Administrative violation case dismissed due to police protocol failing to specify the nature of the violation.

Lieta Nr. 120018914

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2014.gada 29.jūlijā

Liepājas tiesas tiesnese Anita Eglija izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,sauktu

pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta,

konstatēja

2014.gada 22.jūnijā Liepājas pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors Kaspars Kraulis sastādījis administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.298768 /pers. B/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-Latvijas APK) 175.pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, par to, ka 2014.gada 22.jūnijā, plkst.22.30 Liepājā, /adrese/, dzīvojamās mājas

pagalmā, /pers. B/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, izrādīja pretošanos policijas darbiniekiem, kad

tie veica dienesta pienākumus.

Uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē /pers. B/ nav ieradies, sakarā ar iesnieguma par kriminālprocesa uzsākšanu iesniegšanu Valsts

policijas Kurzemes reģiona pārvaldē 2014.gada 24.jūnijā, lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Latvijas APK 289.11panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies

kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Izvērtējot lietas materiālus, tiesnese atzīst par

iespējamu lietu iztiesāt bez /pers. B/ piedalīšanās.

Tiesnese, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama sekojošu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 272. pantu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 239. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175. panta, jākonstatē, ka personas nepakļaušanās ir

bijusi ļaunprātīga, bet policijas darbinieka rīkojums vai prasība ir bijusi likumīga.

Administratīvā pārkāpuma protokolam ir jāatbilst Latvijas APK 248. panta pirmās daļas prasībām, kas nosaka, ka tajā norāda

protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu, ziņas par pārkāpēju,

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo

pārkāpumu, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ( skat. 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā SKA 157/2007 .)

atzinis, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai

lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām

darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir

iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot

savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas

norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.298768 nav atspoguļota pārkāpuma būtība – nav norādīts, kādiem policijas darbinieka

likumīgajiem rīkojumiem /pers. B/ nepakļāvās un kā izpaudās viņa darbības (nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām), līdz ar ko tiesnese nevar izvērtēt, kādas /pers. B/ darbības protokola sastādītājs ir uzskatījis par ļaunprātīgu nepakļaušanos

policijas darbinieku prasībām. Tā kā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem par faktiem, kuri norādīti protokolā, un jaunu

faktu norādīšana varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības, tiesnese atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir

izbeidzama, jo administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīta pārkāpuma būtība (objektīvā puse), līdz ar ko nav iespējams

konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Pamatojoties uz minēto un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9., 175., 213., 239., 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese A.Eglija