Court acquits one defendant of fraud while convicting others and dismissing civil damages claim due to lack of proof.

Lietas Nr. 11816011109

Lietas arhīva Nr. K28-0037-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 22. decembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnesis J. Stūrmanis

piedaloties prokuroram A. Skalbem

zvērinātam advokātam A. Ādamsonam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58 krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods

/personas kods/, apsūdzēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, /pers. C/, personas kods /personas

kods/ apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā.

Pārbaudot un novērtējot pierādījumus lietā, tiesa

k o n s t a t ē j a

/pers. B/ tiek apsūdzēts par svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, un

proti:

2009.gada 6.janvārī pēc SIA /Nosaukums A/ pieteikuma, kura vārdā rīkojās šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis /pers. A/, adresē

/adrese A/ tika ierīkots SIA ,,Lattelecom" abonentlīnijas pakalpojums, kas ietvēra paaugstinātas maksas tālruņa līniju ar numuru 90906051 ar maksu par

katru ienākošo zvanu 6,05 latu jeb 8,61 eiro apmērā, kuru /pers. A/ bija iecerējis izmantot krāpniecisko darbību pret SIA ,,Izzi" realizēšanai. Tālāk, lai

radītu maldīgu iespaidu, ka minētais paaugstinātas maksas tālrunis ir ierīkots ar nodomu saņemt brīvprātīgus ziedojumus interneta vietnē redzamajiem

projektiem, minēto tālruņa numuru /pers. A/ izvietoja publiski pieejamā interneta vietnē www.globalbenefit.lv. Izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā

par plānoto krāpniecisko shēmu /pers. A/ pastāstīja savam paziņam /pers. C/, ar kuru vienojās, ka /pers. C/, nolūkā saņemt no /pers. A/ daļu no

prettiesiski iegūtās naudas, atbalstīs krāpšanas veikšanu. Šajā sakarā /pers. C/ apsolīja /pers. A/ atrast izīrējamu dzīvokli, kurā ierīkot SIA ,,Izzi" fiksēto

telefonlīniju, kā arī apsolīja atrast personu, kura pret nelielu atlīdzību būtu gatava uz sava vārda noslēgt līgumu par fiksētās telefonlīnijas ierīkošanu.

Sekojot savstarpējai norunai, 2009.gada novembrī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. C/ vērsās pie sava paziņa /pers. D/, kurš, kā /pers.

C/ bija zināms, izīrēja dzīvokli. Rezultātā /pers. C/ un /pers. D/ vienojās, ka /pers. D/ izīrēs /pers. C/ paziņam savu dzīvokli /adrese B/. Vienlaikus, nolūkā

atrast personu, kura būtu gatava uz sava vārda noslēgt līgumu par fiksētās telefonlīnijas ierīkošanu, /pers. C/ vērsās pie sava paziņa /pers. E/, kurš,

neapzinoties /pers. C/ nodomu par krāpšanas veikšanu, par to tālāk paziņoja savam paziņam /pers. F/, kurš savukārt to tālāk paziņoja savam paziņam

/pers. G/, kurš savukārt vērsās pie sava paziņa /pers. B/, kurš piekrita par atlīdzību 100 latu jeb 142,29 eiro apmērā noslēgt uz sava vārda līgumu par

elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Šajā sakarā /pers. B/ piezvanīja /pers. F/ uz tālruņa numuru, kuru bija pateicis /pers. G/ un abi vienojās, ka

/pers. B/ iedos /pers. F/ savas pases kopiju. Tā kā /pers. F/ nevarēja norunātajā laikā ierasties pie /pers. B/, tad abi vienojās, ka /pers. B/ savas pases

kopiju atstās pie operatora degvielas uzpildes stacijā ,,Statoil" Jelgavā, Satiksmes ielā 29, ko /pers. B/ arī izdarīja. Tālāk 2009.gada 30.oktobrī ap pīkst.

19:00 /pers. B/ pēc /pers. F/ norādījuma ieradās pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, kur viņu sagaidīja /pers. F/, kurš /pers. B/ pavadīja līdz

dzīvoklim Nr.34, kurā savukārt /pers. B/ sagaidīja /pers. C/, kurš /pers. B/ paskaidroja, ka drīz ieradīsies SIA ,,Izzi" darbinieki un ierīkos interneta ar

mājas tālruni pieslēgumu. Ap pīkst. 19:30 dzīvoklī ieradās SIA ,,Izzi" darbinieki, kuri dzīvoklī ierīkoja trīs fiksētās telefonlīnijas, pēc kā /pers. B/,

apzinoties, ka līguma slēgšana saistīta ar krāpnieciskam darbībām, pēc /pers. C/ norādījuma noslēdza līgumu Nr. 139045-09 par elektronisko sakaru

pakalpojumu sniegšanu, kas ietvēra fiksētas telefonlīnijas pakalpojuma ierīkošanu dzīvoklī /adrese B/, piešķirot abonentam trīs fiksētās telefonlīnijas

numurus 66109676, 66109677 un 66109679. Vienlaikus /pers. B/ parakstīja aktu, ar kuru apliecināja trīs uzstādīto elektronisko ierīču fiksētās

telefonlīnijas nodrošināšanai pieņemšanu. Pēc tam, kad /pers. B/ no dzīvokļa bija aizgājis, pie ārpus dzīvojamās mājas viņu sagaidīja /pers. F/, no kura

/pers. B/ kā atlīdzību par līguma noslēgšanu saņēma atlīdzību 50 latu jeb 71,14 eiro apmērā. Savukārt dzīvoklī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota persona

uzstādīja izmeklēšanā nenoskaidrotas automatizētas datu apstrādes iekārtas ar speciālu programmatūru, kuru uzdevums bija automātiskā režīmā zvanīt uz

SIA /Nosaukums A/ abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051. Tūlīt pēc šo iekārtu uzstādīšanas tās tika aktivizētas, pēc kā tās

automātiskā režīmā sāka veikt zvanus uz SIA /Nosaukums A/ abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051. Šādā veidā no SIA ,,Izzi”

fiksētā telefonlīnijas numura 66109676 laika posmā no 2009.gada 30.oktobra plkst.22:32 līdz 2009.gada l. novembra plkst. 17:32 kopumā tika veikti

6511 zvani, no telefonlīnijas numura 66109677 laika posmā no 2009.gada 30.oktobra plkst.22:31 līdz 2009.gada l. novembra plkst. 17:30 - kopumā

6261 zvans, bet no telefonlīnijas numura 66109679 laika posmā no 2009.gada 30.oktobra plkst.22:24 līdz 2009.gada l.novembra plkst. 17:32 -

kopumā 6396 zvani. Tādejādi kopumā minētās automatizētās datu apstrādes iekārtas no SIA ,,Izzi" fiksētā telefonlīnijas trijiem numuriem laika posmā no

2009.gada 30.oktobra plkst.22:24 līdz 2009.gada l.novembra pīkst. 17:32, kad SIA ,,Izzi" sadarbības partneris SIA ,,Telenet", kas nodrošināja

starpoperatoru pakalpojumus, uz aizdomu pamata par prettiesisku darbību veikšanu atslēdza /pers. B/ abonētos numurus, uz SIA /Nosaukums A/

abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051 veica kopumā 19168 zvanus, kuru kopējā maksa sastādīja 115966,40 latus jeb 165005,32

eiro. Pēc tam, kad /pers. A/ no SIA ,,Lattelecom" bija saņēmis informāciju par veiktajiem zvaniem un SIA /Nosaukums A/ ieņēmumu daļu, viņš saskaņā

ar SIA ,,Lattelecom" sniegto informāciju 2010.gada 20.februārī SIA /Nosaukums A/ vārdā izrakstīja rēķinu par 33829,18 latiem, saskaņā ar kuru SIA

,,Lattelecom" augstāk minēto summu pārskaitīja uz SIA /Nosaukums A/ kontu bankā, no kura /pers. A/ to izņēma skaidrā naudā, daļu paturot sev, bet

dalu atdodot /pers. C/ kā atlīdzību par krāpšanas atbalstīšanu. Šādā veidā /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja krāpšanu personu grupa pēc iepriekšējas

vienošanās, bet /pers. C/ -šāda noziedzīga nodarījuma atbalstīšanu, radot SIA ,,Lattelecom” mantisku zaudējumu 48134,59 eiro apmērā.

Tādejādi ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, kas kvalificējams atbilstoši Krimināllikuma 177.panta trešajai daļai.

/pers. A/ izdarīja svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), un proti:

2009.gada 6.janvārī pēc SIA /Nosaukums A/ pieteikuma, kura vārdā rīkojās šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis /pers. A/, adresē

/adrese A/ tika ierīkots SIA ,,Lattelecom” abonentlīnijas pakalpojums, kas ietvēra paaugstinātas maksas tālruņa līniju ar numuru 90906051 ar maksu par

katru ienākošo zvanu 6,05 latu jeb 8,61 eiro apmērā, kuru /pers. A/ bija iecerējis izmantot krāpniecisko darbību pret SIA ,,Izzi” realizēšanai. Tālāk, lai

radītu maldīgu iespaidu, ka minētais paaugstinātas maksas tālrunis ir ierīkots ar nodomu saņemt brīvprātīgus ziedojumus interneta vietnē redzamajiem

projektiem, minēto tālruņa numuru /pers. A/ izvietoja publiski pieejamā interneta vietnē /interneta adrese/. Izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā par

plānoto krāpniecisko shēmu /pers. A/ pastāstīja savam paziņam /pers. C/, ar kuru vienojās, ka /pers. C/, nolūkā saņemt no /pers. A/ daļu no prettiesiski

iegūtās naudas, atbalstīs krāpšanas veikšanu. Šajā sakarā /pers. C/ apsolīja /pers. A/ atrast izīrējamu dzīvokli, kurā ierīkot SIA ,,Izzi” fiksēto telefonlīniju,

kā arī apsolīja atrast personu, kura pret nelielu atlīdzību būtu gatava uz sava vārda noslēgt līgumu par fiksētās telefonlīnijas ierīkošanu. Sekojot

savstarpējai norunai, 2009.gada novembrī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. C/ vērsās pie sava paziņa /pers. D/, kurš, kā /pers. C/ bija

zināms, izīrēja dzīvokli. Rezultātā /pers. C/ un /pers. D/ vienojās, ka /pers. D/ izīrēs /pers. C/ paziņam savu dzīvokli /adrese B/. Vienlaikus, nolūkā atrast

personu, kura būtu gatava uz sava vārda noslēgt līgumu par fiksētās telefonlīnijas ierīkošanu, /pers. C/ vērsās pie sava paziņa /pers. E/, kurš, neapzinoties

/pers. C/ nodomu par krāpšanas veikšanu, par to tālāk paziņoja savam paziņam /pers. F/, kurš savukārt to tālāk paziņoja savam paziņam /pers. G/, kurš

savukārt vērsās pie sava paziņas /pers. B/, kurš piekrita par atlīdzību 100 latu jeb 142,29 eiro apmērā noslēgt uz sava vārda līgumu par elektronisko

sakaru pakalpojumu sniegšanu. Šajā sakarā /pers. B/ piezvanīja /pers. F/ uz tālruņa numuru, kuru bija pateicis /pers. G/ un abi vienojās, ka /pers. B/

iedos /pers. F/ savas pases kopiju. Tā kā /pers. F/ nevarēja norunātajā laikā ierasties pie /pers. B/, tad abi vienojās, ka /pers. B/ savas pases kopiju

atstās pie operatora degvielas uzpildes stacijā ,,Statoil” Jelgavā, Satiksmes ielā 29, ko /pers. B/ arī izdarīja. Tālāk 2009.gada 30.oktobrī ap plkst. 19:00

/pers. B/ pēc /pers. F/ norādījuma ieradās pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, kur viņu sagaidīja /pers. F/, kurš /pers. B/ pavadīja līdz

dzīvoklim Nr.34, kurā savukārt /pers. B/ sagaidīja /pers. C/, kurš /pers. B/ paskaidroja, ka drīz ieradīsies SIA ,,Izzi” darbinieki un ierīkos interneta ar

mājas tālruni pieslēgumu. Ap plkst. 19:30 dzīvoklī ieradās SIA ,,Izzi” darbinieki, kuri dzīvoklī ierīkoja trīs fiksētās telefonlīnijas, pēc kā /pers. B/, pēc

/pers. C/ norādījuma noslēdza līgumu Nr. 139045-09 par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kas ietvēra fiksētas telefonlīnijas pakalpojuma

ierīkošanu dzīvoklī /adrese B/, piešķirot abonentam trīs fiksētās telefonlīnijas numurus 66109676, 66109677 un 66109679. Vienlaikus /pers. B/

parakstīja aktu, ar kuru apliecināja trīs uzstādīto elektronisko ierīču fiksētās telefonlīnijas nodrošināšanai pieņemšanu. Pēc tam, kad /pers. B/ no dzīvokļa

bija aizgājis, pie dzīvojamās mājas viņu sagaidīja /pers. F/, no kura /pers. B/ kā atlīdzību par līguma noslēgšanu saņēma atlīdzību 50 latu jeb 71,14 eiro

apmērā. Savukārt dzīvoklī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota persona uzstādīja izmeklēšanā nenoskaidrotas automatizētas datu apstrādes iekārtas ar

speciālu programmatūru, kuru uzdevums bija automātiskā režīmā zvanīt uz SIA /Nosaukums A/ abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru

90906051. Tūlīt pēc šo iekārtu uzstādīšanas tās tika aktivizētas, pēc kā tās automātiskā režīmā sāka veikt zvanus uz SIA /Nosaukums A/ abonēto

paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051. Šādā veidā no SIA ,,Izzi” fiksētā telefonlīnijas numura 66109676 laika posmā no 2009.gada

30.oktobra plkst.22:32 līdz 2009.gada l.novembra plkst. 17:32 kopumā tika veikti 6511 zvani, no telefonlīnijas numura 66109677 laika posmā no

2009.gada 30.oktobra plkst.22:31 līdz 2009.gada l.novembra plkst.17:30 - kopumā 6261 zvans, bet no telefonlīnijas numura 66109679 laika posmā no

2009.gada 30.oktobra plkst.22:24 līdz 2009.gada l.novembra plkst. 17:32 - kopumā 6396 zvani. Tādejādi kopumā minētās automatizētās datu

apstrādes iekārtas no SIA ,,Izzi” fiksētā telefonlīnijas trijiem numuriem laika posmā no 2009.gada 30.oktobra plkst.22:24 līdz 2009.gada l.novembra

plkst. 17:32, kad SIA “Izzi” sadarbības partneris SIA ,,Telenet”, kas nodrošināja starpoperatoru pakalpojumus, uz aizdomu pamata par prettiesisku

darbību veikšanu atslēdza /pers. B/ abonētos numurus, uz SIA /Nosaukums A/ abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051 veica

kopumā 19168 zvanus, kuru kopējā maksa sastādīja 115966,40 latus jeb 165005,32 eiro. Pēc tam, kad /pers. A/ no SIA ,,Lattelecom” bija saņēmis

informāciju par veiktajiem zvaniem un SIA /Nosaukums A/ ieņēmumu daļu, viņš saskaņā ar SIA ,,Lattelecom” sniegto informāciju 2010.gada 20.februārī

SIA /Nosaukums A/ vārdā izrakstīja rēķinu par 33 829,18 latiem jeb 48 134,59 eiro, saskaņā ar kuru SIA ,,Lattelecom” augstāk minēto summu

pārskaitīja uz SIA /Nosaukums A/ kontu bankā, no kura /pers. A/ to izņēma skaidrā naudā, daļu paturot sev, bet dalu atdodot /pers. C/ kā atlīdzību par

krāpšanas atbalstīšanu. Šādā veidā /pers. A/ izdarīja krāpšanu lielā apmērā, bet /pers. C/ - šāda noziedzīga nodarījuma atbalstīšanu, radot SIA

,,Lattelecom” mantisku zaudējumu 48134,59 eiro apmērā.

Tādejādi ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), kas kvalificējams

atbilstoši Krimināllikuma 177.panta trešajai daļai.

/pers. C/ veica svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), atbalstīšanu, un proti:

2009.gada 6.janvārī pēc SIA /Nosaukums A/ pieteikuma, kura vārdā rīkojās šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis /pers. A/, adresē

/adrese A/ tika ierīkots SIA ,,Lattelecom” abonentlīnijas pakalpojums, kas ietvēra paaugstinātas maksas tālruņa līniju ar numuru 90906051 ar maksu par

katru ienākošo zvanu 6,05 latu jeb 8,61 eiro apmērā, kuru /pers. A/ bija iecerējis izmantot krāpniecisko darbību pret SIA ,,Izzi” realizēšanai. Tālāk, lai

radītu maldīgu iespaidu, ka minētais paaugstinātas maksas tālrunis ir ierīkots ar nodomu saņemt brīvprātīgus ziedojumus interneta vietnē redzamajiem

projektiem, minēto tālruņa numuru /pers. A/ izvietoja publiski pieejamā interneta vietnē www.globalbenefit.lv. Izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā

par plānoto krāpniecisko shēmu /pers. A/ pastāstīja savam paziņam /pers. C/, ar kuru vienojās, ka /pers. C/, nolūkā saņemt no /pers. A/ daļu no

prettiesiski iegūtās naudas, atbalstīs krāpšanas veikšanu. Šajā sakarā /pers. C/ apsolīja /pers. A/ atrast izīrējamu dzīvokli, kurā ierīkot SIA ,,Izzi” fiksēto

telefonlīniju, kā arī apsolīja atrast personu, kura pret nelielu atlīdzību būtu gatava uz sava vārda noslēgt līgumu par fiksētās telefonlīnijas ierīkošanu.

Sekojot savstarpējai norunai, 2009.gada novembrī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, /pers. C/ vērsās pie sava paziņa /pers. D/, kurš, kā /pers.

C/ bija zināms, izīrēja dzīvokli. Rezultātā /pers. C/ un /pers. D/ vienojās, ka /pers. D/ izīrēs /pers. C/ paziņam savu dzīvokli /adrese B/. Vienlaikus, nolūkā

atrast personu, kura būtu gatava uz sava vārda noslēgt līgumu par fiksētās telefonlīnijas ierīkošanu, /pers. C/ vērsās pie sava paziņa /pers. E/, kurš,

neapzinoties /pers. C/ nodomu par krāpšanas veikšanu, par to tālāk paziņoja savam paziņam /pers. F/, kurš savukārt to tālāk paziņoja savam paziņam

/pers. G/, kurš savukārt vērsās pie sava paziņa /pers. B/, kurš piekrita par atlīdzību 100 latu jeb 142,29 eiro apmērā noslēgt uz sava vārda līgumu par

elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Šajā sakarā /pers. B/ piezvanīja /pers. F/ uz tālruņa numuru, kuru bija pateicis /pers. G/ un abi vienojās, ka

/pers. B/ iedos /pers. F/ savas pases kopiju. Tā kā /pers. F/ nevarēja norunātajā laikā ierasties pie /pers. B/, tad abi vienojās, ka /pers. B/ savas pases

kopiju atstās pie operatora degvielas uzpildes stacijā ,,Statoil” Jelgavā, Satiksmes ielā 29, ko /pers. B/ arī izdarīja. Tālāk 2009.gada 30.oktobrī ap plkst.

19:00 /pers. B/ pēc /pers. F/ norādījuma ieradās pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, kur viņu sagaidīja /pers. F/, kurš /pers. B/ pavadīja līdz

dzīvoklim Nr.34, kurā savukārt /pers. B/ sagaidīja /pers. C/, kurš /pers. B/ paskaidroja, ka drīz ieradīsies SIA ,,Izzi” darbinieki un ierīkos interneta ar

mājas tālruni pieslēgumu. Ap plkst. 19:30 dzīvoklī ieradās SIA ,,Izzi” darbinieki, kuri dzīvoklī ierīkoja trīs fiksētas telefonlīnijas, pēc kā /pers. B/, pēc

/pers. C/ norādījuma noslēdza līgumu Nr. 139045-09 par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kas ietvēra fiksētas telefonlīnijas pakalpojuma

ierīkošanu dzīvoklī /adrese B/, piešķirot abonentam trīs fiksētās telefonlīnijas numurus 66109676, 66109677 un 66109679. Vienlaikus /pers. B/

parakstīja aktu, ar kuru apliecināja trīs uzstādīto elektronisko ierīču fiksētās telefonlīnijas nodrošināšanai pieņemšanu. Pēc tam, kad /pers. B/ no dzīvokļa

bija aizgājis, pie dzīvojamās mājas viņu sagaidīja /pers. F/, no kura /pers. B/ kā atlīdzību par līguma noslēgšanu saņēma atlīdzību 50 latu jeb 71,14 eiro

apmērā. Savukārt dzīvoklī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota persona uzstādīja izmeklēšanā nenoskaidrotas automatizētas datu apstrādes iekārtas ar

speciālu programmatūru, kuru uzdevums bija automātiskā režīmā zvanīt uz SIA “/pers. A/” abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051.

Tūlīt pēc šo iekārtu uzstādīšanas tās tika aktivizētas, pēc kā tās automātiskā režīmā sāka veikt zvanus uz SIA /Nosaukums A/ abonēto paaugstinātas

maksas tālruni ar numuru 90906051. Šādā veidā no SIA ,,Izzi” fiksētā telefonlīnijas numura 66109676 laika posmā no 2009.gada 30.oktobra

plkst.22:32 līdz 2009.gada l.novembra plkst. 17:32 kopumā tika veikti 6511 zvani, no telefonlīnijas numura 66109677 laika posmā no 2009.gada

30.oktobra plkst.22:31 līdz 2009.gada l.novembra plkst. 17:30 - kopumā 6261 zvans, bet no telefonlīnijas numura 66109679 laika posmā no

2009.gada 30.oktobra plkst.22:24 līdz 2009.gada l.novembra plkst. 17:32 - kopumā 6396 zvani. Tādejādi kopumā minētās automatizētās datu

apstrādes iekārtas no SIA ,,Izzi” fiksētā telefonlīnijas trijiem numuriem laika posmā no 2009.gada 30.oktobra plkst.22:24 līdz 2009.gada l.novembra

plkst. 17:32, kad SIA “Izzi” sadarbības partneris SIA ,,Telenet”, kas nodrošināja starpoperatoru pakalpojumus, uz aizdomu pamata par prettiesisku

darbību veikšanu atslēdza /pers. B/ abonētos numurus, uz SIA /Nosaukums A/ abonēto paaugstinātas maksas tālruni ar numuru 90906051 veica

kopumā 19168 zvanus, kuru kopējā maksa sastādīja 115966,40 latus jeb 165005,32 eiro. Pēc tam, kad /pers. A/ no SIA ,,Lattelecom” bija saņēmis

informāciju par veiktajiem zvaniem un SIA /Nosaukums A/ ieņēmumu daļu, viņš saskaņā ar SIA ,,Lattelecom” sniegto informāciju 2010.gada 20.februārī

SIA /Nosaukums A/ vārdā izrakstīja rēķinu par 33829,18 latiem, saskaņā ar kuru SIA ,,Lattelecom” augstāk minēto summu pārskaitīja uz SIA

/Nosaukums A/ kontu bankā, no kura /pers. A/ to izņēma skaidrā naudā, daļu paturot sev, bet daļu atdodot /pers. C/ kā atlīdzību par krāpšanas

atbalstīšanu. Šādā veidā /pers. A/ izdarīja krāpšanu lielā apmērā, bet /pers. C/ -šāda noziedzīga nodarījuma atbalstīšanu, radot SIA ,,Lattelecom”

mantisku zaudējumu 48134,59 eiro apmērā.

Tādejādi ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja sevišķi smaga nozieguma, svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), atbalstīšanu, kas

kvalificējams atbilstoši Krimināllikuma 20.panta ceturtajai daļai - 177.panta trešajai daļai.

Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/ tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par to, ka viņš izdarīja svešas mantas lielā

apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Šāda apsūdzība tika uzturēta arī tiesas izmeklēšanā.

Tiesas sēdē apsūdzētais viņam uzradītajā apsūdzībā sevi par vainīgu neatzina un liecināja, ka nekad nav veicis krāpšanu. /pers. A/ nenoliedz, ka bija

pieslēdzis SIA ,,Lattelecom” paaugstinātas maksas tālruņa līniju un pēc kāda laika no SIA ,,Lattelecom” saņēmis informāciju par viņa uzņēmuma peļņas

daļu, pēc kā, neko sliktu nenojaušot, izrakstījis atbilstošu rēķinu, uz kā pamata uzņēmuma bankas kontā ieskaitīti vairāk nekā 30000 latu, kurus viņš,

atskaitot nodokļiem paredzēto daļu, no bankas konta izņēmis skaidrā naudā un, baidoties par savu un savas ģimenes drošību, atdevis nepazīstamiem

cilvēkiem, kuri bija viņam draudējuši. Tādu personu, kā /pers. B/, nepazīst. /pers.C/ pazīst, bet nekādas vienošanās par kādas krāpšanas izdarīšanu ar

viņu nav bijis.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 177.

panta trešās daļas, jo viņš izdarīja krāpšanu lielā apmērā.

Tiesa secina, ka /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā, sastāva esamība tiek pierādīta ar

sekojošiem pirmstiesas kriminālprocesā savāktajiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem:

SIA "Izzi" iesniegums( l.sēj. l.l. 2-4), no kura redzams, ka par IZZI pakalpojumiem nav veikta samaksa un SIA “/pers. A/” piedāvātais

pakalpojums par kuru tiek prasīta samaksa Ls 6,05 par katru zvanu ir bez jebkāda faktiska seguma.

SIA "Izzi" rēķins Nr.1276750372 (l.sēj. l.l. 24), no kura redzams, ka par pakalpojumiem /pers. B/ jāmaksā Ls 115 981,99.

SIA /Nosaukums F/ brīdinājums par maksātnespējas procesa iesniegšanu /l.sēj. l.l. 34/, no kura redzams, ka SIA “IZZI” ir parāds SIA

/Nosaukums F/ Ls 115 989,16 apmērā.

SIA /Nosaukums G/ paziņojums (2.sēj. l.l. 205), no kura redzams, ka SIA “/pers. A/” kontaktpersona ir /pers. A/.

SIA “Lattelekom” izziņas (2.sēj. l.l. 206-207, 228-229), no kurām redzams, ka SIA “/pers. A/” ir Lattelecom klients un tam samaksāts Ls

33 829,18.

Abonentlīnijas pakalpojumu pieteikums (/2.sēj. l.l. 208), no kura redzams, ka pakalpojumu pieteicis /pers. A/.

Līgums par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr.11410692 (2.sēj. l.l. 209), no kura redzams, ka to noslēdzis gatis Bērziņš.

AS "Swedbank" maksājuma uzdevumi Nr.7204117 un Nr.7211885 (2.sēj. l.l. 222-223), no kuriem redzams, ka SIA “/pers. A/” pārskaitīta

nauda.

SIA “/pers. A/” rēķini (2.sēj. 224-226), no kuriem redzams, ka tiek lūgts izmaksāt naudas summas un rēķinus izrakstījis /pers. A/.

SIA /Nosaukums A/ bankas konta izraksts /2.sēj. 238-243), no kura redzams, ka tiek ieskaitīta nauda kontā un /pers. A/ to izlieto savām

vajadzībām, apmaksā rēķinus, noņem no bankas konta naudu.

Tiesa netic /pers. A/ apgalvojumam, ka zvanus uz SIA “/pers. A/” maksas telefonu veikuši nezināmi ļaundari, kuri vēlāk ieradušies pie /pers. A/ un

ar draudiem panākuši, lai /pers. A/ tiem atdod naudu. Tiesa uzskata, ka šo stāstu /pers. A/ izdomājis, lai izvairītos no kriminālatbildības par veikto

noziegumu.

Tiesas sēdē netika gūts apstiprinājums apsūdzībā norādītajiem apstākļiem par to, ka /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja krāpšanu personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās.

Krimināllikuma 19. pants nosaka, par dalību (līdzizdarīšanu) uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to

apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks (līdzizdarītājs).

Tiesas izmeklēšanas laikā netika iegūti pierādījumi par to, ka /pers. B/ būtu apzinājies, ka darbojas grupā ar /pers. A/. No lietas materiāliem un

tiesas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem secināms, ka /pers. B/ komunicējis ar /pers. F/, kurš tiesas izmeklēšanas laikā apstiprināja, ka /pers. E/

palūdzis atrast cilvēku ar nesabojātu kredītvēsturi, lai dzīvoklī pieslēgtu telefonlīniju un viņš sazinājies ar savu paziņu /pers. G/, kurš tad arī atradis /pers.

B/, kurš par naudas atlīdzību bijis gatavs uz sava vārda pieslēgt telefonu līniju. /pers. F/ apsolījis /pers.B/ par pakalpojumu samaksāt Ls 150. Par

starpniecību cilvēka meklēšanā /pers. E/ solījis samaksāt /pers.F/ Ls 50, bet cilvēkam par līguma slēgšanu Ls 150. Rezultātā /pers. F/ samaksāja /pers.

B/ Ls 50 no savas naudas, /pers. E/ pateicis, ka naudas viņam nav, solījis atdot vēlāk, bet tā arī nav atdevis.

Liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē apstiprināja to, ka tieši viņš atradis /pers. B/, pēc /pers. F/ lūguma, lai noslēgtu kaut kādu līgumu, vai reģistrētu

firmu.

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. punktu tika nolasītas /pers. E/ liecības, kurās tas liecina, ka /pers.C/ tam palūdzis

atrast cilvēku, kurš būtu gatavs braukt uz ārzemēm palīdzet /pers.C/ draugam, kuram ir peintbola parks. /pers.E/ saticis /pers.F/, kurš apsolījis šādu

cilvēku atrast un /pers.E/ iedevis /pers.F//pers. C/ telefona nummuru, lai viņi tālāk paši sazinās.

Tiesa atzīst, ka visas šīs liecinieku liecības pierāda to, ka /pers. A/ nebija pazīstams ar /pers. B/ un viņi nekādi nevarēja kopīgi vienoties, lai izdarītu

krāpšanu.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ krāpšanu veicis viens pats un viņa noziedzīgās darbības atbalstīja /pers.C/, kurš, iesaistot /pers. E/, ar /pers. F/ un /pers.

G/ starpniecību atrada /pers. B/, kurš par naudas atlīdzību bija gatavs noslēgt, un noslēdza, uz sava vārda līgumu par telefonlīniju pieslēgšanu.

Papildus tam /pers. C/ vienojās ar savu paziņu /pers. D/, ka tas izīrēs /pers.C/ paziņam savu dzīvokli /adrese B/, kurā /pers. B/ vēlāk pieslēdza

telefonsakaru līnijas.

/pers. D/ tiesas sēdē apstiprināja, ka izīrējis /pers. C/ dzīvokli, taču pēc neilga laika /pers. C/ atdevis dzīvokļa atslēgas un pateicis, ka tas vairs nav

vajadzīgs.

Tiesa uzskata, ka ar /pers. D/ liecībām apstiprinās fakts, ka /pers. C/ izdarīja sevišķi smaga nozieguma, svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu

(krāpšana), kuru veica /pers. A/, atbalstīšanu, kas kvalificējams atbilstoši Krimināllikuma 20.panta ceturtajai daļai - 177.panta trešajai daļai.

Arī /pers.B/tiesas sēdē sniegtās liecības apstiprina to, ka /pers. C/ veicis krāpšanas atbalstīšanu, jo dzīvoklī /adrese B/, kad tikušas pieslēgtas

telefonlīnijas, atradies /pers. C/, un tieši /pers.C/ komunicējis ar SIA “Izzi” darbiniekiem, kad tie atbraukuši. /pers.B/ tikai parakstījis papīrus, pēc kā

devies mājās.

Tiesa netic /pers. C/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, ka tas neko par krāpšanu nav zinājis, dzīvokli īrēt vēlējies /pers. E/ un /pers.C/ bijis tikai

starpnieks starp Studentu, kurš dzīvokli izīrē un /pers. E/, kurš vēlējies dzīvokli noīrēt. Tiesa uzskata, ka tādejādi /pers. C/ vēlas izvairīties no

kriminālatbildības.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu to, ka /pers. A/ izdarīja svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana) un /pers. C/ izdarīja sevišķi

smaga nozieguma, svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšana), kuru veica /pers. A/, atbalstīšanu .

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā visus lietā noskaidrotos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzēto personības, viņu atbildību pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus.

Par apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/Siguldā, LR pilsonis, precējies, ar augstāko izglītību, uzņēmējs, dzīvo

/adrese D/, agrāk nav sodīts.

Par apsūdzētā /pers. C/ personību ir noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/Rīgā, LR pilsonis, precējies, apgādībā divi bērni, ar vidējo izglītību, strādā,

dzīvo /adrese E/, sodīts 2014. gada 21. oktobrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosacīti ar pārbaudes

laiku uz 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu apsūdzēto izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās

daļas, ir sevišķi smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu tiesa nekonstatē apsūdzēto atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa nekonstatē apsūdzēto atbildību pastiprinošus apstākļus.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajiem

nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka nav piemērojams papildsods – mantas konfiskācija, jo apsūdzētajiem pirmstiesas

kriminālprocesā nekāda manta nav konstatēta.

Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt, savukārt, saskaņā ar 2.punktu, tā var noteikt sodu, kas ir zemāks

par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā.

Tiesa atzīst, ka nav ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jo no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas ir

pagājuši septiņi gadi, tāpēc piemēro Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu mīkstinot apsūdzētajiem sodu par noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu un piemēro Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 2.punktu nosakot sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda paredzēta likumā par

noziedzīgo nodarījumu, kurš kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas.

Ņemot vērā, ka par apsūdzētajiem tiesa nav ieguvusi tādus personību negatīvi raksturojošus pierādījumus, kas liecinātu par to, ka apsūdzētie ir tik

sabiedriski bīstami, ka viņi jāizolē no sabiedrības soda izciešanai, tiesa uzskata par iespējamu piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus.

Krimināllikuma 55.panta piemērošana nozīmē, ka tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja notiesātais pārbaudes laikā neizdara jaunus likumpārkāpumus un

izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

/pers. A/ kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.

/pers. C/ kriminālprocesā piemēroti drošības līdzekļi – nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums izbraukt no valsts.

Apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas neatzina, tiesas sēdē liecināja, ka nav vienojies ar

/pers. A/, vai pat /pers. C/, lai veiktu krāpšanu, šos cilvēkus nav pazinis. Ar /pers. C/ iepazinies, kad ieradies dzīvoklī /adrese B/, kad tikušas pieslēgtas

telefonlīnijas. par nodomu izmantot šīs telefonlīnijas, lai izkrāptu naudu, neko nav zinājis.

/pers. B/ piekritis uz sava vārda piereģistrēt šos telefonlīniju pieslēgumus, jo tam esot paskaidrots, ka dzīvoklī reģistrēšot firmu, kurai vajagot

pieslēgt telefonus, vajagot palīdzēt, par to tiks samaksāts.

Kriminālprocesa likuma 127.pants nosaka, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un

pieļaujamas ziņas par faktiem. Kriminālprocesa likuma 130.pants nosaka, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā

pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta trešo daļu

nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Tādejādi, lai konstatētu noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, to ka /pers. B/ grupā pēc iepriekšējas vienošanās, veica svešas mantas lielā apmērā

iegūšanu ar viltu (krāpšana), tam jābūt pierādītam ar likumā noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem. Tas apstāklis, ka apsūdzētais piekrita par naudas atlīdzību

noslēgt ar SIA “IZZI” līgumu par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nevar būt par pierādījumu noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses

esamībai. Turklāt galvenā objektīvās puses pazīme ir svešas mantas iegūšana izmantojot viltu, vai ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, kura tiesas

izmeklēšanas gaitā netika pierādīta.

Tiesas izmeklēšanas gaitā neviens liecinieks neliecināja, ka /pers. B/ būtu pazīstams ar /pers. A/ un viņi būtu vienojušies veikt krāpšanu.

Tiesa nekonstatē arī /pers. B/ darbību subjektīvo pusi noziedzīga nodarījuma veikšanā, proti, tiešo nodomu, jo tikai apzinoties savu darbību

kaitīgumu, paredzot zaudējumu nodarīšanu cietušajam un vēlmi iedzīvoties no prettiesiski iegūtā mantiskā labuma.

Tiesas izmeklēšanas laikā netika iegūti pierādījumi tam, ka /pers. B/, iepriekš vienojoties, ar /pers. A/, būtu vēlējies izdarīt krāpšanu personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās

Valsts apsūdzība savā debašu runā norādīja, to, ka /pers. B/ bija jāapzinās, ka viņš iesaistās noziedzīgā nodarījumā, tāpēc viņš ir tajā vainojams.

Tiesa konstatē, ka lietā nav nevienas liecinieka liecības, vai kāda rakstveida pierādījuma par to, ka /pers. B/ kopā ar /pers. A/ būtu vienojušies

iegūt svešu mantu izmantojot viltu, vai ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos. Tikai tas fakts, ka /pers. B/ neparedzēja, neiedomājās, ka uz tā vārda pieslēgtās

telefonlīnijas varētu būt izmantotas krāpniecisku darbību veikšanai, nevar būt par pamatu, lai /pers. B/ atzītu par vainīgu un notiesātu par krāpšanas

veikšanu grupā ar /pers. A/.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus, uzskata, ka celtā apsūdzība /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā, nav pierādīta ne ar vienu pierādījumu, neskatoties uz prokurora viedokli, ka apsūdzētais ir vainīgs

krāpšanā, grupā, tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav neviena tieša, vai netieša pierādījuma par /pers. B/ vainu, lai taisītu lietā notiesājošu spriedumu.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jātulko par labu personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Apsūdzētais /pers. B/ savu vainu neatzīst, nekad nav atzinis. Lietā nav iegūti pierādījumi par to, ka apsūdzētais būtu nodarbojies ar krāpšanu grupā,

līdz ar to nav iespējams novērst visas saprātīgās šaubas par apsūdzētā vainu tam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Kriminālprocesa likuma 519.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa attaisnojošu spriedumu taisa gadījumos, ka ja apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav

noziedzīga nodarījuma sastāva, vai apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers.

B/ attaisnojams Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, jo nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā

nodarījumā.

Krimināllikuma II nodaļas 8.panta pirmā daļa nosaka, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu

(tīši) vai aiz neuzmanības.

Konkrētajā gadījumā nav pierādījuma tam, vai /pers. B/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu tīši vai aiz neuzmanības, vai vispār viņš izdarījis noziedzīgu

nodarījumu.

Krimināllikuma I nodaļas 1. panta pirmā daļa nosaka, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Tiesa izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, izvērtējot visas liecības, lietas materiālus, atzīst, ka /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.

panta trešās daļas ir atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Cietušais SIA „Infrastruktūras serviss”, iepriekšējais nosaukums “IZZI” lietā pieteicis kaitējuma kompensāciju Ls 115 981,99, jeb 165 027,50

EUR.

Tiesā 2016. gada 1. novembrī saņemts cietušā iesniegums, kurā tas norāda, ka tam iespējams stāv priekšā samaksāt pieteikto kaitējuma

kompensāciju kreditoram par starpsavienojumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar izdarītajiem zvaniemuz paaugstinātas maksas numuriem.

Civillikuma 1771. pants nosaka, zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz

atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Tiesa uzskata, ka SIA „Infrastruktūras serviss” nav iesniedzis pierādījumus par faktisko zaudējumu apmēru, to, ka šie zaudējumi jau cēlušies, līdz ar

to pieteiktās kaitējuma kompensācijas noteikšanai nav pamata.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pantu tiesa

n o s p r i e d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un, piemērojot Krimināllikuma

49.1 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu /pers. A/ brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Drošības līdzekli /pers. A/ – aizliegums izbraukt no valsts, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, atcelt.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un,

piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgo sodu /pers. C/ noteikt, daļēji saskaitot piespriesto sodu ar sodu, kas noteikts ar Rīgas

pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014. gada 21. oktobra spriedumu, un noteikt sodu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 5 (pieciem)

mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu /pers. C/ brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem.

Drošības līdzekļus /pers. C/ – nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums izbraukt no valsts, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, atcelt.

Reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā

/pers. C/ ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada 2. maija līdz 2013.gada 3. maijam, no 2010. gada 23. novembra līdz 2011. gada 19.

janvārim.

/pers. B/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un attaisnot.

Drošības līdzekļus /pers. B/ – nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums izbraukt no valsts, atcelt.

Kaitējuma kompensāciju lietā nenoteikt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) dienu laikā no pilnā sprieduma pieejamības dienas –

2016.gada 22.decembra, iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai apelācijas sūdzību vai protestu.

Tiesnesis J. Stūrmanis