Court dismissed request for better diesel fuel allocation based on fish pond area calculations under excise tax exemption rules.

NORAKSTS

Lietas Nr.A420282113

A42-02821-13/40

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2013.gada 21.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Solvita Sērdiene,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Sātiņi-S” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) pieteikuma

par vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu – nosakot, ka kopējā zemes platība dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro

akcīzes nodokļa atbrīvojumu ir 200,23 ha.

Aprakstošā daļa

[1] Izskatot SIA „Sātiņi-S” 2012.gada 10.maija iesniegumu dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro akcīzes nodokļa

atbrīvojumu, Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – Dienests) Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvalde (turpmāk –

Pārvalde) 2012.gada 31.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.02.140-01/1222415 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru aprēķināja

pieteicējai piešķirto dīzeļdegvielas daudzumu 7 136 litri (likme – 100 litri par atbilstošās platības hektāru) 2012./2013.

saimnieciskajam gadam no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu kopējai zemes

platībai 71,36 ha.

Ar Dienesta 2012.gada 6.decembra lēmumu Nr.10.9.1/1603-S/2-15/1597 „Par valsts atbalstu dīzeļdegvielai, kam piemēro

akcīzes nodokļa atvieglojumu” (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu nolemts atstāt negrozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējas kārtējā gada pieteiktā zemes hektāru platība zem zivju dīķiem ir 600,70 ha. Saskaņā ar Ministru kabineta

2011.gada 3.maija noteikumu Nr.344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības

produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes,

kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.344) 3.1.apakšpunktu akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielai ir

tiesīgs saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs par kārtējā gada pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, par kuriem

ieņēmumi no akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības

atbalstu).

Saskaņā ar Noteikumu Nr.344 7.2.apakšpunktu Dienests izvērtēja lauksaimniecības produkcijas ražotāja ieņēmumus un

apstiprināja, ka ieņēmumi no akvakultūras produkcijas ražošanas ir Ls 42 814. Līdz ar to zemes platība zem zivju dīķiem, kurai

piemēroti ieņēmumi no akvakultūras ražošanas ir: 42 814 Ls : 200 Ls/ha = 214,07 ha

[1.2] Saskaņā ar Noteikumu Nr.344 7.3.apakšpunktu Dienests aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras

apstrādāšanu piešķir dīzeļdegvielu, piemērojot zivju audzēšanas cikla koeficientu platībai, kas izvērtēta saskaņā ar Noteikumu Nr.344

7.2 apakšpunktu. Līdz ar to aprēķins ir šāds: 214,07 ha x 1/3 = 71,36 ha

[1.3] Ievērojot faktiskos un tiesiskos apstākļus atzīstams, ka sākotnējais lēmums ir pamatots un atbilstošs normatīvajiem

aktiem.

[2] Pieteicēja SIA „Sātiņi-S” iesniegusi tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Lēmumu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Nav strīda par pieteikto zemes hektāru platību zem zivju dīķiem, kas ir 600,7 ha un ieņēmumiem no akvakultūras

produkcijas ražošanas, kas ir Ls 42 814, kā arī par zemes platību zem zivju dīķiem, kurai piemēroti ieņēmumi no akvakultūras

ražošanas, kas ir 214,07 ha. Strīds pastāv par zivju audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu.

[2.2] Noteikumu Nr.344 7.3.apakšpunkts noteic, ka zivju audzēšanas cikla koeficients jāpiemēro pieteiktai platībai:

600,7 ha x 1/3 = 200,23 ha.

Pieteicējas gadījumā pastāv divi ierobežojošie faktori:

- ieņēmumi no akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no ha (Noteikumu Nr.344 3.1.apakšpunkts);

- zivju audzēšanas cikla koeficients (Noteikumu Nr.344 1.3. un 7.3.apakšpunkts). Zivju audzēšanas cikla koeficienta

piemērošana ir saistīta ar to, ka zivju audzēšanas cikls ilgst 3 gadus, salīdzinot ar to, ka, piemēram, labības raža tiek iegūta katru

gadu.

Piemērs: 100 litri dīzeļdegvielas tiek patērēti audzējot labību, mellenes vai dzērvenes vienā gadā apstrādājot 1 ha platības

(audzēšanas cikls ir viens gads). 100 litri dīzeļdegvielas tiek patērēti audzējot dīķos zivis trīsgados apstrādājot 1 ha platības

(audzēšanas cikls ir trīs gadi).

Tā kā valsts atbalsts dīzeļdegvielai, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, tiek aprēķināts katru gadu, tad 100 litri

dīzeļdegvielas tiek patērēti vienā gadāapstrādājot 0,33 ha zemes platības zem zivju dīķiem.

[2.3] Pieteicēja ir tiesīga saņemt bezakcīzes dīzeļdegvielu zivju dīķu zemes apstrādei laika posmā no 2012.gada 1.jūlija līdz

2013.gada 1.jūlijam par 200,23 ha, jo tas atbilst arī nosacījumam, ka ieņēmumi no akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200

latu no hektāra.

[2.4] Dienests aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir dīzeļdegvielu, piemērojot zivju

audzēšanas cikla koeficientu platībai, kas izvērtēta saskaņā ar Noteikumu Nr.344 7.2.apakšpunktu. Tas ir pretrunā ar Noteikumu

Nr.344 7.3.apakšpunktam.

[2.5] Tiesā saņemtajā pieteicējas papildus paskaidrojumā pieteicēja vērš tiesas uzmanību uz to, ka 2013.gada 16.aprīlī tika

veikti grozījumi Noteikumos Nr.344. Zemes platības aprēķināšanai zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir dīzeļdegvielu,

tiek izmantota formula, kas ir nemainīgi saglabāta no 2011.gada 3.maija. Saņemot Dienesta Pārvaldes 2013.gada 1.jūlija lēmumu

Nr.02.13.015032 „Lēmums par dīzeļdegvielas daudzumu, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu Iesnieguma Nr.A021300296

pretendentam ar LAD klienta Nr./numurs/ (ar pers.k./reģ. Nr./reģistrācijas numurs/)” (turpmāk – 2013.gada 1.jūlija lēmums) par

dīzeļdegvielas daudzumu, kam nepiemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.jūnijam, pieteicēja

pārliecinājās, ka zemes platība zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir dīzeļdegvielu ir 200,23 ha, kas aprēķināti atbilstoši

formulai. Pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem gan iepriekšējā, gan šajā periodā ir nemainīga – 600,7 ha.

Dienesta apgalvojums, ka pieteiktās zemes platības lielums zem zivju dīķiem ir atkarīgs no tā, vai tiesību norma par zemes

platību aprēķināma zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir dīzeļdegvielu atrodas pirms vai pēc tiesību normas par

lauksaimniecības produkcijas ražotāja ieņēmumu izvērtēšanas, ir maldīgs.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2013.gada 15.janvāra pieņemts pieteicējas pieteikums par vēl labvēlīgāka

administratīvā akta izdošanu – nosakot, ka kopējā zemes platība dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro akcīzes nodokļa

atbrīvojumu ir 200,23 ha.

[4] Lauku atbalsta dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu

pilnībā, pamatojoties uz Lēmumā norādītajam argumentiem. Papildus Dienests paskaidrojis turpmāko.

[4.1] No Noteikumu Nr.344 2.3. un 3.1.apakšpunkta nepārprotami izriet, ka pieteicēja ir tiesīga saņemt dīzeļdegvielu, kura ir

atbrīvota no akcīzes nodokļa, par pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas

vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra. Pieteicējas gadījumā platība, kas atbilst Noteikumu Nr.344

3.1.apakšpunkta nosacījumiem, ir 214,07 ha (42 814 Ls : 200 Ls/ha = 214,07 ha). Par to lietā nav strīda, jo pieteicēja pieteikumā

norāda, ka domstarpības nepastāv par zemes platību zem zivju dīķiem, kurai piemēroti ieņēmumi no akvakultūras ražošanas. Pārējā

pieteiktā zeme zem zivju dīķiem, kas sastāda 386,63 ha, nav atbilstoša akcīzes nodokļa atbrīvojuma dīzeļdegvielai piemērošanai, jo

par šo platību neizpildās Noteikumu Nr.344 3.1.apakšpunkta nosacījums.

[4.2] Noteikumu Nr.344 7.punkts nosaka Dienesta kompetenci. Pamatojoties uz Noteikumu Nr.344 7.1.apakšpunktu, Dienests

izvērtē iesniegumā par dīzeļdegvielas piešķiršanu, kam piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, norādīto informāciju. Savukārt

pamatojoties uz 7.2.apakšpunktu, izvērtē ieņēmumus vadoties no 3.1.apakšpunkta un nosaka atbilstošo platību saskaņā ar 2.punktā

minētajām prasībām. Pēc tam Dienests, pamatojoties uz Noteikumu Nr.3447.3.apakšpunktu, aprēķina zemes platību zem zivju

dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir atbrīvojumu no akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai. Aprēķinu formulā ir jāiekļauj šāds rādītājs – H-

pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (hektāros). Veicot aprēķinu, ir jāņem vērā Noteikumu Nr.344 7.2.apakšpunkta ietvaros

noteiktā atbilstošā platība, t.i. platība, kas atbilst gan Noteikumu Nr.344 2.punkta, gan 3.1.apakšpunkta nosacījumiem. Minētais izriet

no iepriekš analizētajām tiesību normām. Pēc pieteicējas lūguma, akcīzes nodokļa atbrīvojuma piešķiršanas aprēķina kārtību

Dienests 2013.gada 16.janvāra vēstulē Nr.10.9.1-15/13/1709-S/73 ir izskaidrojis arī pieteicējai.

Atbilstošai zemes platībai zem zivju dīķiem tiek piemērots koeficents, jo minētās zemes apstrādāšanai nav nepieciešami 100

litri dīzeļdegvielas gadā kā tas nepieciešams, piemēram, lopkopjiem vai graudu audzētajiem. Tas izriet no Noteikumu Nr.344

anotācijas. No anotācijas viennozīmīgi secināms, ka zemēm zem zivju dīķiem nav nepieciešama dīzeļdegviela 100 litri gadā, jo

zemes apstrādāšana notiek tikai reizi trijos gados. Attiecīgajos gados, kad dīķim ir uzpludināts ūdens, zemes apstrāde nenotiek.

Pieteicēja Noteikumu Nr.344 7.3.apakšpunktu ir tulkojusi gramatiski, tādēļ nonākusi pie kļūdaina secinājuma. Noteikumu

Nr.344 tiesību normas skatāmas sistēmiski un atbilstoši tā mērķim.

[4.3] Tiesai sniegtajā papildus paskaidrojumā Dienests norāda, ka pieteikuma priekšmets ir Lēmuma tiesiskuma izvērtēšana.

Šī procesa ietvaros netiks skatīts jautājums par 2013.gada 1.jūlija lēmumu, tas apstrīdams un pārsūdzams atsevišķi. 2013.gada

1.jūlija lēmumam nav būtiskas nozīmes lietā.

Ņemot vērā norādīto, pieteicējas atsauce uz Noteikumu Nr.344 2013.gada 16.aprīļa grozījumiem nav attiecināma uz konkrēto

gadījumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 15.panta pirmajā daļā noteiktajam, pieņemot Lēmumu,

Dienestam vajadzēja piemērot Noteikumu Nr.344 redakciju, kas bija spēkā uz Lēmuma pieņemšanas brīdi, tas ir, uz 2012.gada

6.decembri.

Turklāt 2013.gada 16.aprīļa grozījumi Noteikumos Nr.344 neparedz būtisku nosacījumu maiņu dīzeļdegvielas saņemšanai.

No Noteikumu Nr.344 3.1 un 2.3.apakšpunkta nepārprotami izriet, ka pieteicēja ir tiesīga saņemt dīzeļdegvielu, kura ir atbrīvota

no akcīzes nodokļa par pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, par kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai

akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra.

[5] APL 112. 1panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja

likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai tiesa lietu mutvārdu procesā izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis

pieteicējs (..).

Tā kā pieteicēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa, pamatojoties uz norādītajām normām, lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[6] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus apstākļus.

[6.1] 2012.gada 10.maijā Dienesta Pārvaldē saņemts pieteicējas iesniegums „Iesniegums dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai

piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (turpmāk – Iesniegums), kurā, pieteicēja norāda, ka pieteicējas ieņēmumi no akvakultūras

(neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai) ir Ls 42 814. Iesniegumā pieteicēja pieteikusi platību

zem zivju dīķiem (par kuru vēlas saņemt nodokļa atbrīvojumu) – 600,7 ha (lietas 25.-26lapa).

[6.2] 2012.gada 31.oktobrī pieņemts sākotnējais lēmums (lietas 29.lapa)

[6.3] 2012.gada 23.novembrī Dienestā saņemts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, kurā lūgts pārskatīt sākotnējo lēmumu

(Lēmumā lietas 10.lapa).

[6.4] 2012.gada 6.decembrī pieņemts Lēmums (lietas 10.lapa).

[7] No Lēmumu izriet, ka Dienests ir atzinis pieteicējas tiesības 2012./2013. saimnieciskajam gadam saņemt dīzeļdegvielu,

kurai piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, par zemes platību zem zivju dīķiem 71,36 ha apmērā.

Tā kā Dienests pieteicējas iesniegumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu daļēji apmierinājis, izskatāmā lieta ir par

labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.

[8] Pieteicēja uzskata, ka tai ir tiesības prasīt, lai Dienests atzītu, ka akcīzes nodokļa atbrīvojums tai piešķirams par 200,23 ha

zemes platības zem zivju dīķiem.

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no

attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai

konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies, proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikumi. Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta

pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā

(atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa

norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi (sal. sk. Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118/2007 10.punktu).

Ievērojot norādīto, tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīgāka administratīva

akta izdošanai, ar kuru tiktu noteikts, ka 2012./2013. saimnieciskajam gadam kopējā zemes platība dīzeļdegvielas, kurai piemēro

akcīzes nodokļa atbrīvojumu, piešķiršanai pieteicējai ir 200,23 ha.

[9] Izvērtējusi lietas materiālus un iepazinusies ar procesa dalībnieku rakstveidā sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa secina, ka

pieteikums ir noraidāms.

[10] Likuma „Par akcīzes nodokli” 18.panta piektajā daļā noteikts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no nodokļa ir

atbrīvota dīzeļdegviela (gāzeļļa) un dīzeļdegviela (gāzeļļa), kurai saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir pievienota no rapšu sēklu eļļas

iegūta biodīzeļdegviela un kuru izmanto (..) zemes zem zivju dīķiem apstrādei, ja ir nodrošināti (..) minimālie ieņēmumi no

lauksaimnieciskās ražošanas, bet attiecībā uz zivju dīķiem – ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā

saimnieciskajā gadā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) no viena pieteiktā hektāra un ir ievēroti šīs daļas 1.,

3., 4., 5. un 6.punktā minētie nosacījumi, kā arī izpildīts vismaz viens no šīs daļas 2.punktā minētajiem nosacījumiem:

1) lauksaimniecības produkcijas ražotājs veic saimniecisko darbību un ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs;

2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs attiecīgi apstrādā: a) (..); b) (..); c) zemi zem zivju dīķiem, kur audzē zivis ne mazāk kā

20 hektāru platībā, piemērojot audzēšanas cikla koeficientu uz katru pieteikto zemes hektāru zem zivju dīķiem, ja akvakultūras

nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem un akvakultūras

dzīvnieku novietne ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā.

3) vienā saimnieciskajā gadā (no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam) (turpmāk – saimnieciskais gads) rēķina

līdz 100 litriem šīs daļas ievaddaļā minētās degvielas par katru šīs daļas 2.punktā minēto lauksaimniecības produkcijas ražotāja

atbalstam deklarēto un apstiprināto lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kur

kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem;

4) šīs daļas ievaddaļā minētā degviela iegādāta attiecīgajā saimnieciskajā gadā no komersanta, kuram ir:

a) šā likuma 2.panta sestās daļas 1.punktā minētā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas

produktiem,

b) šā likuma 2.panta sestās daļas 4. vai 5.punktā minētā speciālā atļauja (licence) darbībai ar naftas produktiem, - no

attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādītās šim mērķim deklarētās konkrētās degvielas tvertnes;

5) komersants, kuram ir šā likuma 2.panta sestās daļas 1. vai 4.punktā minētā speciālā atļauja (licence) darbībai ar naftas

produktiem, noformētajos attaisnojuma dokumentos darījumiem vai darbībām ar degvielu (degvielas attaisnojuma dokumentos) un

komersants, kuram ir šā likuma 2.panta sestās daļas 5.punktā minētā speciālā atļauja (licence) darbībai ar naftas produktiem, kases

aparāta čekos atsevišķi norāda summu samaksai. Summu samaksai aprēķina no darījuma novērtējuma naudā kopā ar nodokļiem,

atskaitot par darījumu aprēķināto akcīzes nodokļa summu;

6) šīs daļas ievaddaļā minētā degviela iegādāta, izmantojot kādu no šādiem norēķinu veidiem:

a) naudas līdzekļi pārskaitīti no lauksaimniecības produkcijas ražotāja konta kredītiestādē uz degvielas pārdevēja kontu

kredītiestādē (bezskaidras naudas norēķins),

b) lauksaimniecības produkcijas ražotājs izmantojis maksājuma kartes (kredītkartes, debetkartes un citas tamlīdzīgas kartes),

kuras uzskata par maksāšanas līdzekli saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un kuras pieder lauksaimniecības produkcijas ražotājam,

c) izdarītas skaidras naudas iemaksas degvielas pārdevēja kontā kredītiestādē, ja norēķinus veic lauksaimniecības

produkcijas ražotājs – fiziskā persona;

d) ja šīs daļas 4.punktā minētais komersants nodrošina, ka šīs daļas ievaddaļā minētā degviela var tikt iegādāta, izmantojot

kādu no šā punkta “a”, “b” vai “c” apakšpunktā minētajiem norēķinu veidiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iepriekš minēto

degvielu var iegādāties arī tad, ja par tās iegādi tiek veikta priekšapmaksa vai pēcapmaksa un naudas līdzekļus šajā gadījumā no

sava konta kredītiestādē uz degvielas pārdevēja kontu kredītiestādē pārskaita juridiskā persona vai saimnieciskās darbības veicējs,

kurš uz līguma pamata ieguvis tiesības prasīt no attiecīgā lauksaimniecības produkcijas ražotāja degvielas pārdevējam samaksātos

naudas līdzekļus.

Tādējādi secināms, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no akcīzes nodokļa ir atbrīvota no likuma prasībām atbilstoša

komersanta un likumā noteiktā kārtībā iegādāta dīzeļdegviela (gāzeļļa) un dīzeļdegviela (gāzeļļa), kuru lauksaimniecības produkcijas

ražotājs izmanto zemes zem zivju dīķiem, kur audzē zivis ne mazāk kā 20 hektāru platībā (piemērojot noteikto koeficientu), apstrādei,

ja ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas uz vienu pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem ir ne mazāki kā

normatīvajos aktos noteiktie minimālie ieņēmumi.

Tiesa atzīst, ka minētie atbrīvojumi paredzēti, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekam, kas iegādājies degvielu likumā noteiktajam

mērķim.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja apstrādā savā īpašumā vai lietošanā esošo zemes platību zem zivju dīķiem vismaz 20

ha, kur tiek audzētas zivis.

Lietā nav strīda arī par to, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada

pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) ieņēmumi pieteicējai no

akvakultūras produkcijas ražošanas ir bijuši Ls 42 814, un zemes platība zem zivju dīķiem, kurai piemēroti ieņēmumi no akvakultūras

ražošanas ir 214,07 (Ls 42 814: 200=214,07).

Lietā pēc būtības strīds ir par to, vai Dienests pareizi noteicis platību, par kuru lauksaimnieks var saņemt likumā paredzēto

atbrīvojumu.

[12] Kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai saskaņā ar likumu „Par

akcīzes nodokli” ir pievienota no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela (turpmāk – dīzeļdegviela) un kuru izmanto, cita starpā,

zemes apstrādei zem zivju dīķiem, maksimālo kopējo dīzeļdegvielas daudzumu, kam piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un zivju

audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu reglamentē Noteikumi Nr.344.

Noteikumu Nr.344 3.1.apakšpunktā noteikts, ka šo noteikumu 2.punktā minēto akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielas

iegādei ir tiesīgs saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs par to kārtējā gada atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru skaitu

vai pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, par kuriem ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras

produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu) (turpmāk –

ieņēmumi) atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par

iepriekšējo taksācijas gadu.

Noteikumu Nr.344 7.3.apakšpunktā noteikts, ka zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir dīzeļdegvielu

aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pl = H x 1/3, kur

Pl – platība (hektāros);

H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (hektāros);

1/3 – zivju audzēšanas cikla koeficients.

Izvērtējot šo tiesību normu, tiesa atzīst, ka tā interpretējama ne vien gramatiski, bet arī teleoloģiski, proti, no tiesību normas

jēgas un satura viedokļa.

Kā no Likuma „Par akcīzes nodokli” 18.panta piektās daļas, tā arī no Noteikumu Nr.344 3.1.apakšpunkta izriet, ka no akcīzes

nodokļa dīzeļdegvielas iegādei atbrīvojama tikai tā degviela, kura izmantota apstrādājot zemes daļu zem zivju dīķiem, no kuras gūti

ieņēmumi tiesību normā noteiktajā apjomā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka formulā iekļaujamais lielums H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem – Noteikumu Nr.344

7.3.punkta izpratnē, atbilstoši normas mērķim, ir platība, kas atbilst atbalsta (atbrīvojuma) saņemšanas nosacījumiem.

[13] Ņemot vērā spriedumā iepriekš minēto tiesa atzīst, ka zivju audzēšanas cikla koeficients 1/3 pamatoti piemērots platībai,

kas izvērtēta saskaņā ar Noteikumu Nr.344 7.2.apakšpunktu un atzīta par atbilstošu, bet ne visai pieteicējas deklarētajai zemes

platībai zem zivju dīķiem.

Tādējādi tiesa secina, ka zemes platības lielumu zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu pieteicējai piešķirams akcīzes

nodokļa atbrīvojums dīzeļdegvielai, Dienests noteicis tiesību normām atbilstoši.

[14] Tā kā tiesa spriedumā nonākusi pie secinājuma, ka koeficientu Dienests pamatoti piemērojis zemes zem zivju dīķiem

platībai, kas izvērtēta saskaņā ar Noteikumu Nr.344 7.2.apakšpunktu un atzīta par atbilstošu, un tiesa nesaskata saprātīgus

apsvērumus tiesību normas savādākai interpretācijai, tiesas secinājumus nevar ietekmēt fakts, ka Dienesta 2013.gada 1.jūlija

lēmumā, kas attiecas uz citu periodu, tiesību normas Dienests interpretējis atšķirīgi.

Turklāt norādāms, ka tiesa ierosinātās administratīvās lietas ietvaros nevar vērtēt citā administratīvajā procesā pieņemta

lēmuma tiesiskumu.

[15] Ņemot vērā visu spriedumā minēto tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīgāka administratīvā akta

izdošanai.

[16] Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūru, kas veidojusies, pamatojoties uz

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa; (..),

tiesai nav jāargumentē visi tie paskaidrojumi, kas neattiecas uz konkrēto prasījumu (sk. Administratīvo lietu departamenta

2004.gada 23.novembra sprieduma 8.punktu lietā Nr.SKA-216, Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 28.februāra

sprieduma 12.punktu lietā Nr.SKA-54). Tā kā citi procesa dalībnieku argumenti izskatāmajā lietā nav izšķiroši nozīmīgi, tiesa

procesuālās ekonomijas nolūkos tos spriedumā neatrunā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251.pantu, 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „Sātiņi-S” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

noteikts, ka kopējā zemes platība dīzeļdegvielas, kurai piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu 2012./2013.saimnieciskajam gadam,

piešķiršanai ir 200,23 ha.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene