Administrative appeal court dismisses appeal against reduced fine for failure to register employees in social insurance system.
Legislator summary
AI generatedThe Riga Regional Court dismissed the appeal filed by a hotel manager against a reduced administrative fine imposed by the first-instance court. The lower court had lowered the penalty because the manager failed to submit timely registration data for one employee in the state social insurance system. The appellate court upheld the decision, ruling that the first instance correctly evaluated all evidence and that the manager's disagreement with the findings did not constitute a procedural violation.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta 3. daļa; 289.21 panta; 289.22 panta; 289.12 panta 2. daļa 1. punkts: An administrative appeal is inadmissible when the first instance court has properly evaluated evidence and the appellant's mere disagreement with the court's findings does not demonstrate a violation of proof assessment rules.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 130075514
104AA-0111-16/29
S P RIEDUMS
Rīgā 2016.gada 4.februārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese T.BRODA
tiesnese S.KALNIŅA
tiesnesis J.STUKĀNS
izskatīja rakstveida procesā apelācijas kārtībā Rīgā, Abrenes ielā 3 SIA “Serve to Guest” valdes locekles /pers.A/
sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.septembra spriedumu, un
kons tatēja
2014.gada 21.maijā Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas (turpmāk - VDI) Saldus rajona biroja vadītājs,
galvenais inspektors /pers. B/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.022252 /pers. A/ par Darba likuma
40.panta pirmās daļas un 07.09.2010. Ministru Kabineta noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 8.1.punkta pārkāpumu, ka 2014.gada 7.februārī /pers. A/ /adrese/ viesnīcā /Nosaukums/ bez rakstveidā
noslēgtiem darba līgumiem nodarbināja /pers. B/, personas kods /personas kods/, 2014.gada 12.februārī nodarbināja /pers.
F/, personas kods /personas kods/ un 2014.gada 13.februārī /pers. E/, personas kods /personas kods/, kā arī ziņas par
darba ņēmējas /pers. F/ statusa iegūšanu VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā iesniegusi vēlāk nekā vienu stundu pirms
persona uzsākusi darbu, bet ziņas par /pers. E/ kā par darba ņēmēju vispār nav sniegusi VID elektroniskajā deklarēšanas
sistēmā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā.
Ar VDI Kurzemes Reģionālās VDI 2014.gada 13.jūnija lēmumu uzlikts administratīvais sods EUR 6300 apmērā.
Ar VDI direktora /pers. B/ 2014. gada 23. septembra lēmumu Nr. Nr.2014-05-04/198-2014-05-05/477 grozīts soda
mērs /pers. A/nosakot par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā
paredzētajiem pārkāpumiem naudas sodu EUR 1800 apmērā.
2014.gada 4.novembrī pēc /pers. A/sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ierosināta administratīvā lieta
par VDI direktora /pers. B/ 2014.gada 23.septembra lēmumu Nr. Nr.2014-05-04/198-2014-05-05/477 un ar Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.septembra spriedumu /pers. A/ noteiktais sods grozīts uz 1500 euro.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ievērojot to, ka ar lietas materiāliem neapstiprinās fakts, ka /pers. A/ nav
sniegusi ziņas par /pers. E/ kā par darba ņēmēju, /pers. A/ piemērotais sods ir samazināms.
Par minēto spriedumu /pers. A/iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka tiesa pārkāpusi administratīvajās tiesībās
noteikto vienlīdzības principu un rupji pārkāpusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas
4.punktu. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka par vienu un to pašu pārkāpumu sodīta divas reizes. Spriedumā faktiski netika
dots vērtējums iesniegtiem pierādījumiem. VDI administratīvajā lietā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktā
kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par administratīvās lietvedības uzsākšanu. Tiesa ignorējusi pieteikto lūgumu par liecinieku
uzaicināšanu uz tiesas sēdi un nopratināšanu, kā arī ignorējusi Valsts darba inspekcijas pieļautos procesuālos pārkāpumus.
Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.septembra spriedumu un izbeigt administratīvā
pārkāpuma lietu.
2016.gada 22.janvārī Rīgas apgabaltiesā tika saņemts Valsts darba inspekcijas paskaidrojums par apelācijas sūdzību,
kurā norāda, ka spriedums ir tiesisks un pamats, atbilstošs lietas faktiskajiem apstākļiem. Lietā ir savākts pierādījumu
kopums, kas uzskatāms par pietiekamu, lai konstatētu izdarītos administratīvos pārkāpumus. Iestādei/amatpersonai, kas
pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, nav obligāts pienākums savākt visus iespējamos pierādījumus, ja iepriekš
savākto pierādījumu kopums pilnībā ļauj izdarīt secinājumus par izdarīto administratīvo pārkāpumu. VDI, izskatot
administratīvā pārkāpuma lietu un pieņemot lēmumu, ir ievērojusi procesuālos principus, vērtējusi sūdzības iesniedzēja
argumentus, lietā esošo dokumentus un lietas apstākļus. VDI neatzīst /pers. A/ apelācijas sūdzību un uzskata, ka tā ir
noraidāma.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu apgabaltiesa administratīvā pārkāpuma lietu
izskata rakstveida procesā, ja nesaskata pamatu pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu sūdzību izskatīt tiesas sēdē.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma materiālus, izvērtējusi nolēmuma pamatojumu, apsvērusi apelācijas sūdzības
argumentus, tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.septembra spriedums ir
atstājams negrozīts, bet /pers. A/ apelācijas sūdzība ir noraidāma.
Izvērtējot VDI direktora /pers. B/ 2014.gada 23.septembra lēmuma Nr.2014-05-04/198-2014-05-05/477 un Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma motivāciju, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka tiesa ir pareizi
konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz
ar ko Krimināllietu tiesu kolēģija, vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešās daļas,
pievienojas tiesas lietas apstākļu konstatējumam un tos pašus argumentus neatkārto.
Tiesu kolēģija atzīst, ka, jau ir izvērtēti visi pierādījumi lietā, dota tiem atbilstoša motivācija, pamatoti konstatējot,
k a /pers. A/ darbībās ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, tiesas kolēģija secina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ir
vērtējusi visus pierādījumus lietā, tajā skaitā arī sūdzības iesniedzēja iesniegtos pierādījumus, un nekonstatē pirmās
instances tiesas pieļautus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 4.punkta pārkāpumus,
grozot /pers. A/ piemēroto sodu par administratīvo pārkāpumu.
Tas, ka sūdzības iesniedzēja viedoklis nesakrīt ar iestādes un pirmās instances tiesas secināto, nedod pamatu
uzskatam, ka tiesa pārkāpusi pierādījumu vērtēšanas noteikumus.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumos, atsaucoties uz Eiropas
Cilvēktiesību tiesas atziņām, norādīts, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta
izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.
Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru
paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.
Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto, tiesu kolēģija ņem vērā Augstākās tiesas Senāta viedokli.
Nekādi jauni apstākļi, kas netika izvērtēti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, un nekādi procesuāli pārkāpumi,
kas būtu par pamatu nolēmuma atcelšanai, netika konstatēti.
Tas, ka sūdzības iesniedzēja viedoklis nesakrīt ar iestādes un pirmās instances tiesas secināto, nedod pamatu
uzskatam, ka pārkāpums nav noticis, un neliecina, ka tiesa pārkāpusi pierādījumu vērtēšanas noteikumus.
Sūdzības iesniedzējam, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrās daļas un 1598.panta septītās
daļas, noteiktais sods ir samērīgs un atbilstošs izdarītā pārkāpuma smagumam.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas
1.punktu, Krimināllietu tiesas kolēģija
nos prieda
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA “Serve to
Guest” valdes locekles /pers.A/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena 2016.gada 4.februāris.
Tiesnese T.Broda
Tiesnese S.Kalniņa
Tiesnesis J.Stukāns