Court dismissed appeal against registrar's refusal to register pledge usage notice due to pending insolvency proceedings.

Lietas Nr. A420215314

Lietas arhīva Nr. A42-02153-14/26

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014. gada 5. septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc AS /Nosaukums A/ pieteikuma par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā

valsts notāra p.i. 2013. gada 27. decembra lēmuma Nr. 1-5/296 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012. gada 5. aprīlī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk arī – Reģistrs) saņemts pieteikums par komercķīlas reģistrāciju, kur

AS /Nosaukums A/ (turpmāk arī – pieteicēja) norādīta kā komercķīlas ņēmējs, bet SIA /Nosaukums B/ (turpmāk arī – trešā persona) – kā komercķīlas

devējs.

2012. gada 11. aprīlī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6-9/51251/282440 izdarīt ierakstu komercķīlu reģistrā par komercķīlas

reģistrāciju, piešķirot reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.

2013. gada 21. oktobrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6-9/139979/10654 izdarīt ierakstu komercķīlu reģistrā un reģistrēt

paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu komercķīlas aktam Nr. 100156107. Lēmums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā.

2013. gada 25. oktobrī Reģistra valsts notārs atkārtoti izskatīja komercķīlas lietā esošos dokumentus un pieņēma lēmumu Nr. 6-

9/139979/10654 atcelt Reģistra valsts notāra 2013. gada 21. oktobra lēmumu Nr. 6-9/139979/10654 par paziņojuma par komercķīlas tiesības

izlietošanu reģistrāciju komercķīlas aktam Nr. 100156107.

2013. gada 27. novembrī Reģistrā saņemts iesniegums, kurā pieteicēja lūgusi minēto lēmumu atcelt un izdot labvēlīgu administratīvo aktu.

[2] Ar Reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2013. gada 27. decembra lēmumu Nr. 1?5/296 (turpmāk arī – Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts

negrozīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto argumentāciju.

[2.1] Izskatāmajā gadījumā, sistēmiski un teleoloģiski tulkojot Komercķīlas likuma 42. panta pirmo daļu un 43. panta pirmo daļu kopsakarā ar

Komercķīlas likuma 36. panta ceturto daļu un Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 2. punktu, secināms, ka tiesiskās aizsardzības procesa

lietas ierosināšana komercķīlas devējam ir šķērslis komercķīlas ņēmējam iesniegt paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu un izlietot komercķīlas

tiesību, ja vien nav tiesvedības, kurā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, lēmums, kas atļauj parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu.

Ņemot vērā, ka paziņojuma iesniegšanas brīdī trešajai personai bija ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, pieteicējai nebija tiesību

iesniegt paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu (prasīt ieķīlātās trešās personas mantas pārdošanu). Tāpat nav nozīmes apstāklim, ka paziņojuma

reģistrēšanas brīdī trešās personas tiesiskās aizsardzības procesa lieta bija izbeigta, jo paziņojums tika iesniegts brīdī, kad likumdevējs ir liedzis pieteicējai

šādu paziņojumu iesniegt.

[2.2] Likumdevējs nav noteicis atšķirīgu regulējumu gadījumiem, kad ķīlas devējam paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšanas

brīdī ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, līdz ar to Reģistram nav pamata pieņemt lēmumu attiecībā uz paziņojumu par komercķīlas tiesības

izlietošanu ātrāk kā pēc likumdevēja noteiktajām 30 dienām.

[2.3] Reģistrs nav pārkāpis tiesiskās paļāvības principu. Reģistrs nebija devis apsolījumu pieteicējai, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā paziņojums

par komercķīlas tiesības izlietošanu tiks reģistrēts. Reģistra valsts notārs kļūdaini reģistrēja paziņojumu 2013. gada 21. oktobrī, bet jau 25. oktobrī – pēc

četrām dienām – novērsa kļūdu un atcēla kļūdaini pieņemto lēmumu. Līdz ar to pieļautā kļūda tika novērsta gandrīz nekavējoties. Turklāt pieteicējai bija

jārēķinās, ka 2013. gada 21. oktobra lēmums var tikt atcelts, jo vēl nebija beidzies tā apstrīdēšanas termiņš.

[3] Pieteicēja vērsusies tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto argumentāciju.

[3.1] Lēmuma pieņemšanā nepareizi piemērotas tiesību normas. Pieteicēja Komercķīlas likumā noteiktajā kārtībā pieteica paziņojumu par

komercķīlas tiesības izlietošanu, un Lēmuma pieņemšanas brīdī nepastāvēja ne Komercķīlas likumā, ne Maksātnespējas likumā noteiktie šķēršļi

paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu reģistrēšanai. Paziņojuma reģistrēšanas brīdī trešās personas tiesiskās aizsardzības procesa lieta bija

izbeigta. Līdz ar to Reģistram bija jāveic paziņojuma reģistrācija pēc 30 dienām, kas būtu pamats ķīlas priekšmeta atsavināšanai bez izsoles.

[3.2] Reģistrs Lēmuma pieņemšanā pārkāpis labas pārvaldības principu, privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tiesiskuma principu, tiesību

normu saprātīgas piemērošanas principu un tiesiskās paļāvības principu.

Konstatējot tiesiskus šķēršļus paziņojuma par komercķīlas izlietošanu iesniegšanai, Reģistram nebija pamata gaidīt 30 dienas no paziņojuma

iesniegšanas brīža, uzreiz bija jāpieņem lēmums par atteikumu reģistrēt paziņojumu.

Paļaujoties uz Reģistra valsts notāra 2013. gada 21. oktobra lēmuma Nr. 6?9/139979/10654 tiesiskumu, pieteicēja jau bija uzsākusi

sagatavošanās darbus komercķīlas realizācijai. Līdz ar to šā lēmuma atcelšana radījusi pieteicējai zaudējumus.

[4] Paskaidrojumā tiesai Reģistrs norāda, ka neatzīst prasību, pamatojoties uz Lēmuma argumentāciju.

Papildus Reģistrs norādījis, ka paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu jau ir reģistrēts, tāpēc nav iespējams atcelt Lēmumu un reģistrēt vēl

vienu paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā tiesa var vērtēt tikai Lēmuma tiesiskumu.

[5] Paskaidrojumā tiesai trešā persona lūgusi noraidīt pieteikumu, pievienojoties Lēmuma argumentācijai.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Visu pirms tiesa precizēs pieteikuma priekšmetu.

Lieta ierosināta par Lēmuma atcelšanu, jo, atceļot Lēmumu, tiktu panākts mērķis, ar kādu pieteicēja vērsusies tiesā, proti, būtu spēkā iepriekš

izdotais pieteicējai labvēlīgais administratīvais akts – Reģistra valsts notāra 2013. gada 21. oktobra lēmums Nr. 6?9/139979/10654 par ieraksta

izdarīšanu komercķīlu reģistrā un paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu komercķīlas aktam Nr. 100156107 reģistrēšanu.

Izskatot administratīvo lietu, tiesa konstatē, ka ar Reģistra valsts notāres 2013. gada 29. novembra lēmumu Nr. 6-9/160871/10716 (lietas 58.

lapa) jau ir reģistrēts paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu.

Līdz ar to, tā kā paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu jau ir reģistrēts, nav nepieciešams lemt par Lēmuma atcelšanu un lietā izvērtējams

tikai Lēmuma tiesiskums.

[8] Komercķīlas likuma 42. panta pirmajā daļā noteikts, ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, pirms komercķīlas tiesības

izlietošanas komercķīlas ņēmējs komercķīlu reģistra turētājam iesniedz paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu.

No minētās tiesību normas secināms, ja komercķīlas ņēmējs vēlas izlietot komercķīlas tiesību un ieķīlāto mantu pārdot bez tiesas starpniecības,

tad kā obligāts priekšnoteikums ir paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšana Reģistrā. Tieši paziņojums par komercķīlas tiesības

izlietošanu apliecina komercķīlas ņēmēja nodomu izlietot komercķīlas tiesību – pārdot ieķīlāto mantu.

[9] Komercķīlas likuma 43. panta pirmajā daļā noteikts, ka ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības var pārdot, kad pagājušas 30 dienas no

paziņojuma iesniegšanas komercķīlu reģistra turētājam, ja tas nav saņēmis tiesas nolēmumu, kas sakarā ar komercķīlas devēja prasību aizliedz

komercķīlas ņēmējam izlietot komercķīlas tiesību.

No minētās tiesību normas izriet, ka komercķīlas ņēmējs var ieķīlāto mantu bez tiesas starpniecības pārdot, kad pagājušas vismaz 30 dienas no

paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanas iesniegšanas Reģistrā.

[10] Komercķīlas likuma 36. panta ceturtajā daļā noteikts, ja komercķīlas devējam tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai

pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 2. punktu, ja tiesa ierosina tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tad nodrošinātajam

kreditoram ir aizliegums prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā. Savukārt Maksātnespējas likuma

37. panta otrajā daļā noteikts, ka nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais

aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās

mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

No minētajām tiesību norām izriet, ka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana komercķīlas devējam ir juridisks šķērslis komercķīlas

ņēmējam iesniegt paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu un izlietot komercķīlas tiesību, ja vien tiesa, kurā ierosināta tiesiskās aizsardzības

procesa lieta, nav pieņēmusi lēmumu, kas atļauj parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu.

[11] No lietas materiāliem izriet, ka 2013. gada 30. maijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6-12/82484 izdarīt ierakstu

maksātnespējas reģistrā, ka trešajai personai ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta (lietas 12. lapa).

Tiesa secina, ka paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšanas brīdī – 2013. gada 18. septembrī – trešajai personai (komercķīlas

devējai) bija ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Tādējādi pieteicējai – komercķīlas ņēmējai – nebija tiesību 2013. gada 18. septembrī iesniegt

paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu, proti, prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu.

[12] Ņemot vērā šā sprieduma 8.-10. punktā minētajās tiesību normās noteikto, tiesa secina, ka likumdevējs nav noteicis atšķirīgu tiesisko

regulējumu gadījumiem, kad ķīlas devējam paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšanas brīdī ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process,

līdz ar to Reģistram nav pamata pieņemt lēmumu attiecībā uz paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu ātrāk kā pēc likumdevēja noteiktajām 30

dienām.

[13] Pieteicēja norādījusi, ka Lēmums ir pretējs tiesiskās paļāvības principam.

Administratīvā procesa likuma 10. pantā ir nostiprināts tiesiskās paļāvības princips, kas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība

ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Atbilstoši šim

principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var

paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka Reģistra valsts notārs nepamanīja paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu neatbilstību Maksātnespējas likuma

37. panta pirmās daļas noteikumiem, nedeva tiesības pieteicējai paļauties, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā paziņojums par komercķīlas tiesības

izlietošanu tiks reģistrēts. Šāda paļāvība nav atzīstama par tiesisku un līdz ar to nav aizsargājama.

Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka Reģistra valsts notārs kļūdaini reģistrēja paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu 21. oktobrī, bet jau

25. oktobrī – pēc četrām dienām – kļūdaini pieņemtais lēmums tika atcelts. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Reģistrs pieļauto kļūdu novērsa bez neattaisnotas

novilcināšanas. Tiesa atzīst par pamatotu Reģistra norādi, ka pieteicējai bija jārēķinās ar to, ka 2013. gada 21. oktobra lēmums varēja tikt atcelts, jo vēl

nebija beidzies tā apstrīdēšanas termiņš.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nesaskata tiesiskās paļāvības vai citu administratīvā procesa principu pārkāpumus.

[14] Apkopojot šā sprieduma motīvu daļā secināto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteicējas pieteikums – noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt AS /Nosaukums A/ pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2013. gada 27. decembra lēmuma Nr. 1-5/296

atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko