Court orders tenant to pay rent arrears, utilities, legal interest, and court costs for breach of lease.

Lieta Nr. C33371116

Nr. C-3711-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 20.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Lipska rakstveida procesā izskatīja civillietu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” maza apmēra

prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2015.gada 28.decembrī saņemts valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” maza apmēra prasības pieteikums pret

/pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2014.gada 22.decembrī starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku noslēgts nekustamā īpašuma /adrese A/

telpu nomas līgums Nr. 3/1-3-14-36/3478.

Saskaņā ar līguma noteikumiem nomas maksa par telpu lietošanu noteikta 46,41 euro mēnesī (2,55 euro/m2). Līdz ar nomas maksu nomnieks

apņēmies maksāt komunālos maksājumus.

Par līgumā noteikto maksājumu kavējumu nomniekam jāmaksā nokavējuma procenti – 0,1% no termiņā neapmaksātās summas par katru

nokavēto dienu.

2015.gada 8.aprīlī prasītāja saņēmusi nomnieka lūgumu izbeigt līgumu. 2015.gada 23.aprīlī prasītāja informējusi atbildētāju, ka piekrīt izbeigt līgumu

ar 2015.gada 8.maiju. Telpu nodošanas – pieņemšanas akts parakstīts 2015.gada 11.maijā, tajā norādīts, ka nomnieks apņemas veikt visus nomas un

komunālos maksājumus par telpu faktiskās lietošanas laiku. Nomnieka iemaksātā drošības nauda ieskaitīta daļējai parāda samaksai.

2015.gada 1.jūlijā prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājuma vēstuli par līgumsaistību izpildi, kurā norādīts, ka parāds 304,13 euro apmērā

jānomaksā līdz 2015.gada 25.jūnijam, kas atstāts bez ievērības.

Pamatojoties uz Civillikuma 927., 1587., 1590.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1753., 1756., 1765., 2141., 2152., 2173.pantu,

prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja telpu nomas maksas parādu 33,08 euro, komunālo maksājumu parādu 278,56 euro, likumiskos nokavējuma

procentus 14,63 euro un tiesas izdevumus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

No Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas izriet, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, konstatēts, ka atbildētāja deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, Carnikavas novads.

No lietas materiāliem redzams, ka par tiesvedību atbildētājam paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam, nosūtot dokumentus uz

atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar lietā esošo 2014.gada 22.decembra nekustamā īpašuma /adrese / telpu nomas līgumu Nr. 3/1-3-14-36/3478 apstiprinās, ka prasītāja nodevusi

un atbildētājs pieņēmis lietošanā par maksu telpas /adrese/ ar kopējo platību 18,2 m2. Telpas iznomātas biroja vajadzībām.

Saskaņā ar nomas līguma noteikumiem nomas maksa ir 46,41 euro mēnesī un papildus nomas maksai nomnieks apņēmies maksāt komunālos

maksājumus.

Kā izriet no 2015.gada 11.maija telpu pieņemšanas un nodošanas akta, pušu nomas līgums savstarpēji vienojoties izbeigts ar 2015.gada 8.maiju.

Nododot telpas iznomātājam, nomnieks apņēmies veikt nomas un komunālos maksājumus par telpu faktisko lietošanas laiku.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -

īre.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu

pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis un iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteicis, noslēgtā līguma

tiesiskumu nav apstrīdējis un atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētājs savas saistības

būtu izpildījis. Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētājam pastāv nenokārtota

maksājuma saistība un atbildētāja parāds par telpu nomu ir 33,08 euro un par komunālajiem maksājumiem 278,56 euro, kas piedzenams no atbildētāja

par labu prasītājai. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu un no atbildētāja piedzenams nomas un komunālo maksājumu parāds par telpu

faktiskās lietošanas laiku.

Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo un otro daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas

nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu

pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un faktu, ka atbildētājs kavējis saistību izpildi un faktiski lietojis prasītājai piederošu kapitālu, prasītājai ir

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 14,63 euro par laiku no 2015.gada 5.maija līdz 2015.gada 9.decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama tās samaksātā valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā

75,84 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, reģistrācijas numurs

40003294758, telpu nomas maksas parādu 33,08 euro, komunālo maksājumu parādu 278,56 euro, likumiskos nokavējuma procentus 14,63 euro un

tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā piedzīt 402,11 euro (četri simti divi euro un 11 centi).

Naudas samaksa veicama prasībā norādītajā valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kontā Nr. LV22UNLA0002200609436, AS

“SEB banka”.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Lipska