Legislator Case Law & Legislation
C32311613 / C-1334-14 AI generated

Court dismisses child's support claim against adult mother due to her ability to self-support and lack of objective necessity.

Case Number C32311613 / C-1334-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's claim for monthly maintenance against her adult daughter, finding no legal obligation existed. While the plaintiff argued she could not afford rent and utilities, the court determined she voluntarily sold her home and maintained a lifestyle exceeding her income. The court ruled that the daughter's duty to support her mother requires objective proof that the mother cannot support herself independently, which was not met in this case.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 179 para. 1; Civil Law 188 para. 1: A child's duty to support parents requires objective proof that parents cannot support themselves independently of their will and the child's financial capacity permits it.

Keywords

AI generated
maintenance obligation adult child support self-support capacity objective necessity parental duty financial means voluntary sale of property

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 179 para. 1
Civil Law 188 para. 1
Civil Procedure Law 8
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 193
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C32311613

Lietas arhīva Nr. C-1334-14/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

ar tiesas sēdes sekretāru S.Kūliņu, tulci D.Eņģeli,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājai /pers. C/,

2014.gada 19.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, kas ierosināta par /pers. A/ prasības pieteikumu pret /pers. C/ par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 22.jūlijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu

piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai 1965.gada 17.oktobrī dzimusi meita /pers. A/ un līdz meitas pilngadībai prasītāja

godprātīgi pildīja vecāku pienākumus. Prasītājai 1980.gadā dzimis dēls.

2002.gadā prasītāja izsniedza meitai pilnvaru, uz kuras pamata meita pārdeva prasītājas dzīvokli /adrese A/, kurā prasītāja turpināja

dzīvot līdz uzzināja, ka dzīvoklis ieķīlāts bankas aizdevuma saņemšanai un aizdevuma izpildei banka dzīvokli pārdeva izsolē. Meita ar

prasītāju nekontaktējas.

Prasītāja saņem vecuma pensiju Ls 140 un viņai nav iespējas samaksāt par jauna dzīvokļa īri, kā arī segt komunālo pakalpojumu

izmaksas. Arī prasītājas dēlam nav finansiālu iespēju sniegt materiālu palīdzību. Par meitas finansiālo stāvokli prasītājai informācijas

nav. Kopējie prasītājas izdevumi mēnesī par īri, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku, medikamentiem, ārstu konsultācijām, kā arī

par apģērbu ir Ls 320. Prasītāja lūdz piedzīt no meitas Ls 180 mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no minimālās algas.

Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasījumu saskaņā ar prasības pieteikumā minēto. Papildus norādīja, ka dzīvo kopā ar vīru trīsistabu

dzīvoklī, sociālo palīdzību par dzīvokļa īri nevar saņemt, jo platība ir par lielu.

Atbildētāja tiesas sēdē norādīja, ka konflikts ar māti radās pēc dzīvokļa /adrese A/, pārdošanas izsolē bankas aizdevuma atmaksai.

Šobrīd atbildētājas ienākumi ir nelieli 140 euro, kā arī tiek formēti dokumenti maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai. Šobrīd nav

iespēju sniegt materiālu atbalstu mātei.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot prasītāju un atbildētāju, tiesa atzīst, ka prasījums uzturlīdzekļu noteikšanu /pers. A/ uzturam ir

noraidāms.

Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Savukārt Civillikuma 188. panta pirmā daļa noteic, ka pienākums uzturēt vecākus (..) gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu

spējām uzturēt vecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem (..) izšķir tiesa.

No minētā tiesa secina, ka, pastāvot Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteiktam aprobežojumam vecāku pienākumam bērnu

uzturēt samērā ar savu mantas stāvokli līdz laikam, kamēr bērns pats sevi var apgādāt, būtu pretēji likuma jēgai atzīt, ka bērna

pienākums savukārt būtu uzturēt vecākus neatkarīgi no vecāku pienākuma un iespējām pašiem sevi apgādāt kā pilngadīgām

personām un bērnu mantiskā stāvokļa.

Tādējādi, tiesa uzskata, lai atzītu, ka bērnam ir iestājies pienākums uzturēt savus vecākus, nepieciešams konstatēt objektīvus

iemeslus, kuru dēļ vecāki neatkarīgi no viņu gribas un attieksmes nevar paši sevi uzturēt un bērna mantiskais stāvoklis pieļauj iespēju

uzturēt arī vecākus.

Tiesa no prasītājas iesniegtajiem dokumentiem konstatē, ka viņa saņem vecuma pensiju kopā Ls 140,73 mēnesī. Kā norāda

prasītāja, viņas izdevumi mēnesī vidēji ir Ls 320,00.

Kā izriet no lietā esošās Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, atbildētājas vidējie ienākumi no 2013.gada 1.janvara līdz

2013.gada 31.jūlijam bija Ls 155,32. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 2014.gada 3.martā sniegto informāciju atbildētājai nepieder

kapitāla daļas uzņēmumos. Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departaments ir sniedzis informāciju, ka atbildētājai

nekustamie īpašumi nepieder, kā arī saskaņā ar CSDD sniegto informāciju, nepieder arī transportlīdzekļi.

Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka viņai ir arī dēls, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz Ls 160,00, bet viņa apgādībā ir

ģimene – sieva un trīs bērni.

Kā tiesas sēdē norādīja prasītāja, šobrīd viņa kopā ar vīru dzīvo trīsistabu dzīvoklī, kura platības dēļ nevar samaksāt īri un komunālos

maksājumus, kā arī saņemt palīdzību no sociālā dienesta. Konflikts ar meitu sākās līdz ar dzīvokļa /adrese A/, pārdošanu izsolē

bankas aizdevuma atmaksai. Proti, prasītājas ieskatā meitas vainas dēļ viņa zaudēja minētā dzīvokļa lietošanas tiesības un šobrīd

spiesta īrēt platības ziņā nepiemērotu dzīvokli, par kura lietošanu nespēj samaksāt.

Tiesas sēdē atbildētāja atzina, ka ar māti nav kontakta kopš dzīvokļa /adrese A/, pārdošanas izsolē bankas aizdevuma atmaksai.

Proti, māte nevar piedot meitai, ka dzīvoklis tika ieķīlāts, izmantojot mātes izsniegtu pilnvaru. Tomēr, atbildētāja nav veikusi darbības,

kuras varētu atzīt par prettiesiskām.

Izvērtējot minētos apstākļus, atzīstams, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka prasītāja neatkarīgi no savas gribas un

attieksmes nevar pati sevi uzturēt. Proti, pilnvaras izsniegšana darbībām ar dzīvokli /adrese A/, bija prasītājas brīva izvēle un

prasītājas noraidošā attieksme pret meitu nav pamatota. Prasītājai ir iespējams vienoties ar meitu par palīdzības sniegšanu, kā arī

samainīt dzīvokli, kas atbilstu prasītājas vajadzībām. Tiesa secina, ka prasītājai ir pieejama sociālā palīdzība.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus attiecībā par prasītāja pienākumu un iespēju pašam sevi apgādāt kā pilngadīgai personai

un atbildētājas ienākumu apmēru, īpašuma neesamību, apstākli, ka prasītājai ir arī dēls, konkrētā gadījumā nekonstatē atbildētājai

pienākumu maksāt savas mātes uzturam uzturlīdzekļus.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.pantu tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ prasības pieteikumu pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no dienās no pilna sprieduma sastādīšanas brīža Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena no 2014.gada 16.aprīļa.

Tiesnese /paraksts/ D.Suipe