Court partially allowed debt collection for bank card fees and interest but rejected specific credit usage interest claim.

Lietas Nr. C31356715

Lietas arhīva Nr. C-1096-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 6.janvārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese S.Sondare rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza

apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

2015.gada 21.augustā SIA „Julianus Inkasso Latvija”, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797.,

1798., 1801., 1805., 1934. un 1943.pantu, vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/, lūdzot tiesu piedzīt

no atbildētāja parādu 836,05 EUR apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz atbildētāja iesnieguma pamata 21.12.2007. starp atbildētāju un AS “Parex banka” (01.08.2010. AS “Parex

banka” saistības nodevusi AS “Citadele banka”) tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.476570 par kartes izsniegšanu un tās

apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem.

Atbildētājs, iesniedzot bankā paša parakstīto iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, arī

bankas cenrādi.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem (turpmāk - Noteikumi), atbildētājam Noteikumos norādītajā norēķinu datumā –

15.mēneša datumā – bija jāmaksā minimālo iemaksas summu, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta patēriņa (kredīta

patēriņš – konta debeta (negatīva) atlikuma palielinājums par summu, kas pārsniedz noteikto kredītlimitu vai, ja kredītlimits nav piešķirts, - visa konta

debeta (negatīva) atlikuma summa. Kredīta pārtēriņš var rasties ar tad, ja banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem

un cenrādi un kontā nav pietiekošā daudzumā klienta naudas līdzekļu un kredītlimita līdzekļu), kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes

izmantošanu saistītajām maksām.

Kreditors AS „Citadele banka” savas saistības, kas izriet no Līguma, ir izpildījusi pilnā apjomā, bet atbildētājs pārkāpis Līguma nosacījumus un

pielaidis maksājuma kavējumu.

22.05.2008. prasītājs konstatēja, ka atbildētājs neveic minētos maksājumus, līdz ar to tika veikta atbildētāja kartes konta stāvokļa analīze un

konstatēts, ka neatgrieztā kredīta summa ir 540,69 EUR, procentu parāds par kredīta izmantošanu 25,77 EUR, nesamaksātā bankas komisija 16,22

EUR.

22.05.2008. AS „Citadele banka” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.

07.06.2012. AS “Citadele banka” pilnvarotā persona SIA “Sergel” izsūtīja atbildētājam atgādinājumu par parāda samaksu, atbilde netika saņemta.

11.09.2012. AS “Citadele banka” pilnvarotā persona SIA “Sergel” izsūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, atbilde netika saņemta.

Saskaņā ar 13.02.2014. AS „Citadele banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” starpā noslēgto Cesijas līgumu un tam saistošo Pielikumu Nr.3,

AS „Citadele banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus

prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6% gadā jeb 0,01644% dienā par katru kavēto dienu.

Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam galveno parādu 582,68 EUR, likumiskos nokavējuma procentus

253,37 EUR, pavisam kopā 836,05 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda

summas.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.septembra lēmumu prasības pieteikums atstāts bez virzības, nosakot termiņu trūkumu

novēršanai, proti, parāda aprēķina iesniegšanai tiesā.

2015.gada 1.oktobrī tiesā saņemts prasītāja iesniegums par trūkumu novēršanu, kurā norādīts, ka prasītāja tiesā iesniedz atbildētāja kartes konta

izrakstu un parāda aprēķinu, kas apliecina atbildētāja parāda esamību un apmēru, kā arī to, ka AS “Citadele banka” veikusi konta stāvokļa analīzi.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis.

Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu

vēstuli 2015.gada 20.novembrī.

Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā noskaidrots, ka 2007.gada 21.decembrī atbildētājs /pers. B/ iesniedzis AS „Parex banka” iesniegumu American Express kredītkartes

saņemšanai (lietas 13.,14.lapa), ar savu parakstu apliecinot, ka iepazinies ar American Express kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem un AS

„Parex banka” cenrādi.

01.08.2010., AS „Parex banka” saistības nodevusi AS „Citadele banka”, saskaņā ar 28.07.2010. starp bankām noslēgto Uzņēmuma pārejas

līgumu.

Saskaņā ar 13.02.2014. AS „Citadele banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” noslēgto Cesijas līgumu un tā Pielikumu Nr.1, AS „Citadele

banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma SIA „Julianus Inkasso Latvija” ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus

blakus prasījumus, kas radušies Līguma neizpildes rezultātā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” ir ieguvusi prasījuma

tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma.

Saskaņā ar noteikumu 5.2.3.punktu, atbildētājam, sākot ar nākošo mēnesi pēc kredītlimita izmantošanas uzsākšanas mēneša, obligāti ne retāk kā

vienu reizi trīs mēnešos līdz attiecīgajai norēķinu dienai jāveic minimālās iemaksas summas ieskaitīšana kontā.

No /pers. B/ konta izraksta (lietas 32. – 35.lapa) izriet, ka atbildētājs savas saistības nav pildījis, jo nepieciešamās naudas summas esamību kontā

nav nodrošinājis, lai gan kredīta limitu ir izmantojis.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma un atbilstoši Civillikuma 1590.pantam, katrai pusei ir pret otru pusi

prasības tiesības par līguma izpildīšanu, līdz ar ko prasītājam ir tiesības prasīt tiesas ceļā piedzīt samaksu no atbildētāja par sniegtajiem pakalpojumiem.

No prasības pieteikumam pievienotā konta izraksta un parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs Līgumā noteiktajos termiņos un apmērā pielīgtos

maksājumus nav veicis.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

22.05.2008. AS „Citadele banka” izmantoja ar Līguma pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma.

Tiesa atzīst, ka AS „Citadele banka” pamatoti izmantojusi pielīgto tiesību, atkāpjoties no Līguma.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto

prasību nav sniedzis. Kredīta limita saņemšanas faktu nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju būtu nokārtojis.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, faktu, ka atbildētājs ar Līgumu pielīgtās saistības nav pilnībā izpildījis un

maksājumus saistību dzēšanai nav atmaksājis. Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Novērtējusi prasības pieteikumam pievienoto prasības summas aprēķinu, tiesa konstatē, ka atbildētājs izlietojis 540,69 EUR, atmaksājis 56,91

EUR, no kuriem 37,08 EUR novirzīti paaugstināto kredīta procentu segšanai, bet tiesas ieskatā minētā summa ir novirzāma pamatparāda dzēšanai.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par

aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Noteikumu 5.2.4.punktu, ja klients nav samaksājis minimālās iemaksas summu līdz katra mēneša norēķinu dienai par attiecīgo norēķinu

ciklu, banka aprēķina paaugstinātos kredīta procentus saskaņā ar cenrādī norādīto paaugstināto procentu likmi. Atbilstoši bankas tarifiem, paaugstināto

kredīta procentu likme par kavētiem norēķiniem tiek rēķināta papildus kredīta procentiem un no 31.01.2008. līdz 31.05.2008. sastāda 37,08 EUR.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv tiesiskās attiecības, kuras regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kas ir speciālais

likums attiecībā pret Civillikuma normām. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa noteic, ka tiesa, izšķirot strīdu vai

veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbība, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Eiropas Kopienu Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEK preambulā norādīts, ka preču un pakalpojumu ieguvējiem jābūt aizsargātiem

pret pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz iepriekš noformētiem standartlīgumiem. Noteikumu

vienmēr uzskata par tādu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, ja tas ir sastādīts jau iepriekš un patērētājam tādēļ nav bijusi iespēja iespaidot to

saturu, jo īpaši saistībā ar iepriekš formulētiem standartlīgumiem (Direktīvas 3.panta 2.punkts). Direktīvas 6.pants dalībvalstīm uzliek pienākumu noteikt,

ka netaisnīgie noteikumi patērētājam nav saistoši. Efektīvu patērētāju aizsardzību var nodrošināt tikai tad, ja nacionālā tiesa atzīst, ka tai ir kompetence

novērst šāda veida noteikumus pēc savas iniciatīvas.

Kā redzams, konkrētajā gadījumā noslēgts tipveida līgums, jo tiesa nekonstatē, ka puses būtu apspriedušas katru līguma noteikumu atsevišķi.

Līgums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijusi iespēja ietekmēt attiecīgā līguma

noteikumus. Turklāt Noteikumi noformēti sīkā drukā, tie ir grūti salasāmi un paaugstināto procentu apmērs noteikts nevis pašos Noteikumos, bet gan

bankas vienpusēji apspriestajā cenrādī.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2.1daļu, neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek iztulkoti par labu

patērētājam.

Tiesa atzīst, ka aprēķinātajiem paaugstinātajiem kredīta procentiem ir izteikti sodošs raksturs, tiem nav leģitīms mērķis un tie acīmredzami nostāda

atbildētāju neizdevīgākā stāvoklī, kas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām un ir pretrunā ar labas ticības un taisnīguma principiem.

No prasības summas aprēķina izriet, ka atbildētājs izmantojis kredīta limitu 380,00 LVL jeb 540,69 EUR apmērā un veicis maksājumu 40,00 LVL

jeb 56,91 EUR apmērā saistību izpildei.

Prasītājs par kredīta limita izmantošanu ir aprēķinājis un ieturējis kredīta procentus 34,18 EUR, līgumsodu 11,43 EUR un paaugstinātos kredīta

procentus 37,08 EUR apmērā. Atbildētāja veiktais maksājumus 56,19 EUR apmērā novirzīts šo saistību daļējai dzēšanai un papildus prasītājs lūdz tiesu

no atbildētāja piedzīt procentus par kredīta lietošanu 25,77 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka līguma noteikumi par paaugstinātajiem procentiem ir pretēji labticīguma prasībām, tiem ir līgumsoda raksturs un tie rada būtisku

neatbilstību pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam un saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 12.punktu,

atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotajā daļā paredzētas sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēti netaisnīgi līguma nosacījumi,

proti, ražotāja, pārdevēja vai preču un pakalpojumu sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma

noslēgšanas brīža, bet līguma paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie līguma noteikumi.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Noteikumu 5.2.4. un Norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumu 3.12.punkts ir atzīstami par

netaisnīgiem, tādējādi uz patērētāju nav piemērojami.

Tā kā no atbildētāja veiktie maksājumi novirzīti procentu par kredīta izmantošanu, līgumsoda un paaugstināto procentu dzēšanai, bet noteikumi, kas

deva prasītājam tiesības aprēķināt paaugstinātos procentus, ir atzīti par netaisnīgiem un uz patērētāju nav piemērojami, tiesa atzīst, ka paaugstināto kredītu

procentu maksājumus 37,08 EUR novirzāms pamatsummas segšanai, tādējādi piedzenamā pamatparāda summa sastāda 545,60 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs par laika periodu no 22.05.2008. līdz 20.08.2015. aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus

253,37 EUR apmērā un procentus par faktiski izlietoto kredītlimitu 25,77 EUR. Tā kā tiesa atzinusi par pamatotu pamatparāda summu 545,60 EUR, tad

no minētās summas par 2645 kavētām dienām likumiskie 6% sastāda 236,99 EUR.

Tā kā parādnieks pielaidis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami likumiskie procenti 236,99

EUR apmērā un pielīgtie procenti par kredīta lietošanu 25,77 EUR.

Turklāt no atbildētāja piedzenama bankas komisija jeb atlīdzība par bankas sniegtajiem pakalpojumiem 16,22 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tiesas apmierināto prasījumu summa sastāda 824,58 EUR, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 123,69 EUR

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, pavisam kopā 128,39 EUR.

Tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un tiesas paziņojumu

nosūtīšanu pusēm ir 8,75 EUR, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītāja veiktais maksājums, t.i. 4,05 EUR

(8,75 EUR – 4,70 EUR) apmērā, par labu valstij ir piedzenams no atbildētāja.

Vienlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus

gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763. pantu, atbilstoši kuram, procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta pirmo daļu, spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195.pantu, 204.1 un 250.25 panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, kredīta pamatsummu

545,60 EUR, bankas komisiju 16,22 EUR, procentus par faktisko kredīta lietošanu 25,77 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 236,99 EUR un

tiesāšanās izdevumus 128,39 EUR, kopā 952,97 EUR (Deviņi simti piecdesmit divi euro un 97 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,05 EUR (Četri euro un 5 centi), kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillieta Nr.C31356715. Dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu

iesniedzams tiesas kancelejā.

Noraidīt prasību daļā par kredītlīdzekļu izmantošanas procentu piedziņu.

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ S.Sondare