Court orders defendant to pay contract penalty and court costs for refusing to sign supervision contract.

Civillietas Nr.C16083815

Lietvedības Nr.C 0244-16/01

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2016.gada 29.septembrī

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis R.Grandāns,

ar tiesas sēžu sekretāri A.Grīnbergu,

piedaloties prasītājas pārstāvim A.Paeglem,

atbildētāja pārstāvim M.Vāverem,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret SIA “Energo Consult” par līgumsoda piedziņu.

Tiesa tiesas sēdē

konstatēja

2015.gada 27.jūlijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītāja) cēla tiesā prasību pret SIA “Energo Consult” (turpmāk – Atbildētāja)

par līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 28.septembrī, pamatojoties uz iepirkuma „Daudzdzīvokļa dzīvojamo ēku energoefektivitātes

paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projektēšana”, identifikācijas Nr.SIA RNP 2011/36 rezultātiem, Prasītāja ar Atbildētāju noslēdza līgumu Nr.6-

16/312 par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projektēšanu ID Nr.SIA RNP2011/36 (turpmāk

– Līgums) (prasības pielikums Nr.5).

Saskaņā ar Līguma 2.3.punktu Atbildētāja apņēmās veikt autoruzraudzības pakalpojumus Līguma 2.1.punktā minētām daudzdzīvokļu dzīvojamām

ēkām, attiecībā uz kurām Atbildētāja ir veikusi energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projektēšanu, noslēdzot Līguma pielikumā

Nr.3 pievienoto līgumu par autoruzraudzības veikšanu.

2012.gada 16.aprīlī vēstulē Nr.1-2/11213 par projekta īstenošanu Prasītāja uzaicināja Atbildētāju parakstīt autoruzraudzības līgumu attiecībā uz

dzīvojamo māju Bauskas ielā 51, Rīgā (prasības pielikums Nr.6).

Atbildētāja ar 2012.gada 7.maija vēstuli atteicās noslēgt autoruzraudzības līgumu (prasības pielikums Nr.7).

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 22.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-30 16.punktā norādīts, ka uz publiskā

iepirkuma procedūru attiecas gan privātās, gan publiskās tiesības. Šo duālo publiskā iepirkuma dabu atspoguļo tā sauktā divpakāpju teorija. Atbilstoši

minētajai teorijai privāto un publisko tiesību sajaukuma gadījumā iestāde darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tā pieņem publiski tiesisku lēmumu,

bet otrajā pakāpē īsteno lēmumu privāttiesiskā ceļā - tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārīgie civiltiesību noteikumi.

Prasītājs norādījis, ka Līguma priekšmets ir energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projekta izstrāde un autoruzraudzības

veikšana.

Nepastāv strīds par to, ka Prasītāja ar Atbildētāju nav noslēgusi Līguma pielikumā Nr.3 pievienoto līgumu par autoruzraudzības nodrošināšanu.

Līguma 6.4.punkts nosaka, ka, ja Atbildētāja atsakās veikt autoruzraudzību un noslēgt līgumu par autoruzraudzības veikšanu, tā maksā Prasītājai

līgumsodu 1500 Ls jeb 2134,31 euro apmērā par katru māju.

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas darbojas tikai tad, ja kāda no pusēm nepilda vai nepienācīgi pilda saistības. Ar 2014.gada

3.jūnija vēstuli Nr.1-2/19902 Prasītāja informēja Atbildētāju par pienākumu nomaksāt pielīgto līgumsodu un nosūtījusi Atbildētājai rēķinu Nr.0015952

(prasības pielikums Nr.8 un Nr.9).

Atbildētāja līdz prasības sastādīšanas brīdim nav samaksājusi Prasītājai līgumsodu 2134,31 euro apmērā par Līguma 2.3. un 6.4.punkta

neievērošanu, līdz ar to Prasītāja ir spiesta vērsties tiesā ar prasījumu par līgumsoda atmaksu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas līgumsodu 2134,31 euro, valsts nodevu 320,15 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem: SWEDBANK AS Nr.LV98HABA0551030734837, Citadele banka AS

Nr.LV83PARX0013044380019, SEB banka AS Nr.LV65 UNLA0050017186820, DnB banka AS Nr.LV63RIKO0002013197596, Nordea

Bank Finland Plc Latvijas filiāle AS Nr.LV57NDEA0000083069550. Atzīt tiesības Prasītājam tiesības saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716., 1718. un 1721.pantu, Publiskā iepirkuma likuma 2. un 67.pantu (lietas 4.-5.lapa).

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā minēto pamatojumu. Paskaidroja, ka nav strīda par noslēgto Līgumu, kurš iekļauj sevī

autoruzraudzību. Tika izsludināts publiskais iepirkums, Atbildētāja iesniedza savu finanšu piedāvājumu, kurš sastāv no divām sastāvdaļām: siltināšana un

autoruzraudzība. Atbildētājas pārstāvis nenoliedz, ka nav veikta autoruzraudzība. Nav strīda par to, ir iestājušies apstākļi, kas ļauj piemērot līgumsodu.

Tā kā Atbildētāja nav izpildījusi no līguma izrietošo autoruzraudzību, Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 2134,31 euro. Līgumsoda piedziņa tiek lūgta nevis

iedzīvošanās nolūkā, bet, ņemot vērā to, ka publiskā iepirkuma ietvaros Prasītāja ir saņēmusi finansējumu, jo tie ir papildus gan finanšu resursi, gan

organizatoriskie – atrast jaunu uzraugu, saskaņot izmaiņas ar fondu, rezultātā šīs darbības ir gan laikietilpīgas un cilvēkresursu ietilpīgas.

Kā izriet no 24.02.2012. Vienošanās, tad puses, grozot 28.09.2011. Līgumu, nekādā veidā nav vienojušās par līgumsodu, sakarā ar

autoruzraudzības neveikšanu. Ir spēkā 28.09.2011. Līguma 6.4.punkts par līgumsodu, sakarā ar autoruzraudzības neveikšanu. /pers. C/ ir Prasītājas

kontaktpersona, kas nenozīmē, ka tā ir persona, kurai ir tiesības grozīt vai uzņemties jaunas saistības, atteikties no prasījumiem. Prasītājas lemtspējīgās

personas ir vienīgi valde – valdes locekļi, kuri arī parakstīja Līgumu un Vienošanos. Kaut arī /pers. C/ bija kaut ko solījis, viņam nebija šāda

pilnvarojuma. Kā arī Līguma 7.2.punkts nosaka, ka visus grozījumus izsaka rakstveidā. Rakstveida dokumenta par līgumsoda nepiemērošanu par

autoruzraudzības neveikšanu nav.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka nav strīda par noslēgto Līgumu. Strīds par līgumsoda prasījumu, jo sākotnējā

sadarbība bija laba, tad radās nesaprašanās, nevarēja sastrādāties, un sadarbību izbeidza uz mutiskas vienošanās pamata. Rezultātā bija solījums no

Prasītāja nepiemērot līgumsodu. /pers. C/ deva šo solījumu no Prasītājas puses. No 2012.gada līgumsoda piedziņa netika prasīta. Atbildētāja bija

ieinteresēta veikt autoruzraudzību, jo rezultātā gūtu ienākumus. Norādīja, ka 2012.gada 24.februāra Vienošanos Nr.6-39/560 par grozījumiem

2011.gada 28.septembra līgumā Nr.6-16/312 par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas

projektēšanu ID Nr.SIA RNP 2011/36 sagatavoja pati Prasītāja, līdz ar ko izsakot savu gribu, lai Atbildētāja atteiktos no Līguma. Atbildētāja piekrita

piedāvātajai Vienošanās, to parakstot.

Tiesa uzklausot pušu pārstāvju sniegtos paskaidrojumus, novērtējot lietā gūtos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, a t z ī s t, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem

lietā.

CPL 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar CPL 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti,

kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda, un tas apstiprinās ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, par to, ka starp pusēm noslēgts Līgums (lietas 10.-14.lapa) ar

pielikumu Nr.1 un Nr.2 (lietas 15.-16., 17.lapa) un 2012.gada 24.februāra Vienošanās Nr.6-39/560 par grozījumiem Līgumā (lietas 22.-23.lapa).

No Līguma 2.3.punkta redzams, ka pasūtītājs pasūta un apmaksā un izpildītājs apņemas veikt autoruzraudzības pakalpojumus pasūtītāja

daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, attiecībā uz kurām izpildītājs ir veicis energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projektēšanu,

noslēdzot Līguma pielikumā Nr.3 pievienoto līgumu par autoruzraudzības veikšanu. Savukārt Līguma 2.1.punkts noteic daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas,

attiecībā uz kurām tiek veikta energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projektēšana (lietas 11.lapa).

Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kā to nosaka Civillikuma 1587.pants. Katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu

atbilstoši CL 1590.pantam.

Prasītājs, atsaucoties uz un Civillikuma 1716. un 1721.pantu un Līguma 6.4.punktu, lūdz piedzīt līgumsodu 2134,31 euro apmērā.

Civillikuma 1716.pants noteic – līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Civillikuma 1717.pants paredz – līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Līguma 6.4.punktā puses vienojās – ja Izpildītājs (Atbildētāja) atsakās veikt autoruzraudzību Pasūtītāja (Prasītāja) daudzīvokļu dzīvojamai ēkai,

attiecībā uz kuru Izpildītājs ir veicis energoefektivitātes paaugstināšanas vienkāršotās renovācijas projektēšnu, un noslēgt līgumu par autoruzraudzības

veikšanu (Līguma pielikums Nr.3), tas maksā Pasūtītājam līgumsodu 1500 Ls (2134,31 euro) par katru Pasūtītāja ēku (lietas 13.lapa). No minētā

secināms, ka puses vienojās, ja izpildītājs jeb Atbildētāja atsakās veikt autoruzraudzību, tai pasūtītajam jeb Prasītājam jāmaksā pielīgtais līgumsods.

Tiesa pievienojās Prasītājas pārstāvja viedoklim, ka pušu 24.02.2012. Vienošanās 6-39/560 par Līguma grozījumiem nekādā veidā nav

vienošanās par līgumsoda atcelšanu (lietas 22.-23.lapa).

Civillikuma 1431.pants, noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā

saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Apstāklis, ka to sastādīja Prasītāja, tiesas ieskatā, nav juridiski izšķirošas nozīmes, jo Atbildētājas pārstāvis to ir parakstījis. Turklāt no

Atbildētājas pārstāvja paskaidrojumiem sēdē izriet, ka Vienošanās saturs viņam bija zināms, ne iebildumus, ne ierunas nav izteicis.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja ar 2012.gada (kļūdaini norādīts 2013.gads) 16.aprīļa vēstuli Nr.1-2/11213 lūdz Atbildētāju sniegt informāciju vai

parakstīs autoruzraudzības līgumu attiecībā par dzīvojamo māju Bauskas ielā 51, Rīgā, kā tas noteikts Līguma 2.3.punktā (lietas 25.lapa).

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētāja būtu noslēgusi autoruzraudzību Pasūtītāja (Prasītājas) daudzīvokļu dzīvojamai ēkai Bauskas ielā

51, Rīgā. Tieši pretēji no Atbildētājas 2012.gada 7.maija vēstules redzams, ka Atbildētāja atteicās no turpmākās sadarbības ar Prasītāju, tai skaitā,

atteicās parakstīt autoruzraudzības līgumu par autoruzraudzības pakalpojumu nodrošināšanu dzīvojamai mājai Bauskas ielā 51, Rīgā (lietas 24.lapa).

Saskaņā ar CPL 93.panta pirmās daļas trešo teikumu lietā tika nopratināts atbildētājas puses liecinieks /pers. D/, kurš tiesas sēdē liecināja, ka viņš

no /pers. C/, kurš bijis Prasītājas kontaktpersona, saņēmis veidlapas – Vienošanās divos eksemplāros –, kuras nodevis Atbildētājas pārstāvim /pers. B/.

Pēc kāda laika Atbildētājas parakstīto Vienošanās atdeva /pers. C/. /pers. C/ teicis, ka sankcijas nekādas netiks piemērotas sakarā ar autoruzraudzību.

Tiesa atzīst, ka liecinieka /pers. D/ liecības neapstiprina Atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, ka Prasītāja būtu atteikusies no Līguma 6.4.punkta

par līgumsoda piedziņu.

Tiesa pievienojās Prasītāja pārstāvja viedoklim, ka /pers. C/ nav bijis pilnvarojums izdarīt grozījumus Līgumā, jo lietā nav iesniegti pierādījumi

pretējam. Arī lietā esošā Vienošanās pierāda to, ka to parakstīt tiesīga bija tikai valde, kuras sastāvā /pers. C/ nav bijis (lietas 23.lapa). Tādējādi /pers.

C/ teiktais nav juridiski saistošs pusēm.

Tiesa pievienojas Prasītājas puses viedoklim, ka lūgums nepiemērot līgumsodu, netbrīvo Atbildētāju no uzņemtajām saistībām, tostarp, līgumsoda.

Tiesa nepievienojas Atbildētāja pārstāvja viedoklim, ka Prasītāja ir atteikusies no līgumsoda, jo no 2012.gada 7.maija nebija cēlusi prasību.

Komerclikuma 406.pants noteic – no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Kā

redzams no lietā esošā 2014.gada 3.jūnija vēstules Nr.1-2/19902 un 2014.gada 22.maija rēķina Nr.0015952, Prasītāta lūdza Atbildētāju Līguma

6.4.punktā pielīgto līgumsodu samaksāt līdz 2014.gada 3.jūnijam (lietas 26., 27.lapa). Tā kā Atbildētāja līgumsodu labprātīgi nesamaksāja, Prasītāja

2015.gada 27.jūlijā cēla tiesā prasību. Tiesa secina, ka konkrētajā lietā noilgums nav iestājies un Prasītāja izmantojusi savas tiesības likumā noteiktajā

termiņā.

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Pamatojoties uz minēto, no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 320,15 euro (CPL 34.panta

pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkts) (lietas 6.lapa) un izdevumi, kas saistīti ar tiesas dokumentu, pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro

(lietas 7.lapa).

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (lietas 2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu sastāda 11,78 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz Prasītājas samaksātos izdevumus, t.i., 7,08

euro apmērā, piedzenami no Atbildētājas valsts labā, saskaņā ar CPL 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu.

Par citiem izdevumiem pierādījumi iesniegti nav.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atbilstoši CPL 195.pantam ir jānosaka procentu apmērs, kas pienākas Prasītājai, ja ar tiesas

spriedumu nodibinātā naudas samaksas saistība netiek izpildīta termiņā, kas noteikts labprātīgai sprieduma izpildei. Ja nodibināta bezprocentīga saistība,

tad piemērojami likumiskie nokavējuma procenti (CL 1765.pants). Šajā gadījumā, tāpat kā tiesāšanās izdevumu atlīdzības pienākuma noteikšana, nav

uzskatāma par prasības robežu pārkāpšanu, jo spriedumos par naudas summas piedziņu tiesāšanās izdevumu atlīdzības pienākums un tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus nosakāmi neatkarīgi no tā, vai šāds prasījums ir ietverts prasībā vai nav.

Saskaņā ar CPL 195.pantu Prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātā parāda (galvenā

parāda) (2134,31 euro).

Saskaņā ar CPL 204.1 pantu nosakāms 10 dienu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Saskaņā ar CPL 415.panta otro daļu sprieduma pārsūdzēšanas termiņu jāskaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas, proti, 2016.gada

19.oktobra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189., 190.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no SIA “Energo Consult”, reģistrācijas numurs 45403024891, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs

40103362321, līgumsodu 2134,31 euro, kā arī valsts nodevu 320,15 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro – kopā 2459,16 euro

(divi tūkstoši četri simti piecdesmit deviņus euro, 16 centus).

Piedzīt no SIA “Energo Consult”, reģistrācijas numurs 45403024891, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,08 euro (septiņus

euro, 8 centus).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no neatmaksātas parāda pamatsummas.

Noteikt, ka spriedums ir labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgajā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 19.oktobris.

Tiesnesis R.Grandāns