā arī administratīvais sods
piemērots atbilstoši LAPK 149.31panta astotās daļas noteiktajai sankcijai, tādējādi piemērotais naudas sods uzskatāms par samērīgu un adekvātu
izdarītajam pārkāpumam, jo konkrēta naudas soda apmēru jau izvērtējis likumdevējs un to nav iespējams mīkstināt.
[5] Par Lēmumu Sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto iemeslu dēļ (lietas 6.lapa).
[5.1] Nepastrīd lietas būtību, lūdz ņemt vērā apstākļus, ka ir 84 gadus veca pensionāre un izdarītas vairākas nopietnas operācijas, kas liedz
pārvietoties lielākus attālumus ar kājām, kā arī nepieciešamas zāles, kādēļ nevar samaksāt protokolā noteiktos 55 EUR. Lūdz rast iespēju citam
risinājumam.
[6] Tiesā nav iesniegti pušu paskaidrojumi, nav pieteikti lūgumi.
Motīvu daļa
[7] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ
noraidāma.
[8] Tiesa, pārbaudījusi Iestādes Lēmuma motivāciju, kas norādīta šā sprieduma [4] punktā, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama.
Sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 149.31panta astotajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma.
Administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums un Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst LAPK noteikumiem, izdots
ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.
LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa pievienojas Iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.
[9] Par Sūdzības iesniedzējas norādītajiem argumentiem tiesa papildus norāda.
[10] LAPK 149.31panta astotā daļa noteic, ka par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 844.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar
transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 55 EUR apmērā.
[11] Dotajā gadījumā ir konstatējams un nepastāv strīds par to, ka Sūdzības iesniedzēja bija novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai invalīdu
stāvvietā bez invalīdu stāvvietas izmantošanas kartes, kā arī Sūdzības iesniedzēja neapstrīd administratīvā pārkāpuma protokolā-paziņojumā
Nr.240032841 konstatēto.
[12] Nav strīda arī par to, ka invalīdu stāvvietas izmantošanas karte Sūdzības iesniedzējai nebija.
Tiesa norāda, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami, lai nešaubīgi apgalvotu, ka Sūdzības iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem, tas ir, personas darbībās ir konstatēta stāvēšana vietā, kas
apzīmēta ar 942.horizontālo ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes.
Lai sodītu par šā pārkāpuma izdarīšanu, nav nepieciešams konstatēt ļaunprātību pārkāpēja darbībās, pietiek konstatēt faktiskos apstākļus, kas
atbilst LAPK 149.31panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma dispozīcijai.
Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par pārkāpuma izdarīšanu, kas
paredzēts Latvijas APK 149.31 panta astotajā daļā.
[13] LAPK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmajā daļā noteikto sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt piemēroto naudas sodu, jo ir 84 gadus veca pensionāri, kurai izdarītas vairākas operācijas, līdz ar ko nevar ar
kājām pārvietoties lielus attālumus, kā arī nepieciešamas zāles, taču tam apliecinošus dokumentus nav iesniegusi.
Tiesa secina, ka lietā nepastāv iespēja atbrīvot Sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības, atzīstot pārkāpumu par maznozīmīgu.
Saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to paredzētais naudas sods
nepārsniedz 40 euro. LAPK 149.31panta astotās daļas sankcija paredz sodu 55 EUR apmērā.
[14] Tiesa secina, ka administratīvā soda piemērošanā Iestāde ievērojusi LAPK noteikto lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Iestāde,
izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējusi izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos secinājumus.
[15] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība
noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar LAPK 289.12., 289.13., 289.17., 289.18pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Ādažu novada pašvaldības policijas 2016.gada 4.februāra lēmumu Nr.PP/1-23/5.
Noraidīt /pers. A/ sūdzību.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 4.jūlijā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža