Court orders landlord to collect rent from tenant and spouse for period after lease termination.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense that the lease had ended in 2009 and ordered the landlord to collect the outstanding rent and management fees. Although a prior judgment terminated the written lease, the court found that the defendants continued to occupy the property and make irregular payments, establishing a factual tenancy relationship. Consequently, the court ruled that the defendants remained liable for the debt from the date of the prior judgment until the lawsuit was filed.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 169, 170, 1753, 1756, 174, 1765; A prior judgment terminating a lease does not automatically extinguish the tenant's liability if they continue to occupy the property and make irregular payments, thereby creating a factual tenancy relationship.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26098314
Lietas arhīva Nr. C-0983-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014. gada 5. decembrī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena - Laizāne
izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.
40003215461, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda 918,04
euro un likumisko procentu 156 euro solidāru piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 8.jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rēzeknes Namsaimnieks” iesniedza Rēzeknes tiesā maza apmēra prasību
pret /pers. A/ un /pers. B/ par īres maksas un apsaimniekošanas maksas parāda 918,04 euro un likumisko procentu 156 euro solidāru piedziņu par laika
periodu no 2005.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.jūnijam.
Prasības pieteikumā maza apmēra prasībā par naudas piedziņu (l.l. 2.-6.) norādīja, ka ar 2009.gada 30.jūnija Rēzeknes tiesas spriedumu lietā
Nr. 26069409/8 tika konstatēts, ka 2005.gada 4.novembrī SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/ par
dzīvokļa Nr. 4, /adrese/, īri. 2009.gadā stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru tika izbeigts noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums. Neskatoties uz to,
/pers. A/ un viņa sieva /pers. B/ turpināja dzīvot /adrese/, tātad var uzskatīt, ka īres tiesiskās attiecības starp SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” un /pers. A/
faktiski vēl joprojām pastāvēja. To apliecina arī parāda aprēķinā norādītie finanšu dati, pēc kuriem redzams, ka apmaksa par SIA „Rēzeknes
Namsaimnieks” sniegtajiem pakalpojumiem neregulāri tika veikta.
Atbildētājam kā dzīvokļa īrniekam ir pienākums norēķināties ar prasītāju, un apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī īres maksa netiek
segta regulāri un netiek segta pilnā apmērā. Uz šo brīdi ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas /adrese/, īri un apsaimniekošanu. Atbildētāji tika
brīdināti par parāda apmaksu, kā arī katru mēnesi tika nosūtīti rēķini, kuros tiek atspoguļota parāda summa un apmaksas termiņš. Līdz prasības
iesniegšanas brīdim parāds nav nomaksāts.
Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. un 12.pantu, prasītājs lūdza tiesu solidāri piedzīt parādu no /pers. A/ un /pers. B/ par
dzīvokļa Nr. 4, /adrese/, kopīpašumā esošās daļas īri un apsaimniekošanu 918,04 euro un likumiskos procentus 156 euro, kopā 1074,04 euro par laika
periodu no 2005.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.jūnijam un tiesāšanās izdevumus. Naudas summu pārskaitīt uz AS “Swedbank” kontu Nr.
LV19HABA0551005214298.
2014.gada 14.jūlijā Rēzeknes tiesa nosūtīja atbildētājiem uz viņu deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā un tam
pievienoto dokumentu kopijas, paskaidrojuma veidlapu un procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida
paskaidrojumu (l.l. 37.). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2014.gada 14.jūlijā tiesa pusēm rakstveidā izskaidroja viņu
procesuālās tiesības, informēja par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l. 35.-37.). Noraidījumi tiesas
sastāvam nav pieteikti. Atbildētāji nav iesnieguši Rēzeknes tiesā rakstveida paskaidrojumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Nav saņemts lūgums lietu izskatīt tiesas sēdē, un atbilstoši minētajā likumā noteiktajam tiesa nolēma izskatīt civillietu
rakstveida procesā. Tiesa 2014.gada 17.septembrī nosūtīja pusēm paziņojumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un paziņoja datumu, kad
sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (l.l. 40.).
Tiesas dokumenti atbildētājiem tika piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu,
uzskatāms, ka atbildētājiem ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā
dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Dokumentu paziņošanas faktu pats par sevi neietekmē tas, ka dokumenti ir nosūtīti
atpakaļ tiesai, jo atbildētājs /pers. A/ nebija sastopams deklarētajā dzīvesvietā un uz pasta uzaicinājumu mēneša laikā neieradās pastā saņemt sūtījumu (l.l.
38.).
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu
apsvērumu dēļ.
Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” ir daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotājs, kas veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ko
apstiprina 01.10.2009. deleģēšanas līguma par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un tā pielikuma, 04.03.2013.
pilnvarojuma līguma par īres līgumu slēgšanu un tā pielikuma (mājas dati), Rēzeknes pilsētas domes 25.01.2013. lēmuma Nr. 37 kopijas (l.l. 11.-33.).
Ar Rēzeknes tiesas 2009.gada 30.jūnija spriedumu civillietā Nr. C26069409/8 tika nolemts izbeigt dzīvojamās telpas, kas atrodas /adrese/, īres
līgumu, kas noslēgts 2005.gada 4.novembrī starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks” un /pers. A/, personas kods /personas
kods/, un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, no
dzīvojamās telpas /adrese/, ar visām viņiem piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ir sprieduma kopija (l.l. 34.). Spriedums ir
stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.augustā. Minētajā spriedumā ir apstiprināts, ka 2005.gada 4.novembrī SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” noslēdza
dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/ kā īrnieku par dzīvokļa Nr. 4, /adrese/ īri.
Prasītājs prasības pieteikumā ir apliecinājis, ka atbildētāji /pers. A/ un viņa sieva /pers. B/ turpina dzīvot īrētajā dzīvoklī /adrese/ un ka īres
tiesiskās attiecības starp pusēm faktiski turpina pastāvēt.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par
maksu. Šī likuma 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes
locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Šī likuma 12.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka
dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Ar prasītāja prasības pieteikumam pievienoto parāda aprēķinu par laika periodu no 2005.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.jūnijam pierādīts,
ka atbildētāju parāds par dzīvokļa /adrese/, īri un apsaimniekošanu laikā no 2005.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.jūnijam bija 918,04 euro un ir
aprēķināti likumiskie procenti 156 euro, kopā 1074,04 euro apmērā (l.l. 8.-9.). No parāda aprēķina ir redzams, ka atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ veic
samaksu par dzīvokļa īri un apsaimniekošanu daļēji, bet neregulāri un nepietiekošā apmērā. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas aprēķināto īres maksas
un apsaimniekošanas parāda apmēru.
Civillikuma 1753. un 1756.pantā ir noteikts, ka procenti ir atlīdzība par naudas summas lietošanu vai kavējumu, kas dodami tad, ja bija tieši
norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu, un tie nosakāmi ar tiesisku darījumu vai likumu. Civillikuma 174.panta 1.punkts paredz, ka procenti
jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādā gadījumā: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.
Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No likumā noteiktā izriet, ka īres maksas un apsaimniekošanas maksājumu pienākums ir īrniekam /pers. A/ un īrnieka ģimenes loceklei /pers. B/.
Civillikuma 1.pants nosaka, ka pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tiesā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētāji savus īrnieku pienākumu būtu godprātīgi
pildījuši. Tiesa secina, ka prasība ir pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem un pamatota ar iepriekš minētajām likumu normām, tāpēc
apmierināma pilnā apjomā. Prasības summa nav apstrīdēta.
Civillikuma 1811.pants nosaka, ka naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par
parāda samaksu vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem solidāri jāpiedzen prasītāja labā tiesas izdevumi 170,51 euro, ko veido
samaksātā valsts nodeva 161,11 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un paziņojumu piegādi un izsniegšanu pusēm 9,40
euro (l.l. 7.).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 93., 97., 189.-193., 195., 204.1 , 250.25, 250.27 pantu,
tiesa
no s pri e da :
sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks” maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Rēzeknes Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 40003215461, labā parādu 918,04 euro (deviņi simti astoņpadsmit euro un 4 centus), likumiskos
procentus par laiku no 2005.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.jūnijam 156 euro (viens simts piecdesmit sešus euro) un tiesas izdevumus 170,51 euro
(viens simts septiņdesmit euro un 51 centu), kopā 1244,55 euro (viens tūkstotis divi simti četrdesmit četrus euro un 55 centus).
Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes Namsaimnieks” norēķinu kontā AS
„Swedbank” LV19HABA0551005214298.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājiem termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 5.decembrī.
Tiesnese S.Rūtena - Laizāne