Court partially allowed bank loan claim against borrower and guarantors for principal, interest, and penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the bank's claim against the borrower and guarantors, ruling that the borrower is primarily liable while guarantors are subsidiarily liable. The plaintiff argued for joint and several liability, but the court found the guarantors' obligations were accessory to the borrower's debt. Consequently, the court ordered payment from the borrower first, with joint liability from guarantors only if the borrower's assets are insufficient.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that where a loan agreement involves a borrower and guarantors, the borrower bears primary liability, and guarantors are subsidiarily liable unless the contract explicitly stipulates joint and several liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29 6598 12
C-1239/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 3.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese Sanita Rūtenberga,
ar tiesas sēžu sekretāri Mirdzu Eglīti,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības “SEB banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par
galvenā parāda, procentu un līgumsoda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 25.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts akciju sabiedrības “SEB banka” prasības
pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par galvenā parāda, procentu un līgumsoda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2003.gada 15.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts studiju aizdevuma
līgums Nr.6030027, ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums Ls 1200 apmērā. Saskaņā ar aizdevuma līgumu atbildētāja /pers. A/
apņēmās maksāt procentus par aizdevuma lietošanu. Aizdevuma atmaksāšanas sākuma termiņš tika noteikts divpadsmitais
mēnesis pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas vai trešais mēnesis pēc studiju pārtraukšanas. Aizdevuma atmaksa un
procentu par aizdevuma lietošanu samaksa bija jāveic katra mēneša 14.datumā. Aizdevuma līgumā noteikts, ka gadījumā, ja
aizņēmējs nokavē kādu no paredzētajiem maksājumiem, viņam jāmaksā līgumsods 0,1% dienā no savlaicīgi nesamaksātās summas.
Atbildētāja kavēja līgumā noteiktos maksājumus vairāk kā sešus mēnešus, tāpēc saskaņā ar līguma 8.3.apakšpunktu banka
vienpusēji atkāpās no līguma un pieprasīja aizņēmējai tūlītēju visu līguma saistību izpildi. 2011.gada 4.aprīlī prasītājs nosūtīja
atbildētājai /pers. A/ paziņojumu par atkāpšanos no līguma, pieprasot nokārtot visas no līguma izrietošās saistības. Atbildētājas
parādsaistības veido pamatparāds Ls 1020, procenti par aizdevuma lietošanu Ls 109,50 un līgumsods par kavētiem maksājumiem
Ls 489,67. No aizdevuma līguma izrietošās saistības tika pastiprinātas ar /pers. B/ galvojuma līgumu Nr.G6030027/1 un /pers. C/
galvojuma līgumu Nr.G6030027/2. Galvinieki solidāri ar atbildētāju galvoja par atbildētāja saistību izpildi, uzņemoties saistību kā pats
parādnieks. Saskaņā ar līgumu 2.daļas 3.2.apakšpunktu, ja aizdevuma līgumā noteiktajā termiņā parādnieks nesamaksā kreditoram
tam pienākošās saistības, galvinieks apņemas atbildētāja vietā pilnībā samaksāt atbildētāja saistības, atlīdzināt zaudējumus un tiesu
izdevumus. Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam 1619,17 Ls, noteikt prasītāja tiesību saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1692., 1698., 1699., 1716., 1720., 1943., 1946.pantu.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē neieradās un rakstveidā lūdza tiesu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās, norādot,
ka celto prasību uztur pilnā apmērā. Atbildētāji tiesas sēdē neieradās, lai gan atbildētājiem tika nosūtītas tiesas pavēstes uz deklarēto
dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē. Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punkts noteic, ka pušu pienākums ir savlaicīgi rakstveidā paziņot
par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus. Lieta tika izskatīta bez prasītāja pārstāvja un
atbildētāju piedalīšanās saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem.
Motīvu daļa
Novērtējot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība ir daļēji apmierināma.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
2003.gada 15.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ noslēgts Studiju aizdevuma līgums Nr.6030027, ar kuru atbildētāja
/pers. A/ saņēma aizdevumu 1200 Ls apmērā studiju maksas samaksai. (lietas 9.-12.lapa) Latvijas Republikas Ministru kabineta
2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no
kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 48.1.apakšpunktā noteikts, ka kredītus, kuru kopējā summa pārsniedz
1000 Ls, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei desmit gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu desmito daļu no kopējās kredītu
summas un kredītu procentus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar
pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu
pienākums maksāt procentus pamatojas uz tiesisku darījumu vai likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Civillikuma 1589.pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, ja tā pamatota ar paša līguma
raksturu, vai kad to zināmos apstākļos pieļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi nolīgta.
Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 8.3.apakšpunktu, kurā noteikta aizdevēja tiesība vienpusēji no līguma atkāpties un
pieprasīt aizņēmējam tūlītēju visu līguma saistību izpildi, ja aizņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis vairāk kā vienu maksājumu
saskaņā ar grafiku, 2011.gada 4.aprīlī prasītājs nosūtīja atbildētājai /pers. A/ paziņojumu par atkāpšanos no aizdevuma līguma un
pieprasīja nokārtot visas no līguma izrietošās saistības. (lietas 65.-67.lapa)
Saskaņā ar prasītāja iesniegto aprēķinu atbildētāja /pers. A/ nav atmaksājusi aizdevuma pamatsummu 1020 LVL jeb 1451,33
EUR.
Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 2.daļas 3.1.2.apakšpunktu procentu likme noteikta 5% gadā ar divpadsmito mēnesi pēc
studiju pabeigšanas vai trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas, maksājot procentus katra mēneša 14.datumā. Saskaņā ar prasītāja
iesniegto aprēķinu atbildētāja /pers. A/ nav atmaksājusi līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu, kas izriet no studiju
aizdevuma līguma, 109,50 LVL jeb 155,80 EUR par laiku no 2008.gada 14.oktobra līdz 2011.gada 4.aprīlim. Līgumiskie procenti
aprēķināti līdz līguma izbeigšanas dienai, kas atbilst judikatūrai, t.i., Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā
Nr.SKC-644/2013 paustajām atziņām, ka līgumiskie procenti piedzenami par līguma darbības laiku.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam,
un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās; līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,
kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.panta 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma
izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar Studiju aizdevuma līguma 7.punktu aizņēmējam par nolīgto maksājumu atmaksas kavējumu jāmaksā līgumsods
0,1% dienā no neatmaksātās (nokavētās) summas par nokavējuma laiku, ja aizņēmējs nokavē kādu no Grafikā paredzētajiem
maksājumiem. Vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa ņem vērā judikatūru. Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 30.janvāra
spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013 paudis atziņu, ka līgumsods piedzenams par līguma darbības laiku. Saskaņā ar prasītāja iesniegto
aprēķinu par aizdevuma līguma pamatsummas samaksas kavējumu aprēķināts līgumsods 546,18 LVL par laiku no 2007.gada
14.jūnija līdz 2012.gada 14.martam. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu apmierināma daļēji, piedzenot līgumsodu par studiju
aizdevuma līguma saistību nepienācīgu izpildi 152,94 LVL par laiku no 2007.gada 14.jūnija līdz 2011.gada 4.aprīlim.
Prasītājs cēlis prasību par parāda solidāru piedziņu no aizņēmēja /pers. A/ un galviniekiem /pers. B/ un /pers. C/. 2003.gada
6.novembrī starp prasītāju un /pers. B/ un 2003.gada 10.novembrī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgti galvojuma līgumi, ar kuriem
atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ uzņēmās saistību atbildēt par /pers. A/ saistību, kas izriet no 2013.gada 15.oktobra studiju aizdevuma
līguma. Saskaņā ar galvojuma līgumu 2.daļas 3.2.apakšpunktu, ja aizdevuma līgumā noteiktajā termiņā parādnieks nesamaksā
kreditoram tam pienākošās saistības, galvinieks apņemas atbildētāja vietā pilnībā samaksāt atbildētāja saistības, atlīdzināt
zaudējumus un tiesu izdevumus. Galvojuma līgumu 4.1.apakšpunktā noteikts, ka galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks.
Galvojuma līgumu 4.3.apakšpunktā galvinieki uzņēmās kopā ar aizņēmēju solidāru saistību atbildēt kreditoram par parāda samaksu,
kā arī par aizņēmēja vainas vai nokavējuma dēļ nodarītajiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem.
(lietas 68.-71.lapa)
Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,
neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu,
bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie
galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par
tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Vērtējot jautājumu
par solidāru saistību nodibināšanu, tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 14.jūnija spriedumā
lietā Nr.SKC-161/2013 paustās atziņas. Šajā spriedumā Augstākās tiesas Senāts norādījis, ka, „..vērtējot, vai galvenais parādnieks
un galvinieks ir solidāri atbildīgi par aizdevuma līguma saistību izpildīšanu, jāņem vērā galvojuma būtība. Ja kāda naudas summa tiktu
aizdota nedalīti divām personām, tad nebūtu loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru - par galvinieku. Abiem būtu jābūt
solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Iespējama arī kopīga aizņemšanās, nosakot katra daļu, piemēram, katram puse. Šādu
saistību vēlāk aizņēmēji ar atsevišķu līgumu var pārveidot par solidāru un par to paziņot kreditoram. Solidārais parādnieks pēc tam,
kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686.pants). Divu solidāru parādnieku
gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvinieks,
kas sedzis parādu, var no galvenā parādnieka prasīt regresa kārtībā visu samaksāto. Galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir
tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par
procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala
savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.” Augstākās tiesas
Senāts atzinis, ka „..galvojuma līgumā expressis verbis iekļautais nosacījums, ka galvinieks kopā ar parādnieku uzņemas solidāras
saistības pret banku, nevar mainīt galvojuma institūta akcesoro raksturu un nodibināt solidāru saistību”.
Tiesa secina, ka izskatāmajā lietā līgums par solidāras saistības nodibināšanu starp aizņēmēju un galviniekiem nav noslēgts,
un atzīst, ka /pers. B/ un /pers. C/ galvojums ir akcesora saistība, kas ļauj izmantot regresa prasību pilnā apmērā. Nekonstatējot
aizņēmēja un galvinieku solidāru atbildību, galvinieki ir subsidiāri atbildīgi par aizņēmēja saistības izpildi. Prasība daļā par parāda
solidāru piedziņu no aizņēmēja un galviniekiem ir noraidāma. Saskaņā ar Civillikuma 1699.pantu parāds piedzenams no
galviniekiem solidāri.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, konvertējot latu uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa 1 euro =
0,702804 lati, no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā – solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ piedzenams
galvenais parāds 1451,33 EUR, procenti par aizdevuma lietošanu par laiku līdz 2011.gada 4.aprīlim 155,80 EUR un līgumsods par
laiku līdz 2011.gada 4.aprīlim 217,61 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā
daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti
piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi
proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram – valsts nodeva 157,06 LVL (223,48 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
7,70 LVL (10,96 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta pirmo daļu no atbildētājiem valsts ienākumos
jāpiedzen iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,84 EUR (18,80 EUR – 10,96 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190.pantu tiesa
nosprieda:
Prasību daļēji apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/), bet piedziņas neiespējamības gadījumā-solidāri no /pers. B/ (personas
kods /personas kods/) un /pers. C/ (personas kods /personas kods/) par labu akciju sabiedrībai “SEB banka” (reģistrācijas numurs
40003151743) galveno parādu 1451,33 EUR, procentus par aizdevuma lietošanu par laiku līdz 2011.gada 4.aprīlim 155,80 EUR,
līgumsodu par laiku līdz 2011.gada 4.aprīlim 217,61 EUR un tiesas izdevumus 234,44 EUR, kopā 2059,18 EUR.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,61 EUR no katra,
iemaksājot kontā Nr.LV 51 TREL 2190 4580 19000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts
kase, kods TRELL V 22, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C-1239/14, un maksājuma dokumentu iesniedzot Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pilna sprieduma sagatavošanas datums ir 2014.gada 17.aprīlis.
Pilns spriedums faktiski sagatavots 2014.gada 30.aprīlī.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Sanita Rūtenberga