Court finds company guilty of organizing a public event without permit on a boat in public waters.
Legislator summary
AI generatedThe court found SIA '/pers. A/' guilty of organizing a paid public event without a permit on a boat in public waters. The defendant argued the event was private on their vessel, but the court ruled it constituted a public gathering under safety laws. Consequently, the court imposed a warning as the administrative penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1743. panta 1. daļa; Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 8. panta 1. un 4. daļa; Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. panta 1. un 11. punkts: An event organized for payment in a public area constitutes a public gathering regardless of the organizer's private ownership of the vessel.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128041815
Lietas arhīva Nr. 1-0418-15/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 8.decembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese V.Vjatere
ar tiesas sēdes sekretāri L.Rozentāli,
piedaloties SIA “/pers. A/” valdes locekļiem /pers. B/ un /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanu, kurā kā pārkāpējs norādīts SIA “/pers. A/” pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1743.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
2015.gada 6.novembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā no Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes saņemts izskatīšanai 2015.gada
4.novembra administratīvā pārkāpuma protokols un tam pievienotie materiāli par SIA “/pers. A/”.
2015.gada 4.novembrī Rīgas pašvaldības policijas inspektore A.Drozdova sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu ZV 192803 par to, ka
2015.gada 26.jūlijā, plkst.00:28 SIA “/pers. A/” bez Rīgas pilsētas pašvaldības atļaujas rīkoja maksas publisku pasākumu “Krievu diskotēka” Rīgas
pilsētas administratīvajā teritorijā – Daugavas akvatorijā, starp Vanšu un Akmens tiltiem, Rīgā, uz atpūtas kuģa “Rīgas pērle”, neievērojot Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības.
SIA “/pers. A/” darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 1743.panta pirmās daļas.
Tiesas sēdē SIA “/pers. A/” valdes loceklis /pers. C/ paskaidroja, ka vainu neatzīst. Paskaidroja, ka SIA “TOP RADIO” rīkoja pasākumu uz
kuģa “Rīgas Pērle”, kurš pieder SIA “/pers. A/” . SIA “/pers. A/” iekasēja ieejas maksu par braucienu ar kuģi. Norādīja, ka pasākums notika uz SIA
“/pers. A/” piederoša kuģa, kas nav publiska vieta, pasākums notika personīgajās kuģa telpās. Pēc policijas darbinieku lūguma, jo it kā policijā saņemtas
sūdzības par paaugstinātu trokšņa līmeni, kuģis aizbrauca tālāk prom no ostas uz jūras pusi.
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka SIA “/pers. A/” vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts
Latvijas APK 1743.panta pirmajā daļā, izdarīšanā pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Latvijas APK 174.3panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu
noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā
kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme
lietas pareizā izlemšanā.
Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā tiek konstatēta ar šādiem pierādījumiem:
2015.gada 4.novembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 192803 par to, ka 2015.gada 26.jūlijā, plkst.00:28 SIA “/pers. A/” bez Rīgas
pilsētas pašvaldības atļaujas rīkoja maksas publisku pasākumu “Krievu diskotēka” Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā – Daugavas akvatorijā, starp
Vanšu un Akmens tiltiem, Rīgā, uz atpūtas kuģa “Rīgas pērle”, neievērojot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 8.panta pirmajā un
ceturtajā daļā noteiktās prasības (lietas 3.lapa).
2015.gada 26.jūlija Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieka A.Smuļko ziņojumu, saskaņā ar kuru 2015.gada 25.jūlijā
plkst.23:54 saņemts izsaukums no Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes par to, ka Rīgā, no Andrejostas un pa Daugavu peldoša kuģīša skan
ļoti skaļa mūzika, kas traucē mieru. Notikuma vietā (AB Dambis) ieradies plkst.00:28 kopā ar vecāko inspektoru E.Žuņu, un pēc iekāpšanas policijas
laivā devušies meklēt kuģīti. Kuģītis, kā vēlāk noskaidrojās “Rīgas pērle” sastapts peldot no Ķīpsalas virzienā uz Akmens tiltu. Piepeldot kuģītim tuvāk
tika veikta filmēšana, izmantojot mobilo telefonu Samsung Galaxy Note 4, kur uzņemtajā video var ļoti labi dzirdēt, cik skaļi tiek atskaņota mūzika.
Piepeldot kuģītim pēc iespējas tuvāk, pārkāpis no policijas laivas pāri kuģīša margām, kur sastapis /pers. C/ (kurš sevi nosaucis par kuģīša īpašnieku)
un pasākuma dīdžeju R.Kulabuhovu. Pēc pārrunām par ierašanās iemeslu, /pers. C/ paskaidrojis, ka tas ir viņa privātīpašums, un viņš uz tā darīs ko viņš
vēlas. Uz kuģīša šobrīd notiek diskotēka, kuru atcelt viņš netaisās, atteicās tāpat arī pieklusināt vai izslēgt mūzikas atskaņošanu. Ievērojis, ka uz kuģīša
atrodas daudz pasažieru. /pers. C/ nav varējis uzrādīt nevienu ar pasākumu vai mūzikas atskaņošanu saistītu dokumentu (lietas 5.lapa)
interneta izdrukas no www.bilesuserviss.lv par to, ka uz kuģa “Rīgas pērle” no 2015.gada 25.jūlija plkst.23:00 līdz 26.jūlija plkst.6:00 notiks
krievu diskotēka, kā organizators norādīts SIA “/pers. A/” (lietas 6.lapa)
interneta izdrukas no www.facebook.com par to, ka uz kuģa “Rīgas pērle” no 2015.gada 25.jūlija plkst.23:00 līdz 26.jūlija plkst.6:00 notiks krievu
diskotēka (lietas 7.lapa)
2015.gada 26.jūlija Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieka A.Smuļko ziņojumu, kurā norādīts, ka /pers. C/ uz policijas
darbinieka lūgumu uzrādīt autortiesību aizsardzības aģentūras izsniegtu licenci autoru darbu publiskam izpildījumam un blakustiesību aizsardzības iestādes
izsniegtu atlīdzības samaksas apliecinājumu par fonogrammas izmantošanu komerciālos nolūkos (AKKA/LAA un LaiPA licences) atbildēja noraidoši un
atteicās uzrādīt jebkādu dokumentāciju, kas saistīta ar pasākuma organizēšanu uz kuģīša “Rīgas Pērle”, kā arī nespēja uzrādīt Rīgas pilsētas
izpilddirektora izsniegtu atļauju, kas apliecinātu, ka viņam ir atļauts atskaņot mūziku ar paaugstinātu troksni (lietas 8.lapa)
2015.gada 2.septembra Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes pieprasījumu Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei par informācijas
sniegšanu un 2015.gada 23.septembra Rīgas domes Juridiskās pārvaldes atbildi, kurā norādīts, ka saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu
drošības likuma 1.panta 1.1 punktu, pašvaldības policijas pieprasījumā par informācijas sniegšanu minētais pasākums uz kuģīša “Rīgas Pērle” varētu tikt
uzskatīts par publisku pasākumu (lietas 10-11.lapas)
2015.gada 7.oktobra Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes pieprasījumu Rīgas pilsētas izpilddirektoram par informācijas sniegšanu un
2015.gada 12.oktobra Rīgas pilsētas izpilddirektora atbildi, kurā norādīts, ka Rīgas pašvaldībā nav saņemts SIA “/pers. A/” iesniegums par publiska
pasākuma rīkošanu uz atpūtas kuģa “Rīgas Pērle” (lietas 13-15.lapas)
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas materiāliem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Publiskās izklaides un svētku pasākumu noteikto organizēšanas kārtību reglamentē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums.
Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 8.panta pirmo daļu atļauja publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk — atļauja) ir
pašvaldības izsniegts dokuments, kas pasākuma organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās
pašvaldības administratīvajā teritorijā savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka, ka atļauju publiska pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību
atbildīgā persona un pēc attiecīgās pašvaldības pārstāvja, policijas darbinieka vai Valsts robežsardzes amatpersonas (ja pasākums tiek rīkots pierobežas
joslā) pieprasījuma to uzrāda.
Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma pirmā panta 1.punktu un 11.punktu publisks pasākums ir fiziskās vai
juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no
īpašuma piederības; publiska vieta — šā likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo
sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās
vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta.
Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu, pārējos lietā esošos materiālus un ziņojumus, tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, ko apliecina pārējie lietā esošie materiāli, no kuriem izriet, ka uz kuģa “Rīgas Pērle”
rīkotais pasākums “Krievu diskotēka” ir uzskatāms par publisku pasākumu, nevis kā tiesas sēdē apgalvoja Pārkāpēja pārstāvis – privāts pasākums uz
viņa privāta transporta līdzekļa. Turklāt kā apliecina lietas materiāliem pievienotās izdrukas no interneta portāliem, tajos kā pasākuma rīkotājs norādīts
Pārkāpējs SIA “/pers. A/”.
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 1743.panta pirmajā daļā ir pierādīta.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, atbildību
mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu par atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi lietas
izskatīšanas gaitā nav konstatēti.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Latvijas APK 175.panta, 289.6 panta septītās daļas, 289.13 panta pirmās daļas, 289.l6 panta pirmās un ceturtās daļas, tiesa
n o s p r i e d a:
atzīt SIA “/pers. A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1743.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un izteikt brīdinājumu.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 8.decembrī.
Tiesnese V.Vjatere