Court dismissed consumer defense argument due to lack of specific unfair clause identification in loan contract dispute.

Lietas Nr. C29714414

Lietas arhīva Nr. C-0460-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsu rajona tiesa

tiesnesis A. Jēkabsons

ar tiesas sēdes sekretāri R.Feldmani

2015.gada 11.novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “Swedbank” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, tiesa

konstatēja:

AS “Swedbank”(turpmāk - prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/(turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2007.gada 23.martā starp AS ,,Swedbank”(iepriekšējais nosaukums - AS ,,Hansabanka”) un /pers. A/ tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.07-035654-PK ar 14.09.2009., 07.05.2012.grozījumiem. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu AS ,,Swedbank” piešķīra aizdevumu

EUR 96985,00 apmērā. Aizdevuma mērķis - aizņēmēja saistību AS ,,Aizkraukles banka” refinansēšana, cita nekustamā īpašuma iegāde. Aizdevuma

summa EUR 70996,82 apmērā, tika izmaksāta 23.05.2007. saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 4.1.1.punktu. Aizdevuma summa EUR 25988,18

apmērā, tika izmaksāta 20.09.2007., saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 4.1.2.punktu. 2013. gada 4. oktobrī prasītāja ir nosūtījusi atbildētājam

paziņojumu Nr. 316RCOO-7711A par nekavējošu atkāpšanos no Aizdevuma līguma pamatojoties uz Aizdevuma līguma II daļas 7.4.1.apakšpunkta

nosacījumiem, sakarā ar to, ka atbildētājs nepilda saistības no 16.03.2013, kā arī pieprasīja atbildētājam pilnībā izpildīt no Aizdevuma līguma izrietošās

saistības, samaksājot neatdoto aizdevuma summu EUR 83777,52. Lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu EUR 85192.97, tiesas izdevumus, kā arī

noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja 6% gadā no izsniegtās, bet neatmaksātās aizdevuma summas.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1590., 1943., 1946., 1278., 1319., 1321., 1716., 1720., 1756., 1759., 1763.pantu.

2015.gada 27.martā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību pilnīgi neatzīst. Tiesiskās attiecības darījumos, kuros viens

no līgumslēdzējiem ir patērētājs, regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums (turpmāk tekstā - PTAL). Civillikuma normas ir atzīstamas par vispārējām

attiecībā pret PTAL tiesību normām, kas regulē to pašu tiesisko attiecību aspektu. Līdz ar to aizdevuma līgums, kas noslēgts starp prasītāju, jāvērtē no

patērētāju tiesību aspekta. PTAL 6.panta trešās daļas 1.punktā ir norādīts, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas ir pretrunā

ar šā likuma 5.pantu, kas savukārt noteic līgumslēdzēju tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpuma pazīmes. Izvērtējot līguma noteikumu atbilstību PTAL,

ir jāņem vērā PTAL 5. un 6.pantā noteiktais. Aizdevuma līgumā, uz kuru prasības pieteikumā atsaucas prasītājs, ir iekļauti noteikumi, kas pretēji tiesību

aktiem patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un saskaņā ar PTAL 5.panta otras daļas 5.punktu un 6.panta trešās daļas 1.punktu ir vērtējami kā

netaisnīgi līguma noteikumi. Kā izriet no PTAL 6.panta ceturtajā daļā noteiktā, vērtējot līguma noteikumu atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību

reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai konstatētu, vai konkrētais līguma noteikums nesatur netaisnīgas līguma noteikumu pazīmes, jāņem vērā

līgumā noteikto, nevis to, ko reāli konkrētajā gadījumā piemērojis pakalpojuma sniedzējs patērētājam. No PTAL 6.panta vienpadsmitās daļas izriet, ka,

pat neesot prasībai par kāda līguma noteikumu atzīšanu par spēkā neesošiem, tiesai uzdots šādus noteikumus nepiemērot, ja tie ir netaisnīgi no patērētāja

tiesību viedokļa. Lūdz tiesu prasību pilnībā noraidīt.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka prasību uztur spēkā uz tajā norādītajiem argumentiem,

lūdz lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Viņam par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs nav lūdzis lietas izskatīšanu

atlikt.

Tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.pantu,

nav pamats lietas iztiesāšanu atlikt.

Tiesa, novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu pilnīgi.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 97.pants nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Uzņēmuma reģistra 2009.gada 17.marta izziņa Nr.6-12/38709 pierāda, ka komercsabiedrībai AS „Hansabanka” mainīts nosaukums uz AS

„Swedbank”(l.53.lpp.).

2007.gada 23.martā starp AS “Hansabanka” un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 07-035654-PK, bet 2009.gada 14.septembrī,

2012.gada 7.maijā minētā līguma grozījumi(l.10.-17.lpp.).

Saskaņā ar līgumu un tā grozījumiem atbildētājs saņēmis aizdevumu 96985.00 EUR ar atmaksas termiņu līdz 2032.gada 15.martam. Aizdevuma

līguma 1.5., 1.6., 1.10.punktos puses vienojās par aizdevuma lietojuma procentu un par aizdevuma atmaksas termiņiem.

Lietai pievienotie konta pārskati pierāda, ka aizdevums un papildus aizdevums ieskaitīts atbildētāja bankas kontā(l.45., 46.lpp.).

Aizdevuma līguma 3.1.punkts noteic, ka aizņēmējs atmaksā aizdevējam aizdevumu saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem un grafiku.

2012.gada 7.maija līguma grozījumu 6.1.punktā puses vienojās, ka aizdevuma atmaksa un procentu samaksa notiek, aizdevējam aizņēmēja vārdā

norakstot attiecīgu naudas summu no aizņēmēja konta. Aizņēmējam ir jānodrošina kontā nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs saskaņā ar grafiku,

ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājumu datumā.

Aizdevuma līguma 7.4.1.punkts noteic, ka aizdevējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt aizdevuma līguma saistību

izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk kā 30 dienas nokavē Aizdevuma līgumā noteiktos Aizdevuma atmaksas vai Procentu samaksas termiņus.

2007.gada 23.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Hipotēkas līgums Nr.07-035654-PK/1, nostiprinot uz atbildētāja piederošo nekustamo

īpašumu: dzīvokli 37, /adrese/, hipotēku, kas ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.

2007.gada 23.martā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts Galvojuma līgums Nr.07-035654-PK(l. 22., 23.lpp.).

Civillikuma 1589.pants paredz, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

2013.gada 5.jūlijā prasītājs paziņoja atbildētājam un galvotājai /pers. B/ par vienpusēju atkāpšanos no līguma, pieprasot nekavējoties samaksāt

visu parādu 83777.52 EUR(l.21.lpp.). Lietai pievienoti pierādījumi, ka brīdinājums /pers. B/ nosūtīts uz deklarētās dzīvesvietas adresi un /pers. A/ uz

norādīto dzīvesvietas adresi.

Pušu noslēgtā Aizdevuma līguma 8.1.punktā puses vienojās, ka aizņēmējam ir nekavējoties jāziņo aizdevējam par sava vārda, uzvārda, pases,

dzīvesvietas, darba vietas un telefona numura izmaiņām.

2013.gada 4.oktobrī prasītāja brīdinājusi /pers. A/ un /pers. B/ par vienpusēju atkāpšanos no līguma (l.21.lpp.). Atbildētājs no 2013.gada

16.marta saistības nepilda.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Starp pusēm nepastāv strīds, ka atbildētājs nav atdevis aizdevumu 83777.52 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Procenti par aizdevuma lietošanu ir aprēķināti sākot no 2013.gada 15.aprīļa līdz 2013.gada 15.septembrim 1415.45 EUR atbilstoši Aizdevuma

līguma I daļas 1.6.1. un 1.6.2.punkta nosacījumiem.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka samaksa ir izdarīta.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka parādu samaksājis.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka prasību neatzīst, jo aizdevuma līgumā ir iekļauti noteikumi, kas ir pretēji Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 5.punktam un 6.panta trešās daļas 1.punktam.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav pierādījis savu iebildumu pamatotību.

Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā pušu tiesiskās attiecības apspriežamas, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, jo atbildētājs

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāms par patērētāju, t.i., fizisku personu, kas izmantojusi pakalpojumu nolūkam,

kurš nav tieši saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punkts nosaka, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības

princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Savukārt minētā likuma 6.panta trešajā daļā noteikts, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses

savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un

pienākumos par sliktu patērētājam. Tālāk šī panta trešajā daļā seko to gadījumu uzskaitījums, kas uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta izriet, ka neapspriests līguma noteikums pats par sevi nav atzīstams par netaisnīgu, papildus ir

jākonstatē, ka tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu

patērētājam, kā arī jākonstatē kāda no šajā pantā iekļautajām netaisnīguma pazīmēm.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 1.punktu un 5.pannta otrās daļas 5.punktu par netaisnīgiem līguma

noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas atbildētāju kā patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, uz ko atsaucies

atbildētājs.

Tiesa uzskata, ka ar to vien nepietiek, ka atbildētājs prasību neatzīst un vispārināti atsaucas uz aizdevuma līguma noteikumiem kā netaisnīgiem.

Šajā situācijā tiesa ņem vērā atbildētāja rakstveida paskaidrojumus, kuros tiesa neatrod norādes uz konkrētiem līguma noteikumu punktiem, kuri ir

netaisnīgi un pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu atbildētājam.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta un Civillikuma 1765.panta nosacījumiem, prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi : tā samaksātā valsts nodeva

2110.06 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks

par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, pamatparādu 83777.52

EUR, procentus par aizdevuma izmantošanu 1415.45 EUR, tiesas izdevumus 2114.76 EUR, kopā 87307.73 EUR(astoņdesmit septiņus

tūkstošus trīssimts septiņus euro 73 centus).

Noteikt AS „Swedbank” tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma

ierobežojumus.

Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītāja AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, kontā Nr.LV66HABA0001408028920.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu

rajona tiesā.

Tiesnesis A.Jēkabsons