Legislator Case Law & Legislation
C12175213 / C-1752-13 AI generated

Court orders LLC to pay small claims debt, damages, and interest for unpaid maintenance fees.

Case Number C12175213 / C-1752-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's request to extend payment terms and ordered the LLC to pay the plaintiff approximately 2,028 Lats. The plaintiff successfully proved the debt through a management contract and property ownership documents, while the defendant failed to provide evidence for payment deferral. Consequently, the judgment was upheld with a ten-day deadline for voluntary performance and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 3., 5., 8.-15., 93., 97., 189.-195., 41., 204.1, 250.26 panti: The court must rule on the merits of a small claims action and may only defer execution if the defendant provides valid grounds; otherwise, a fixed payment period is established.

Keywords

AI generated
small claims procedure maintenance fees contractual damages execution deferral statutory interest property management payment deadline

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law
Civil Law
Apartment Ownership Law
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C12175213

Lietas arhīva Nr. C-1752-13/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 27.novembrī

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse,

ar sekretāri B.Melderi,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” (turpmāk tekstā – SIA „Daugavpils

DzKSU”) griezās tiesā Civilprocesa likuma 30.3nodaļas kārtībā ar maza apmēra prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu, norādot,

ka atbildētāja kopš 2001.gada 4.aprīļa ir dzīvokļa īpašuma /adrese/, Daugavpilī, tiesiskā valdītāja, ko apliecina ar Daugavpils pilsētas

dzīvojamo māju privatizācijas komisiju noslēgtais pirkuma līgums. Prasītājs norādīja, ka /pers. C/ savas īpašuma tiesības nav

nostiprinājusi zemesgrāmatā. Prasītājs, pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 9.decembra lēmumu Nr./numurs/ „Par

pilnvarojumu” un Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 15.decembra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu Nr.1

nodarbojas ar dzīvojamo māju, kas ir Daugavpils pašvaldības teritorijā, uzturēšanu un apsaimniekošanu, tosptarp ar dzīvojamās

mājas /adrese/, apsaimniekošanu. 2001.gada 18.aprīlī atbildētāja noslēgusi ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu Nr./numurs/. Saskaņā ar šī līguma 3.punkta 3.1.apakšpunktu atbildētājai jāmaksā maksa par dzīvojamās

mājas kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi

līdz mēneša 30.datumam. Atbildētāja pienācīgi nepilda šī līguma un likuma nosacījumus, neveicot nepieciešamos maksājumus,

sakarā ar ko viņai ir izveidojies parāds un saskaņā ar Civillikuma 1716. un 1717.pantu tika aprēķināts līgumsods. Atbildētājas parāds

par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.maijam bija Ls 1 639,63, kas sastāv no pamatparāda (galvenā parāda) summas

Ls 1 215,82 un līgumsoda Ls 423,81, kas aprēķināts par laiku no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 28.februārim.

Prasītājs lūdza piedzīt no atbildētājas minēto parādu un prasītāja samaksātos tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt

no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku no sprieduma pasludināšanas

dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Līdz lietas izskatīšanas dienai prasītājs iesniedza tiesai prasības pieteikuma papildinājumus, palielinot prasības summu, un lūdza

piedzīt no atbildētājas parādu Ls 1 789,79 apmērā par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim.

Prasījums pamatots uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.panta 1., 2., 3., 4., 8.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu,

Civillikuma 863., 864., 1716., 1717., 1787.pantu.

2013.gada 3.septembrī atbildētāja iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu par celto prasību, norādot, ka prasību atzīst pilnā

apmērā, t.i., parādu Ls 1 639,63 apmērā (galveno parādu Ls 1 215,82 apmērā par laiku no 2009.gada 1.decembra līdz 2013.gada

31.maijam, līgumsodu Ls 423,81 apmērā), kā arī valsts nodevu Ls 230,59 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 7,60.

Atbildētāja norādīja, ka prasītājs aprēķina lielas maksājuma summas un viņa nevar apmaksāt rēķinus tik lielā apmērā. Lūdza tiesu

izskatīt un pieņemt lēmumu par grafika sastādīšanu, sadalot maksājumus pa daļām, tā kā nespēj tādu summu apmaksāt pilnībā, un

neizlikt no dzīvojamās platības par parādiem, jo šajā platībā dzīvo meita un mazdēls, kuri ir otrās grupas invalīdi.

Atbildētāja norādīja, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē. Ņemot vērā atbildētājas lūgumu, tiesnese atzina, ka lieta izskatāma

tiesas sēdē, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.26pantā noteiktajam.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers.G/ prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā un papildinājumos norādītajiem motīviem,

paskaidroja, ka 2010.gada 4.augustā prasītāja un atbildētājas starpā tika noslēgta vienošanās par parāda samaksas grafiku, kura no

atbildētājas puses arī netika pildīta. No 2011.gada marta atbildētāja vispār nemaksāja par dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanu

un komunālajiem pakalpojumiem, un arī uz lietas izskatīšanas dienu parāds nav samaksāts. 2012.gadā pēc brīdinājuma par parādu

atbildētāja vērsās pie prasītāja ar lūgumu samazināt parādu un nepiemērot līgumsodu, un prasītājs piekrita, ja tiks veikti tekošie

maksājumi un pakāpeniski dzēsts uzrātais parāds, tad līgumsodu prasītājs nepiemēros. Tomēr atbildētāja nekādus maksājumus

neveica, kaut arī pakalpojumus saņem. Prasītājai pieder trīsistabu dzīvoklis, un viņai ir iespēja to pārdot un nopirkt mazāku dzīvokli.

Tāpat atbildētāja līdz šim nav vērsusies arī sociālajā dienestā pēc palīdzības. Lūdza apmierināt prasību prasības pieteikuma

papildinājumos norādītajā apmērā un piedzīt no atbildētājas visus prasītāja samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Atbildētāja tiesas sēdē prasību atzina daļēji, taču nenorādīja, kādā apmērā. Tiesai paskaidroja, ka parāds ir pārāk liels, viņa to nevar

samaksāt. No viņas pensijas tiek ieturēti Ls 38 mēnesī saistībā ar dzīvokli, iespējams, prasītāja labā vai par siltumenerģiju, tiesas

nolēmums bija pirms 2 vai 3 gadiem. Viņa uzskatīja, ka tie ir ieturējumi par dzīvokli, tādēļ nemaksāja. Pēc šiem ieturējumiem viņai

paliek Ls 120 mēnesī. Lūdza neizlikt viņu no dzīvokļa.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus, novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa

secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Tiesai iesniegts pirkuma līgums, kas noslēgts 2001.gada 4.aprīlī starp Daugavpils pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komiju un

/pers. C/, saskaņā ar kuru /pers. C/ nopirka dzīvokļa īpašumu, identifikācijas Nr./numurs/, kas atrodas/adrese/ Tiesai ir iesniegts arī

2001.gada 18.aprīlī starp mājas pārvaldnieku Daugavpils municipālo dzīvokļu saimniecības uzņēmumu 2.remonta un ekspluatācijas

iecirkņa vadītājas personā un /adrese/īpašnieci /pers. C/ noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums

Nr./numurs/, saskaņā ar kuru atbildētāja apņēmās apmaksāt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevuma daļai, kā arī maksāt par pakalpojumiem. Ar

Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2001.gada 16.augusta lēmumu Daugavpils municipālajam dzīvokļu saimniecības uzņēmumam

nosaukums mainīts uz Daugavpils pilsētas pašvaldības uzņēmums „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, bet

ar 2004.gada 21.janvāra lēmumu Daugavpils pilsētas pašvaldības uzņēmums „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums” izslēgts no uzņēmumu reģistra un komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās

saimniecības uzņēmums”.

Tādējādi starp prasītāju un atbildētāju ir nodibinātas līgumiskās attiecības, pamatojoties uz 2001.gada 18.aprīlī noslēgto dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr./numurs/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma

tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

No prasības pieteikuma izriet, ka savas īpašuma tiesības atbildētāja nav nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa, uz kuru atsaucies prasītājs, paredz, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā

uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību,

izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim un kas regulēja pušu tiesiskās attiecības to

rašanās laikā) 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma

lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai

nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma, kurš ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, 10.pantā dzīvokļa

īpašniekam noteikts pienākums cita starpā segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tātad atbildētājai ir pienākums maksāt par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju

un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, pamatojoties uz likumu un uz dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgumu.

No prasības pieteikuma un lietā iesniegtajām SIA „Daugavpils DzKSU” izziņām izriet, ka atbildētāja maksājumus par dzīvojamās

mājas /adrese/, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veikusi neregulāri un ne pilnā apmērā. Saskaņā ar prasītāja

iesniegto parāda aprēķinu, atbildētājas parāds SIA „Daugavpils DzKSU” uz 2009.gada 1.janvāri bija Ls 20,38 (kārtējā rēķina

summa), bet turpmāk maksājumi veikti epizodiski, bet no 2011.gada marta maksājumu nav veikti vispār, kā rezultātā uz 2013.gada

31.oktobri atbildētājai izveidojies parāds Ls 1 789,79 apmērā, ko veido pamatparāds Ls 1 365,98 un līgumsods Ls 423,81 apmērā,

ko prasītājs aprēķināja par laiku no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 28.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.apakšpunktā

atbildētājai pielīgts pienākums par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās parādu summas. Prasītājs

aprēķinājis līgumsodu par samaksas nokavējumu par laiku no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 28.februārim.

Tiesai iesniegta vienošanās par parāda dzēšanu un tekošo maksājumu apmaksu, kas 2010.gada 4.augustā noslēgta starp SIA

„Daugavpils DzKSU” un /pers. C/. Puses vienojās, ka atbildētāja parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par dzīvokli Nr/adrese/ , kas uz 2010.gada 1.augustu ir Ls 447,44, apņēmās samaksāt līdz 2011.gada

31.jūlijam ik mēnesi līdz tekošā mēneša beigām saskaņā ar grafiku, proti no 2010.gada augusta līdz 2011.gada 30.jūnijam ikmēneša

maksājums ir Ls 37,29 apmērā, bet 2011.gada jūlijā - Ls 37,25 apmērā. Atbildētāja neiesniedza tiesai pierādījumus, ka būtu veikusi

maksājumus par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar prasītāja izrakstītajiem rēķiniem un atbilstoši 2010.gada 4.augusta

vienošanās noteiktajam.

Tādēļ tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis līgumsodu atbilstoši likumā un līgumā noteiktajam. Atbildētāja tiesas sēdē

norādīja, ka parāda summa ir pārāk liela, taču neapstrīdēja līgumsoda aprēķinu un neiesniedza tiesai citādu parāda aprēķinu,

nenorādīja arī, kādai, viņasprāt, jābūt parāda summai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, uz kuru atsaucies prasītājs prasības pieteikumā, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu

izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka arī uz lietas izskatīšanas dienu atbildētāja nav samaksājusi parādu, nepildīja vienošanās

par parāda dzēšanu un tekošo maksājumu apmaksu, un tiesai nav iesniegti pierādījumi par pretējo. Tādēļ tiesa secina, ka no

atbildētājas prasītāja labā piedzenams parāds par prasītāja norādīto laika posmu no 01.01.2009. līdz 31.10.2013. Ls 1 789,79

apmērā, ko veido pamatparāda (galvenā parāda) summa Ls 1 365,98 un līgumsods Ls 423,81 apmērā, kā to lūdza prasītāja

pārstāve.

Prasītājs lūdza atzīt viņam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas

par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, un šā likuma

1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts likumisko procentu apmērs seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka SIA „Daugavpils DzKSU” prasījums par likumisko procentu piedziņu līdz sprieduma izpildei atbilst likumam, tādēļ tas

apmierināms un prasītājam atzīstamas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas, t.i., no 2013.gada 27.novembra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 44.panta pirmās daļas 3.punktu, no atbildētājas prasītāja labā nepieciešams

piedzīt arī prasītāja samaksātos tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu Ls 230,59 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls

5 apmērā, ko prasītājs samaksājis, iesniedzot prasību tiesā, un ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus Ls 2,60

apmērā, ko prasītājs samaksājis par tiesas sniegtajiem pakalpojumiem (dokumenta par valsts nodevas samaksu saņemšanu no

lietas, kas bija ierosināta pēc prasītāja pieteikuma par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā), pavisam Ls 238,19.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, par prasību, kas novērtējama naudas summā Ls 1 639,63, valsts

nodevas apmērs ir Ls 230,59, bet par prasību Ls 1 789,79 apmērā valsts nodeva ir Ls 236,59. Atbilstoši Civilprocesa likuma

36.panta otrās daļas noteikumiem, prasītājam nebija jāpiemaksā valsts nodeva par pieaugumu pievienošanu, tādēļ prasītāja

nesamaksātā valsts nodevas daļa Ls 6 apmērā no atbildētājas piedzenama valsts ienākumos.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā lūdza tiesu izskatīt un pieņemt lēmumu par grafika sastādīšanu, sadalot maksājumus pa daļām,

tā kā nespēj tādu summu apmaksāt pilnībā, un neizlikt no dzīvojamās platības par parādiem, jo šajā platībā dzīvo meita un mazdēls,

kuri ir otrās grupas invalīdi, un arī tiesas sēdē lūdz atstāt viņai dzīvokli.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu, tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādīta

pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas. Prasījums par atbildētājas izlikšanu no dzīvojamās telpas nav izskatāmā strīda priekšmets.

Savukārt Civilprocesa likuma 206.pants paredz, ka tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma,

ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu

termiņos. Atbildētāja nav norādījusi, kādos termiņos būtu sadalāma ar spriedumu piedzīto naudas summu samaksa, bez tam tiesai

nav iesniegti nekādi pierādījumi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos. Tādēļ tiesa atzīst,

ka nav pamata atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos vienlaikus ar sprieduma taisīšanu lietā, bet atbildētājai noteicams

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā

noteiktajam.

Vienlaikus tiesa uzskata par nepieciešamu vērst atbildētājas uzmanību uz to, ka lietas dalībniekam ir tiesības iesniegt tiesā

pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos arī pēc sprieduma taisīšanas lietā. Bez tam atbildētāja var

griezties pie prasītāja, lai vienotos par parāda dzēšanas kārtību un termiņiem, tādējādi izvairoties no sprieduma piespiedu izpildes

izdevumiem, iesniedzot izpildu rakstu tiesu izpildītājam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 3.,5.,8.-15.,93., 97., 189. – 195., ,41., 204.1, 250.26pantu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības

uzņēmums”, reģistrācijas Nr.41503002485, juridiskā adrese: Liepājas ielā 21, Daugavpilī, labā parādu Ls 1 789,79 (viens tūkstotis

septiņi simti astoņdesmit deviņi lati 79 santīmi), kas izveidojies par laiku no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.oktobrim un ko

veido pamatparāda summa Ls 1 365,98 (viens tūkstotis trīs simti sešdesmit pieci lati 98 santīmi) un līgumsods Ls 423,81 (četri simti

divdesmit trīs lati 81 santīms), kā arī tiesāšanās izdevumus Ls 238,19 (divi simti trīsdesmit astoņi lati 19 santīmi), pavisam Ls 2

027,98 (divi tūkstoši divdesmit septiņi lati 98 santīmi), samaksu veicot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un

komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr.41503002485, norēķinu kontā Nr.LV08HABA0551002430596 akciju

sabiedrībā „Swedbank”, bankas kods HABALV22.

Apstiprināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” tiesības saņemt

likumiskos nokavējuma procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, sākot no 2013.gada

27.novembra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu Ls 6 (seši lati) apmērā.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā.

Kasācijas sūdzība iesniedzama Daugavpils tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2013.gada 11.decembris.

Tiesnese (paraksts)