Court convicts defendant for refusing police orders while intoxicated and imposes a 50 euro fine.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava District Court convicted the defendant of an administrative offense for refusing police orders to stop urinating in public and identifying themselves while intoxicated. The court found the violation proven through the police report, witness statements, breathalyzer results, and the defendant's own explanation. Consequently, the court imposed a 50 euro fine, mitigating the penalty for voluntary remorse but aggravating it due to the intoxication.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 175. panta 1. daļa: The court established that a person acting under the influence of alcohol who willfully refuses to comply with lawful police orders constitutes a punishable administrative offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 115018716
Lietas arhīva Nr. 1-0187-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdāJ
elgavā 2016.gada 30.augustā
Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,
ar tiesas sēdes sekretāri /Sekretāre/,
piedaloties
pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. C/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,
deklarētā dzīves vieta: /adrese/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta.
Aprakstošā daļa
2016.gada 5.jūlijā Jelgavas tiesā saņemts Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk- Jelgavas PPP) Operatīvās vadības nodaļas
inspektores E.Cimdares š.g. 4.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.522937 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas
materiāli par to, ka 2016.gada 3.jūlijā plkst.23.48 /pers. C/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, atradās pie Pasta ielas 26, Jelgavā, uz gājēju ietves, kur
ļaunprātīgi nepakļāvās Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas jaunākā inspektora, kurš pildīja savus dienesta pienākumus,
A.Saules likumīgi izvirzītajām prasībām- pārtraukt nokārtot dabiskās vajadzības (urinēšanu) sabiedriskā vietā un nosaukt savus personas datus. /pers. C/
turpināja nepakļaušanos, vicinājās ar rokām, skaļi nolamājās uz policijas darbiniekiem- “pošol na huj govņuk”. Pēc vairākkārtēja brīdinājuma pret
/pers. C/ tika pielietots fizisks spēks- /pers. C/ tika noguldīts uz zemes, rokas tika aizliktas aiz muguras, uzlikti roku dzelži.
/pers. C/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.panta administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. C/ ar parakstu apliecināja, ka viņš ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola
saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī saņēmis
protokola eksemplāru. Piezīmes par protokola saturu /pers. C/ neizteica.
2016.gada 4.jūlija rakstveida paskaidrojumā (lietas 4.lapa) /pers. C/ paskaidroja, ka 2016.gada 3.jūlijā plkst.23.48 atradies uz gājēju
ietves pie autoostas. Bijis alkohola reibuma stāvoklī un tobrīd atradies ceļā uz mājām. Viņam sagribējies nokārtot dabiskās vajadzības un tā kā blakus
neesot bijusi tualete, dabiskās vajadzības- urinējot, nokārtojis uz gājēju trotuāra. Bijis alkohola reibuma stāvoklī, tāpēc neatceroties ar kādiem vārdiem
lamājies uz policijas darbiniekiem. Pieļaujot, ka neesot vēlējies kontaktēties ar policijas darbiniekiem un tāpēc arī attiecies nosaukt savus personas datus.
Savu vainu, ka uz ietves urinējis, kā arī neesot pakļāvies policijas darbinieku prasībām- nosaukt savus datus un pārtraukt urinēt, atzīstot un nožēlojot.
Turpmāk centīšoties ievērot sabiedriskās normas.
Tiesas sēdē /pers. C/ atzina savu vainu pārkāpumā un protokola saturam piekrita. Savu rīcību vērtēja kritiski. Izdarīto nožēloja. Lūdza
bargi nesodīt. Izteikt citus lūgumus un papildinājumus, kā arī iesniegt pierādījumus /pers. C/ nevēlējās.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē uzklausījusi /pers. C/ paskaidrojumus, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese
secina, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, 2016.gada 3.jūlijā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas
darbinieku likumīgajām prasībām.
Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz turpmāk minētajiem konstatētajiem apstākļiem.
Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši
un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka,
robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanu vai dienesta pienākumus
ir paredzēta administratīvā atbildība.
Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta
pienākumus, vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.
Likuma „Par policiju” 15.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas sastāvā ietilpst arī pašvaldības policija. Atbilstoši minētā likuma 19.panta
sestajai daļai pašvaldības policijas darbiniekiem savas kompetences ietveros ir visas likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.-6., 8.-12., 14.1.,
14.3., 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības.
Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,
personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kas fiksētas Jelgavas PPP Operatīvās
vadības nodaļas inspektores E.Cimdares sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ. Nr.522937 (lietas 3.lapa).
Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā atzīstami Jelgavas PPP Patruļpolicijas
nodaļas inspektoru M.Rubeņa, E.Soma, J.Siņicina, S.Kauškala, J.Ekšas un A.Saules ziņojumi (lietas 5.-10.lapa), u.c.
No lietas materiāliem pievienotā personas pārbaudes protokola Nr.1311 (lietas 13.lapa) un alkometra izdrukām (lietas 14.lapa)
redzams, ka 2016.gada 4.jūlijā ar alkometru Lion Alcolmeter 500 Nr.69586 plkst.00.06 /pers. C/ izelpojamā gaisā konstatētas 2,59 promiles alkohola
satura, bet plkst.00.25- 2,49 promiles alkohola satura. /pers. C/ paraksts uz minētā pārbaudes protokola apliecina, ka viņš piekrīt veiktās pārbaudes
rezultātiem, tos nav apstrīdējis.
Ar protokolu Nr.1311 par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē (lietas 12.lapa) konstatēts, ka 2016.gada 4.jūlijā plkst.00.05
/pers. C/ ievietots medicīniskajā atskurbtuvē. Veicot personas apskati saskaņā ar Latvijas APK 256.pantu, /pers. C/ konstatēts netīrs apģērbs, stipra
alkohola smaka no mutes dobuma, stiprs alkohola reibums, seja piesarkusi, sklēru hiperēmija, mīmika vāja, orientējas aptuveni, runa skaļa, agresīvs,
uzbudināts, gaita streipuļojoša. No atskurbtuves /pers. C/ atbrīvots 2016.gada 4.jūlijā plkst.12.05.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 16.lapa) konstatēts, ka /pers. C/
ir administratīvi sodīts, gada laikā trīs reizes, pēdējo reizi- 2016.gada 16.janvārī pēc Latvijas APK 149.25 panta pirmās daļas un 149.24panta otrās daļas
ar naudas sodu 85,- euro apmērā, kas ir izpildīts.
Savukārt no lietas materiāliem pievienotā administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.522943 kopijas redzams, ka 2016.gada 4.jūlijā
/pers. C/ ir izdarījis arī administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 167.pantā.
Vērtējot /pers. C/vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds
par to, ka policijas darbinieki M.Rubenis, E.Soms, J.Siņicins, S.Kauškals, J.Ekša un A.Saule pildīja dienesta pienākumus un patrulējot Pasta ielā 26,
Jelgavā, pamanīja vīrieti urinējam sabiedriskā vietā.
No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka inspektors A.Saule, pieejot klāt pie /pers. C/, izteica viņam likumīgu prasību pārtraukt urinēt
tam neparedzētā vietā, uz ko /pers. C/ sāka lamāties rupjiem necenzētiem vārdiem. Pēc atkārtoti izteiktas likumīgas prasības pārtraukt urinēšanu un
doties līdzi uz dienesta automašīnu, lai noskaidrotu personību, /pers. C/ kļuva agresīvs un sāka vicināties ar rokām. Uz likumīgi izteikto prasību pārtraukt
vicināties ar rokām un nosaukt savus personas datus, nereaģēja. Uz A.Saules izteikto brīdinājumu par fiziska spēka pielietošanu, ja viņš nepaļausies
policijas darbinieka likumīgi izteiktajām prasībām, nereaģēja. Tā kā uz vairākkārt izteiktām likumīgām prasībām /pers. C/ nereaģēja, un centās iesist
inspektoram A.Saulem, pret viņu tika pielietots fizisks spēks un speclīdzekļi, plkst.23.50 /pers. C/ izlikti roku dzelži. /pers. C/ ticis nogādāts Jelgavas
PPP Medicīniskajā atskurbtuvē.
Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītas prasības /pers. C/ bija likumīgas, jo atbilstoši likuma “Par policiju” 12.panta pirmās
daļas 1, 2. un 4.punktam policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus, pārbaudīt personām,
kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, un likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā viņus
nogādāt policijas iestādē, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem.
Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumu, ka policijas darbinieka A.Saules likumīgās prasības /pers. C/ pārtraukt
pretlikumīgās darbības un nosaukt savus personas datus tika izteiktas vairākkārtīgi un viņš tās ignorēja.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki M.Rubenis, E.Soms, J.Siņicins, S.Kauškals, J.Ekša un A.Saule būtu izprovocējuši
/pers. C/ uz pretlikumīgu rīcību un viņa pienākums bija izpildīt policijas darbinieka prasības, jo likuma “Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa
nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām
personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība
saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kās tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek
pierādīta personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu
nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma
lietā AA 609-05/8 15).
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. C/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš
konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka /pers. C/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo
pārkāpumu, proti, protokolā norādītajā laikā un vietā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
/pers. C/ vaina Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem
kopumā, proti, administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.522937, Jelgavas PPP Patruļpolicijas nodaļas inspektoru M.Rubeņa, E.Soma, J.Siņicina,
S.Kauškala, J.Ekšas un A.Saules ziņojumiem, personas pārbaudes protokolu Nr.1311 un tam pievienoto alkometra izdrukām, protokolu Nr.1311 par
personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē, administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.522943 kopiju, paša /pers. C/ paskaidrojumiem, IeM
Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, /pers. C/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko
stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu,
tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu atzīst to, ka
pārkāpumu persona izdarījusi alkoholisko dzērienu iespaidā.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt
/pers. C/ piemērojot naudas sodu, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 270., 272., 274., 289.6 - 289.7 , 289.13 ., 289.16 -289.18 un
299.pantu, tiesnese
no s pri e da
atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un
sodīt ar naudas sodu 50,- euro apmērā.
Pilns nolēmums sastādīts 2016.gada 30.augustā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas
sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu
septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551
naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.
Tiesnese I.Salaka