Court dismissed tenant's defense and ordered payment of property management debt plus court costs.

Lietas Nr. C20290315

Lietas arhīva Nr. C-0906-16/6

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2016.gada 7.aprīlī

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Lapiņš

ar sekretāri D.Majuru

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

EUR 1653,06 piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 30.novembrī prasītājs SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesā cēla maza apmēra prasību pret atbildētāju

/pers. A/ par mājas apsaimniekošanas un pakalpojumu parāda laika periodā no 2014.gada 1.septembra līd z 2015.gada

31.oktobrim par dzīvokli /adrese/ EUR 744,50, un likumisko procentu EUR 6,44, kā arī laika periodā no 2013.gada 1.jūlija līdz

2015.gada 25.jūlijam par dzīvokli /adrese B/ EUR 462,48, un tiesas izdevumu piedziņu. 2016.gada 7.martā prasītājs iesniedza

grozījumus (lietas 45.lapa), palielinot prasījuma summu, un kopējais parāds par dzīvokli /adrese/ laika periodā no 2014.gada

1.septembra līdz 2016.gada 29.februārim bija EUR 1168,93 un likumiskie procenti EUR 21,65 apmērā. Prasība pamatota uz

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13., 16.pantu un Civillikuma 1432., 1587., 1759., 1760.pantu.

Prasībā norādīts, ka dzīvokļi /adrese/, Liepājā un līdz 2015.gada 6.jūlijam dzīvoklis /adrese/, piederējuši atbildētājam.

Atbildētājs izmantojis dzīvojamo platību un komunālos pakalpojumus, ko sniedzis prasītājs, bet samaksu par to pilnā apmērā un

regulāri nav veicis, kā rezultātā no 2014.gada 1.septembra līdz 2016.gada 29.februārim par dzīvokli /adrese/, bija izveidojies

apsaimniekošanas maksājumu parāds EUR 1168,93, un par parāda samaksu aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti EUR

21,65, bet par dzīvokli /adrese B/ laika periodā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 25.jūlijam EUR 462,48, ko lūdz piedzīt no

atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 pantam prasības pieteikums tika nosūtīts atbildētājam (lietas 50.lapa), kurš

paskaidrojumā norādījis, ka prasībai nepiekrīt, jo prasītājs nav iesniedzis tiesai dokumentus, kuri pamato prasību –

apsaimniekošanas maksas pamatojumu un līgumus par komunālo pakalpojumu sniegšanu, tādēļ prasība nav pamatota.

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās, bet ir lūdzis lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes, uzturot prasību uz prasības

pieteikumā norādītiem pamatiem un apstākļiem.

Atbildētāja pārstāve uz tiesas sēdi nebija ieradusies, lai gan par lietas izskatīšanas vietu un laiku puse informēta likumā

noteiktā kārtībā, 2016.gada 12.janvārī nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. 2016.gada 29.marta

iesniegumā (lietas 55.lapa) puses pārstāve norādījusi, ka lietas izskatīšana ir atliekama uz citu datumu, jo no 2016.gada 1.aprīļa

līdz 2016.gada 10.aprīlim viņa neatradīsies Latvijā. Tiesa pārstāves iesniegto tūrisma aģentūras “Latvia Tours” izdruku par

aviobiļešu rezervēšanu neuzskata par attaisnojošu iemeslu tiesas sēdes atlikšanai, jo aviobiļešu rezervēšana pati par sevi nerada

attaisnojošus apstākļus, lai puse neierastos uz tiesas sēdi. Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa paredz, ka maza apmēra

prasības tiesa izskata rakstveida procesā. Tiesa ņem vērā arī to, ka atbildētājs nav norādījis pamatojumu un nepieciešamību

šādas lietas iztiesāšanai tiesas sēdē, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.26 pantam, kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu

iztiesāt saprātīgā termiņā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks,

eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

Tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez puses piedalīšanās, jo nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā

minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus un

iebildumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Ievērojot

Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Kā redzams no lietā esošajām izziņām, atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/(lietas 37.lapa) un līdz 2015.gada

6.jūlijam dzīvoklis /adrese/ (lietas 35.lapa), viņš dzīvokļus lietojis un izmantojis prasītāja sniegtos pakalpojumus. Atbildētājs

pilnā apmērā nenorēķinās ar prasītāju par sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā šo maksājumu parāds sasniedzis prasības

summu. Ievērojot likuma Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, prasītājs aprēķinājis arī likumiskos nokavējuma procentus līdz 2016.gada

29.februārim EUR 21,65 apmērā par samaksas kavējumiem dzīvoklim /adrese/.

Kā nepamatotu tiesa atzīst atbildētāja paskaidrojumā norādīto, ka prasītājs nav iesniedzis tiesai dokumentus, kuri pamato

apsaimniekošanas maksu. No dzīvojamās mājas pārvaldīšanas 2014.gada 3.aprīļa līguma 2-21/14/1 (lietas 18.lapa) redzams, ka

mājas - /adrese/, apsaimniekošanas maksa no aprīļa līdz oktobrim ir 0,70 EUR/m2, bet no novembra līdz martam - 0,45

EUR/m2 (lietas 24.lapa). Savukārt, no otra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas 2012.gada 25.jūnija līguma 2-21/10/1 (lietas

25.lapa) redzams, ka mājas - /adrese/, apsaimniekošanas maksa noteikta 0,30 Ls/m2 (lietas 31.lapa).

Tiesa atbildētāja argumentu, ka prasītājs lietā nav iesniedzis līgumus par komunālo pakalpojumu sniegšanu, kas pamato šo

prasību, nevar atzīt par pamatu prasības noraidīšanai, jo prasītājs reāli ir veicis šo divu dzīvojamo māju apsaimniekošanu uz

spēkā esošu iepriekš minēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu pamata. Atbilstoši Civilprocesa likuma

74.pantam, atbildētājs rakstveida paskaidrojumos nav norādījis, kā šie pierādījumi attiecas uz izskatāmās lietas prasības

priekšmetu, tiesai nav arī ziņu, ka prasītājs būtu liedzis atbildētājam vai viņa pārstāvei ar tiem iepazīties un/vai iesniegt lietā.

Atbildētāja subjektīvais viedoklis, ka prasītāja rīcība, pieprasot apmaksāt sniegtos komunālos pakalpojumus, ir nelikumīga,

neatbrīvo atbildētāju no pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un

13.pantam. Lietā nav strīda par to, ka prasītājam ir tiesības apsaimniekot dzīvojamās mājas - /adrese/un /adrese/, un kā šo māju

apsaimniekotājs prasītājs ir veicis norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem par to sniegtajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas

īpašniekiem un īrniekiem, kā arī veicis mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Līdz ar to atbildētājs tiesā nav iesniedzis nekādus

pierādījumus, ka prasītājs nebūtu nodrošinājis viņu ar pakalpojumiem vai ka tie būtu bijuši nekvalitatīvi. Kā to nosaka

likumdošana, dzīvojamās mājas apsaimniekotājs par pamatpakalpojumu sniegšanu slēdz līgumus ar pakalpojuma sniedzēju, līdz

ar to dzīvokļa īpašnieku pienākums ir norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, maksājot nevis tieši pakalpojuma

sniedzējam, bet apsaimniekotājam, ar kuru noslēgts līgums par pakalpojuma saņemšanu. Prasītāja izrakstītie rēķini strīdus

periodā atspoguļo maksājamās summas un gadījumā, ja atbildētājam ir iebildumi pret kādu no aprēķina pozīcijām, tad

domstarpības risināmas sarunās ar apsaimniekotāju, nevis nemaksājot. Šādos apstākļos no atbildētāja par labu prasītājam

piedzenams laika periodā no 2014.gada 1.septembra līd z 2016.gada 29.februārim par dzīvokli /adrese/, izveidojies

apsaimniekošanas un pakalpojumu parāds EUR 1168,93 un likumiskie procenti EUR 21,65, un laika periodā no 2013.gada

1.jūlija līdz 2015.gada 25.jūlijam par dzīvokli /adrese B/, izveidojies apsaimniekošanas un pakalpojumu parāds EUR 462,48

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR

247,96 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu valstij piedzenami nesegtie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 3,73 apmērā par pasta pakalpojumiem, saskaņā ar VAS „Latvijas Pasts” pasta pakalpojumu tarifu.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita

starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi

tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt

garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 193., 204. , 250.26 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt un piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” māju apsaimniekošanas un

pakalpojumu parādu EUR 1631,41 (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit viens euro un četrdesmit viens cents), likumiskos

procentus EUR 21,65 (divdesmit viens euro un sešdesmit pieci centi) un tiesas izdevumus EUR 252,66 (divi simti piecdesmit

divi euro un sešdesmit seši centi) apmērā.

Atzīt SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas līdz

sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,73 (trīs euro un septiņdesmit trīs centi)

apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316; saņēmēja

iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22; Konta Nr./konta numurs/; maksājuma mērķis – kods 21499, procesa dalībnieka

personas dati.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir desmit dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā,

ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis A.Lapiņš