Legislator Case Law & Legislation
A421009409 / AA43-0701-13 AI generated

Administrative court allows property tax appeal, ruling land use purpose changes due to subdivision do not trigger tax increase caps.

Case Number A421009409 / AA43-0701-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court of Latvia overturned the first-instance decision, ordering the city to recalculate property tax for the appellant. The appellant argued that a 25% tax increase cap should apply because land use purposes changed after the property was subdivided. The court found that the subdivision, not a change in actual usage, caused the new land use codes, meaning the statutory cap was inapplicable. Consequently, the court ruled in favor of the taxpayer and ordered the refund of the state fee.

Legislator headnote

AI generated

Section 22 of the Transitional Provisions of the Property Tax Law; The statutory limitation on tax increases applies only when the actual use of land changes, not merely when land use codes are updated following a subdivision of the property.

Keywords

AI generated
property tax calculation land use purpose change property subdivision transitional provisions tax increase cap administrative review land use codes

Cited Legislation

AI generated
Section 22 of the Transitional Provisions of the Property Tax Law
Article 126, first paragraph, of the Administrative Procedure Law
Article 307 of the Administrative Procedure Law
Article 309 of the Administrative Procedure Law
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A421009409

Lietas arhīva Nr. AA43-0701-13/17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 4.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc AS „Reversed” pieteikuma par Rīgas domes priekšsēdētāja p.i.

2009.gada 9.novembra lēmuma Nr.1-43/RD-09-3604-nd atcelšanu, sakarā ar SIA „Reversed” apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2011.gada 1.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 26.augusta lēmumu Nr.PIP-09-5059-ls/05-07-09-154755-

AL (turpmāk - Sākotnējaislēmums) SIA „Šmerļa priedes” (tagad – AS „Reversed”, turpmāk arī – pieteicēja) aprēķināts nekustamā

īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) par periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim par 900/1000 domājamām daļām 1 procenta

apmērā no šādu zemes vienību kadastrālās vērtības:

1) zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs A/, platība 70068 m2,

2) zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs B/, platība 39244 m2,

3) zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs C/, platība 18016 m2.

AS „Reversed” Sākotnējo lēmumu apstrīdēja, lūdzot piemērot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu,

kas paredz iepriekšējam taksācijas gadam aprēķinātā NĪN apmēra pieauguma 25 procentu ierobežojumu. Ar Rīgas domes

priekšsēdētāja p.i. 2009.gada 9.novembra lēmumu Nr.1-43/RD-09-3604-nd (turpmāk – Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmumā norādīts, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts šajā gadījumā nav

piemērojams. Konkrētās zemes vienības ir atdalītas no cita zemes gabala, kam iepriekš bija noteikti astoņi nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi, bet pēc zemes vienību atdalīšanas šīm zemes vienībām attiecīgi noteikti divi, pieci un četri mērķi. Jaunie nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi nesakrīt ar tiem zemes lietošanas mērķiem, kas bija noteikti pirms zemes vienību atdalīšanas.

[2] AS „Reversed” Lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot turpmāk minēto.

[2.1] Saskaņā ar 2008.gada 9.decembra pirkuma līgumu un 2009.gada 12.marta ierakstu zemesgrāmatā pieteicēja iegādājās

nekustamā īpašuma – zemes gabala 166428 m² platībā un šūšanas darbnīcas 900/1000 (turpmāk – Nekustamais īpašums)

domājamās daļas. Pieteicēja par īpašuma sadali nezināja, jo zemesgrāmatā šādu ierastu nav.

[2.2] Uz Nekustamā īpašuma atrodas trešajām personām piederošas ēkas un būves. Zemes vienību lietošanas mērķis tika

noteikts atkarībā no šo būvju faktiskā lietošanas veida. Nemainoties ne būves faktiskajam lietošanas veidam, ne būvju īpašniekiem,

nemainīgam jāpaliek arī lietošanas mērķim.

[2.3] Jaunajā pašvaldības lēmumā noteiktie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi tika noteikti atbilstoši tiem lietošanas mērķiem,

kas tika noteikti un apstiprināti ar pašvaldības 2004.gada lēmumu, jo būvju galvenais lietošanas veids palika nemainīgs. Tātad

faktiski zemes vienību lietošanas mērķi nav mainījušies.

[2.4] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts ir interpretējams kopsakarā ar likuma „Par zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu un tā pārejas noteikumu 7.punktu. Pēc teleoloģiskās interpretācijas metodes

analizējot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, ir jāvērtē, vai nekustamā īpašuma lietošanas mērķis

nav mainīts pēc būtības. Būtiska ir tikai tāda nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņa, kad lietošanas mērķis tiek aizstāts ar citu

lietošanas mērķi.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 1.decembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk

minētais.

[3.1] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka zemesgrāmatā nav reģistrēta konkrētā īpašuma sadale un zemes vienības nav

reģistrētas atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos kā atsevišķi īpašumi. Tādējādi pieteicējai kā NĪN maksātājai ir saistoši Ministru

kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk –

Noteikumi Nr.495) 21.punkta nosacījumi. Tā kā uz pieteicējas vārda zemesgrāmatā reģistrēts nesadalītais zemes gabals, pieteicējai

ir pienākums maksāt NĪN par atdalītajiem zemes gabaliem. Tiesas ieskatā tas, ka pieteicēja nav zinājusi par nekustamā īpašuma

sadali atsevišķās zemes vienībās, nemaina šī fakta esamību.

[3.2] Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2011.gada 10.februāra sprieduma

lietā Nr.SKA – 50/2011 9., 10.punktā norādītajam un noteikumu Nr.495 60.1 punktā noteiktajam lietā ir noskaidrojams, vai nekustamā

īpašuma sadales rezultātā ir mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

[3.3] Pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas Nekustamajā īpašumā ietilpstošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu

0100 092 0021 sadalīta četrās zemes vienībās: zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /kad. numurs/ (39100 m2), zemes vienībā ar

kadastra apzīmējumu /kad. numurs/ (70068 m2), zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /kad. numurs/ (39244 m2), zemes vienībā ar

kadastra apzīmējumu /kad. numurs/ (18016 m2), un nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2008.gada 28.novembrī

reģistrēti jauni nekustamie īpašumi: /NI nosaukums I//adrese/ ar kadastra Nr./numurs A/, /adrese/ ar kadastra Nr./numurs B/, /adrese/

ar kadastra Nr./numurs C/.

Ar Domes Finanšu departamenta 2004.gada 8.decembra lēmumu Nr.DF-04-3573-ls zemes vienībai /adrese/, kadastra Nr./numurs

D/, platība 166428 m2, tika noteikti astoņi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ar 2008.gada 21.novembra lēmumiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem zemes

vienībām /adrese//adrese/ ielā 5A, /adrese/ noteica nekustamā īpašuma lietošanas mērķus, kā to paredz Nekustamā īpašuma valsts

kadastra likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts. Zemes vienībai /adrese/, tika noteikti pieci nekustamā īpašuma lietošanas mērķi,

zemes vienībai /adrese/ – četri, zemes vienībai /adrese/ – divi. Savukārt, kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāvis, sākotnēji

Nekustamajam īpašumam bija noteikti astoņi lietošanas mērķi, pēc sadales palika seši, no kuriem trīs lietošanas mērķi palika

nemainīgi, bet trīs tika izveidoti no jauna. Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka Nekustamā īpašuma sadales rezultātā ir mainīts nekustamā

īpašuma lietošanas mērķis.

[3.4] No Noteikumu Nr.495 60. 1 punkta 3.2 apakšpunktā noteiktā izriet, ka nodokļa apmēra pieaugums ierobežojams gadījumā, ja

sākotnējo un atdalīto zemes vienību lietošanas mērķi neatšķiras.

Kā tika noskaidrots, 2004.gadā Nekustamajam īpašumam tika noteikti astoņi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, savukārt

2008.gadā katrai zemes vienībai atsevišķi tika noteikts šaurāks skaits zemes lietošanas mērķu, tajā pašā laikā trīs zemes lietošanas

mērķi tika izveidoti no jauna. Ņemot vērā minēto, secināms, ka Nekustamā īpašuma un jauno zemes vienību lietošanas mērķi

atšķiras, līdz ar to nodokļu administrācijai nav pamata piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu normatīvajos aktos

neminētos gadījumos.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 1.decembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, papildus

pieteikumā minētajam norādot turpmāk minēto.

[4.1] Gramatiski tulkojot tiesību normas, tiesa nonāca pie nepareizas likuma interpretācijas, spriedums nav tiesisks un taisnīgs.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts piemērots nepareizi, nepiemērojot teleoloģisko un vēsturisko

interpretācijas metodi.

[4.2] Lai gan atdalītajām zemes vienībām formāli ir pieņemti jauni pašvaldības lēmumi par nekustamā īpašuma lietošanas

mērķiem, tajos noteiktie lietošanas mērķi atbilst ar pašvaldības 2004.gada lēmumu apstiprinātajiem lietošanas mērķiem, jo būvju

galvenais lietošanas veids palika nemainīgs. Zemes lietošanas veids nav mainījies, tas aizvien ir zemes iznomāšana būvju

īpašniekiem.

[4.3] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts attiecas uz NĪN apmēra pieaugumu laikā no

2008.gada, kas veidojies galvenokārt pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas, uz minēto norādīts arī normas

tekstā. Normas mērķis ir pasargāt zemes īpašniekus no pārmērīga nodokļa apmēra pieauguma pēc nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības aktualizācijas, kas notika 2007.gadā. Lai 2008.gadā novērstu vairākkārtēju un būtisku NĪN pieaugumu, likumdevējs izdarīja

grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, samazinot NĪN likmi. Tā kā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības atšķirības

Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un pārējās pašvaldībās atšķīrās līdz pat 100 reizēm, likumdevējs secināja, ka tikai ar likmes

samazināšanu nav iespējams novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu, vienlaicīgi nesamazinot nodokļa ieņēmumu bāzi daļā

pašvaldību. Tādēļ tika noteikts pārejas periods aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma

ierobežojumu.

[4.4] Iestājoties konkrētiem apstākļiem, iestādei ir jāpiemēro imperatīvās tiesību normas, taču tās jāinterpretē ne vien gramatiski,

bet arī izmantojot teleoloģisko un vēsturisko interpretācijas metodi, tā, lai interpretācijas rezultāts būtu atbilstošs Latvijas Republikas

Satversmei.

[4.5] Tulkojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu kopsakarā ar citām tiesību normām, tostarp

Latvijas Republikas Satversmes 105. un 91.pantu, secināms, ka pārejas noteikumu 22.punkts pēc tā mērķa un jēgas ir attiecināms uz

gadījumiem, kad nekustamā īpašuma lietošanas mērķis nav mainījies pēc būtības, pat ja pašvaldība pieņem jaunu lēmumu. Formāli

jauna lēmuma pieņemšana par lietošanas mērķu maiņu nav izšķirošais faktors minētās normas nepiemērošanai. Būtiska ir tikai tāda

nekustamā īpašuma lietošanas tiesību mērķa maiņa, kad viens lietošanas mērķis liek aizstāts ar citu.

Noteikumu Nr.495 60.punktu tulkojot tikai gramatiski, tiek sasniegts netaisnīgs un nelietderīgs rezultāts. Gadījumos, kad pašvaldība

lēmusi par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ja zemes vienību ar

vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija

zemes vienībai pirms tās sadalīšanas. Tādējādi, ja zemes īpašnieks vēlas sev piederošo nekustamo īpašumu sadalīt vairākās zemes

vienībās vai arī tas jādara obligāti, piemēram, lai atsavinātu pašvaldībai zemi zem ielas, ar to tiek zaudētas tiesības uz nodokļa

apmēra pieauguma ierobežojumu.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir noteiktā zemes pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko

kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves izmantošanai. Attiecīgi pieteicējai

piederošo zemes vienību lietošanas mērķi ir noteikti atkarībā no tā, kādas būves uz zemes gabala atrodas (kādām vajadzībām tās

lieto būvju īpašnieki vai nomnieki).

Pieteicēja nespēj ietekmēt uz zemes gabala esošo būvju pašreizējo un plānoto izmantošanu, jo būves pieder trešajām personām.

Līdz ar to pieteicējas maksājamā NĪN pieauguma ierobežojuma piemērošana ir atkarīga no trešo personu darbībām. Trešajām

personām mainot sev piederošo ēku izmantošanu, zemes īpašnieka maksājamais nodoklis var pieaugt vairākkārtīgi, lai arī zemes

īpašnieks zemes gabalu turpina izmantot vienīgajā iespējamā veidā, to iznomājot būvju īpašniekiem.

[4.6] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmo, otro un 2.1 daļu pieteicējai ir tiesības

no būvju īpašniekiem saņemt zemes nomas maksu, kuras apmērs 2009.gadā bija aprobežots ar 5 procentiem no zemes gabala

kadastrālās vērtības. Turklāt nomas maksa, kas noteikta šā likuma 12.panta otrajā un 2. 1daļā paredzētajā kārtībā, 2009.gadā

nedrīkstēja pārsniegt iepriekšējam gadam noteikto, nesaistot nomas maksas pieauguma ierobežojumus ar zemes lietošanas mērķu

maiņu.

Atbilstoši šai normai aprēķināto maksimālo zemes nomas maksu salīdzinot ar pieteicējai aprēķināto NĪN, redzams, ka nodokļa

apmērs pārsniedz maksimālo saņemamo zemes nomas maksu, tādējādi pieteicējas īpašuma tiesības uz zemi ir kļuvušas par fikciju -

zemi lieto citas personas, pieteicējai lietotāju vietā nesot nesamērīgas nastas un nodevas.

[5] Dome paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir

apmierināms.

[8] Izskatāmā lieta ir ierosināta par Lēmuma atcelšanu. Ar Lēmumu atbildētāja atteica piemērot likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā paredzēto NĪN pieauguma ierobežojumu, atstājot spēkā NĪN aprēķinu 1 procenta

apmērā no zemes vienību Rīgā, Šmerļa ielā Nr.3, Nr.5 un Nr.5A kadastrālās vērtības. Apgabaltiesa secina, ka ar Lēmuma atcelšanu

nav iespējams panākt to rezultātu, ko pieteicēja vēlējās panākt, apstrīdot Sākotnējo lēmumu. Pieteicēja vēlas, lai atbilstoši likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktam tiktu samazināts par minētajām zemes vienībām aprēķinātais NĪN.

Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka pieteikums jāizskata kā prasījums par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai veikt NĪN pārrēķinu. Tāpat

prasījumu līdzīgā lietā tiesa ir izskatījusi jau iepriekš (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 15.septembra spriedumu lietā

Nr.A42508309, kas atstāts negrozīts ar Senāta 2011.gada 21.decembra spriedumu Nr.SKA - 1009/2011).

[9] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta pirmais teikums noteic, ka pēc nekustamā

īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas NĪN apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru

zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa

apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

Līdz ar to pašvaldībai, ja tā atteica piemērot minēto normu, bija jākonstatē, ka Nekustamā īpašuma sadales rezultātā ir mainīts

sprieduma [1] punktā minēto trīs zemes vienību lietošanas mērķis.

Interpretējot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, Senāts ir atzinis, ka tajā paredzētais nodokļa

pieauguma ierobežojums ir piemērojams arī tad, ja tiek sadalīts zemesgabals, kuram iepriekš bijuši noteikti vairāki nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi. Šādā gadījumā nepieciešams konstatēt, ka tā pati zeme ir saistīta ar to pašu lietošanas mērķi, proti, ka

konkrētam zemes lietošanas mērķim piekrītošā zeme jaunizveidotajā zemes vienībā atbilst tam pašam lietošanas mērķim, kāds šai

zemei bija noteikts zemes vienībā pirms tās sadalīšanas (sk. Senāta 2011.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-1009/2011

13. un 14.punktu).

[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē šādus lietas apstākļus.

[10.1] Ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2004.gada 8.decembra lēmumu Nr.DF-04-3573-ls (lietas 78. – 81.lapa) zemes

vienībai /adrese/, kadastra Nr./numurs D/, platība 166428 m2, tika noteikti astoņi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi:

- piekrītošai zemes platībai 6954 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objekti”, kods 1106

„Transportlīdzekļu garāžu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 4921 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Rūpniecības objekti”, kods 1002 „Noliktavu

apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 31196 m 2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Rūpniecības objekti”, kods 1001

„Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 6078 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objekti”, kods 1102

„Zeme zem ceļiem, kas ir personu īpašumā un kuriem nav koplietošanas izmantošanas statusa”;

- piekrītošai zemes platībai 429 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 „Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju

apbūve”, kods 0601 „Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 1000 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūve”, kods 0701

„Vienstāvu un divstāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve”;

-piekrītošai zemes platībai 29541 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08 „Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura

apbūve”, kods 0801 „Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 86309 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 09 „Sabiedriskas nozīmes objekti”, kods 0910

„Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve”.

[10.2] 2008.gada 5.novembrī SIA n/a veica nekustamajā īpašumā /NI nosaukums M//adrese A/, kadastra Nr./numurs E/ ietilpstošās

zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kad. numurs/ sadali, sadalot to četrās zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem /kad.

numuri/ (lietas 102.lapa).

[10.3] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7078-ls/08-02 (lietas 82. -

85.lapa) zemes vienībai Rīgā, bez adreses, kadastra apzīmējums /numurs B/, platība 39244 m2, noteikti šādi pieci nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi:

- piekrītošai zemes platībai 429 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”, kods

0601 „Individuālo dzīvojamo māju apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 22606 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08 „Komercdarbības objektu apbūves zeme”,

kods 0801 „Komercdarbības objektu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 6649 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1001

„Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 5700 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1002

„Noliktavu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 3860 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves

zeme”, kods 1104 „Transporta līdzekļu garāžu apbūve”.

[10.4] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7111-ls/08-02 (lietas 86. -

88.lapa) zemes vienībai Rīgā, bez adreses, kadastra apzīmējums /numurs C/, platība 18016 m2, noteikti šādi četri nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi:

- piekrītošai zemes platībai 668 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1001

„Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 12210 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves

zeme”, kods 1104 „Transporta līdzekļu garāžu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 4835 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0701

„Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 303 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”, kods

0601 „Individuālo dzīvojamo māju apbūve”.

[10.5] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7110-ls/08-02 (lietas 89. -

92.lapa) zemes vienībai Rīgā bez adreses, kadastra apzīmējums /numurs A/, platība 70068 m2, noteikti šādi divi nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi:

-piekrītošai zemes platībai 65495 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1001

„Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”;

-piekrītošai zemes platībai 4573 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1002

„Noliktavu apbūve”.

[10.6] Ar Rīgas domes Pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.PIP-08-7077-ls/-8-02 (lietas 93. –

97.lapa) zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs F/, platība 39100 m2, mainīti un noteikti šādi seši nekustamā

īpašuma lietošanas mērķi:

-piekrītošai zemes platībai 30985 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 08 „Komercdarbības objektu apbūves zeme”, kods

0801 „komercdarbības objektu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 1276 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10„ Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods

1001„Rūpnieciskās ražošanas objektu apbūve”’

- piekrītošai zemes platībai 159 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 10 „Ražošanas objektu apbūves zeme”, kods 1002

„Noliktavu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 3509m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves

zeme”, kods 1101 „Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”;

- piekrītošai zemes platībai 3047 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 11 „ Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves

zeme”, kods 1104 „Transporta līdzekļu garāžu apbūve”;

- piekrītošai zemes platībai 124 m2 nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 12 „Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu

apbūves zeme”, kods 1201 „Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko

produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve”.

[10.7] 2008.gada 28.novembrī, pamatojoties uz 2008.gada 23.oktobrī saņemto nekustamā īpašuma /NI nosaukums M//adrese/,

kadastra Nr./numurs G/, īpašnieku iesniegumu kadastra objekta datu aktualizācijai, atdalītajām zemes vienībām nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā tika izveidoti jauni nekustamie īpašumi – /adrese/ ar kadastra Nr./numurs H/, /adrese/ ar

kadastra Nr./numurs I/ un /adrese/ ar kadastra Nr./numurs J/.

[11] No iepriekš minētajos lēmumos norādītā Administratīvā apgabaltiesa secina, ka visās četrās zemes vienībās 2008.gada

21.novembrī noteiktie zemes lietošanas mērķi pamatā atbilst tiem pašiem lietošanas mērķiem, kuri konkrētajai zemei bija noteikti ar

2004.gada 8.decembra lēmumu.

Apgabaltiesa konstatē, ka zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu /kad. numurs/ 2008.gadā 3509 m2 platībai noteikts kods 1101, šis

kods tika noteikts sakarā ar ielas projektēšanu, šajā zemes vienībā 2008.gadā 124 m2 platībai noteikts arī jauns kods, kas iepriekš

nebija paredzēts – kods 1201, taču par šai zemes vienībai aprēķināto NĪN lietā nav strīda. Apgabaltiesa konstatē, ka neviens cits

jauns zemes lietošanas mērķis zemes vienībām nav noteikts, jo visi pārējie 2008.gadā noteiktie lietošanas mērķi atbilst Ministru

kabineta 2011.gada 8.februāra noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma

lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 3.pielikumā esošajā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu pārejas tabulā

noteiktajam. Proti, 2008.gadā noteiktais lietošanas kods 0601 atbilst 2004.gadā noteiktajam kodam 0601, 2008.gadā noteiktais

kods 0801 atbilst 2004.gadā noteiktajam kodam 0801, 2008.gadā noteiktais kods 1104 atbilst 2004.gadā noteiktajam kodam 1106,

2008.gadā noteiktais kods 1001 atbilst 2004.gadā noteiktajam kodam 1001, 2008.gadā noteiktais kods 1002 atbilst 2004.gadā

noteiktajam kodam 1002, 2008.gadā noteiktais kods 1101 atbilst 2004.gadā noteiktajam kodam 1102, un 2008.gadā noteiktais

kods 0701 atbilst 2004.gadā noteiktajam kodam 0701.

[12] Salīdzinot ar 2004.gada 8.decembra lēmumu noteiktos nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un tiem piekritīgās platības

ar 2008.gada 21.novembra lēmumiem noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem un tiem piekritīgajām platībām,

apgabaltiesa konstatē, ka vairumā gadījumu ir izmainījušās šiem mērķiem piekritīgās platības. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz

2004.gadā noteikto kodu 0910 „pārējie sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve”, kam atbilstošais lietošanas kods 0908 „pārējo

sabiedriskās nozīmes objektu apbūve” 2008.gadā vairs netika noteikts. Tāpat trīs zemes gabalos, par ko ir strīds šajā lietā,

2008.gadā vairs netika noteikts 2004.gadā noteiktajam kodam 1102 „zeme zem ceļiem, kas ir personu īpašumā un kuriem nav

koplietošanas izmantošanas statusa” atbilstošais kods 1101 „zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes

nodalījuma joslā”.

Salīdzinājumā ar Nekustamajam īpašumam 2004.gadā noteiktajiem lietošanas mērķiem piesaistītajām platībām 2008.gadā

visbūtiskāk ir palielinājušās, piemēram, kodam 1104 atbilstošā zemes platība /adrese/ (12210 m2), kodam 1001 atbilstošā zemes

platība /adrese/ (65495 m2), kodam 1002 atbilstošā zemes platība /adrese/ (5700 m2).

Tajā pašā laikā apgabaltiesa konstatē, ka no pašvaldības lēmumu pamatojuma par lietošanas mērķu noteikšanu izriet, ka nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu maiņa notika tāpēc, ka Nekustamais īpašums tika sadalīts četrās zemes vienībās, nevis tāpēc, ka būtu

izmainījies faktiskais šo zemes vienību izmantošanas veids. Arī pārsūdzētajā Lēmumā zemes lietojuma veida izmaiņas nav

konstatētas un pašvaldība uz to nav norādījusi arī tiesā. Līdz ar to apgabaltiesas vērtējumā platību izmaiņas ir vērtējamas kā iepriekš

noteiktajiem zemes lietošanas mērķiem piesaistīto platību precizēšana un konkretizēšana atbilstoši dabā pastāvošajai situācijai.

Saskaņā ar pieteicējas norādīto uz zemes vienībām kopš 2004.gada nemainīgi atrodas dažādas pieteicējai nepiederošas būves, šo

būvju un zemes izmantošana nav mainījusies, bet savukārt atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par pretējo – par zemes un

uz tās esošo būvju esošās vai plānotās izmantošanas veida maiņu. Tā kā no lēmumiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa

noteikšanu tas arī nav konstatējams, apgabaltiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[13] Tā kā pieteikums ir apmierināms, atbildētājai, kas šajā lietā ir Rīgas pilsētas pašvaldība, saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 126.panta pirmo daļu ir uzliekams pienākums atmaksāt pieteicējai tās samaksāto valsts nodevu kopumā Ls 30 apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt AS „Reversed” pieteikumu.

uzlikt pienākumu Rīgas domei viena mēneša laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā veikt AS „Reversed” maksājamā nekustamā

īpašuma nodokļa pārrēķinu par periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2009.gada 31.decembrim par 900/1000 domājamām daļām no

zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs A/, zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs B/, un zemes

vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs C/, piemērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu

22.punktu.

Uzlikt pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atmaksāt AS „Reversed” tās samaksāto valsts nodevu Ls 30 (trīsdesmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) I.Amona

Tiesneši (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

I.Amona

Rīgā 2013.gada 4.novembrī