Appeal court dismissed insurance claim where plaintiff failed to terminate supply contract per Civil Code Art. 1776.

Lietas Nr. C30569109

Lietas arhīva Nr. CA-1588-17/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 13.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Grauda

un tiesneses D.Jansone un I.Ozola

ar sekretāri S.Kazaini,

piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” pārstāvim /pers. C/ un Compagnie francaise d’assurance pour le commerce

exterieur Latvijas filiāles pārstāvim zvērinātam advokātam Bruno Mačam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” prasībā pret Compagnie francaise d’assurance pour le

commerce exterieur Latvijas filiāli par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” apelācijas sūdzību

par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 23.decembra spriedumu.

A p r a k s t o š ā

[1] 2009.gada 2.novembrī prasītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums/” Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā cēla prasību pret atbildētāju Coface Austria Kreditversicherung AG filiāli Latvijas Republikā, šobrīd Compagnie francaise d’assurance pour le

commerce exterieur Latvijas filiāli, par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

[1.1] 2008.gada 1.jūlijā tika noslēgta piegādātāja kredītrisku apdrošināšanas polise GAC Nr.890001004, atbilstoši kurai atbildētājs ir

apdrošinātājs, bet prasītājs – apdrošinātais. Atbilstoši polisei tika noteikts kredītrisku apdrošināšanas segums par prasītāja klientiem (debitoriem,

pircējiem), kuri iegādājas preci no prasītāja.

Atbilstoši polisei klientam SIA “OZI” tika noteikts patstāvīgi noteiktais limits 4000 LVL. Prasītājs klientam izsniedza preci uz pēcapmaksu pēc

pavadzīmēm. Prece klientam bija jāapmaksā līgumā un pavadzīmē noteiktā termiņā. Pavadzīmes par izsniegto preci, kas tika izrakstītas laikā no

2008.gada 4.augusta līdz 2008.gada 14.augustam, netika apmaksātas un kopējā neapmaksātā pamatparāda summa, kas attiecas uz polisi, ir 1543,49

LVL.

2008.gada 12.decembrī prasītājs iesniedza atbildētājam paziņojumu par SIA “OZI” kavētu maksājumu, kā tas ir noteikts polisē.

2009.gada 12.maijā prasītājs iesniedza atbildētājam apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par klientu.

2009.gada 16.jūnijā atbildētājs sniedza atbildi uz apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par SIA “OZI” un, pamatojoties uz polises riska moduļa

B3.04 1.1.punktu, polises vispārīgo noteikumu 1.2.3.punkta iv) apakšpunktu, 2.1.1.punktu, 2.3.punkta i) apakšpunktu, 3.2.punktu un 11.punktu,

secināja, ka atbildētājam nav pamata un pienākuma izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar prasītāja parādnieka SIA “OZI” ilgstošu nemaksāšanu.

[1.2] Prasītājs uzskata, ka atbildētājam bija pienākums atbilstoši polisei izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par SIA “OZl” neapmaksāto parādu, jo

prasītājs ir izpildījis visu polisē noteikto.

Polises riska moduļa ?3.04 ir papildus noteikts, ka prasītājam ir tiesības saviem pircējiem noteikt kredītlimitu, nepārsniedzot sarakstā minēto

patstāvīgi noteikto limitu, ievērojot, ka pircējam jāatrodas sarakstā minētā valstī, visiem parādiem 12 mēnešus pirms preces piegādes ir jābūt

nomaksātiem maksimālā kredītperioda laikā (t.i., 150 dienu laikā no rēķina izrakstīšanas). Papildus nekādi ierobežojumi polisē netiek noteikti.

Apdrošināšanas segums šādā gadījumā ir sarakstā noteiktais, t.i., 80% apmērā no parāda.

SIA “OZI” neapmaksātā summa ir 1543,49 LVL. Tādējādi izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 1234,79 LVL (80 % no 1543,49

LVL).

[1.3] Latvijas Bankas noteiktā procentu pamatlikme ar 2009.gada 1.janvāri ir 6% gadā, ar 2009.gada 1.jūliju ir 4% gadā. Tādējādi likumisko

procentu apmērs no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam ir 13% gadā, bet ar 2009.gada 1.jūliju – 11% gadā. Likumiskie procenti ir

aprēķināmi no 2009.gada 17.jūnija, jo 2009.gada 16.jūnijā atbildētājs pieņēma lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības neizmaksāšanu. No 2009.gada

17.jūnija līdz 2009.gada 2.novembrim kavētas 137 dienas. Likumiskie procenti tiek aprēķināti no neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas

1234,79 LVL. Likumisko procentu apmērs uz 2009.gada 2.novembri ir 50,75 LVL (1234,79 LVL x 0,03 x 137/100).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1509., 1587., 1765.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmo un

otro daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja prasītāja labā apdrošināšanas atlīdzību 1234,79 LVL, likumiskos procentus 50,75 LVL, valsts nodevu 157,14 LVL

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL; noteikt, ka no atbildētāja tiek aprēķināti un piedzīti likumiskie procenti par neizmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību, kā tas ir noteikts Civillikuma 1765.pantā (13% gadā no 2009.gada 22.maija līdz 2009.gada 30.jūnijam; no 2009.gada 1.jūlija

– 11% gadā), skaitot no 2009.gada 3.novembra par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[2] 2009.gada 9.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst

pilnīgi.

[2.1] Atbildētājam saskaņā ar pušu starpā noslēgto apdrošināšanas līgumu nebija pienākuma izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību prasītājai sakarā ar

tās pircēja SIA “OZI” ilgstošu nemaksāšanu, jo prasītājs kā apdrošinātais nebija izpildījis visas ar līgumu uzņemtās saistības.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta 5.punktu un 12.panta trešo daļu, līguma vispārīgo noteikumu 3.2.punktu, līguma

zaudējumu moduļa A2.02 3.punkta otro daļu apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja konstatēts, ka apdrošinātais nav

izpildījis visus līguma nosacījumus.

Atbilstoši līguma preambulas 4.punktam apdrošināšanas segums paša apdrošinātā noteiktā kredītlimita ietvaros ir spēkā tikai tad, ja tas noteikts,

ievērojot visus līguma un līguma riska moduļa B3.04 nosacījumus. Pieņemot lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību prasītājam sakarā ar tā pircēja SIA

“OZI” ilgstošu nemaksāšanu, atbildētājs konstatēja, ka prasītājs, piešķirot kredītlimitu darījumiem ar SIA “OZI”, nebija ņēmis vērā un ievērojis līguma

riska moduļa B3.04 kritērijus kredītlimita noteikšanai, līdz ar ko apdrošināšanas segums darījumiem ar šo pircēju nebija spēkā.

Prasītājam ar pircēju nebija apmierinošas tirdzniecības pieredzes pirms kredītlimita piešķiršanas, par ko liecina izraksts no grāmatvedības

programmas par prasītāja norēķiniem ar SIA “OZI” par periodu no 2006.gada 25.augusta līdz 2009.gada 13.maijam. Tajā redzams, ka pircējam visā

pārskata periodā bija raksturīgi neievērot un regulāri kavēt rēķinu apmaksas termiņus, pircēja maksājumu disciplīna pasliktinājās jau sākot no 2007.gada

novembra. Šādu saistību pildīšanas disciplīnu apdrošinātājs nevarēja novērtēt kā apmierinošu un tādu, uz kuras pamata prasītājs varēja pieņemt pozitīvu

lēmumu par sadarbības turpināšanu ar pircēju uz atliktā maksājuma nosacījumiem, ko daļēji arī apliecina fakts, ka prasītājs bija spiests savu interešu

aizstāvībai vērsties šķīrējtiesā ar pieteikumu par parāda piespiedu piedziņu no pircēja un tā galvinieka. Saskaņā ar prasītāja un pircēja starpā noslēgtā

līguma 4.6.punktu prasītājam ir tiesības pārtraukt preču piegādi pircējam uz atliktā maksājuma nosacījumiem, ja pircējs ilgstoši kavē rēķinu apmaksas

termiņus vairāk kā trīs reizes. Prasītājs šīs tiesības netika izmantojis. Prasītājs no SIA “OZI” bija saņēmis arī līgumsodu par dažu rēķinu kavējumiem.

Kopumā šāda informācija līguma izpratnē ir uzskatāma par negatīvu un par tādu, kura prasītājam bija jāpaziņo atbildētājam, ko prasītājs neizdarīja.

Saskaņā ar līguma vispārīgo noteikumu 1.2.3.punkta iv) apakšpunktu apdrošinātājam nav pienākuma izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja

konstatēts, ka apdrošinātais konkrētajā lietā nav iesniedzis paziņojumu par negatīvu informāciju, lai gan viņam tāda ir bijusi zināma. Saskaņā ar līguma

vispārīgo noteikumu 2.3.punkta i) apakšpunktu, tiklīdz apdrošinātā rīcībā nonāk negatīva informācija par pircēju, apdrošinātajam ir jāiesniedz

apdrošinātājam paziņojums par negatīvu informāciju. Šīs savas saistības prasītājs neizpildīja.

Par negatīvu informāciju līguma izpratnē (vispārīgo noteikumu 11.punkts) ir uzskatāms jebkurš gadījums, par kuru apdrošinātais var uzzināt, kas ir

novedis vai var novest pie viņa pircēja finansiālās situācijas pasliktināšanās. Par faktu, ka prasītājam bija pieejama negatīva informācija jeb informācija

par SIA “OZI” pastiprinātu maksājumu pasliktināšanos, prasītājs atbildētāju nekādā veidā neinformēja.

[2.2] Prasītājam nav pamata prasīt likumiskos procentus, jo saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu pienākums maksāt procentus rodas tikai

par katru parāda samaksas kavējumu. Kavējumu atbildētājs nav pieļāvis, jo netika pieņēmis lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, bet atteikumu

izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nevar uzskatīt par parādu un svešas naudas lietojumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, lūdz noraidīt prasītāja prasību.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 23.decembra spriedumu prasība tika noraidīta.

[3.1] Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta devīto daļu un Civillikuma 1591.pantu, konstatēja, ka lietā

nav strīda par polisē noteiktās prēmijas 13 250 LVL samaksu. Strīdus būtība ir par to, vai prasītājs, kārtojot attiecības ar savu klientu – pircēju SIA

“OZI”, ir ievērojis visus noslēgtajā apdrošināšanas līgumā paredzētos noteikumus, kas tam dod tiesības prasīt no atbildētāja izmaksāt apdrošināšanas

atlīdzību par SIA “OZI” kavētu maksājumu.

Tiesa saskaņā ar polises vispārīgo noteikumu 3.2.punktu – izmaksas nosacījumi – atzina, ka prasītājs nav pierādījis, ka tas būtu izpildījis visus

līguma nosacījumus, kas saistīti ar prasītāja klienta SIA “OZI” noteiktās maksājumu kārtības ievērošanu, kā arī nav atspēkojis atbildētāja iebildumus pret

prasību.

[3.2] Prasītājs, nosakot kredītlimitu SIA “OZI” 4000 LVL apmērā, nav ievērojis riska moduļa B3.04 1.1.punktu, kas nosaka, ka apdrošinātais var

noteikt kredītlimitu patstāvīgi noteiktā limita ietvaros, balstoties uz apmierinošu tirdzniecības pieredzi ar pircēju 12 mēnešu laikā pirms preču nosūtīšanas

vai piegādes.

Izraksti no grāmatvedības programmas par SIA “OZI” norēķiniem ar prasītāju liecina, ka no 2007.gada SIA “OZI” sāka biežāk un uz ilgāku laika

periodu kavēt rēķinu samaksu. 2008.gada 19.marta rēķina Nr.686853ACP apmaksa tika kavēta par 69 dienām, 2008.gada 20.marta rēķina

Nr.686931ACP samaksa – par 68 dienām, 2008.gada 2.janvāra rēķina Nr.669584ACP samaksa – par 62 dienām.

Prasītājs nav tiesai iesniedzis ar SIA “OZI” noslēgto līgumu par preču piegādi un nav arī citādi atspēkojis atbildētāja rakstveida paskaidrojumos

izteikto iebildumu, ka prasītājam saskaņā ar 2007.gada 26.septembrī noslēgto līgumu Nr.A190/07V-C ar SIA “OZI” ir tiesības pārtraukt preču piegādi

pircējam uz atliktā maksājuma nosacījumiem, ja pircējs ilgstoši kavē rēķinu apmaksas termiņu vairāk kā trīs reizes, un ka prasītājs šīs tiesības netika

izmantojis.

Saskaņā ar vispārīgo noteikumu 2.3.punktu prasītājam jāinformē atbildētājs, tiklīdz prasītāja rīcībā nonāk negatīva informācija par pircēju,

konkrētajā gadījumā par SIA “OZI”.

Pie negatīvās informācijas saskaņā ar augstākminēto normu attiecas jebkurš kavēts maksājums, kas netiek apmaksāts termiņā. Pēc vispārīgo

noteikumu skaidrojuma kavēts maksājums ir parāds, uz kuru šis līgums attiecas un kas nav samaksāts pirkuma līgumā norādītajā datumā, valūtā un vietā.

Prasītājs 2008.gada 12.decembra paziņojumā Nr.1461 par katru kavētu maksājumu, kas nosūtīts atbildētājam, norādījis trīs SIA “OZI”

neapmaksātus rēķinus: 2008.gada 4.augusta rēķinu Nr.527156ADM ar apmaksas termiņu līdz 2008.gada 18.augustam un neapmaksāto summu 733,94

LVL; 2008.gada 5.augusta rēķinu Nr.525718ADM ar apmaksas termiņu līdz 2008.gada 19.augustam un neapmaksāto summu 410,17 LVL; 2008.gada

14.augusta rēķinu Nr.530013ADM ar apmaksas termiņu līdz 2008.gada 28.augustam ar neapmaksāto summu 399,38 LVL.

Par augstākminēto rēķinu neapmaksu prasītājs cēlis prasību pret atbildētāju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar pircēja SIA “OZI”

ilgstošo rēķinu neapmaksāšanu.

Tiesa atzina, ka prasītājs, nosakot SIA “OZI” kredītlimitu 4000 LVL apmērā, nav pietiekami rūpīgi izvērtējis SIA “OZI” saistību pildīšanas

disciplīnu, kā arī, nesniedzot atbildētājam visu prasītāja rīcībā esošo negatīvo informāciju par SIA “OZI” rēķinu apmaksas kavējumiem un neizmantojot

savas līgumā paredzētās tiesības pārtraukt preču piegādi SIA “OZI” uz atliktā maksājuma nosacījumiem, nav ievērojis polises vispārīgo noteikumu

2.3.punkta 1.apakšpunktu un Civillikuma 1776.pantu.

[3.3] Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka prasība nav pamatota un pilnībā noraidāma.

[4] 2011.gada 26.janvārī prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 23.decembra

spriedumu, pārsūdzot to pilnā apjomā. Apelācijas sūdzībā atkārtoti norādīts prasības pieteikumā minētais prasības pamatojums.

[4.1] Papildus norādīts, ka nav pamata atbildētāja apgalvojumam par negatīvo informāciju, jo no līguma noslēgšanas brīža līdz preces izsniegšanai

SIA „OZI” neiestājās neviens gadījums, par kuru atbilstoši līgumam būtu jāpaziņo atbildētājam par pircēju SIA „OZI”.

Līguma termiņā SIA „OZI” tika izsniegta prece pēc piecām pavadzīmēm, kuras izrakstītas īsi pēc līguma noslēgšanas. Līgumā noteiktā negatīvā

informācija – pastiprināta maksājumu pasliktināšanās – būtu iestājusies, ja līguma termiņā pircējam pastiprināti pasliktinātos maksājumu disciplīna. Līguma

termiņā nav bijis iespējams salīdzināt SIA „OZI” maksājumu disciplīnu, bet, ja salīdzina ar periodu pirms līguma noslēgšanas (ko līgums nenosaka), tad

maksājumi pastiprināti nepasliktinās. Pēc 2008.gada 1.jūlija tika apmaksātas pilnībā tikai divas pavadzīmes, kuru kopējais kavējums bija 53 un 46

dienas, ko nevar uzskatīt par pastiprinātu maksājumu pasliktināšanos. Atsaucoties uz līguma zaudējuma moduļa A2.02 1.punkta (b) daļu, prasītājs

norāda, ka līguma izpratnē pastiprināta maksājumu pasliktināšanās tiek izprasta, ja parāda maksājumu kavējums pārsniedz 150 dienas no pavadzīmes

izrakstīšanas brīža.

[4.2] Prasītājs, piešķirot SIA „OZI” kredītu, ir ievērojis pienācīgu piesardzību un darījumi ar SIA „OZI” tika veikti ar tādu pašu apdomību, kā

prasītājs veiktu neapdrošinātus darījumus. Prece SIA „OZI” tika izsniegta ar pienācīgu piesardzību, jo prece tika izsniegta tikai pēc iepriekš piegādātās

preces pilnīgas apmaksas, kā arī prece tika izsniegta nelielos apmēros (ne visa patstāvīgā limita 4000 LVL apmērā).

[4.3] Atbildētāja paskaidrojumos minēto līgumsodu SIA „OZI” apmaksāja labprātīgi, bez tiesvedības uzsākšanas, kas liecina par klienta spēju un

labo gribu izpildīt savas saistības.

[4.4] SIA „OZI” un prasītāja starpā 2007.gada 26.septembrī noslēgtais līgums nenosaka, ka prasītājam būtu pienākums pārtraukt preču piegādi

SIA „OZI” uz atliktā maksājuma nosacījumiem, ja SIA „OZI” ilgstoši kavē rēķinu apmaksas termiņu vairāk kā trīs reizes. Līguma 4.6.punkts nosaka to

kā varbūtību. Prasītāja vērtējumā nav bijusi ilgstoša kavējuma pirms līguma noslēgšanas no SIA „OZI” puses, bet, ja izvērtē SIA „OZI” kredītvēsturi,

kopā ir iepriekš bijuši divi periodi, kad maksājumi tika vēlāk apmaksāti nekā iepriekš. Salīdzinoši ar kopējo darījumu summu, kavējuma summas nebija

lielas, kā arī kavējums bija raksturīgs gada sākumā, kas ir saistīts ar celtniecības nozares sezonalitāti.

[4.5] Prasītājs uzskata, ka SIA „OZI” neapmaksājot preci, atbilstoši līgumam iestājās apdrošināšanas gadījums, par kuru atbildētājam vajadzēja

izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Sakarā ar to, ka nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, no atbildētāja ir piedzenami arī likumiskie procenti.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1504., 1587., 1765.pantu, likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmo un

otro daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja prasītāja labā apdrošināšanas atlīdzību 1234,79 LVL, likumiskos procentus 50,75 LVL, valsts nodevu 157,14 LVL

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL, kā arī par tiesvedību pirmās instances tiesā samaksāto valsts nodevu 157,14 LVL un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL; noteikt, ka no atbildētāja tiek aprēķināti un piedzīti likumiskie procenti par neizmaksāto apdrošināšanas

atlīdzību, kā tas ir noteikts Civillikuma 1765.pantā (13% gadā no 2009.gada 22.maija līdz 2009.gada 30.jūnijam; no 2009.gada 1.jūlija – 11% gadā),

skaitot no 2009.gada 3.novembra par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[5] 2011.gada 1.aprīlī Rīgas apgabaltiesā tika saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir taisnīgs,

likumīgs un pamatots.

Prasītāja apelācijas sūdzībā norādītais apgalvojums, ka prasītāja tirdzniecības pieredze ar SIA „OZI” ir bijusi apmierinoša, jo pircējs nomaksājis

visus parādus maksimālā kredītperioda laikā, neatbilst noslēgtajam apdrošināšanas līgumam. Atsaucoties uz līguma speciālo noteikumu-saraksta

3.punktu, vispārīgo noteikumu 2.2.1.punktu, atbildētājs norāda, ka prasītājs un pircējs SIA „OZI” bija vienojušies līgumā, ka rēķini par precēm tiks

apmaksāti 14 dienu laikā, tātad maksimālais kredītperiods bija 14 dienas, nevis 150 dienas. Ja pircējs rēķinu apmaksāja 15.dienā, tad apdrošināšanas

līguma izpratnē šāds maksājums ir uzskatāms par kavētu maksājumu un, ja šādi kavējumi bija regulāri, vairākkārtēji, tad šādu tirdzniecības pieredzi nevar

novērtēt kā apmierinošu.

[6] 2012.gada 11.janvārī Rīgas apgabaltiesā tika saņemts prasītāja iesniegums pie apelācijas sūdzības, kurā norādīts, ka sakarā ar to, ka kopš

apelācijas sūdzības iesniegšanas tiesā par SIA „OZI” tā galvinieks ir samaksājis daļu no parāda, prasītājs samazina prasības summu. Par SIA „OZI” tā

galvinieks ir samaksājis 80 LVL. Klienta neapmaksātā summa ir 1463,49 LVL (1543,49 LVL – 80 LVL). Tādējādi izmaksājamās apdrošināšanas

atlīdzības apmērs ir 1170,79 LVL (80% no 1462,39 LVL).

[7] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 30.janvāra spriedumu prasība tika noraidīta.

2012.gada 5.martā prasītājs iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 30.janvāra spriedumu.

Ar Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 12.novembra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 30.janvāra spriedums

tika atcelts un lieta tika nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

[8] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 3.marta spriedumu prasība tika apmierināta.

2014.gada 6.jūnijā atbildētājs iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 3.marta spriedumu.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 31.janvāra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2014.gada 3.marta spriedums tika atcelts un lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

[9] Prasītāja pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē apelācijas sūdzību un prasību uzturēja uz apelācijas sūdzībā un prasības pieteikumā norādītajiem

argumentiem.

Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts Bruno Mačs tiesas sēdē apelācijas sūdzību un prasību neatzina uz paskaidrojumos norādītajiem

argumentiem.

M o t ī v u d a ļ a

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība nav pamatota un ir

noraidāma.

[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā

daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada 23.decembra spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesu palāta pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā

paustajai motivācijai.

[11.1] Nav pamatots apelācijas sūdzībā minētais viedoklis, ka tirdzniecības pieredze ar SIA „OZI” bija apmierinoša un nebija negatīvas

informācijas, par kuru prasītājam būtu pienākums ziņot atbildētājam.

Kā to pareizi ir konstatējusi pirmās instances tiesa, izraksti no grāmatvedības programmas par SIA „OZI” norēķiniem ar prasītāju liecina, ka no

2007.gada SIA „OZI” sāka biežāk un ilgāku laika periodu kavēt rēķinu samaksu. 2008.gada 19.marta rēķina Nr.686853ACP apmaksa tika kavēta par

69 dienām, 2008.gada 20.marta rēķina Nr.686931ACP apmaksa – par 68 dienām, 2008.gada 2.janvāra rēķina Nr.686931ACP apmaksa – par 62

dienām (1.sējums l.l.36, l.l.58-l.l.59). Ar šādu ievērojamu kavēšanos tika būtiski pārkāpti starp SIA „OZI” un prasītāju 2007.gada 26.septembrī noslēgtā

līguma Nr.A190/07V-C (1.sējums l.l.90) 3.1.punkta noteikumi, atbilstoši kuriem prece pircējam bija jāapmaksā 14 dienu laikā no preces piegādes vai

pieņemšanas brīža.

Prasītāja apelācijas sūdzībā minētais viedoklis, ka apdrošināšanas līguma izpratnē pircēja saistību nepildīšana ir, ja pircējs nav pilnībā nomaksājis

savu parādu prasītājam līdz maksimālā kredītperioda (150 dienu laikā no pavadzīmes izrakstīšanas brīža) beigām, ir kļūdains.

Atbilstoši apdrošināšanas līguma vispārīgo noteikumu 2.2.1.punktam sākotnējais kredītperiods, kas tiek piešķirts pircējam, nedrīkst pārsniegt

maksimālo kredītperiodu.

Starp SIA „OZI” un prasītāju noslēgtajā līgumā līdzēji bija vienojušies, ka rēķini par precēm tiks apmaksāti 14 dienu laikā. Tātad kredītperiods, ko

prasītājs bija noteicis pircējam, bija 14 dienas, nevis 150 dienas.

Kā norādīts Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumā pēc būtības analogā pušu strīdā, kas izriet no tā paša apdrošināšanas līguma,

maksimālais kredītperiods ir apdrošināšanas līgumā paredzētais maksimālais termiņš, līdz kuram apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs noteikt atlikto

maksājumu, un parāda nesamaksāšana šajā termiņā (150 dienās) ir apdrošināšanas risks (līguma sadaļas „Zaudējumu modulis A2.02.” 1.punkts). Citiem

vārdiem, ja parāds netiek samaksāts 150 dienās un ir ievēroti visi pārējie nosacījumi, iestājas apdrošināšanas gadījums. Tātad tas ir lielums, kas attiecas

uz apdrošināto risku. Savukārt par tirdzniecības pieredzi starp apdrošinājuma ņēmēju un tās klientu var spriest pēc tā, kā šīs personas pilda piegādes

pirkuma līguma saistības. Proti, pirms piegādes apdrošinājuma ņēmējam ar pienācīgu apdomību un rūpību ir jāizvērtē, kā klients ir pildījis līdzšinējās

saistības, vai maksājumu disciplīna bijusi apmierinoša, kas var liecināt par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību. Neatkarīgi no tā, par kādu

maksimālo kredītperiodu vienojušies apdrošinājuma līguma slēdzēji, pircējam (klientam) ir saistoši pirkuma līgumā noteiktie samaksas termiņi. Pirkuma

līgumā noteikto saistību izpildīšanas disciplīna ir mēraukla pircēja finansiālajām iespējām un maksātspējai, kas apdrošinājuma ņēmējam bija jāizvērtē,

pirms noteikt klientam kredītlimitu pastāvīgi noteiktā limita ietvaros. Prasītājs, nosakot klientam rēķina apmaksai tieši 14 dienu termiņu, būtībā ir paudis

savu attieksmi par tai pieņemamu tirdzniecības praksi (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 8.oktobra paplašinātā sastāva

spriedumu lietā Nr.SKC-33/2014).

[11.2] Ievērojot to, ka prasītājam bija zināma negatīva informācija, kura būtiski palielināja apdrošinātā riska iestāšanos, pretēji prasītāja apelācijas

sūdzībā minētajam nav pamata atzīt, ka prasītājs ir ievērojis pienācīgu piesardzību, piešķirot kredītu pircējam.

[11.3] Nav pamatots prasītāja apelācijas sūdzībā minētais arguments par atbildētāja paskaidrojumos minēto līgumsodu, kuru SIA „OZI”

apmaksāja labprātīgi, bez tiesvedības uzsākšanas. Līgumsoda piemērošana norāda uz līguma noteikumu neievērošanu, kas ir vērtējama kā negatīva

informācija, pat neskatoties uz labprātīgu līgumsoda samaksu.

[11.4] Par pirmās instances tiesas sprieduma nepamatotību neliecina arī prasītāja apelācijas sūdzībā minētais arguments, ka SIA „OZI” un prasītāja

starpā 2007.gada 26.septembrī noslēgtā līguma 4.6.punkts nosaka kā varbūtību, nevis pienākumu prasītājam pārtraukt preču piegādi SIA „OZI” uz

atliktā maksājuma nosacījumiem, ja SIA „OZI” ilgstoši kavē rēķinu apmaksas termiņu vairāk kā trīs reizes. Pirmās instances tiesa pareizi secināja, ka

prasītājs, neizmantojot savas līgumā paredzētās tiesības pārtraukt preču piegādi SIA „OZI” uz atliktā maksājuma nosacījumiem, nav ievērojis Civillikuma

1776.pantu.

[11.5] Ievērojot minēto, pretēji prasītāja apelācijas sūdzībā norādītajam, atbildētājam saskaņā ar apdrošināšanas līguma riska moduļa 1.1.punktu,

vispārīgo noteikumu 1.2.3.punkta iv) apakšpunktu, 2.1.1.punktu, 2.3.punkta i) apakšpunktu, 3.2.punktu, 9.2.punktu, 11.punktu, nebija pienākuma

izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību prasītājam.

Tādējādi prasītāja prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnībā, kā to pamatoti atzina arī pirmās instances tiesa.

Turklāt likumisko procentu aprēķināšanai nav pamata, jo atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nav uzskatāms par parādu un svešas naudas

lietojumu Civillikuma 1759.panta izpratnē.

[12] Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu un likumīgu

spriedumu par prasības noraidīšanu, bet prasītāja apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

[13] Kā redzams no lietas materiāliem, saistībā ar lietas izskatīšanu ir radušies izdevumi pirmās instances tiesā 7,63 LVL jeb 10,86 EUR un

apelācijas instances tiesā 1,12 EUR (2.sējums l.l.23-l.l.26), kopā 11,98 EUR. Ņemot vērā to, ka prasītājs atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta

pirmajai daļai līdz lietas izskatīšanai ir iemaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL jeb 4,70 EUR (1.sējums l.l.4) un 3,30 LVL jeb 4,70

EUR (1.sējums l.l.79), kopā 9,40 EUR, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītāja valsts labā piedzenama atlikusī summa 2,58 EUR

(11,98 EUR – 9,40 EUR).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 434.panta ceturtajai daļai, 204.¹pantam prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas

sprieduma labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” prasību pret Compagnie francaise d’assurance pour le commerce exterieur Latvijas filiāli par

apdrošināšanas atlīdzības piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 2,58 EUR (divi euro piecdesmit astoņi centi).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas

izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro apmērā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 3.jūlijs.

Tiesneses I.Grauda

D.Jansone

I.Ozola