Court allows father's child support claim against father for minor children's maintenance in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for child support against the father. The plaintiff sought monthly payments based on the minimum wage scale for two minor children, while the defendant admitted the debt and requested a settlement. The court ruled that parents have a legal duty to support their minor children, thereby ordering the father to pay the specified amounts immediately.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 177, 179 paragraphs; Child Protection Law 10 paragraph: Parents are legally obligated to provide financial support and care for their minor children, and courts must enforce such claims when proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37094914
Lietas arhīva Nr. C-0949-14/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2014.gada 12.decembrī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese K.Vanaga
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Tiesa
konstatēja
2014.gada 13.augustā prasītāja cēlusi Tukuma rajona tiesā prasību pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā dēla /pers. C/ un
nepilngadīgās meitas /pers. D/ uzturam LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā.
Prasītāja norāda, ka atbildētājs ir bērnu tēvs, ko pierāda dzimšanas apliecības. Atbildētājs nesniedz materiālo palīdzību bērnu uzturam, kas ir viņa
pienākums.
Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministra kabineta noteikumiem Nr.37 no 2013.gada 15.janvāra, Civilprocesa likuma 6., 24., 28.panta
otro daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu un ceturto daļu, 127.panta otro daļu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja
bērnu uzturam uzturlīdzekļus līdz bērnu septiņu gadu vecuma sasniegšanai katram 25% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un
no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz bērnu astoņpadsmit gadu vecumam 30% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi.
2014.gada 26.novembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību atzīst pilnā apmērā. Norāda, ka vēlas noslēgt izlīgumu
ar prasītāju un neiebilsts nolēmumu pildīt labprātīgi.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas ir dalībniekiem paziņots 2014.gada
19.septembrī.
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un
audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski
derīgam darbam).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz
laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem.
No dzimšanas apliecību kopijām Nr./numurs/ un /numurs/ redzams, ka /pers. C/ un /pers. D/ ir prasītājas un atbildētāju dēls un meita (lietas 7.-
8.lapa).
Ar Tukuma novada domes 2014.gada 11.augusta izziņu pierādīts, ka /pers. C/ un /pers. D/ dzīvo kopā ar /pers. A/ (lietas 10.lapa). Ņemot vērā
minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja īsteno bērnu ikdienas aprūpi. Atbildētājs iebildumus tiesai nav izteicis.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru
kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.pants nosaka, ka katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7
gadu vecuma sasniegšanai – 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” no 2014. gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša darba algas apmērs uz prasības iesniegšanas brīdi tiesā ir 320 euro.
No lietas materiālos esošās /pers. C/ dzimšanas apliecības konstatējams, ka prasītājas un atbildētāja dēlam tiesas lietas izskatīšanas laikā ir 2
gadi, savukārt no /pers. D/ dzimšanas apliecības konstatējams, ka prasītājas un atbildētāja meita tiesas lietas izskatīšanas laikā ir 1 gads. Līdz ar to
minimālais uzturlīdzekļu apmērs /pers. C/ un /pers. D/ nedrīkstētu būt zemāks par 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas
uz lietas izskatīšanas brīdi atbilst 80 euro katram.
Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērnu uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā ik mēnesi,
sākot no prasības iesniegšanas dienas 2014.gada 13.augusta līdz bērni sasniegs pilngadību.
Ņemot vērā, ka prasītāja atsaucoties uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, spriedums izpildām snekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots
(Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par
vienu gadu. Konkrētajā gadījumā tas atbilst 1920 euro no kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam
aprēķināma valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Attiecīgi 1920x15%=288. Bez tam, kā izriet no lietai
pievienotās pavēstu izdrukas, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 10,79 euro. Tādējādi no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva
288 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,79 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204 1.pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas un
izdevumu, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, piedziņu.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta
pirmās daļas 3.punktu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193. pantu tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt nekavējoties no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus:
- dēla /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 80 euro (astoņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk, kā 25%
(divdesmit piecu procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2014.gada 13.augusta līdz brīdim, kad /pers.
C/ sasniegs 7 (septiņu) gadu vecumu, bet pēc tam ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas līdz brīdim, kad /pers. C/ sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu;
- meitas /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam 80 euro (astoņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk, kā 25%
(divdesmit piecu procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2014.gada 13.augusta līdz brīdim, kad /pers.
D/ sasniegs 7 (septiņu) gadu vecumu, bet pēc tam ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas līdz brīdim, kad /pers. D/ sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 288 euro (divi simti astoņdesmit astoņi
euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,79 euro (desmit euro, septiņdesmit deviņi centi), kopā piedzenot 298,79 euro (divi simti deviņdesmit
astoņi euro, septiņdesmit deviņi centi).
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona
tiesā.
Tiesnese K.Vanaga