Court partially allowed appeal, reducing fine from EUR 3500 to EUR 950 due to principle of non-aggravation after prior revocation.

Lieta Nr.130047516

Lietvedības Nr.1-0034-17/22

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 31.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis R.Silakalns atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, ar tiesas sēžu sekretāri

L.Kačarovu, piedaloties Ventspils novada pašvaldības pilnvarotajam pārstāvim Alfrēdam Paulānam, SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim

/pers. A/, izskatīja SIA “/Nosaukums A/” sūdzību par Ventspils novada domes administratīvās komisijas 2016.gada 15.februāra lēmumu Nr.13 L - 13,

kā arī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus pret SIA “/Nosaukums A/” pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otrās

daļas.

Aprakstošā daļa

2015.gada 10.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols VD Nr.100184, kurā 2015.gada 21.jūlijā konstatēts, ka patvaļīgi, bez

būvatļaujas vai apliecinājuma kartes uzsākti teritorijas meliorācijas darbi – vairāku dīķu (ūdenstilpņu) rakšanas darbi Usmas ezera aizsargjoslā, ar ko ir

pārkāpts Būvniecības likuma 17.panta pirmā un otrā un ceturtā daļa un izdarīts administratīvais pārkāpums, kāds paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta otrajā daļā.

Ar 2015.gada 24.augusta Ventspils novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) lēmumu Nr.13 L – 46 SIA “/Nosaukums A/”

par minēto pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta otrās daļas uzlikts naudas sods EUR 950

apmērā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika saņemta SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība (turpmāk –

Sūdzība) par Iestādes Lēmumu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.oktobra lēmumu Iestādes lēmums Nr.13 L – 46 tika atcelts un lieta nosūtīta

Iestādei jaunai izskatīšanai.

Ar 2016.gada 15.februāra Iestādes lēmumu Nr.13 L – 13 (turpmāk - Lēmums) SIA “/Nosaukums A/” par minēto pārkāpumu pēc LAPK

152.panta otrās daļas uzlikts naudas sods EUR 3500 apmērā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika saņemta SIA “/Nosaukums A/” sūdzība (turpmāk – Sūdzība) par Iestādes Lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka Sūdzības iesniedzēja rīcībā nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, kas paredzētas LAPK 152.panta

otrajā daļā, jo dīķu rakšanu neveica, bet veica dīķu tīrīšanu. Visi dīķi atradās vēl pirms Sūdzības iesniedzējs iegādājās nekustamos īpašumus. Arī /pers.

B/ savos paskaidrojumos nenorādīja, ka viņš ir racis dīķus, bet gan norāda uz meliorācijas darbiem. Likums neaizliedz dīķu tīrīšanai izmantot

ekskavatoru, tādējādi, tas arī tika izmantots dīķu tīrīšanai, turklāt, zāliena neesamība pie dīķa vēl neliecina par to, ka tas ir izrakts. Zāliens dažādu iemeslu

dēļ var arī neataugt. Arī sods EUR 3500 apmērā ir uzlikts nepamatoti, jo ar pirmo Lēmumu Iestāde uzlika naudas sodu EUR 950 apmērā, taču ar otro

Lēmumu pie tādiem pašiem apstākļiem par to pašu pārkāpumu jau tika uzlikts sods EUR 3500 apmērā.

Pie šādiem apstākļiem, Iestādes Lēmums ir atceļams un lietvedība šajā administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Tiesas sēdē Sūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis pilnībā uzturēja Sūdzību, kā arī papildus norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka dīķi jau nebija

izrakti pirms Sūdzības iesniedzējs iegādājās nekustamos īpašumus. Nav veikti arī mērījumi cik metri ir izrakti dīķi, lai pierādītu to, ka tie nebija dīķu

tīrīšanas darbi. Nav arī norādīts, kāds īsti neatgriezenisks kaitējums ir radīts. Bez tam, norādīja, ka ja tiesa atzīs, ka Iestādes Lēmums ir pamatots, ir

jāvērtē, vai Iestāde pamatoti otro reizi izskatot lietu, piemērojusi ievērojami lielāku sodu pie analogiem apstākļiem.

Tiesas sēdē Iestādes pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka Iestādes Lēmums ir likumīgs un pamatots un tā dēļ nav atceļams. Lūdza Sūdzību noraidīt.

Būdama nopratināta tiesas sēdē kā lieciniece /pers. C/ norādīja, ka pati ir bijusi notikuma vietās un pārliecinājusies, ka dīķi tiek rakti nevis tīrīti, jo

bija redzama izrakta grunts, kas par to nepārprotami liecina.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar SIA “/Nosaukums A/” Sūdzību, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus, secināms, ka sūdzība ir apmierināma daļēji.

LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais

var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās

dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to

pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

LAPK 289.6 panta ceturtā daļa noteic, ka Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms

noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas

nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē,

kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tādējādi atzīstams, ka Ventspils novada domes administratīvās komisijas 2016.gada 15.februāra lēmumā Nr.13 L - 13 ietvertais pamatojums par

administratīvā pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Papildus ir norādāms, ka ar Ventspils novada pašvaldības Būvvaldes 2015.gada 11.augusta atzinumu Nr.9.10/2015/IZ par būves pārbaudi

ir fiksēts un konstatēts, ka Usmas ezera aizsargjoslas teritorijā n īpašumos “Buls”, “Vizba” un “Vizbulīte” Usmas pagastā, Ventspils novadā konstatētas

patvaļīgas būvniecības pazīmes. Bez būvatļaujas vai paskaidrojuma raksta veikta visu trīs zemes gabalu meliorācija- izbūvēti vairāki nenoteikta lieluma

dīķi. Padziļinātas un atjaunotas jau esošās ievalkas vai meliorācijas grāvji. Īpašumā “Buls” pārbaudes dienā tika veikti rakšanas darbi un izrakts kārtējais

dīķis netālu no Usmas ezera krasta līnijas, kas robežojas ar īpaši aizsargājamās Moricsalas dabas rezervāta teritorijas aizsargjoslu. Visa izraktā grunts

planēta pa visu piekrasti, tā bojājot esošo krasta zonu un tauvas joslu.

Minētos faktus savās liecībās apstiprināja arī lieciniece /pers. C/.

Tas, ka minētie dīķi nebija izrakti pirms Sūdzības iesniedzējs minētos nekustamos īpašumus ieguva savā īpašumā, liecina fakts, ka rakšanas

darbi notika pārbaudes dienā, kā arī tos redzēja lieciniece /pers. C/ .

Tādējādi, arī secināms, ka tiesai nerodas šaubu, ka SIA “/Nosaukums A/” rīcībā ir saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, kas paredzētas

LAPK 152.panta otrajā daļā, un izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu

un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Taču tiesa nepiekrīt naudas soda apmēram, kāds ir uzlikts ar Iestādes Lēmumu Nr.13 L – 13.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.oktobra lēmumu Iestādes lēmums Nr.13 L – 46, ar kuru Sūdzības iesniedzējam tika

uzlikts naudas sods EUR 950 apmērā, tika atcelts un lieta nosūtīta Iestādei jaunai izskatīšanai procesuāla pārkāpuma dēļ, proti, ka lietā nav motivēta pilna

lēmuma.

Līdz ar to, tiesas ieskatā, Iestādei izskatot lietu no jauna par to pašu pārkāpumu, pie tādiem pašiem apstākļiem nebija tiesības pasliktināt Sūdzības

iesniedzēja stāvokli un ar citu lēmumu par to pašu pārkāpumu uzlikt ievērojami bargāku naudas sodu, proti, EUR 3500 apmērā.

Tādējādi, Iestādes Lēmums ir atceļams daļā par piemēroto sodu un sods nosakāms EUR 950 apmērā.

Savukārt pārējos Sūdzības iesniedzēja argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no LAPK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa,

nosprieda:

grozīt Ventspils novada domes administratīvās komisijas 2016.gada 15.februāra lēmumu Nr.13 L – 13 daļā par piemēroto sodu un noteikt naudas

soda apmēru EUR 950.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no motivēta sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības diena 2017.gada 31.jūlijā.

Tiesnesis

R.Silakalns