Court dismisses child's support claim against adult mother due to her ability to self-support and lack of objective necessity.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for monthly maintenance against her adult daughter, finding no legal obligation existed. While the plaintiff argued she could not afford rent and utilities, the court determined she voluntarily sold her home and maintained a lifestyle exceeding her income. The court ruled that the daughter's duty to support her mother requires objective proof that the mother cannot support herself independently, which was not met in this case.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179 para. 1; Civil Law 188 para. 1: A child's duty to support parents requires objective proof that parents cannot support themselves independently of their will and the child's financial capacity permits it.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32311613
Lietas arhīva Nr. C-1334-14/10
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 2.aprīlī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,
ar tiesas sēdes sekretāru S.Kūliņu, tulci D.Eņģeli,
piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājai /pers. C/,
2014.gada 19.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, kas ierosināta par /pers. A/ prasības pieteikumu pret /pers. C/ par
uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 22.jūlijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu
piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai 1965.gada 17.oktobrī dzimusi meita /pers. A/ un līdz meitas pilngadībai prasītāja
godprātīgi pildīja vecāku pienākumus. Prasītājai 1980.gadā dzimis dēls.
2002.gadā prasītāja izsniedza meitai pilnvaru, uz kuras pamata meita pārdeva prasītājas dzīvokli /adrese A/, kurā prasītāja turpināja
dzīvot līdz uzzināja, ka dzīvoklis ieķīlāts bankas aizdevuma saņemšanai un aizdevuma izpildei banka dzīvokli pārdeva izsolē. Meita ar
prasītāju nekontaktējas.
Prasītāja saņem vecuma pensiju Ls 140 un viņai nav iespējas samaksāt par jauna dzīvokļa īri, kā arī segt komunālo pakalpojumu
izmaksas. Arī prasītājas dēlam nav finansiālu iespēju sniegt materiālu palīdzību. Par meitas finansiālo stāvokli prasītājai informācijas
nav. Kopējie prasītājas izdevumi mēnesī par īri, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku, medikamentiem, ārstu konsultācijām, kā arī
par apģērbu ir Ls 320. Prasītāja lūdz piedzīt no meitas Ls 180 mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no minimālās algas.
Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasījumu saskaņā ar prasības pieteikumā minēto. Papildus norādīja, ka dzīvo kopā ar vīru trīsistabu
dzīvoklī, sociālo palīdzību par dzīvokļa īri nevar saņemt, jo platība ir par lielu.
Atbildētāja tiesas sēdē norādīja, ka konflikts ar māti radās pēc dzīvokļa /adrese A/, pārdošanas izsolē bankas aizdevuma atmaksai.
Šobrīd atbildētājas ienākumi ir nelieli 140 euro, kā arī tiek formēti dokumenti maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai. Šobrīd nav
iespēju sniegt materiālu atbalstu mātei.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietas materiālus un uzklausot prasītāju un atbildētāju, tiesa atzīst, ka prasījums uzturlīdzekļu noteikšanu /pers. A/ uzturam ir
noraidāms.
Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Savukārt Civillikuma 188. panta pirmā daļa noteic, ka pienākums uzturēt vecākus (..) gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu
spējām uzturēt vecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem (..) izšķir tiesa.
No minētā tiesa secina, ka, pastāvot Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteiktam aprobežojumam vecāku pienākumam bērnu
uzturēt samērā ar savu mantas stāvokli līdz laikam, kamēr bērns pats sevi var apgādāt, būtu pretēji likuma jēgai atzīt, ka bērna
pienākums savukārt būtu uzturēt vecākus neatkarīgi no vecāku pienākuma un iespējām pašiem sevi apgādāt kā pilngadīgām
personām un bērnu mantiskā stāvokļa.
Tādējādi, tiesa uzskata, lai atzītu, ka bērnam ir iestājies pienākums uzturēt savus vecākus, nepieciešams konstatēt objektīvus
iemeslus, kuru dēļ vecāki neatkarīgi no viņu gribas un attieksmes nevar paši sevi uzturēt un bērna mantiskais stāvoklis pieļauj iespēju
uzturēt arī vecākus.
Tiesa no prasītājas iesniegtajiem dokumentiem konstatē, ka viņa saņem vecuma pensiju kopā Ls 140,73 mēnesī. Kā norāda
prasītāja, viņas izdevumi mēnesī vidēji ir Ls 320,00.
Kā izriet no lietā esošās Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, atbildētājas vidējie ienākumi no 2013.gada 1.janvara līdz
2013.gada 31.jūlijam bija Ls 155,32. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 2014.gada 3.martā sniegto informāciju atbildētājai nepieder
kapitāla daļas uzņēmumos. Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departaments ir sniedzis informāciju, ka atbildētājai
nekustamie īpašumi nepieder, kā arī saskaņā ar CSDD sniegto informāciju, nepieder arī transportlīdzekļi.
Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka viņai ir arī dēls, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz Ls 160,00, bet viņa apgādībā ir
ģimene – sieva un trīs bērni.
Kā tiesas sēdē norādīja prasītāja, šobrīd viņa kopā ar vīru dzīvo trīsistabu dzīvoklī, kura platības dēļ nevar samaksāt īri un komunālos
maksājumus, kā arī saņemt palīdzību no sociālā dienesta. Konflikts ar meitu sākās līdz ar dzīvokļa /adrese A/, pārdošanu izsolē
bankas aizdevuma atmaksai. Proti, prasītājas ieskatā meitas vainas dēļ viņa zaudēja minētā dzīvokļa lietošanas tiesības un šobrīd
spiesta īrēt platības ziņā nepiemērotu dzīvokli, par kura lietošanu nespēj samaksāt.
Tiesas sēdē atbildētāja atzina, ka ar māti nav kontakta kopš dzīvokļa /adrese A/, pārdošanas izsolē bankas aizdevuma atmaksai.
Proti, māte nevar piedot meitai, ka dzīvoklis tika ieķīlāts, izmantojot mātes izsniegtu pilnvaru. Tomēr, atbildētāja nav veikusi darbības,
kuras varētu atzīt par prettiesiskām.
Izvērtējot minētos apstākļus, atzīstams, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka prasītāja neatkarīgi no savas gribas un
attieksmes nevar pati sevi uzturēt. Proti, pilnvaras izsniegšana darbībām ar dzīvokli /adrese A/, bija prasītājas brīva izvēle un
prasītājas noraidošā attieksme pret meitu nav pamatota. Prasītājai ir iespējams vienoties ar meitu par palīdzības sniegšanu, kā arī
samainīt dzīvokli, kas atbilstu prasītājas vajadzībām. Tiesa secina, ka prasītājai ir pieejama sociālā palīdzība.
Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus attiecībā par prasītāja pienākumu un iespēju pašam sevi apgādāt kā pilngadīgai personai
un atbildētājas ienākumu apmēru, īpašuma neesamību, apstākli, ka prasītājai ir arī dēls, konkrētā gadījumā nekonstatē atbildētājai
pienākumu maksāt savas mātes uzturam uzturlīdzekļus.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums nav pamatots un ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.pantu tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ prasības pieteikumu pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no dienās no pilna sprieduma sastādīšanas brīža Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena no 2014.gada 16.aprīļa.
Tiesnese /paraksts/ D.Suipe