Court dismissed request to order agency to issue decision on revoked privatization certificate rights.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to compel the Migration and Citizenship Administration to issue a decision regarding the 1993 revocation of her privatization certificate rights. The applicant argued that the administration's refusal to provide the decision prevented her from proving her property rights, while the administration claimed it lacked the authority to issue such a decision as it was the municipality's role. The court ruled that since no such revocation decision existed in the administration's or any other body's files, the agency was justified in refusing the information request.
Legislator headnote
AI generatedInformācijas atklātības likums; Administratīvā procesa likums: The administrative body is justified in refusing an information request when the requested administrative act has never been issued by any competent authority.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.A420633710 A02117-11/19
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2011.gada 24.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kovaļevska,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz T.A. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt T.A. lēmumu, ar kuru viņai 1993.gadā tika atņemtas tiesības uz sertifikātu saņemšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 5.janvārī T.A. (turpmāk arī – pieteicēja) vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk arī – Pārvalde vai Iestāde) ar lūgumu izsniegt lēmumu, ar kuru viņai 1993.gadā tika atņemtas tiesības uz sertifikātu saņemšanu, proti, ar informācijas pieprasījumu. Pārvalde 2010.gada 10.februāra vēstulē Nr.24/1-44/98/25-A norādījusi, ka iesniegumā minētā jautājuma risināšana par lēmumu par tiesību uz sertifikātiem atņemšanu nav Pārvaldes kompetencē, un nav sniegusi T.A. pieprasīto informāciju. Informācijas sniegšanas atteikums pamatots ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 4.panta astoto daļu, kurā noteikts, ka sertifikātu piešķiršanu un privatizācijas kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, rajona padome vai pilsētas padome. Tādējādi jautājuma risināšanu par lēmuma par tiesību uz sertifikātiem atņemšanu nav Pārvaldes kompetencē.
[2] 2010.gada 16.martā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts T.A. pieteikums par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt pieteicējai lēmumu, ar kuru viņai 1993.gadā tika atņemta tiesības uz sertifikātu saņemšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Pieteicēja jau vairākkārt vērsusies Pārvaldē ar lūgumu izsniegt lēmumu, ar kuru pieteicējai tika atņemtas tiesības uz Zaubes pagasta piešķirto sertifikātu saņemšanu, proti, pieteicēja tika svītrota no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta Nr.059885 „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti”. [2.2] Pārvaldes atteikums izsūtīt šo lēmumu nedod pieteicējai iespējas pierādīt viņas tiesības uz privāto īpašumu. Pieteicēja paskaidro, ka Pārvaldes darbinieki izsvītrojuši pieteicējas uzvārdu no Zaubes pagasta sertifikātu saņemšanas iedzīvotāju saraksta, lai gan pieteicēja 1993.gadā bijusi Latvijas pilsone.
[3] 2010.gada 16.jūnijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts Pārvaldes paskaidrojums. Paskaidrojumā Pārvalde norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojot to ar šādiem apsvērumiem. [3.1] Pieteicēja norāda, ka vairākkārt vērusies Pārvaldē ar lūgumu izsniegt lēmumu, ar kuru viņai atņemtas tiesības saņemt Zaubes pagastā piešķirtos sertifikātus. Pārvalde atbildējusi uz pieteicējas iesniegumiem, norādot, ka Pārvaldes rīcībā nav pieteicējas pieprasītā lēmuma, tādēļ to izsniegt pieteicējai nav iespējams. [3.2] Saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 3.panta astoto daļu (redakcijā, kas bija spēkā 1993.gadā) sertifikātu piešķiršanu un privatizācijas kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, rajona padome vai pilsētas dome.
Tādējādi minētā jautājuma risināšana par lēmumu par tiesību uz sertifikātiem atņemšanu nebija Pārvaldes, bet gan attiecīgās pašvaldības kompetencē. Minētā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka privatizācijas konta atvēršanas un piešķiramo sertifikātu daudzuma noteikšanas pamats ir Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta sniegtā Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informācija par Latvijas iedzīvotāja un viņa priekšteču pilsonību un par Latvijas iedzīvotāja, kurš dzimis ārvalstīs un nav Latvijas Republikas pilsonis, ierašanās laiku Latvijā, kā arī ieraksts pasē vai dzimšanas apliecībā par dzimšanas datumu un vietu un atzīme pasē par Latvijas Republikas pilsonību un pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikā. [3.3] Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu departamenta sniegtajām ziņām Zaubes pagasta pašvaldība sastādīja personu sarakstu „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885), kurā sākotnēji tika iekļauta arī pieteicēja.
No sarakstā norādītās informācijas izriet, ka sarakstā ir 20 personas, saraksts ticis atvērts 1993.gada 16.novembrī un slēgts 1993.gada 17.novembrī. Sarakstu 1993.gada 24.novembrī apstiprinājis komisijas priekšsēdētājs. 1993.gada 30.novembrī Pilsonības un migrācijas lietu departamenta Cēsu rajona nodaļa salīdzināja sarakstu ar iedzīvotāju reģistru. No saraksta neizsvītroto personu skaits atbilda pašvaldības norādītajam skaitam. Tātad secināms, ka atlikušās trīs personas, tajā skaitā, pieteicēja, izsvītrotas no saraksta pirms saraksta apstiprināšanas nevis pēc ziņu salīdzināšanas ar iedzīvotāja reģistra datiem. [3.4] No iepriekš minētā secināms, ka pieteicēju no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885) izsvītrojis nevis Pilsonības un migrācijas lietu departaments, bet gan Cēsu rajona Zaubes pagasta pašvaldība, kas saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 3.panta astoto daļu bija atbildīga par sertifikātu piešķiršanu un atņemšanu.
[4] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 17.maijā saņemts pieteicējas lūgums izskatīt lietu rakstveida procesā (lietas 27.lapa). Tā kā lietā esošie dokumenti ir pietiekami, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir jānoraida.
[6] Tiesa konstatē, ka T.A. ir vērsusies tiesā, jo vēlas, lai Pārvaldei tiktu uzlikts par pienākumu izsniegt lēmumu, ar kuru T.A. 1993.gadā tika atņemtas tiesības uz privatizācijas sertifikātu saņemšanu, proti, lēmumu, ar kuru pieteicēja tika svītrota no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885). [6.1] Iestādēm pieprasītās informācijas sniegšanas kārtību privātpersonām reglamentē Informācijas atklātības likums. Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Informācijas atklātības likuma 10.panta pirmā daļa un 12.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma. Ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. [6.2] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka T.A. ir vairākkārt vērsusies Iestādē ar informācijas pieprasījumu, lūdzot izsniegt pieteicējai lēmumu, ar kuru viņa tika svītrota no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885). Taču lietā ir strīds par to, vai, izskatot T.A. iesniegumus, Iestāde ir pamatoti atteikusies izsniegt pieteicējai viņas pieprasīto lēmumu.
[7] Saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 6.panta pirmo daļu privatizācijas konta atvēršanas un piešķiramo sertifikātu daudzuma noteikšanas pamats ir Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta sniegtā Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informācija par Latvijas iedzīvotāja un viņa priekšteču pilsonību un par Latvijas iedzīvotāja, kurš dzimis ārvalstīs un nav Latvijas Republikas pilsonis, ierašanās laiku Latvijā, kā arī ieraksts pasē vai dzimšanas apliecībā par dzimšanas datumu un vietu un atzīme pasē par Latvijas Republikas pilsonību un pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikā (likums zaudējis spēku ar 09.09.1994.). [7.1] Tiesa konstatē, ka Zaubes pagasta pašvaldības saraksts „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885) ticis atvērts 1993.gada 16.novembrī un slēgts 1993.gada 17.novembrī.
Minēto sarakstu 1993.gada 24.novembrī apstiprinājis komisijas priekšsēdētājs, pie apstiprinājuma ir norādīts, ka sarakstā ir 20 personas. Savukārt 1993.gada 30.novembrī Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļa salīdzinājusi sarakstā esošos datus ar Iedzīvotāju reģistrā esošo informāciju (lietas 21.lapa). [7.2] Pārvalde paskaidrojumā norāda, ka tai nav iespējams izsniegt pieteicējas pieprasīto lēmumu, jo tā nav Pārvaldes rīcībā. Savus apsvērumus Iestāde pamato ar to, ka, saskaitot no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885) neizsvītrotās personas, to skaits atbilst pašvaldības norādītajam personu skaitam (20), līdz ar to trīs izsvītrotās personas, tajā skaitā, T.A., ir izsvītrotas, vēl pirms saraksts apstiprināts pašvaldībā, nevis pēc Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļas veiktās ziņu salīdzināšanas ar Iedzīvotāju reģistra datiem. [7.3] Amatas novada pašvaldības 2010.gada 20.aprīļa vēstulē Nr.03-11/156 norādīts, ka Zaubes pagasta pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu, ar kuru T.A. būtu zaudējusi tiesības saņemt sertifikātus.
Minētajā vēstulē paskaidrots, ka Zaubes pagasta pašvaldības saraksts „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885) tika salīdzināts ar Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļas Iedzīvotāju reģistra datiem, un datu nesakritības gadījumā izdarīts labojums atbilstoši veidlapas lejas daļā norādītajiem apzīmējumiem. Tās personas, kuru dati nesakrita ar Iedzīvotāju reģistra datiem, Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļa izsauca uz datu precizēšanu un apstākļu noskaidrošanu.
Tālāki norādījumi par T.A. iekļaušanu privatizācijas sertifikātu saņēmēju sarakstā pašvaldībā nav saņemti (lietas 20.lapa). [7.4] Tiesas ieskatā ir ticams Iestādes apgalvojums, ka T.A. no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885) ir tikusi svītrota, vēl pirms minētajā sarakstā esošās ziņas nodotas Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļai, lai salīdzinātu tās ar Iedzīvotāju reģistra datiem. Par to liecina komisijas priekšsēdētāja 1993.gada 24.novembra apstiprinājumam līdzās esošā piezīme par sarakstā esošo personu skaitu, proti, 20 personām.
Šāds personu skaits iegūstams, saskaitot no minētā saraksta neizsvītrotās personas. Turklāt Amatas novada pašvaldības 2010.gada 20.aprīļa vēstulē Nr.03-11/156 paskaidrots, ka gadījumā, ja pēc datu salīdzināšanas ar Iedzīvotāju reģistrā esošajām ziņām konstatētas neatbilstības, personas izsauktas uz Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļu. Taču lietas materiālos nav ziņu par to, ka Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļa būtu sazinājusies ar T.A. nolūkā precizēt kādas ziņas.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka labojums, svītrojot pieteicēju no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885), ir izdarīts, vēl pirms Zaubes pagasta pašvaldības Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs minēto sarakstu ir apstiprinājis, tātad vēl pirms Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļa ir veikusi sarakstā esošo datu pārbaudi.
[8] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts. Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka pieteicēju no Zaubes pagasta pašvaldības saraksta „Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirtie privatizācijas sertifikāti” (veidlapa Nr.059885) nav svītrojusi Pilsonības un migrācijas departamenta Cēsu rajona nodaļa. Tādējādi secināms, ka Iestāde arī nevarēja pieņemt lēmumu par pieteicējas svītrošanu no minētā saraksta. Kā izriet no lietas materiāliem, šādu lēmumu nav pieņēmusi arī Zaubes pagasta pašvaldība. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Iestāde ir pamatoti atteikusies sniegt T.A. pieprasīto informāciju, jo pieprasītā lēmuma nebija Pārvaldes, ne citu iestāžu rīcībā. Tā kā šāds lēmums ne Pārvaldē, ne citā iestādē nav ticis pieņemts, nav iespējams izpildīt T.A. informācijas pieprasījumu, uzliekot Pārvaldei par pienākumu šo lēmumu izsniegt pieteicējai.
[9] Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt šī panta otrā daļa paredz, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Ņemot vērā minēto, tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot kasācijas sūdzību.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.–251., 253. un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda: noraidīt T.A. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt T.A. lēmumu, ar kuru viņai 1993.gadā tika atņemta tiesības uz sertifikātu saņemšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) A.Kovaļevska
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_______________________A.Kovaļevska Rīgā 2011.gada 24.novembrī