Court partially allowed loan claim, capping contract penalty at 10% while rejecting excessive interest.

Lietas Nr. C28160517

Lietas arhīva Nr. C-1200-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 15.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese B.Ābele,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 13.janvārī /pers. A/, personas kods /personas kods/, cēla tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. B/, personas kods

/personas kods/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs 2015.gada 18.decembrī atbildētājam izsniedza aizdevumu 160 EUR apmērā, kuru atbildētājs apņēmās

atdot līdz 2015.gada 21.decembrim. Par minēto aizdevumu atbildētājs parakstīja parādzīmi un izsniedza to prasītājam.

2016.gada 7.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts paziņojums-brīdinājums par saistību izpildi, bet atbildētājs nav izpildījis savas saistības.

Atbildētājs par katru aizdevuma apmaksas nokavēto dienu apņēmās samaksāt soda naudu 10,00 EUR apmērā.

Prasītājs norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu ir aprēķinājis un no atbildētāja lūdz piedzīt nokavējuma procentus pamatparāda apmērā

160 EUR apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1763., 1764.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 160,00 EUR apmērā un nokavējuma

procentus 160,00 EUR apmērā; piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2017.gada 18.janvārī uz prasības pieteikumā norādīto atbildētāja deklarēto dzīvesvietu

tika izsūtīts prasības pieteikums ar lūgumu līdz 2017.gada 20.februārim iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs/pers. B/ nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu

saņemšanu septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots likumā noteiktā

kārtībā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un atbildētājam nosūtīts 2017.gada 6.martā.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lietas materiāliem pievienota 2015.gada 18.decembrī izrakstīta Parādzīme, no kuras redzams, ka prasītājs izsniedza atbildētājam naudas

aizdevumu 160,00 EUR apmērā. Pavadzīmē atbildētājs apņemas atmaksāta aizdevumu prasītājam 2015.gada 21.decembrī. Pušu paraksti uz šīs

pavadzīmes ir pietiekami un neapstrīdami apliecinājumi aizdevuma saņemšanas faktam un aizdevuma līguma noslēgšanas faktam.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu

augstāk minētais līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesisku. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par

pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma,

kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu. Turklāt, Civillikuma 1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tādai pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis, bet šā likuma

1838.pants nosaka to, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 7.oktobrī prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu-brīdinājumu ar lūgumu atmaksāt parādu. No

sūtījumu sekošanas izdrukas redzams, ka brīdinājums piegādāts atbildētājam 2016.gada 23.oktobrī.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētājs nav veicis parāda apmaksu pēc Prasītāja nosūtītā brīdinājuma, kā arī nav nokārtojis savas saistības pret

Prasītāju līdz lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidis parāda samaksas nokavējumu. Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītajam

piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 160,00 EUR apmērā.

Prasībā lūgts, saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu nokavējuma procentus pamatparāda apmērā 160,00 EUR apmērā.

Pavadzīmē atbildētājs apņemas atmaksāta aizdevumu prasītājam 2015.gada 21.decembrī, kā arī apliecināja, ka par katru kavējuma dienu jāmaksā

soda naudu 10 EUR dienā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un

iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā parāda samaksu, tā arī

līgumsoda piedziņu.

Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar vienošanos, prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis līgumsodu 160 EUR apmērā.

Prasītājs prasības pieteikumā šo prasījumu noformulējis kā nokavējuma procentus un pamatojis ar Civillikuma 1764.pantu. Atbildētāja parakstītajā

parādzīmē par kavējumu noteikta soda nauda noteiktā apmērā – 10 EUR dienā, nevis procentuāli izteikta. No vienošanās jēgas un satura secināms, ka

pielīgtā soda nauda atbilst līgumsoda dabai un attiecībā uz šo soda naudu piemērojamas nevis likuma normas, kas attiecas uz nokavējuma procentiem,

bet gan uz līgumsodu.

Līgumā paredzēta līgumsoda aprēķins pats par sevi nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu piemērošanu, tomēr tā pieaugums, kas nav

ierobežots apmērā, tiesas ieskatā, aprobežojams. Vadoties no likumdevēja gribas, kas izteikta Civillikuma 1716.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas

stājās spēkā no 2014.gada 1.janvāra), tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs aprobežojams ar 10 procentiem no pamatparāda apmēra, t.i., 16,00 EUR.

Šādu līgumsoda apmēru tiesa atzīst par samērīgu un taisnīgu, ievērojot to, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību neizpildi.

Tādejādi prasība daļā par līgumsoda piedziņu 144,00 EUR apmērā ir noraidāma.

Tādejādi tiesa atzīst, ka parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no Atbildētāja, sastāv no pamatparāda 160,00 EUR un

līgumsoda 16,00 EUR, kopā 176,00 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tiesa atzīst, ka prasītāja labā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā

valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 75,84 EUR.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz

ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ parādu 176,00 EUR, kas sastāv no pamatparāda 160,00 EUR un līgumsoda 16,00 EUR, kā arī tiesas

izdevumus 75,84 EUR, kopā 251,84 EUR (divi simti piecdesmit viens euro, 84 centi). Samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā Nordea Bank

Finland Plc, konta numurs LV80NDEA0000081781364.

Prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu 144,00 EUR apmērā – noraidīt.

Noteikt /pers.A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas.

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58), ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2017.gada 15.maijs.

Tiesnese B.Ābele