Supreme Court dismisses appeal against administrative decision denying special education support for a student with dyslexia.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed the applicant's cassation appeal against the Regional Administrative Court's decision rejecting a request for special educational support. The applicant, a student with dyslexia and dysgraphia, argued that the school's refusal to create an individual learning plan violated his rights, while the school and the Ministry of Education contended that a mandatory medical commission opinion was a prerequisite under specific regulations. The court upheld the lower court's ruling, finding no legal violations and determining that the requirement for a medical opinion was not disproportionate or discriminatory.
Legislator headnote
AI generatedMinistru kabineta noteikumi Nr.709; Administratīvā procesa likums: The requirement for a state medical commission opinion to establish special educational support is a lawful prerequisite that does not violate the right to education or constitute discrimination.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420241214
Lietas arhīva Nr. SKA-0694-15
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2015.gada 27.oktobrī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese V.Krūmiņa
tiesnese I.Skultāne
tiesnese L.Slica
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta direktora 2013.gada 28.decembra lēmuma Nr.11-1/DIKS-13-688-ap atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu /pers. A/ kā
izglītojamam ar speciālām vajadzībām nodrošināt atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, sakarā ar /pers. A/ kasācijas
sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 22.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja /pers. A/ likumiskie pārstāvji /pers. D/ un /pers. E/ (/pers. E/) vairākkārt vērsušies Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ar prasījumu izstrādāt
pieteicējam individuālu apmācības plānu ar atbalsta pasākumiem disleksijas un disgrāfijas dēļ.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore, uzskatot, ka nepieciešams iesniegt aktualizētu un izglītības posmam atbilstīgu Valsts pedagoģiski
medicīniskās komisijas atzinumu, atteikusi izstrādāt pieteicējam individuālu apmācības plānu.
[2] Ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2013.gada 28.decembra lēmumu Nr.11-1/DIKS-13-688-ap nolemts atzīt Rīgas
Valsts vācu ģimnāzijas direktores rīcību par tiesisku. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja tiesības saņemt savām speciālajām vajadzībām nepieciešamo
atbalstu – individuālu izglītības programmas apguves apmācības plānu – iestājas tikai tajā gadījumā, ja ir izpildītas Ministru kabineta 2012.gada
16.oktobra noteikumos Nr.709 „Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” (turpmāk – Noteikumi Nr.709) noteiktās prasības – Valsts
pedagoģiski medicīniskā komisija ir izvērtējusi izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegusi atzinumu par izglītojamajam
atbilstošāko izglītības programmu.
[3] Pieteicējs iesniedza tiesā pieteikumu par minētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu nodrošināt atbilstošu atbalsta
pasākumu pieejamību Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.
[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2014.gada 10.jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja.
[5] Izskatījusi lietu sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību, arī apgabaltiesa ar 2015.gada 22.janvāra spriedumu pieteikumu noraidīja. Tiesas
spriedums, ņemot vērā pievienošanos rajona tiesas motīviem, pamatots ar šādiem argumentiem.
[5.1] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija nespēj izpildīt pieteicēja prasījumu par atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību, jo izglītības iestādei nav skaidrs
pieteicējam sniedzamo atbalsta pasākumu veids un apjoms. Tāpēc izglītības iestāde ir uzstājusi uz Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma par
atbalsta pasākumu nepieciešamību pieteicējam un atzinuma par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu saņemšanu. Šāds izglītības iestādes
prasījums ir pamatots, ko apstiprina arī par atbalsta sistēmas darbības koordinēšanu atbildīgā iestāde.
[5.2] Atbalsta pasākumu pieejamība tika noteikta ar likuma „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (grozījumi stājušies spēkā 2011.gada
3.augustā) 13.punktu, izsakot Vispārējās izglītības likuma 53.pantu šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Tāpat likuma 4.pants papildināts ar 6.punktu,
paredzot Ministru kabinetam kompetenci noteikt kritērijus, pēc kuriem izvērtē un iesaka izglītojamā speciālajām vajadzībām atbilstošu izglītības
programmu. Tā rezultātā uz šīs tiesību normas pamata tika izdoti Noteikumi Nr.709. Laikā, kad tika izsniegti abi (2005.gada 15.novembra un 2006.gada
17.februāra) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumi par pieteicēja veselības stāvokli, spējām un attīstības līmeni, nevienai no komisijām
nebija kompetences ieteikt atbalsta pasākumus. Tādējādi pieteicējam izsniegtie atzinumi nav attiecināmi uz strīdus situāciju, pašreizējos tiesiskajos
apstākļos ir nepieciešams saņemt jaunu Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
[5.3] Nav pamata piekrist pieteicējam, ka iestāde būtu aizskārusi pieteicēja tiesības uz izglītību bez diskriminācijas.
[5.4] Nosakot bērna veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, tiek ņemts vērā izglītojamā aktuālais faktiskais stāvoklis. Disleksijas gadījumā ar
atbilstošiem atbalsta pasākumiem ir iespējams mazināt šo traucējumu. Ir iespējama pozitīva dinamika šāda bērna attīstībā un iespējama traucējumu
mazināšanās, līdz ar to objektīvi nepieciešamus atbalsta pasākumus var noteikt tikai, pamatojoties uz aktuālu bērna stāvokļa novērtējumu.
[5.5] Noraidāms arguments, ka komisija tāpat nespēs noteikt atbilstošāko individuālo apmācību plānu un tiks izsniegts analogs atzinums iepriekš
saņemtajam. Kā redzams no Noteikumu Nr.709 2.pielikuma, ar kuru apstiprināta Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma veidlapa, komisija
atzinumā norāda ne tikai izglītojamā veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotāko izglītības programmu, bet arī sniedz ieteikumus
izglītojamā speciālo vajadzību nodrošināšanai.
[5.6] Noraidāms ir viedoklis, ka atzinumam attiecībā uz valodas traucējumiem – disleksiju un disgrāfiju – nav termiņa. Atbalsta pasākumu mērķis ir
nodrošināt atbilstošu palīdzību mācību procesā. Tādēļ izglītojamā apguves plānā izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšana ir panākama, tikai izvērtējot
attīstības līmeni, traucējumus un to ietekmi uz izglītojamā spējām tajā vecumposmā un izglītības pakāpē, kurā attiecīgais izglītojamais atrodas. Izglītojamā
kvalitatīvai apmācībai ir jāņem vērā paša izglītojamā attīstības dinamika un prasības, kādas izvirzāmas attiecīgajā izglītības līmenī.
[5.7] Tā kā pats pieteicējs nav ievērojis tiesību normās noteikto priekšnoteikumu – nav saņēmis Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas
atzinumu –, nav pamata apmierināt pieteikumu.
[6] Pieteicējs par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot turpmāk minētos argumentus.
[6.1] Tiesa nav vērtējusi pieteicēja tiesības saņemt savām spējām atbilstošu izglītību kopsakarā ar Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk –
Satversme) un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos nostiprinātajām tiesībām uz izglītību.
[6.2] Nepareizi interpretējot Vispārējās izglītības likuma 10.panta otro daļu, 51.panta pirmo daļu un 53.pantu, tiesa nepareizi noteica Rīgas Valsts
vācu ģimnāzijas kompetences apjomu. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija spēj izpildīt pieteicēja prasījumu par atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību arī bez
Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikumiem. To apstiprina arī grozījumi Vispārējās izglītības likuma 53.pantā. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas
pieprasījums iesniegt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu ir patvaļīgs un nav pamatots ar likumu.
[6.3] Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetencē neietilpst sniegt atzinumu izglītojamajam ar valodas traucējumiem, kas izglītību apgūst
vidējā izglītības pakāpē (Noteikumu Nr.709 2.punkts, 4.1.3., 4.1.4. un 4.6.apakšpunkts un 1.pielikums). Lūdzot Valsts pedagoģiski medicīniskajai
komisijai sniegt atzinumu par tās kompetenci un uzskatot šo atzinumu par pierādījumu lietā, tiesa pārkāpa tiesiskuma principu.
[6.4] Pieteicējs līdzīgu atzinumu jau bija iesniedzis izglītības iestādē agrāk. Tiesa nav sniegusi juridisko vērtējumu apstāklim, vai Rīgas Valsts vācu
ģimnāzijas rīcība, pieprasot iesniegt jaunu atzinumu, atbilst tiesību normām. Pirmkārt, iepriekšējais atzinums nebija terminēts, otrkārt, disleksija un
disgrāfija ir nepārejoša. Tāpat tiesa nav sniegusi juridisko vērtējumu faktam, ka pieteicējam, apgūstot pamatizglītību pēc vispārizglītojošās programmas,
tika izstrādāts individuālais apmācību plāns un pieteicējs saņēma atbilstošus atbalsta pasākumus mācību procesā, līdz ar to pieteicējam atbilstoši tiesiskās
paļāvības principam bija tiesības paļauties, ka viņš turpinās saņemt atbalsta pasākumus arī turpmāk.
[6.5] Tiesa nav vērtējusi pieteicēja iesniegtos pierādījumus, kas pierāda faktu, ka pieteicējam diagnosticēta disleksija un disgrāfija un ka tā ir
nepārejoša.
[7] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iesniedzis paskaidrojumu par kasācijas sūdzību,
uzskatot kasācijas sūdzību par nepamatotu.
Motīvu daļa
[8] Augstākā tiesa atzīst, ka apgabaltiesa ir vispusīgi pārbaudījusi Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas pieprasījuma iesniegt Valsts pedagoģiski
medicīniskās komisijas atzinumu pamatotību.
Pirmkārt, apgabaltiesa ir pamatoti secinājusi, ka atzinuma saņemšana nav pašmērķis, bet ir vērsta tieši uz izglītojamā spējām, attīstības līmenim un
veselības stāvoklim iespējami piemērotāku un efektīvāku apmācību.
Otrkārt, apgabaltiesa ir izvērtējusi Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma nepieciešamību Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai. Proti, atbilstoši
Vispārējās izglītības likuma 53.panta otrajai daļai atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti
vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram integrētam izglītojamajam ar speciālām vajadzībām izstrādā individuālu
izglītības programmas apguves plānu. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija nespēj izpildīt pieteicēja prasījumu par atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību, jo
izglītības iestādei nav skaidrs pieteicējam sniedzamo atbalsta pasākumu veids un apjoms, tieši tādēļ pieprasīts atzinums. Augstākā tiesa piekrīt
apgabaltiesas secinājumam, ka personas speciālo vajadzību diagnostika ir nepieciešama, lai izglītības iestāde varētu izstrādāt individuālo izglītības plānu.
Treškārt, apgabaltiesa ir izvērtējusi argumentu par to, ka pieteicējs Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumus ir saņēmis iepriekš –
2005. un 2006.gadā, kad mācījies 3.klasē –, tomēr atzinusi, ka šie atzinumi ir nederīgi, jo to izdošanas laikā spēkā esošie normatīvie akti neparedzēja
Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas aktīvu rīcību atbalsta pasākumu noteikšanā un tajos nav ņemtas vērā pašreizējās tehnisko līdzekļu iespējas
atvieglot pieteicējam mācību vielas apgūšanu. Tāpat Augstākā tiesa piekrīt, ka nav izšķirošas nozīmes tam, ka disleksija ir nepārejoša – atzinums ir
nepieciešams, lai noskaidrotu tos atbalsta pasākumus, kuri ir jānodrošina citā izglītības posmā – tieši vidējās izglītības iegūšanā. Nav pamata uzskatam, ka
izglītības iestādes prasība būtu nesamērīga un nepamatoti ierobežotu pieteicēja tiesības uz kvalitatīvas izglītības saņemšanu.
Augstākā tiesa nekonstatē tiesību normu pārkāpumus apgabaltiesas veiktajā pieprasījuma iesniegt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas
atzinumu pamatotības novērtēšanā. Tāpat nav konstatējami pārkāpumi arī pierādījumu novērtēšanā.
[9] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetencē neietilpst sniegt atzinumu izglītojamajam ar
valodas traucējumiem, kas izglītību apgūst vidējā izglītības pakāpē.
Pirmkārt, šāda kompetence Valsts pedagoģiski medicīniskajai komisijai noteikta Noteikumu Nr.709 4.6.apakšpunktā.
Otrkārt, arī Valsts izglītības satura centrs ir apstiprinājis, ka Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija ir tiesīga sniegt atzinumu par atbalsta
pasākumu nepieciešamību, kurā norāda atbalsta pasākumus, kuri izglītības iestādei jānodrošina izglītojamam vidējā izglītībā, kuram ir diagnosticēta
disleksija un disgrāfija.
Augstākā tiesa nekonstatē tiesību normu pārkāpumus Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetences novērtēšanā.
[10] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka pieprasījums iesniegt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu aizskar pieteicēja tiesības uz
izglītību bez diskriminācijas (Satversmes 91. un 112.pants, kā arī Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 1., 3., 5., 13. un 24.pants). Atzinuma
pieprasīšana ir tieši vērsta uz to, lai nodrošinātu pieteicējam labvēlīgākus izglītības iegūšanas apstākļus un novērstu nelabvēlīgos šķēršļus, ko rada
pieteicēja veselības stāvoklis.
Tāpat nav pamatots pieteicēja uzskats, ka Rīgas Valsts vācu ģimnāzija viņam ir nepamatoti liegusi individuālā plāna izstrādi un tā ieviešanu, iekļaujot
mācību plānā personālā datora un citu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietojumu apmācību procesā, kā arī papildu skolotāju laiku. Individuālā
apmācības plāna izstrādi mācību procesā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā pieteicējam liedza apstāklis, ka pats pieteicējs nav ievērojis tiesību normās noteikto
priekšnoteikumu – nav saņēmis Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu. Ievērojot minēto, apgabaltiesai nebija pamata apmierināt pieteikumu
un uzlikt par pienākumu skolai nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus. Augstākajai tiesai nerodas šaubas, ka, ja pieteicējs iesniegtu attiecīgo
Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, viņam tiktu nodrošināti viņa speciālajām vajadzībām piemēroti izglītības apstākļi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta ceturto daļu, 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departaments
n o s p r i e d a
Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 22.janvāra spriedumu, bet /pers. A/ kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.