Court convicts defendant of intentional injury causing life-threatening harm and imposes combined sentence.

Lietas Nr. 11360020413

Lietas arhīva Nr. K34-0138-13/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū, 2013.gada 18.oktobrī.

Saldus rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese Gunita Galiņa,

ar tiesas sēdes sekretāri Vinetu Augustiņu,

piedaloties prokuroram Kasparam Didzim,

advokātei Daigai Ročkus,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē Saldū, Tūristu ielā 3, krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc

Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.

Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē pierādījumus lietā, tiesa

ko nsta tē ja :

/pers. A/ tīši nodarīja miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai:

2013.gada 22.aprīlī plkst. 19:00, /adrese/ dzīvojamā istabā, /pers. A/, būdama alkoholisko dzērienu ietekmē, dusmu uzplūdā uz /pers.

D/ par to, ka viņa izmanto /pers. A/ datoru, nolūkā nodarīt cietušajai miesas bojājumus, ne mazāk kā divas reizes ar dūri tīši iesita uz

dīvāna sēdošajai /pers. D/ pa seju deguna rajonā, kā rezultātā /pers. D/ zaudēja samaņu, pēc kā /pers. A/ izgāza viņu no dīvāna un

desmit reizes tīši spēra uz grīdas gulošajai /pers. D/ ar kājām, kurās uzvilkti puszābaki ar purngalos iestrādātu metālu plāksni, pa seju

un krūšu kurvja kreiso pusi, tādējādi nodarīja /pers. D/ miesas bojājumus – deguna kaula lūzumus ar dislokāciju, krūšu kurvja kreisās

puses 6., 7., 8., 9., 10., 11. ribu lūzumi, kas sarežģījās ar brīva gaisa un brīvu asins ieplūšanu kreisā pleirālā telpā, kas pēc sava

rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

/pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā atzina daļēji un paskaidroja, ka /pers. A/ tiešām iesitusi pa

muti aiz dusmām par to, ka /pers. D/ bez atļaujas aiztikusi viņas bērnam piederošo datoru. Nenoliedz, ka sitiena rezultātā salauzusi

cietušajai degunu, taču vairāk neesot situsi un kājām arī neesot spērusi. Uz zābakiem neesot bijušas asinis, zābakos neesot arī

dzelzs plāksne ielikta. /pers. F/ likusi savākt cietušo un viņš kā gājis, tā pazudis uz divām dienām. Pēc tam atgriezies un pastāstījis, ka

/pers. D/ ievietota slimnīcā sakarā ar lauztām ribām un degunu. /pers. A/ bijusi šokā par to, jo nezinot, kurš cietušajai nodarījis miesas

bojājumus. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā esot atzinusi savu vainu tikai tādēļ, lai tiktu palaista uz mātes bērēm, jo neatzīšanās

gadījumā inspektors draudējis apcietināt. /pers. A/ uzskata, ka viņai neesot jāatbild par „ūdeņiem cietušās plaušās”, tā esot viņas

sena plaušu slimība. Pēc sitiena cietušajai pat zilums neesot palicis.

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā nolasītajās /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās 2013.gada

24.maijā viņa liecinājusi, ka iedzeršanas laikā sastrīdējusies ar /pers. D/, kura pārmetusi, ka apsūdzētā gribot viņai atņemt draugu

/pers. F/. Strīda laikā iesitusi /pers. D/ pa degunu ar dūri, no kā cietusī nokritusi,viņai asiņojis deguns, vēl divas reizes viņai iespērusi

pa krūšu kurvi ar zābakā apautu kāju. Zābaks bijis ar metāla purnu. Pēc tam /pers. D/ izgājusi un palikusi guļam koridorā. Tur vēlāk

redzējusi asins peļķi ( lietas 25., 26.lapa). Savas liecības /pers. A/ vēlreiz apstiprinājusi 2013.gada 2.jūlijā (lietas 30.lapa).

Noklausoties cietušās un liecinieku liecības un pārbaudot pārējos pierādījumus tiesas izmeklēšanā, tiesa uzskata, ka apsūdzētās

/pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas pierādīta pilnībā kā ar pašas apsūdzētās pirmstiesas

izmeklēšanā sniegtajām liecībām, tā arī ar liecinieku liecībām, ekspertu atzinumiem un visiem lietas materiāliem to kopumāun

savstarpējā sakarībā.

/pers. D/ liecināja, ka ilgstoši pazīstot apsūdzēto un šā gada 20.aprīlī kopā ar viņu un savu faktisko vīru /pers. D/ apsūdzētās

dzīvoklī /adrese/ ielā lietojusi alkoholu. /pers. A/ par kaut ko sastrīdējusies ar /pers. F/, abi aizgājuši uz pilsētu, kamēr cietusī palikusi

dzīvoklī un darbojusies ar datoru. Laikam kaut ko nepareizi nospiedusi un datorā pārstājusi skanēt mūzika. Kad apsūdzētā

atgriezusies dzīvoklī, ļoti sadusmojusies, ka aiztikts viņas dators un iesitusi cietušajai ar dūri pa seju, pēc mirkļa vēlreiz iespērusi ar

kāju pa seju, no kā cietusī zaudējusi samaņu. Atguvusies uz grīdas koridorā, ļoti sāpējušas ribas. Dzīvoklī baidījusies atgriezties, jo

apsūdzētā varētu turpināt viņas sišanu, tādēļ devusies prom, arī uz savu dzīvokli baidījusies iet. Uz ielas viņu panācis /pers. F/

Grīvāns, viņš arī pastāstījis, ka izvilcis cietušo no /pers. A/ dzīvokļa koridorā, ko viņa tam likusi izdarīt. /pers. D/ sišanā neesot

iejaucies, jo apsūdzētā piedraudējusi, ka tādā gadījumā piekaušot arī viņu. Kopīgi aizgājuši līdz /pers. F/ darba kolēģim /pers. H/, kur

apmazgājusi asiņaino seju un kaimiņiene izsaukusi ātro palīdzību, jo cietušajai kļuvis aizvien sliktāk. Aizvesta uz Dobeles slimnīcu,

kur stacionārā ārstējusies 2 nedēļas sakarā ar vairāku ribu lūzumiem. Sākumā slimnīcā teikusi, ka mājās nokritusi pa kāpnēm, jo

baidījusies no /pers. A/ atriebības. Arī iecirkņa inspektoram teikusi, ka taisnību nestāstīšot aiz bailēm no apsūdzētās. /pers. D/

apstiprināja, ka pirms notikuma divus mēnešus dzīvojusi pie /pers. A/ un apsūdzētā ar viņas faktisko vīru gulējusi kopā. /pers. F/

pateicis, ka turpmāk dzīvos kopā ar /pers. A/,sākumā savākusi savu somu un aizgājusi uz mājām. Otrā dienā atkal atgriezusies, abas

ar apsūdzēto izrunājušās par radušos situāciju un /pers. A/ teikusi, ka viņai nenākot prātā dzīvot kopā ar /pers. F/. Tomēr

piekaušanas iemesls bijis nevis datora peles sabojāšana, bet gan sarežģītās attiecības vīrieša dēļ. /pers. A/ piedraudējusi, lai

nejaucoties pa vidu viņu attiecībām, ja redzēšot cietušo kopā ar /pers. F/, tad abi dabūšot. Tā arī noticis. /pers. D/ apstiprināja, ka

pirms notikuma viņai nekādu miesas bojājumu nav bijis. Neesot arī nekur kritusi. Kad atguvusies koridorā, tur viss bijis tīrs un nekāda

malkas kaudze neesot, atguvusies guļot uz grīdas. /pers. A/ viņai salauzusi degunu un ribas. Dzīvoklī bijuši tikai trijatā un neviens cits

viņu neesot sitis. /pers. F/ atjaunojis kopdzīvi ar cietušo un pārliecinājis viņu stāstīt visu patiesību.

/pers. F/ liecināja, ka viņa klātbūtnē /pers. A/ uzbrukusi /pers. D/, iesitusi viņai pa seju ar dūri, pēc sitiena /pers. D/ saļimusi, zaudējusi

samaņu un nokritusi uz grīdas. Pēc brīža mēģinājusi piecelties, taču /pers. A/ izdarījusi vēl vairākus sitienus un spērienus ar kājam pa

ribām.Tobrīd/pers. A/ kājās bijuši melni apavi. /pers. C/ saukusi, lai nedomā iejaukties un nelienot pa vidu, paklausījis, lai ātrāk viss

beigtos. Sapratis, ka faktiski kautiņš notiek viņa dēļ, jo kādu laiku nolēmis padzīvot kopā ar /pers. A/, pārtraucot kopdzīvi ar cietušo.

Piekauto /pers. D/ aiz padusēm izvilcis koridorā, kā to likusi apsūdzētā. Pēc brīža izgājis skatīties un /pers. D/ jau izgājusi uz ielas.

Panācis cietušo, lai aizvestu uz mājām, viņa sūdzējusies par stiprām sāpēm ribās, lūgusi palīdzēt nokļūt uz slimnīcu, tādēļ iegājuši pie

darba kolēģa /pers. H/ ielā, kur kaimiņiene izsaukusi ātro palīdzību, jo cietusī vairs nespējusi paie/pers. D/ ātrā palīdzība aizvedusi uz

Dobeles slimnīcu, kur viņa ārstējusies vairākas nedēļas.

/pers. H/ liecināja, ka 22.aprīļa vakarā pēc plkst.20.00 pie viņa ienācis darba kolēģis /pers. F/ un stāstījis, ka viņa faktiskā sieva

/pers. D/ nokritusi un sasitusies, prasījis ūdeni, lai cietusī apmazgātos, jo seja bijusi asiņaina. Iedevis bļodu ar ūdeni, vēlāk redzējis, ka

sētā iebraukusi ātrā palīdzība. To izsaukusi kaimiņiene /pers. O/ un /pers. D/ aizvesta uz slimnīcu.

/pers. O/ liecināja, ka 22.aprīļa vakarā mājas verandā satikusi manāmi iereibušu /pers. E/ kopā ar /pers. F/. /pers. D/ izskatījusies

sasista, jo roku turējusi pie ribām un sūdzējusies par sāpēm. Piedāvājusi izsaukt ātro palīdzību , kam abi neiebilduši. Drīz atbraukuši

mediķi un /pers. D/ aizvesta uz Dobeles slimnīcu.

Tiesa atzīst par patiesām un objektīvām cietušās un liecinieku sniegtās liecības tiesas izmeklēšanas laikā, kas pilnībā apstiprinās arī

ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Kā cietusī /pers. D/, tā liecinieks /pers. F/ pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas sēdē sniedza konsekventas liecības par apsūdzētās

darbībām miesas bojājumu nodarīšanā cietušajai. Tiesai nav pamata apšaubīt šis liecības, jo arī apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā

analogi liecinājusi par nozieguma izdarīšanas apstākļiem. Tiesa atzīst, ka tiesas sēdē /pers. A/ apzināti sniedza nepatiesas liecības ,

lai izvairītos no atbildības un apgalvojums, ka policijā tikai inspektora ietekmēta parakstījusi vaļsirdīgu atzīšanos, ir nepatiess.

Dienesta ziņojumā iecirkņa inpektors /pers. S/ apstiprinājis, ka aizdomās turētās /pers. A/ liecības pierakstījis no viņas

vārdiem, ko pati /pers. A/ apstiprinājusi, parakstoties protokolā pēc izlasīšanas. Nekādi draudi un piespiešana atzīties nav notikusi

(lietas 42.lapa). Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. A/ saistībā ar konkrēto noziegumu nav tikusi aizturēta policijā, līdz ar ko nav

ticis lemts jautājums par viņas apcietinājumu.

No SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca” izziņas redzams, ka /pers. D/ ārstējusies stacionārā slimnīcas ķirurģiskajā bloka

traumu nodaļā no 2013.gada 22.aprīļa līdz 2.maijam ( lietas 8.lapa).

No SIA „Saldus medicīnas centrs” 2013.gada 21.maija Aprūpes nodaļas izraksta-epikrīzes Vēst. Nr. 440, redzams, ka cietusī

/pers. D/ iestājusies stacionārā 10.05.2013 un izrakstījusies 21.05.2013 ar diagnozi – kreisās puses multipli ribu lūzumi, kreisās

puses hodrotoraks (lietas 12.lapa). Minētā izziņa apstiprina, ka cietusī sakarā ar gūtajām traumām turpinājusi ārstēšanos pēc

izrakstīšanās no Dobeles slimnīcas.

Tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2013.gada 3.jūnija eksperta atzinumā Nr. 291, norādīts, ka cietušai /pers. D/ konstatēti

miesas bojājumi: deguna kaula lūzums ar dislokāciju, krūšu kurvja kreisās puses 6.,7.,8.,9.,10.,11. ribu lūzumi, kas sarežģījās ar brīva

gaisa un brīvu asins ieplūšanu kreisā pleirālā telpā, kas varēja rasties 22.04.2013.g. pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem cietu-trulu

priekšmetu iedarbības rezultātā vai atsitoties pret tādiem un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kas

bīstami dzīvībai (lietas 15.-16.lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt augstāk minēto eksperta atzinumu par /pers. D/ nodarīto miesas

bojājumu veidošanās mehānismu, lokalizāciju un smaguma pakāpi atbilstoši spriedumā norādītajai apsūdzībai, jo tiesas izmeklēšanā

netika iegūtas nekādas jaunas ziņas par faktiem, kas norādītu uz pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu neesamību.

Nav guvusi apstiprinājumu apsūdzētās izvirzītā versija, ka /pers. D/ miesas bojājumus varēja gūt, uzkrītot koridorā uz malkas

maisa. Ribu lūzumu rašanās mehānisms atbilst vairākkārtējiem kāju spērieniem ar zābaku, kurā iestrādāts metāls. Kā norādīts tiesu

medicīnas eksperta atzinumā, salauzto ribu rezultātā cietušajai bojātas plaušas un notikusi gaisa ieplūšana krūšukurvī. Minētais

apstāklis izslēdz otru apsūdzētās versiju, ka plaušu trauma cietušajai bijusi jau ilgi pirms konkrētā incidenta. Ar fiziski traumētu plaušu

cietusī nekādā gadījumā nebūtu varējusi vairāk kā nedēļu turpināt iedzeršanu apsūdzētās kompānijā. Kā konstatēts tiesas

izmeklēšanā, dažu stundu laikā pēc gūtās traumas /pers. D/ veselības stāvoklis krasi pasliktinājās un savlaicīgi nesniegtas

medicīniskās palīdzības gadījumā cietušās izdzīvošanas iespējas būtu minimālas.

Notikuma vietas apskates protokolā un fototabulā fiksēta apsūdzētās zābaku izņemšana, kuri viņai bijuši kājās, sperot

cietušajai. Apskatē norādīts, ka zābaku purngalos iestrādāta metāla plāksne ( lietas 22.-23.lapa).

Tiesas sēdē pēc apsūdzētās lūguma tika uzklausīts liecinieks /pers. T/, kurš liecināja, ka šā gada aprīlī aiz greizsirdības par

to, ka /pers. D/ pie viņa pavadījusi nakti, /pers. F/ viņam nodarījis miesas bojājumus, par ko policijā esot uzsākts kriminālprocess.

VP Kurzemes RP Saldus iecirkņa izziņa apstiprina, ka 2013.gada 19.aprīlī policijā reģistrēta informācija no medicīnas

iestādes par to, ka Saldū, Jelgavas ielā pie sporta stadiona nepazīstami jauniešu /pers. T/ nodarījuši miesas bojājumus-galvas

smadzeņu satricinājumu, sejas sasitumus. Tā kā /pers. T/ ar iesniegumu policijā nevērsās, par šo notikumu pieņemts lēmums atteikt

uzsākt kriminālprocesu. Savukārt 2013.gada 10.jūlijā Saldus iecirknī reģistrēts iesniegums no /pers. T/ par to, ka 2013.gada 19.aprīlī

/adrese/ /pers. F/ nodarījis viņam miesas bojājumus, par ko 2013.gada 17.jūlijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma

130.panta otrās daļas, kas atrodas izmeklēšanas stadijā un neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto ( iesniegts tiesas sēdē).

Šāda pretrunīga /pers. T/ policijai sniegtā informācija par viņa piekaušanas apstākļiem tiesas ieskatā nedod pamatu /pers.

F/ uzvedību vērtēt kā izteikti agresīvu un apsūdzētās izteiktā versija, ka /pers. D/ varētu būt piekāvis /pers. F/, nav guvusi

apstiprinājumu. Kā cietusī, tā liecinieks /pers. F/ tiesas sēdē apstiprināja, ka baidās no vardarbības pielietojuma no apsūdzētās.Tieši

norādīta iemesla dēļ /pers. F/ neiejaucās un neaizstāvēja faktisko sievu, kad apsūdzētā viņu sita.

Kā redzams no tiesas sēdē iegūtās un lietā esošās informācijas par /pers. A/ personību, viņa jebkuru konfliktsituāciju spēj

risināt vienīgi ar vardarbības pielietojumu.

Tiesa atzīst, ka tiesas izmeklēšanā iegūtie augstāk norādītie pierādījumi, pilnībā novērš šaubas ka smagos miesas bojājumus

/pers. D/ būtu nodarījusi vēl kāda cita persona, izņemot /pers. A/, līdz ar ko tiesa atzīst, ka ar tiesas sēdē pārbaudītajiem un lietā

esošajiem pierādījumiem pilnībā pierādīts, ka apsūdzētās darbības pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā

paredzētais noziegums.

Konkrētajā kriminālprocesā apdraudējuma objekts ir /pers. D/ veselība, ar ko jāsaprot organisma dabiskais stāvoklis, cilvēka

ķermeņa orgānu un audu normāla funkcionēšana. No objektīvās puses miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums /pers. D/

veselībai, ko /pers. A/ izdarīja ar aktīvām darbībām- sitot un sperot cietušajai pa seju un krūšu kurvi. Kā nodibināts tiesas izmeklēšanā,

apsūdzētā nekādus priekšmetus un rīkus sišanā nav izmantojusi, situsi vienīgi ar dūrēm un spērusi kājām. Konkrētais nozieguma

sastāvs ir materiāls un noziegums ir pabeigts ar brīdi, kad cietušajai tika nodarīti konkrēta smaguma miesas bojājumi. Tiesas

izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi, ka cietusī pati būtu izprovocējusi konfliktsituācijas rašanos.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu /pers. A/ atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē.Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas pirmo punktu noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo

nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, novērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētās /pers.

A/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka izdarīts smags noziegums, apsūdzētā iepriekš sodīta, jaunu noziegumu

izdarījusi nedzēstas sodāmības laikā, iepriekš vairākas reizes saukta pie administratīvās atbildības (lietas 31.-37.lapa), sastāvējusi

psihiatriskā kabineta uzskaitē, pašreiz ambulatorā kartiņa arhīvā, sastāv SIA „Saldus medicīnas centrs” narkoloģiskā kabineta

reģistrā ar diagnozi Alkohola atkarība (lietas 38.-39.lapa). Iecirkņa inspektore dienesta ziņojumā par /pers. A/ norāda, ka apsūdzētā

dzīvo kopā ar savu nepilngadīgo dēlu, algotu darbu nestrādā, pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus un reibumā konfliktē ar

apkārtējiem, dzīvesvietā izraisās strīdi, kuri beidzas ar kautiņiem. Mājas kaimiņi /pers. A/ bieži redzot alkohola reibumā, iedzeršanas

reizēs mazgadīgais dēls tiek atstāts bez uzraudzības (lietas 40.lapa). Valsts probācijas dienesta Saldus TSV Izvērtēšanas ziņojumā

par apsūdzēto norāda, ka /pers. A/ ir probācijas dienesta redzeslokā saistībā ar iepriekš izdarītiem likumpārkāpumiem un apkopojot

uzraudzības periodā iegūto informāciju secināts, ka ņemot vērā /pers. A/ uzvedību un emocionālo stāvokli, nepastāv iespēja, ka /pers.

A/ šajā jomā varētu veikt pozitīvas pārmaiņas. /pers. C/ ir problēmas kontrolēt savu uzvedību visās dzīves situācijās, viņa pārkāpj

robežas gan attiecībās ar saviem paziņām, gan attiecībās ar amatpersonām. /pers. C/ uzvedība alkohola iespaidā kļūst

nekontrolējama, apkārtējiem apdraudoša un bīstama,lai gan pati /pers. A/ nesaskata, ka vielu lietošana viņai ir problemātiska.

Noziedzīgā nodarījuma veicinošie apstākļi ir /pers. A/ dzīves vide, personu loks, ar kurām viņa uztur regulārus kontaktus, pašas

domāšanas veids un attieksme. Probācijas amatpersona nākusi pie secinājuma, ka kliente nemēdz izdarīt secinājumus, par

izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, agresijas un vardarbības izpausmēm, jo nespēj izjust līdzcietību un žēlumu. Kā pamatojums

šādai rīcībai ir pašas emocionālais stāvoklis ( nespēja piedot pret sevi vērstos pāri darījumus) un stingra pārliecība, ka upuri paši ir

vainīgi. /pers. A/ atsakās no jebkādas VPD piedāvātās palīdzības un atbalsta, īpaši tad, ja ir nepieciešama pašas līdzdalība. Ja viņai

noteiktie pienākumi ir jāievēro piespiedu kārtā, /pers. A/ vadās tikai ārējas motivācijas dēļ un nesasniedz plānoto rezultātu. /pers. A/

pozitīvais resurss ir emocionālais un materiālais atbalsts no tēva puses, tēva interese par /pers. A/ ikdienas gaitām, pārdzīvojumiem,

sapratne, iespēja uzticēt savas problēmas, arī dēls /vārds/ /pers. A/ ir svarīgs ( dokumenti iesniegti tiesas sēdē).

No Krimināllikuma 35. un 46.panta jēgas izriet, ka soda mērķis ir sodīt vainīgo personu un atturēt to no jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas un šī mērķa sasniegšanai sodam ir jābūt taisnīgam – atbilstošam nodarījuma smagumam un vainīgā personībai. Nosakot

sodu tiesa novērtē ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma raksturu un radītās sekas.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētās /pers. A/ acīmredzami neadekvātā agresivitāte un nežēlība ir būtiski apdraudējusi cilvēku kā

sabiedrības pamatvērtību. /pers. C/ rīcības rezultātā cietušajai /pers. D/ ir nodarīti smagi – dzīvībai bīstami miesas bojājumi. Izvērtējusi

nodarījuma raksturu, tiesa secina, ka konkrētajos apstākļos apsūdzētā ir rīkojusies personiska, pretsabiedriski orientēta motīva vadīta

un viņas rīcība nav bijusi saistīta ar vispārcilvēciskām vērtībām. Vienlaicīgi jāņem vērā apstāklis, ka arī cietušās uzvedība veicināja

konfliktsituācijas rašanos un smago traumu viņa guva kopīgas alkohola lietošanas laikā ar apsūdzēto. Pašas cietušās nespēja

adekvāti risināt partnerattiecības ar faktisko vīru un viņa neuzticības akceptēšana, turpinot ilgstoši uzturēties apsūdzētās dzīvoklī,

faktiski veicināja konfliktsituācijas izveidošanos, kam risinājums bija apsūdzētās agresivitātes izpausme. Tiesa ņem vērā, ka cietusī

šobrīd veselību ir atguvusi un paliekošs kaitējums viņai nav radies.

Tiesa uzskata, ka nolūkā nodrošināt sabiedrības drošību un atturēt apsūdzēto /pers. A/ no likumpārkāpumu izdarīšanas, viņai

piemērojama reāla brīvības atņemšana, kā to nosaka likums. Izolācija no sabiedrības ir bargs sods, taču tas atbilst apsūdzētā

nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šāda soda bardzība piemērojama ne tikai lai atturētu apsūdzēto, bet arī citas

personas no analogu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.Krimināllikuma 55.panta desmitā daļa liedz tiesai iespēju brīvības

atņemšanas sodu /pers. A/ noteikt nosacīti, jo konkrēto noziegumu viņa izdarījusi nosacītas notiesāšanas laikā.

Izvērtējot visu minēto, tiesa secina, ka par apsūdzētās personību iegūtās ziņas, kā arī apsūdzētās uzvedības raksturs,

subjektīvā attieksme pret savu rīcību un tās izraisītajām sekām, tiesai rada pārliecību, ka nav nepieciešama ilgstoša /pers. A/ izolācija

no sabiedrības un speciālā prevencija- panākt, lai apsūdzētā turpmāk pildītu likumus un neizdarītu jaunus noziegumus būs iespējama

apsūdzētajai nosakot brīvības atņemšanas sodu iespējami tuvu, taču pārsniedzot minimālās sankcijas robežas. Tiesa ņem vērā, ka

apsūdzētās apgādībā ir mazgadīgs bērns, kura intereses būtiski tiek aizskartas, liedzot būt kopā ar māti. Neskatoties uz apsūdzētās

antisociālo dzīvesveidu tiesa ņem vērā probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā norādīto informāciju, ka dēls viņas dzīvē ir svarīgs.

Minēto tiesas sēdē apstiprināja arī cietusī /pers. D/, apstiprinot, ka apsūdzētā par dēlu rūpējas un viņa intereses vienmēr pirmajā

vietā.

Ņemot vērā apsūdzētās atbildību pastiprinošos apstākļus, tiesa uzskata, ka soda efektivitātei nosakāms papildsods –

policijas kontrole, lai arī pēc pamatsoda izciešanas lai arī policija turpinātu uzraudzīt apsūdzētās uzvedību un pakļautu viņu policijas

iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Pie galīgā soda noteikšanas Krimināllikuma 51.panta kārtībā jāņem vērā neizciestais sods pēc Saldus rajona tiesas

2012.gada 26.aprīļa sprieduma- brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu un transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana uz 4 gadiem. Tiesa atrod par mērķtiecīgu piemērot sodu daļējas saskaitīšanas principu, jo /pers. A/

iepriekš sodīta par citas kategorijas noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā, ka apsūdzētā neizciesta soda laikā izdarīja jaunu smagu

noziegumu un ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta 11. panta pirmo un otro daļu, nosakot

sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievienojama ne mazāk kā viena trešdaļa no neizciestā soda.

Tiesas sēdē apsūdzētās /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte Daiga Ročkus kurai saskaņā ar Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” 28.7., 28.9., 61.8., 61.10.punktiem par sniegto juridisko palīdzību no valsts

līdzekļiem izmaksājami Ls 50.

Advokāta izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij par apsūdzētās aizstāvību tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu uzliekams apsūdzētajai /pers. A/, jo tiesa nekonstatē KPL 85.panta pirmajā

daļā noteikto pamatu apsūdzētās atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Kaitējuma kompensācijas pieteikumu tiesas sēdē cietusī /pers. D/ atsauca.

Jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta noteikumiem.

2013.gada 24.maijā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus – aizliegums tuvoties

cietušajai /pers. D/ (lietas 27.lapa).

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu daļēji pievienojot šim sodam neizciesto sodu pēc Saldus rajona tiesas 2012.gada

26.aprīļa sprieduma, galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, policijas kontroli uz 1 (vienu)

gadu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem un 21 (divdesmit

vienu) dienu.

Drošības līdzekli – /pers. A/ grozīt un pēc sprieduma pasludināšanas viņu apcietināt tiesas zālē. Soda izciešanu sākt skaitīt no

2013.gada 18.oktobra.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij advokātei izmaksāto atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē Ls 50 (piecdesmit)

apmērā.

Procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei /pers. A/ noteikt 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietisko pierādījumu –melnus 39.izmēra puszābakus-pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā vai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas

Senāta krimināllietu departamentam, iesniedzot sūdzību vai protestu Saldus rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2013.gada 28.oktobris.

Tiesnese (personiskais paraksts) G.GALIŅA