Legislator Case Law & Legislation
15890006714 / SKK-0298-17 AI generated

Supreme Court dismisses appeal on procedural grounds for failure to argue substantive law violations.

Case Number 15890006714 / SKK-0298-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia rejected the defense's cassation appeal against the Regional Court's decision to uphold a conviction for drug trafficking. The defense argued that police officers provoked the crime, but the court found the appeal lacked substantive arguments regarding specific articles of the Criminal Law. Consequently, the court ruled that the lower court's decision was correct and the appeal inadmissible due to insufficient argumentation.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikums (1999), Krimināllikuma Vispārīgās daļas 35., 46., 47. pants; Kriminālprocesa likums (2011), 574., 575., 585., 587. pants: An appeal is inadmissible if the appellant merely cites facts without providing substantive legal arguments demonstrating a violation of specific criminal law provisions.

Keywords

AI generated
cassation appeal inadmissibility insufficient argumentation drug trafficking conviction police provocation defense procedural law violation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma Vispārīgās daļas 35., 46., 47. pants
Kriminālprocesa likuma 574. pants
Kriminālprocesa likuma 575. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 564. pants
Kriminālprocesa likuma 585. pants
Kriminālprocesa likuma 587. pants

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. 15890006714

SKK?298/2017

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2017.gada 31.maijā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Artūrs Freibergs,

tiesnese Anita Nusberga,

tiesnese Inguna Radzeviča

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja /pers. C/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2017.gada

19.janvāra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu

/pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un

policijas kontroli uz 2 gadiem, konfiscējot mantu – automašīnu Ford 50 Focus, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar vienu aizdedzes atslēgu un

reģistrācijas apliecību Nr.AF-1091387, un automašīnu Audi S8, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar divām aizdedzes atslēgām un reģistrācijas

apliecību Nr. AF-1247349.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas par to,

ka viņš neatļauti iegādājās, glabāja un pārvadāja realizācijas nolūkā, kā arī 2014.gada 29.aprīlī neatļauti realizēja psihotropo vielu lielā apmērā – 1230

tabletes MDMA.

[3] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ un viņa aizstāvja /pers. C/ apelācijas sūdzībām, Rīgas apgabaltiesa ar

2017.gada 19.janvāra lēmumu atstāja negrozītu Rīgas rajona tiesas 2015.gada 16.aprīļa spriedumu.

[4] Kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu iesniedza apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis /pers. C/, lūdzot atcelt Rīgas apgabaltiesas

2017.gada 19.janvāra lēmumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

Kasācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, apelācijas instances tiesa, nosakot /pers. B/ sodu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā

norādīto pārkāpumu – nepareizi piemēroja Krimināllikuma Vispārīgās daļas 35., 46., 47.pantu.

Aizstāvis norāda, ka policijas darbinieku rīcība, liekot lieciniekam /pers. F/ pierunāt /pers. B/ sagādāt psihotropās vielas, uzskatāma par

provocēšanu izdarīt noziegumu. No krimināllietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais līdz brīdim, kad /pers. F/ nebija viņu uzrunājis, nebija iegādājies

psihotropās vielas. Tādējādi, aizstāvja ieskatā, speciālais izmeklēšanas eksperiments, kas tika veikts, iesaistot apsūdzēto, uzskatāms par nelikumīgu.

Policijas darbinieki izprovocēja noziegumu.

Rīgas apgabaltiesa lēmumā, analizējot liecinieku /pers. F/ un /pers. G/ rīcību, atzina, ka nekonstatē tādas ziņas, kas norādītu, ka operatīva rakstura

darbībās iesaistītās personas rīcība pret /pers. B/ nav bijusi pasīva. Aizstāvis secina, ka tādējādi policijas rīcība uzskatāma par aktīvu un provokatīvu, kas

nav pieļaujams.

Aizstāvis norāda, ka „tiesai, nosakot sodu /pers. B/, bija jāņem vērā un saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu jāatzīst, ka policijas aktīva

iesaistīšanās un apsūdzētā provocēšana uz nozieguma izdarīšanu ir atzīstama vismaz par mīkstinošu apstākli, kas obligāti ņemams vērā, nosakot sodu.”

Kasācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, pieļauts Kriminālprocesa likuma 511., 512.panta pārkāpums.

Motīvu daļa

[5] Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 19.janvāra lēmums atstājams negrozīts, bet apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja /pers. C/

kasācijas sūdzība noraidāma.

[5.1] Apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis /pers. C/ kasācijas sūdzībā norāda, ka apelācijas instances tiesa, nosakot sodu, nepareizi piemērojusi

Krimināllikuma 35., 46., 47.pantā noteikto. Aizstāvja ieskatā, tiesai „bija jāņem vērā un saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu jāatzīst, ka

policijas aktīva iesaistīšanās un apsūdzētā provocēšana uz nozieguma izdarīšanu ir atzīstama vismaz par mīkstinošu apstākli, kas obligāti ņemams vērā,

nosakot sodu.”

Augstākā tiesa atzīst aizstāvja argumentus par nepamatotiem un neatbilstošiem likuma prasībām.

Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā norādīti apstākļi, kuri obligāti atzīstami par atbildību mīkstinošiem. Savukārt Krimināllikuma 47.panta otrā

daļa noteic, ka nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav

paredzēts.

Kasācijas instances tiesa norāda, ka tiesai, kura izskata lietu pēc būtības, ir tiesības, bet ne pienākums atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli tādu

apstākli, kas nav paredzēts Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā. Tādēļ aizstāvja norāde kasācijas sūdzībā, ka tiesai bija obligāti jāatzīst par atbildību

mīkstinošu apstākli iepriekš nosauktie apstākļi, ir kļūdaina un neatbilst Krimināllikuma 47.pantā noteiktajam.

Kasācijas instances tiesa konstatē, ka aizstāvis kasācijas sūdzībā tikai norādījis, bet nav argumentējis, kādā veidā, viņaprāt, izpaudusies nepareiza

Krimināllikuma 35., 46.panta piemērošana.

[5.2] Aizstāvis kasācijas sūdzībā norāda, ka policijas darbinieki aktīvi iejaukušies un provocējuši apsūdzēto /pers. B/ izdarīt noziegumu.

Kasācijas sūdzības autors savus secinājumus par tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku prettiesisku rīcību pamatojis ar vienu no tiesas lēmuma

motīvu daļā izklāstītajām atziņām. Pēc kasācijas instances tiesas domām, aizstāvis, pamatojot šādu viedokli, nav vērtējis tiesas lēmuma motīvu daļā

izklāstītās atziņas to kopumā, bet gan izcēlis vienā teikumā norādīto.

Augstākā tiesa konstatē, ka tiešām šajā aizstāvja norādītajā teikumā izmantota neveiksmīga gramatiskās izteiksmes forma ar diviem noliegumiem.

Kasācijas instances tiesa atzīst, ka minētā Rīgas apgabaltiesas kļūda nenoveda pie nelikumīga nolēmuma.

No apelācijas instances tiesas lēmuma redzams, ka Rīgas apgabaltiesa iepazinusies ar operatīvās izstrādes lietu Nr. 20300314 un izvērtējusi lietas

materiālus. Tiesa izvērtējusi arī kriminālprocesā veiktās speciālās izmeklēšanas darbības. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka /pers. B/ bija brīvs savā

izvēlē, viņa rīcību noteica vēlme iedzīvoties – gūt peļņu no psihotropo vielu realizācijas Latvijā (lēmuma 18.lapā). Tiesa konstatēja, ka tiesībaizsardzības

iestāžu darbinieki ar savu rīcību nav provocējuši un nav uzkūdījuši /pers. B/ realizēt psihotropās vielas, ka apsūdzētais šīs darbības būtu veicis neatkarīgi

no tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku iejaukšanās. /pers. B/ rīcība 2014.gada 29.aprīlī liecinājusi par vēlmi visiem iespējamiem līdzekļiem censties savas

noziedzīgās darbības veikt slepus.

Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesai, izskatot lietu, nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu. Tiesa

izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus un atzinusi, ka tie ir attiecināmi, pietiekami, ticami un iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Rīgas

apgabaltiesa detalizēti atbildējusi uz apelācijas sūdzību argumentiem. Tiesas atziņas ir motivētas. Kasācijas instances tiesa nekonstatē Kriminālprocesa

likuma pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā.

Rīgas apgabaltiesa rūpīgi izvērtējusi apelācijas sūdzībās un apelācijas instances tiesas sēdē izteiktos argumentus par apsūdzētajam nosakāmo sodu.

Soda veids un mērs noteikts, detalizēti izvērtējot visus sodu ietekmējošos apstākļus.

Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesas lēmums atbilst Kriminālprocesa likuma 511., 512., 564.panta prasībām.

Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma

būtisku pārkāpumu šā likuma 574., 575.panta izpratnē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa

nolēma:

atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 19.janvāra lēmumu, bet apsūdzētā /pers. B/ aizstāvja /pers. C/ kasācijas sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis A. Freibergs

Tiesnese A. Nusberga

Tiesnese I. Radzeviča