Legislator Case Law & Legislation
137008913 / 106AA-0165-13 AI generated

Appeal court dismisses appeal against administrative penalty for public intoxication and disorderly conduct.

Case Number 137008913 / 106AA-0165-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appeal court dismissed the appellant's request to revoke the first-instance judgment regarding an administrative penalty for public intoxication. The appellant argued that the police report's timestamp did not match breathalyzer readings and claimed mental illness exempted them from liability. The court rejected these claims, finding the evidence sufficient to prove the violation occurred at the stated time and that the appellant's condition did not absolve them of responsibility.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta; 289.21 panta; 289.22 panta: An appeal court may dismiss an appeal if the first-instance judgment is legally sound, evidence is sufficient, and no new facts were discovered that would alter the outcome.

Keywords

AI generated
administrative penalty appeal public intoxication offense breathalyzer evidence validity disorderly conduct sanction mental illness exemption administrative code provisions first instance judgment

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.137008913

106AA-147/13-2

SPRIEDUMS

Jelgavā, 2013.gada 12.septembrī

Zemgales apgabaltiesa

šādā sastāvā:

tiesnese referente D.SKRAUPLE,

tiesneši I.AKMEŅLAUKA, J.SILIŅŠ

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers.A/, personas kods /personas kods/,

pilnvarotā pārstāvja /pers.B/ apelācijas sūdzību par Tukuma rajona tiesas 2013.gada 1.jūlija spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts

Tukuma novada Pašvaldības policijas 2013.gada 22.aprīļa lēmums Nr.D43-78, bet /pers. A/ pilnvarotās personas /pers. B/ sūdzība

noraidīta, un

konstatēja:

2013.gada 10.aprīlī Tukuma novada Pašvaldības policijas inspektors Valsts amatpersona sastādījis administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.FB709956 par to, ka 2013.gada 10.aprīlī plkst.17.20 Tukumā, Dzelzceļa ielā pie ēkas Nr.1 /pers. A/ atradies

sabiedriskā vietā tādā alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu – streipuļojis pa Tukuma I Dzelzceļa stacijas peronu.

Alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā pirmajā pārbaudē tika konstatēta 2,76 promiles, otrajā pārbaudē – 2,82 promiles. /pers.A./

pārkāpumu izdarījis atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, viņa darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 171.panta otrās daļas.

Ar 2013.gada 22.aprīļa Tukuma novada Pašvaldības policijas priekšnieka /Valsts amatpersona 2/ lēmumu Nr.D43-78 /pers.A/ sodīts

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.panta otrās daļas ar naudas sodu Ls 100 apmērā.

Ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 1.jūlija spriedumu Tukuma novada Pašvaldības policijas 2013.gada 22.aprīļa lēmums Nr.D43-78

atstāts negrozīts, bet /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ sūdzība noraidīta.

Par tiesas spriedumu /pers. A/ pilnvarotā persona /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdzis atcelt Tukuma rajona tiesas

2013.gada 1.jūlija spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Apelators norādījis, ka lietā konstatējami vairāki pārkāpumi, kas ietekmē lēmuma saturu un atbildību. Tā administratīvais protokols

Nr.FB709956 sastādīts 2013.gada 10.aprīlī plkst.18 un tajā norādīts, ka „2013.gada 10.aprīlī plkst.17.20 Tukumā, Dzelzceļa ielā pie

ēkas Nr.1 /pers. A/ atradās sabiedriskā vietā alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Alkohola koncentrācija izelpojamā

gaisā 2,76 promilles un 2,82 promilles.” Savukārt lietas lapā Nr.13 redzams izdrukas no alkometra, no kā redzams, ka plkst.17.35

alkohols ir 2,76 promilles, bet plkst.17.53 2,82 promilles. Uzskata, ka pierādījumiem jābūt precīziem un jāatbilst pārkāpuma būtībai,

kas fiksētas protokolā, jo tikai, ja persona zina, par ko tiek apsūdzēta, tai ir iespējams sevi aizstāvēt. Nav iespējams un nav likumīgi

konstatēta atrašanās alkohola reibumā plkst.17.20, par ko sastādīts protokols, ja tāds konstatēts tikai vēlāk – plkst.17.35 un 17.53

(pārbaudes laikā /pers. A/ atradies policijā, darbinieku uzraudzībā, nevis sabiedriskā vietā). Lietā nav atrodams pārbaudes protokols,

bet tikai izdruka, kas nav pietiekoši, pie tam nav ievērota mērinstrumenta iespējamā kļūda.

Apelators norāda, ka protokolā, kas izsniegts /pers. A/ kā iespējamajam pārkāpējam, norādīts, ka bija jāierodas uz lietas izskatīšanu

2013.gada 12.aprīlī plkst.9.30, taču lieta izskatīta citā datumā, par ko viņam nebija paziņots - 2013.gada 22.aprīlī (apelatora sūdzībā

norādīts „2012.gada 22.aprīlī”). Arī tas liedzis pilnvērtīgi izmantot tiesības uz aizstāvību, paskaidrojumu sniegšanu, līdz ar to ir rupji

pārkāptas personas tiesības.

/pers. A/ uz administratīvā pārkāpuma protokola ir norādījis „Es tam visam nepiekrītu”, tātad iebildis konstatētajam, un pierādījumi bija

jāizvērtē rūpīgi. Taču gan amatpersona, gan tiesa lietu izskatījusi bez nozīmīga pierādījuma, kas tiesa tika saņemts jau pēc lietas

izskatīšanas – izziņu no Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra, kas apliecina, ka /pers. A/ ir Psihiatriskās palīdzības dienesta

„/Nosaukums/” uzskaitē no 1983.gada ar diagnozi: Šizotipiski traucējumi. Norādīts, ka psihiskās veselības stāvoklis saglabājas

nestabils, 2013.gadā psihiatru apmeklējis 5 reizes, ārstējies stacionārā.

/pers. A/ ikdienā lieto stipras zāles, pretējā gadījumā viņam ir izteikta stresa, baiļu sajūta no cilvēkiem un plašuma, pašnāvnieciskas

tieksmes. Nav izvērtēts, vai 2013.gada 10.aprīlī /pers. A/ cilvēka cieņu aizskarošā stāvoklī atradās alkohola reibuma ietekmē vai

slimības un medikamentu ietekmē, kas ir būtiski. Bez tam /pers. A/ ir otrās grupas invalīds no bērnības.

Apelators uzskata, ka lietā nav neapšaubāmu pierādījumu par /pers. A/ darbību atbilstību Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

171.panta sastāvam, kā arī lietā vērtēti pierādījumi, kas ir pretrunīgi.

Lietas dalībnieki viedokli par /pers. A/ pilnvarotās personas /pers. B/ apelācijas sūdzību nav iesnieguši.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, iepazinusies ar /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ apelācijas sūdzību,

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu sūdzību iespējams izskatīt

rakstveida procesā. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ apelācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma, bet Tukuma

rajona tiesas spriedums kā likumīgs un pamatots atstājams negrozīts.

Zemgales apgabaltiesa nekonstatē Tukuma rajona tiesas pieļautus likumpārkāpumus administratīvās lietas izskatīšanā, kas varētu

būt par pamatu pieņemtā sprieduma atcelšanai vai grozīšanai. Lietas izskatīšanas gaitā nekādi jauni apstākļi, kas nebūtu bijuši

zināmi Tukuma rajona tiesai, netika noskaidroti. Apelācijas instances tiesa pievienojas Tukuma rajona tiesas secinājumiem par /pers.

A/ vainīgumu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka nav šaubu par /pers. A/ vainīgumu,

kas pierādīts ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.FB 709956 un alkometra izdruku.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka lēmumā Nr.D43-78 ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13pantu pievienojas Tukuma novada

pašvaldības policijas priekšnieka lēmumā norādītajai motivācijai, detalizēti neatkārtojot to.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers.A/, izdarot mērījumu ar alkometru AlcoQuant 6020, konstatēta alkohola koncentrācija

izelpojamā gaisā 2,76 promilles, izdarot otro mērījumu, konstatēta alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 2,82 promilles, kas atbilst

alkohola koncentrācijai asinīs. Ievērojot konstatēto, apelācijas instances tiesa uzskata, ka apelācijas sūdzībā norādītais, ka /pers. A/

atradās cilvēka cieņu aizskarošā stāvoklī sabiedriskā vietā slimības un medikamentu ietekmē, neatbilst patiesībai.

Apstāklis, ka pārkāpējs atrodas psihiatra uzskaitē, neatbrīvo viņu no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu. Bez tam tiesa

atzīst, ka šāda psihiska saslimšana nepieļauj alkohola lietošanu.

/pers. A/ atradies sabiedriskā vietā ievērojamā alkohola reibumā atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.panta otrajā daļā paredzēts naudas sods no Ls 100 līdz Ls 250 apmērā. Zemgales

apgabaltiesa konstatē, ka /pers. A/ ir piemērota minimālā soda sankcija, līdz ar to nav pamata to samazināt.

Zemgales apgabaltiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, kas varētu būt par pamatu

lēmuma atcelšanai. Ņemot vērā augstākminētos apstākļus to kopumā, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Tukuma rajona tiesas

2013.gada 1.jūlija spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. A/ pilnvarotās personas /pers. B/ apelācijas sūdzība kā nepamatota

noraidāma.

Pamatojoties uz teikto, vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta, 289.21panta, 289.22panta, Zemgales

apgabaltiesa

nosprieda:

Tukuma rajona tiesas 2013.gada 1.jūlija spriedumu atstāt negrozītu, /pers. A/ pilnvarotās personas /pers. B/ apelācijas

sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja paraksts D.Skrauple

Tiesneši paraksts I.Akmeņlauka

paraksts J.Siliņš

NORAKSTS ATBILST ORIĢINĀLAM

Tiesnese D.Skrauple

Jelgavā, 2013.gada 12.septembrī