Court allows increased child support to meet statutory minimums despite respondent's insolvency claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the respondent's partial admission of insolvency and granted the plaintiff's request to increase child support payments. Although the respondent argued they could only pay 50 euros monthly due to financial constraints and having two children, the court found the previous order insufficient compared to statutory minimums. Consequently, the court ordered monthly payments of 96 euros or 30% of the minimum wage, whichever is higher, to ensure the child's basic needs are met.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 177. panta un 179. panta; The court must order child support payments that meet the statutory minimum standard regardless of the parent's insolvency status or inability to pay more.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37052714
Lietas arhīva Nr. C-0527-14/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2014.gada 8.maijā
Tukuma rajona tiesa
tiesnese K.Vanaga
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
Tiesa
konstatēja
2014.gada 26.februārī /pers. A/ cēlusi Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu
nepilngadīgās meitas /pers. C/ uzturam LR Ministru kabineta noteikumos noteiktajā minimālajā apmērā.
Prasītāja norāda, ka laulībā ar atbildētāju 1997.gada 28.oktorbī dzimusi meita /pers. C/. Meitas uzturam ar Tukuma rajona tiesas
2000.gada 17.jūnija spriedumu no atbildētāja tika piedzīti uzturlīdzekļi (Ls35) 49,80 euro apmērā, kuri ar Tukuma rajona tiesas
2002.gada 22.jūlija spriedumu tika samazināti līdz (Ls20) 28,46 euro mēnesī. 2006.gada 12.janvārī prasītāja iesniedza jaunu prasības
pieteikumu par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu un ar Tukuma rajona tiesas 2006.gada 30.marta spriedumu tie tika palielināti līdz
(Ls35) 49,80 euro mēnesī.
Prasītāja paskaidro, ka atbildētājs meitu pēdējos divus gadus materiāli atbalstījis, maksājis meitas uzturam (Ls54) 76,84 euro
mēnesī, bet ņemot vērā, ka Tukuma rajona tiesa piedzina uzturlīdzekļus, kuri ir mazāki par šobrīd normatīvajos aktos noteikto
minimālo uzturlīdzekļu apmēru, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja meitas uzturam uzturlīdzekļus ne mazāk ka 30% apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no prasības celšanas dienas.
Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministra kabineta noteikumiem Nr.37 no 2013.gada 15.janvāra, prasītāja lūdz grozīt
uzturlīdzekļu apmēru sākot no prasības iesniegšanas dienas un piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļus meitas /pers. C/
uzturam 96 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz
bērna pilngadības sasniegšanai. Noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
2014.gada 1.aprīlī tiesā saņemti /pers. B/ paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību atzīst daļēji. Ir gatavs maksāt meitas uzturam 50
euro mēnesī. Norāda, ka meitas uzturam mēnesī nevar maksāt vairāk kā noteikts Tukuma rajona tiesas 2006.gada 30.marta
spriedumā, jo ir maksātnespējīgs un viņa apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas ir
dalībniekiem paziņots 2014.gada 2.aprīlī.
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās
attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa
izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un
intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu
sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu
un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērnu uzturēšanu neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar
vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
No dzimšanas apliecības kopijas Nr./numurs/ redzams, ka /pers. C/ ir prasītājas /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ meita (lietas 9.lapa).
Ar izdrukām no personas datu pārlūka pierādīts, ka /pers. C/ dzīvo kopā ar /pers. A/ (lietas 10.-11.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesai
nav pamata apšaubīt, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aprūpi. Atbildētājs iebildumus tiesai nav izteicis.
Ar Tukuma rajona tiesas 2006.gada 30.marta spriedumu civillietā Nr.C-37022806 no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/
piedzīti uzturlīdzekļi (Ls35) 49,80 euro mēnesī, 1997.gada 28.oktobrī dzimušās meitas /pers. C/ uzturam, sākot no 2006.gada
1.aprīļa līdz meitas pilngadībai.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka
Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.pants nosaka, ka
katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: 2.1. katram bērnam no
viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2.2.
katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo
stundas tarifa likmi” no 2014. gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais minimālās mēneša darba algas apmērs uz prasības
iesniegšanas brīdi tiesā ir 320 euro.
No lietas materiālos esošās /pers. C/ dzimšanas apliecības konstatējams, ka prasītājas un atbildētāja meitai tiesas lietas
izskatīšanas laikā ir 16 gadi. Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs /pers. C/ nedrīkstētu būt zemāks par 30% no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas uz lietas izskatīšanas brīdi atbilst 96 euro.
Apstāklis, ka atbildētājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, neietekmē šīs lietas izskatīšanu.
Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam valsts noteiktajā minimālajā apmērā ik
mēnesi, sākot no prasības iesniegšanas dienas 2014.gada 26.februāra līdz bērns sasniegs pilngadību.
Pamatots un apmierināms ir prasītājas lūgums piedzīt uzturlīdzekļus nekavējoties, kā to paredz Civilprocesa likuma 205.panta pirmā
daļa.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to
samaksāšanas bijis atbrīvots (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos
proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu
kopsumma par vienu gadu. Konkrētajā gadījumā tas atbilst 1152 euro no kuriem atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta a) apakšpunktam aprēķināma valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Attiecīgi
1152x15%=172,80. Bez tam, kā izriet no lietai pievienotās pavēstu izdrukas, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 7,57 euro.
Tādējādi no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva 172,80 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
7,57 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204 1.pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts
nodevas un izdevumu, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, piedziņu.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu,
43.panta pirmās daļas 3.punktu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193. pantu tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt nekavējoties no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus
meitas /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 96 euro (deviņdesmit seši euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30%
(trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas sākot no 2014.gada 26.februāra līdz
brīdim, kad /pers. C/ sasniegs 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 172,80 euro (viens simts
septiņdesmit divi euro, astoņdesmit centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,57 euro (septiņi euro, piecdesmit septiņi
centi), kopā piedzenot 180,37 euro (viens simts astoņdesmit euro, trīsdesmit septiņi centi).
Pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu pēc Tukuma rajona tiesas izpildu raksta Nr.C-37022806.
Sprieduma par valsts nodevas un izdevumu, kas saistīti ar lietas izskatīšanu piedziņu labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit)
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas
apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese K.Vanaga