Court orders full child support payment and state court costs against absent father in Latvia.

Lieta Nr. C 37 1194 14

Lietas arhīva Nr. C-0448-15

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 19.janvārī

Tukuma rajona tiesa

tiesnese A.Vancāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Tiesa k o n s t a t ē j a:

Prasītāja/pers. A/ 2014.gada 12.novembrī iesniedza prasību, kurā, pamatojoties uz Civillikuma (saīsināti CL ) 179.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētāja /pers. B/ uzturlīdzekļus bērna /pers. D/ uzturam Ministru Kabineta noteiktajā minimālā apmērā, ņemot vērā bērna

vecumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir bērna tēvs, bērns ir prasītājas apgādībā. Norādīts, ka bērnam nepieciešami

uzturlīdzekļi nepieciešamo ikdienas vajadzību un bērna attīstības nodrošināšanai. Pieteikums motivēts ar to, ka atbildētājs nesniedz

nekādu materiālu atbalstu bērna uzturēšanai. Ar 2014.gada 8.oktobra Kandavas novada bāriņtiesas lēmumu Nr.1-6/119 prasītājai ir

atjaunotas /pers. D/ aizgādnības tiesības. Ar 2014.gada 20.oktobra Saulkrastu novada bāriņtiesas lēmumu Nr. 1-6/29 /pers. E/ ir atlaista

no /pers. D/ aizbildņa pienākumu pildīšanas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumu par

minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem” 2.1. un 2.2. punktu.

Prasītāja nav lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesai nav sniedzis.

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2014.gada 13.novembrī prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapa ierakstītā vēstulē nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības

pieteikuma saņemšanas dienas iesniegt Tukuma rajona tiesā rakstveida paskaidrojumus, bet tiesas sūtītā korespondence atgriezta atpakaļ

tiesā ar VAS „Latvijas Pasts” atzīmi, ka beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta

noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās

darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai. Pie minētiem apstākļiem, tiesnesis atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida

procesā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par

tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka 2005.gada 23.novembrī dzimis /pers. D/, kuru vecāki ir

/pers. B/ un /pers. A/ (lietas 8.lapa).

Ar Saulkrastu novada bāriņtiesas priekšsēdētājas 2010.gada 30.marta vienpersonisku lēmumu atbildētājam atņemtas dēla /pers. D/

aprūpes tiesības. Talsu novada bāriņtiesa 2010.gada 28.aprīlī nolēmusi neatjaunot /pers. B/ dēla aprūpes tiesības.

Saulkrastu novada bāriņtiesa ar 2012.gada 12.janvāra lēmumu Nr.1-6/1 iecēlusi /pers. E/ par /pers. D/ aizbildni.

Minētajā lēmumā norādīts, ka arī bērna mātei /pers. A/ ir atņemtas /pers. D/ aprūpes tiesības.

Ar Kandavas novada bāriņtiesas 2014.gada 8.oktobra lēmumu Nr.1-6/119 prasītājai /pers. A/ ir atjaunotas /pers. D/ aizgādības

tiesības (lietas 12.lapa).

No Tiesu informācijas sistēmas redzams, ka ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 19.marta spriedumu no /pers. B//pers. E/ labā

piedzīti uzturlīdzekļi /pers. D/ uzturam 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darb algas ik mēnesi, sākot no

2013.gada 7.janvāra līdz bērna pilngadībai ( civillieta Nr.C-370400 13).

Ar 2014.gada 20.oktobra Saulkrastu novada bāriņtiesas lēmumu Nr. 1-6/29 /pers. E/ ir atlaista no /pers. D/ aizbildņa pienākumu

pildīšanas (lietas 10.lapa).

Bērns dzīvo kopā ar prasītāju, kura realizē bērna aprūpi un uzraudzību, tas ir, nodrošina bērnam uzturu, aprūpi, attīstību,

audzināšanu un bērna individuālās intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Šis pienākums gulstas uz tēvu vai māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

Jēdziens „bērna uzturēšana” saistīts ar Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, bērna ēdiena, apģērba,

mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam), kas

ņemami vērā, nosakot uzturlīdzekļu apmēru un samērojams ar abu vecāku mantisko stāvokli.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis ziņas par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir jāpiedalās bērna uzturēšanā. Atbildētāja pienākums ir nodrošināt

sevi ar pastāvīgiem ienākumiem, kas ļautu pildīt likumā noteiktos vecāku pienākumus.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai

vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Šā likuma 10.pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo

vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Civillikuma 179.panta piektā daļa, kurā ir noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums

katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna

vecumu.

Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi piedzenami pieprasītajā apmērā, kas atbilst valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu

apmēram, ņemot vērā bērnu vecumu.

Kā izriet no lietas materiāliem atbildētājs materiāli nenodrošina sava bērna uzturēšanu. Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļu apmērs

nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem”

prasībām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam līdz 7 gadu vecumam – 25

% no Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša algas, savukārt no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai –

30% apmērā no Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša algas. 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1096

„Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā

darba laika ietvaros ir EUR 360.

No lietas materiālos esošām dzimšanas apliecībām konstatējams, ka lietas izskatīšanas laikā ir 10 gadi. Līdz ar to minimālais

uzturlīdzekļu apmērs nedrīkst būt zemāks par 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas atbilst

EUR 108.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pamats ņemt vērā un piemērot CL 179. pantā norādīto, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru

bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī

noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Konkrētajā gadījumā uzturlīdzekļu apmērs valstī noteiktā minimālā apmērā

pēc tiesas ieskata ir minimāla summa, kas nepieciešama bērna izglītošanai un iztikai.

Tiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai, tāpēc tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, uzturlīdzekļi

piedzenami valstī noteiktā minimālā apmērā, ņemot vērā bērnu vecumu.

Tā kā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ

tiesa uzskata, ka nebūtu vērtējams pušu mantas stāvoklis, jo minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram vecākam ir jānodrošina katru

mēnesi savam bērnam neatkarīgi no mantas stāvokļa.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs pretējus pierādījumus nav iesniedzis.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām

attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas

brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas

spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi.

Tiesības saņemt uzturlīdzekļus prasītājai radušās ar pieteikuma iesniegšanas dienu, kad prasītāja vērsās tiesā ar likumu

nodrošināto tiesību saņemt uzturlīdzekļus bērnu uzturam, tāpēc uzturlīdzekļi piedzenami no 2014.gada 12.novembra, jo lietā nodibināts,

ka atbildētājs materiālo palīdzību bērnam nav sniedzis.

Uzturlīdzekļu piedziņa ar tiesas spriedumu neliedz atbildētājam sprieduma izpildes laikā pierādīt iepriekš samaksāto

uzturlīdzekļu apmēru, atskaitot to no piespriestās summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata,

tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir

maksājumu kopsumma par vienu gadu. Līdz ar to valsts nodeva tiek aprēķināta no prasības summas EUR 1296, EUR 108 x 12 mēneši =

EUR 1296. Tādējādi, no atbildētāja atbilstoši CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu piedzenama valsts nodeva EUR

194,40 ( 15% no prasības summas, bet ne mazāk kā EUR 71,14). No atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādi un izsniegšanu pusēm EUR 4,41 (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 250.27.pantu, Tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods. /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. D/,

personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas , sākot no

2014.gada 12.novembra līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par

uzturlīdzekļu piedziņu EUR 194,40 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,41.

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei, tiesas izdevumu samaksai, 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

likumīgā spēkā, līdz 2015.gada 20.februārim.

Valsts nodeva EUR 194,40 ( viens simts deviņdesmit četri euro 40 centi centi) iemaksājama: saņēmējs: saņēmējs: Valsts

kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts

nodeva tiesu iestādē.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami EUR 4,41 ( četri euro 41 cents) iemaksājami: saņēmējs-Tiesu

administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma

labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas

izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. B//pers. E/ labā /pers. D/, pamatojoties uz Tukuma rajona tiesas 2013.gada 19.marta

spriedumu civillietā Nr.C370400 13.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2015.gada 19.janvāra Zemgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese A.Vancāne