Court dismissed counterclaim and allowed debt collection against individual for company debt due to sole shareholder status.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's counterclaim for the loan contract's invalidity while allowing the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff successfully argued that the loan was validly notarized and that the defendant, as the sole shareholder and manager of the defunct company, remained personally liable. Consequently, the court ordered the defendant to repay the principal, interest, and legal costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Company Law: Where a company is dissolved and the creditor sues the sole shareholder-manager, the court may hold the individual personally liable for company debts under the Commercial Law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33549412
Lietas arhīva Nr. C-0390-15/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 29.jūlijā
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā tiesnese I.Bāliņa
ar sekretāri M.Murašku, S.Kartašovu,
atklātā tiesas sēdē 2015.gada 15.jūlijā izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu un /pers. C/ pretprasībā par
2002.gada 17.septembra Aizdevuma līguma atzīšanu par neizpildītu un atzīšanu par spēkā neesošu.
konstatēja:
2012.gada 20.decembrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. B/ (turpmāk tekstā prasītājs) prasība pret /pers. C/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par
parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2002.gada 17.septembrī starp prasītāju un IK “/Nosaukums/” tika noslēgts aizdevuma līgums. Aizdevuma līgumu parakstīja
IK “/Nosaukums/” pārstāve /pers. D/ (uz 2002.gada 6.septembrī zvērināta notāra Ļubovas Pavlovskas izsniegtās ģenerālpilnvaras Nr.5398 pamata).
Minētais aizdevuma līgums, atbilstoši Latvijas Republikas Notariāta likuma 110.-112.punkta prasībām (likuma redakcijā līdz 2002.gada 31.decembrim),
tika apliecināts uzrādījuma kārtībā pie zvērināta notāra Ļubovas Pavlovskas.
Ar minēto aizdevuma līgumu prasītājs aizdeva IK “/Nosaukums/” aizdevumu Ls 7500 apmērā. Saskaņā ar minēto aizdevuma līgumu IK
“/Nosaukums/” bija pienākums atmaksāt prasītājam naudas aizdevumu pilnā apmērā līdz 2012.gada 17.septembrim. Minētā līguma 1.punktā bija
noteikts, ka aizdevuma atmaksa tiek veikta pa daļām Ls 750 apmērā katra tekošā gada laikā līdz aizdevums pilnībā atmaksāts.
Ņemot vērā, ka aizdevuma līgums parakstīts gan no IK “/Nosaukums/”, gan no prasītāja puses. Norāda, ka naudas Ls 7500 apmērā nodošana
notika zvērinātas notāres klātbūtnē. Līdz šī prasības pieteikuma parakstīšanai neviens no aizdevuma līgumā noteiktajiem ik gada maksājumiem Ls 750
apmērā nav veikts. Tāpēc, saskaņā ar Civillikuma 1663.panta noteikumiem, kreditoram ir pamats atkāpties no līguma. Savukārt pa minēto atkāpšanos
no aizdevuma līguma atbildētāja tika informēta 2012.gada 11.jūlijā un 2012.gada augusta pretenzijās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.panta noteikumiem aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis, t.i., Ls 7500
apmērā. Ņemot vērā minēto, secināms, ka IK “/Nosaukums/” ir pienākums atdod prasītājam aizdevumu pilnā apmērā Ls 7500.
Tomēr, ieskatoties LURSOFT datu bāzē, konstatēja, ka IK “/Nosaukums/” tika izslēgta no komercreģistra 2007.gada 28.februārī. Savukārt,
Aizdevuma līguma noslēgšanas brīdī IK “/Nosaukums/a” vienīgā dalībniece un vadītāja bija atbildētāja.
Atbilstoši Komerclikuma 74.panta., 76.panta otrās daļas noteikumiem un ceturtās daļas noteikumiem, prasītājam ir tiesības piedzīt aizdevumu no
atbildētājas kā IK “/Nosaukums/” vienīgās dalībnieces un vadītājas. Papildus prasītājs aprēķinājis atbilstoši Civillikuma 1759.pantam un 1765.pantam
likumiskos nokavējuma procentus Ls 6132,83 apmērā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas prasītāja labā aizdevumu Ls 7500 apmērā un likumiskos nokavējuma
procentus Ls 6132,83 apmērā; kopā piedzīt Ls 13 632,83; noteikt nokavējuma procentu pieaugumu ar likmi 6% gadā no pamatparāda summas Ls
7500 par periodu no prasības parakstīšanas dienas līdz parāda faktiskās samaksas dienai; piedzīt tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu Ls
388,13 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā; valsts nodevu par prasības nodrošināšanu Ls 68,16 apmērā; izdevumus par
advokāta atlīdzību Ls 670 apmērā.
2013.gada 21.janvārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros atbildētāja prasību neatzīst.
Paskaidrojumos norādīts, ka uzskata prasību par nepamatotu un noraidāmu.
Civillikuma 2300.pants noteic, ka pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja
norādījumiem.
Ģenerālpilnvarā ir noteiks, ka /pers. D/ bija tiesības slēgt IK “/Nosaukums/” vārdā līgumus, kas saistīti ar Statūtos norādītās uzņēmējdarbības
veikšanu. Noslēgtais aizdevuma līgums, ar to nav saistīts, kā arī šis aizdevums nefigurē ne vienā dokumentā, ne vienā ikgadējā atskaitē.
IK “/Nosaukums/” savā darbībā rīkojās saskaņā ar Latvijas Republikas normatīviem, t.sk., saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”.
Atbildētājai nebija informācijas par to, ka tika parakstīts minētais aizdevuma līgums un tika paņemts aizdevums. Aizdevuma līgumu parakstījusi
/pers. D/, kurai 2002.gada 6.septembrī tika izsniegta Ģenerālpilnvara, bet tajā nebija ietvertas tiesības ņemt aizdevumu vai kādā citā veidā apgrūtināt IK
“/Nosaukums/” ar aizdevumiem.
Atbildētājai nav skaidrs, ar kādu nolūku puses slēgušas līgumu, un nav informējušas atbildētāju. /pers. D/ ir mirusi, un atbildētājai līdz brīdinājuma
saņemšanai nebija zināms par noslēgto līgumu, kā arī no pievienotajiem kontiem redzams, ka šis aizdevums vispār nav atspoguļots grāmatvedībā. Nav
pamatots arī zvērināta advokāta apgalvojums, ka atbilde uz 2012.gada 11.jūlija un 2012.gada 29.augusta pretenzijām bija formāla.
2015.gada 5.janvārī tiesā iesniegts pretprasības pieteikums par 2002.gada 17.setpembra aizdevuma līguma atzīšanu par neizpildītu un atzīšanu par
spēkā neesošu.
Pretprasības pieteikumā norādīts, ka aizdevuma līgumā jānorāda un jāatrunā kā un kādos termiņos nauda no aizdevēja tiek nodota aizņēmējam.
2002.gada 17.septembra aizdevuma līguma nav norādīts, kādā veidā aizdevums tiks nodots aizņēmējam, kā arī nekur nav apliecinājuma tam, ka IK
“/Nosaukums/” minēto aizdevumu ir saņēmusi. Tātad prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu tam, ka viņš ir nodevis naudu IK “/Nosaukums/’ rīcībā.
Faktiska naudas nodošana nav tikusi, un nevar uzskatīt, ka starp pusēm pastāv aizdevuma attiecības. Jo prakse rāda, ja banknotes tiek nodotas fiziski no
rokas rokā, tad aizdevējam no aizņēmēja vajag saņemt rakstisku apliecinājumu, ka viņš naudu ir saņēmis (ja nauda tiek nodota līguma parakstīšanas brīdī
vai iedota pirms līguma parakstīšanas). Ja aizdevums ir pārskaitīts uz aizņēmēja bankas norēķina kontu, tad naudas nodošanas faktu apliecina bankas
maksājuma uzdevums. Kā izriet no konta izrakstiem, minētais aizdevums netika pārskaitīts uz IK “/Nosaukums/” bankas norēķinu kontu.
Neskatoties uz to, ka prasības pieteikumā vērsta uzmanība uz to, ka aizdevuma līgums ir apliecināts pie notāra uzrādījuma kārtībā, tomēr notārs
neapliecina un notāra apliecinājums šajā gadījumā nepierāda faktisko naudas aizdošanas faktu. Kā izriet no aizdevuma līguma, tad notārs ir pārbaudījusi
pušu rīcībspēju un identitāti, pārstāvības tiesības un tiesībspēju, lai izslēgtu iespēju, ka darījumu noslēdza personas, kurām ar tiesas spriedumu ir atņemta
rīcībspēja.
Tas, ka aizdevums netika piešķirts pierāda fakts, ka aizdevums nebija nepieciešams IK “/Nosaukums/”, un izdodot pilnvaru nebija nolūka
apgrūtināt IK /Nosaukums/” ar parādiem uz aizdevumiem.
Pārliecību par naudas neizsniegšanu, pastiprina tas apstāklis, ka /pers. B/ ir amatpersona un nevienā no savām deklarācijām nav uzrādījis minēto
aizdevumu.
/pers. D/ mirusi 2009.gadā. Prasītājs bija uz /pers. D/ bērēm. Dīvaini un ļoti neloģiski liekas tas apstāklis, ka kopš 2002.gada, kā arī kopš /pers. D/
bērēm, un laikā, kad IK “/Nosaukums/” bija izslēgta no reģistra, no prasītāja puses nebija nevienas informācijas par minēto aizdevumu. Pirmā informācija
bija tikai 2012.gadā – steidzīgas pretenzijas, lai iekļauties un atjaunotu termiņu prasībai par parāda piedziņu no prasītāja advokāta.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums, kura obligāta sastāvdaļa ir naudas vai citu atvietojamu lietu nodošana.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, atbildētāja lūdz tiesu atzīt 2002.gada 17.septembrī starp prasītāju un IK “/Nosaukums/” noslēgto līgumu par
neizpildītu no /pers. B/ puses; atzīt 2002.gada 17.septembrī starp prasītāju un IK /Nosaukums/” noslēgto aizdevuma līgumu par spēkā neesošu no tā
noslēgšanas brīža.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uztur prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Uzskata, ka vārds “aizdevu” līgumā nozīmē, ka naudas
ir aizdota uz līguma slēgšanas brīdi. Nokavējuma procenti aprēķināti pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pēdējo daļu. Pretprasību neatzīst.
Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve prasību neatzīst un pretprasību uztur. Uzskata, ka nav pierādīts naudas saņemšanas fakts, kas izriet no lietā
atbildētājas iesniegtajiem pierādījumiem.
Noklausījusies pušu paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma, pretprasība ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No lietas materiāliem izriet, ka 2002.gada 17.septembrī starp prasītāju un IK “/Nosaukums/ noslēgts aizdevuma līgums (lietas 13.lapa).
Aizdevuma līguma 1.punkts noteic, ka prasītājs aizdeva IK “/Nosaukums/, kuras vārdā ģenerālpilnvaras pamata darbojas /pers. D/ Ls 7500 ar
atmaksas termiņu līdz 2012.gada 17.septembrim, bez procentiem.
IK “/Nosaukums/”, kuras vārdā uz ģenerālpilnvaras pamata darbojas /pers. D/ apņemas maksāt pa Ls 750 katra tekošā gada laikā.
Lietas materiāliem pievienota 2002.gada 6.septembra Ģenerālpilnvara, saskaņā ar kuru IK “/Nosaukums/” pilnvarojusi /pers. D/ pārstāvēt IK
“/Nosaukums/”, rīkoties ar individuālā komersanta piederošo nekustamo un kustamo mantu un šajā sakarā parakstīt attiecīgus līgumus, nostiprinājuma
lūgumus un citus dokumentus, to starpā pilnvarojums ietver /pers. D/ veikt citas ar individuālā komersanta uzņēmējdarbību saistītas darbības (lietas
64.lapa).
Lietā nav strīda, ka /pers. D/ ir mirusi.
Tāpat lietā nav strīda, ka IK “/Nosaukums/” tika izslēgta no komercreģistra 2007.gada 28.februārī (lietas 14.lapa). Savukārt, Aizdevuma līguma
noslēgšanas brīdī IK “/Nosaukums/” vienīgā dalībniece un vadītāja bija atbildētāja (lietas 14.lapa).
Lietā noskaidrots, ka prasītājs ar /pers. D/ vienojušās par aizdevumu atmaksu līdz 2012.gada 17.septembrim, ko atbildētāja nav veikusi, un
aizdevumu prasītājam nav atmaksājusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Tiesa pievienojas tiesību doktrīnā paustajam viedoklim, ka „Aizdevums ir reāllīgums. Līguma noslēgšanaas obligātā sastāvdaļa ir naudas
vai lietas nodošanu.” (prof. K.Torgāna komentāri pie Civillikuma 1691.panta. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Mans
Īpašums. Rīga,1998, 270.lpp.)
Komerclikuma 74.pants noteic, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.
Komerclikuma 76.panta otrā daļa noteic, ka individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.
Savukārt Komerclikuma 76.panta trešā daļa noteic, ka prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst
triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.
Minētā panta ceturtā daļa noteic, ja individuālā komersanta saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas
no komercreģistra, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.
Atbildētāja cēlusi pretprasību, lūdzot atzīt 2002.gada 17.septembra līgumu par spēkā neesošu.
Lietā nav strīda par faktu, ka Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre Ļubova Pavlovska ir apliecinājusi prasītāja un /pers. D/ parakstus uz minētā
dokumenta un norādījusi, ka paraksts ir īsts un izdarīts viņas klātbūtnē (lietas 13.lapa).
Atbildētāja pretprasībā atsaucas uz faktu, ka nav pierādījumi par naudas nodošanu /pers. D/, jo no individuālā komersanta kontiem izriet, ka nauda
nav ieskatīta kontā, kā arī nav bijusi tāda nepieciešamība, un atsaucas uz faktu, ka prasītājs minēto aizdevumu nav deklarējis valsts amatpersonas
deklarācijās.
Civillikuma 1431. pants nosaka, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu
šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Tādējādi tiesa konstatē, ka /pers. D/, parakstot minēto aktu, ir piekritusi tā saturam, kur minēts, ka nauda ir IK “/Nosaukums/” ir aizdota, kas
nozīmē, ka nauda ir aizdota jau uz aizdevuma līguma noslēgšanas brīdi.
Neviens no normatīvajiem aktiem nenorāda, ka aizdevumu bija nepieciešams ieskatīt individuālā komersanta kontā, jo naudas nodošanas faktu
minētais neietekmē. Tāpat tiesa norāda, ka valsts amatpersonas deklarācijās neatspoguļotais neatceļ noslēgtos darījums, bet gan reglamentē prasītāja kā
valsts amatpersonas pienākumus pret valsti.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka atbildētājs pretprasību nav cēlis uz pamatiem, kas izrietētu no maldības, viltus vai spaidiem, līdz ar to lietas izskatīšanas
laikā nav iegūti pierādījumi, ka aizdevuma līgums slēgts ar viltu vai paraksts dots vardarbības draudu ietekmē. Atbilstoši pušu vienošanās un Civillikuma
1943.pantam, aizņēmējai bija pienākums norēķināties ar prasītāju, veicot aizdevuma atmaksu.
Lietā nav strīda, ka atbilstoši minētajam aizdevumam nav veikts neviens maksājums. Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no
atbildētājas puses un prasībā norādītā parāda esamība, tādēļ prasītāja labā piedzenama neatmaksātā aizdevuma summa Ls 7500 jeb 10671,54 euro
apmērā. Savukārt atbildētājas pretprasība ir noraidāma.
Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus par aizdevuma atmaksas kavējumu Ls 6123,83 jeb 8713.43 euro apmērā.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1757.pants paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.
Savukārt Civillikuma 1759.pants paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentu sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par
viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.
Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma (atvietojamas lietas došanas) pienākums.
Ņemot vērā atbildētājas pielaisto maksājumu nokavējumu, jo lietā nav strīda, ka atbildētāja būtu atmaksājis aizdevumu, atbildētājai uz likuma
pamata ir radies pienākums un prasītājam savukārt uz Civillikuma 1759.panta un bez noteiktas norunas pastāv tiesība uz nokavējuma procentiem par
kapitāla lietošanu, kas atradies pie atbildētājas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata par pamatotu prasītāja likumisko procentu aprēķinu un prasītāja lūgumu piedzīt no atbildētājas
likumiskos procentus Ls 6123,83 jeb 8713.43 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu Ls 388,13 jeb 552,26 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro
apmērā.
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 552,26 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu, piedzīt no atbildētājas par labu valstij nenomaksāto ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,05 euro. (lietas 2.lapa).
Prasītājs lūdz piedzīt advokāta izdevumus Ls 670 jeb 953,32 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas b) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir
mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības
samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tādējādi no atbildētājas prasītāja labā piedzenami izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai 953,32 euro apmērā.
Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrā daļa noteic: sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto)
tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.
Pamatojoties uz minēto likuma normu, no Atbildētāja piedzenamās summas konvertējamas euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 189-194., 195., 204.¹ pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt, pretprasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, aizdevuma pamatsummas parādu
10671,54 euro apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 8713.43 euro apmērā un samaksāto valsts nodevu 552,26 euro apmērā, ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus zvērināta advokāta palīdzības samaksai 953,32 euro apmērā.
/pers. C/ pretprasību pret /pers. B/ par 2002.gada 17.septembra aizdevuma līguma atzīšanu par neizpildītu un atzīšanu par spēkā neesošu,
noraidīt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,02 euro apmērā.
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 29.jūlija Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesas kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I.Bāliņa