Court convicts driver of traffic offense causing injury and awards moral damages despite insurance payout.

Lietas Nr. 11520033413

Lietas arhīva Nr. K33-0333-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 7.augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Biteniece

ar sekretāri V.Rukseri, tulkiem R.Būmani, I.Kārkliņu

piedaloties prokuroram Dž.Pookam

aizstāvjiem I.Timermanei, A.Liepiņam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās

daļas, un

konstatēja

/pers. D/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, un tā rezultātā nodarīja cietušajam smagus miesas

bojājumus, un proti:

2013.gada 27.maijā, ap plkst.16.50, /pers. D/, vadot automašīnu Renault Magnum, ar Lietuvas Republikas reģistrācijas numura zīmi

/TL numurs/, Ropažu novadā, pa autoceļu Baltezers – Saulkalne, Saulkalnes virzienā, pirms krustojuma ar autoceļu Rīga – Ērgļi,

pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 112.punkta prasības, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas

nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī

ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā), 113.punkta prasības, kas nosaka, ka, ja izveidojas ceļu

satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai

pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc, un 119.punkta

prasības, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai priekš braucošajam

transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes.

Pārkāpjot šos noteikumus, /pers. D/ automašīnu vadīja ar ātrumu, kas pārsniedz attiecīgajā ceļa posmā noteikto maksimālā ātruma

ierobežojumu 70 km/h, nesamazināja braukšanas ātrumu, kad to darīja viņam priekš braucošie transportlīdzekļi pie autoceļa

Baltezers – Saulkalne un autoceļa Rīga – Ērgļi krustojuma, kā arī bija izvēlējies pārāk mazu distanci līdz tajā pašā virzienā, priekšā

braucošajai automašīnai Opel Vectra, valsts numura zīme /TL numurs/, kuru vadīja /pers. F/, kā rezultātā izraisīja ceļu satiksmes

negadījumu, ar automašīnu Renault Magnum, ar Lietuvas Republikas reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, ietriecoties automašīnā

Opel Vectra, valsts numura zīme /TL numurs/, kad /pers. F/ bremzēja, un uztriecot šo Opel Vectra tam priekš braucošās automašīnas

MAN, ar Lietuvas Reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, piekabei, ar Lietuvas Reģistrācijas numura zīmi /numurs/, kuras vadītājs

/pers. I/ tobrīd arī samazināja braukšanas ātrumu, lai apstātos pie krustojuma,

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas Opel Vectra, valsts numura zīme /TL numurs/, vadītājs /pers. F/ guva smagus

miesas bojājumus, kas bīstami viņa dzīvībai.

Ar savu rīcību, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 4112., 113. un 119.punkta prasības, vadot transportlīdzekli, un tā

rezultātā nodarot cietušajam smagus miesas bojājumus, apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas

atzina pilnībā, atzina arī apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un uzturēja pirmstiesas

procesā izteiktos lūgumus par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu

pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas. Atzina cietušā tiesas sēdē grozītu un uzturēto morālā kaitējuma kompensāciju

par 5070 euro.

Sakarā ar to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā

daļā, par kura izdarīšanu saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka

tie apstiprina apsūdzētā vainu, procesā iesaistītās personas neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē to

pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz

desmit gadiem.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka dzimis Lietuvā, ar vidējo izglītību, neprecējies, bez apgādībā

esošām personām, strādā SIA “/nosaukums/” par autovadītāju – menedžeri, kā arī strādā A/S “/nosaukums/” par automašīnas

vadītāju, dzīvo /adrese/, krimināli nesodīts, no A/S “/nosaukums/” raksturojuma izriet, ka apsūdzētais strādāja par vadītāju –

ekspeditoru no 2013.gada 22.februārim līdz 2013.gada 22.augustam, darbu veica godprātīgi, bija apzinīgs, labas attiecības ar

kolēģiem un vadītājiem, tiek raksturots kā draudzīgs un sabiedrisks, sūdzības no klientiem par rupju izturēšanas nav saņemtas (lietas

200.lapa), no Kurkliai pagasta raksturojuma izriet, ka apsūdzētais dzīvo kopā ar saviem vecākiem, palīdz vecākiem ar darbu

personīgajā saimniecībā, attiecības ar vecākiem ir labas, par viņu labi atsaucas kaimiņi un apkārtējie iedzīvotāji, izpalīdzīgs apkaimes

iedzīvotājiem, sūdzības par sliktu izturēšanos nav saņemtas (lietas 205.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli

savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, tiesa nekonstatē atbildību pastiprinošus apstākļus.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu neatzīst par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais daļēji atmaksājis

morālā kaitējuma kompensāciju, kā to tiesa sēdē lūdza aizstāve, bet tiesa šo apstāklī ņem vērā pie soda noteikšana.

Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā

paskaidrojumus, cietušais un viņa pārstāvis nevēlējās izteikties par sodu, aizstāves viedokli, izvērtējot prokurora viedokli par soda

noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, nosakot to nosacīti, kā arī ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu, apsūdzētā

personību raksturojošas ziņas, to, ka agrāk nesodīts, to, ka ir atbildību mīkstinošs apstāklis, ka nepastāv atbildību pastiprinoši

apstākļi, to, ka no 2014.gada 25.maija bija piešķirts bezdarbnieka statuss, bet īsā laika periodā atradis darbus, pozitīvos

raksturojumus no iepriekšējās darba vietas un Kurkliai pagastam to, ka daļēji apmaksājis cietušajam nodarīto kaitējumu, to, ka pēc

apsūdzētā vārdiem māte ir 2.grupas invalīde, kurai viņš palīdz, apsūdzētā pausto attieksmi pret nodarīto, proti, izvērtējot lietas

apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka likumā noteikto mērķu sasniegšanai, apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā,

nosakot to nosacīti, kā arī tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajiem nosakāms tuvāk panta sankcijā noteiktai minimālai robežai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 6.punktu, uzliekams par pienākumu apsūdzētajam 10 darba dienu laikā pēc

sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālā struktūrvienībā - Dzirnavu iela 91/3,

Rīga, LV-1011.

Tiesa secina, ka nebūtu lietderīgi apsūdzētajam noteikt sodu reālas brīvības atņemšanas soda veidā, jo nav pamata neticēt, ka

turpmāk viņš likumpārkāpumus neizdarīs un turpinās likumpaklausīgu dzīvi, par ko liecina lietā noskaidrotās ziņas par apsūdzētā

personību – strādā divus algotus darbus, ir pastāvīga dzīves vieta, agrāk nesodīts, rūpējas par savu māti - invalīdi, daļēji atmaksājis

cietušajam radīto kaitējumu, līdz ar to viņa sodīšana ir iespējama, sodu nosakot nosacīti, piemērojot Krimināllikuma 55.panta

nosacījumus, jo tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Kā izriet no Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūstot pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot,

turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. No minētā panta jēgas izriet, ka nosacītas notiesāšanas pamats ir tiesas iegūtā pārliecība, ka

vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tādējādi, nekonstatējot lietā citus likumā noteiktos šķēršļus nosacītas brīvības

atņemšanas soda noteikšanai, tiesai attiecībā uz apsūdzētā personību rodas pārliecība, ka viņš ir apņēmies turpmāk

likumpārkāpumus neizdarīt, un uzskata, ka konkrētajā gadījumā brīvības atņemšanas sods nosakāms nosacīti.

2013.gada 28.maijā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – saistība par uzturēšanos noteiktā vietā (lietas 28.lapa), kas

atstājams negrozīts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Tajā

noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un

mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju regulē Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā „Ar

noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas.

Cietušais pieteica kaitējuma kompensāciju 8570 euro apmērā, no kuriem 500 euro ir mantiskā kaitējuma kompensācija, bet 8070

euro ir morālā kaitējuma kompensācija, norādot, ka apsūdzētā nodarījuma rezultātā bija radušās fiziskas un garīgas ciešanas,

zaudēja darbaspējas. Noziedzīga nodarījuma rezultātā bojā gāja cietušā vilku sugas suns, pēc pārciestajām traumām jūtas nomākts

un depresīvs, kā arī noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājās 2.grupas invaliditāte. Bija jāveic ilgstoša ārstēšanas, rehabilitācija, lietoja

dažādus medikamentus, gan veselības atjaunošanai, gan fizisko sāpju mazināšanai. Radušies psiholoģiski pārdzīvojumi.

Tiesas sēdē tika iesniegta vienošanās, no kuras redzams, ka apsūdzētais samaksājis cietušajam 3500 euro skaidrā naudā, ko

tiesas sēdē apliecināja cietušais.

No vienošanās redzams un tiesas sēdē cietušais apstiprināja, ka uztur morālā kaitējuma kompensāciju 5070 euro apmērā.

Apsūdzētais ir parakstījis un piekritis noslēgtajai vienošanai, kā arī tiesas sēdē apliecināja, ka atzīst pieteikto kaitējuma

kompensāciju un piekrīt to apmaksāt vienošanās norādītajā kārtībā.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu. Šī panta otrajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko

apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. No Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1., 3. un

4.punkta izriet, ka kompensācijas apmēru tiesa nosaka izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu

apmēru, nodarītās fiziskās ciešanas, morālo aizskārumu un psihiskās traumas.

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma

kompensāciju, pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par

morālo aizskārumu un fiziskām ciešanām – tikai jānorāda. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa kompensācijas

apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un

izdarīšanas raksturu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu.

Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām vai

darbībām aiz neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības.

Morālais kaitējums nav izsakāms mantiskās vērtībās un to nevar atlīdzināt kā zaudējumu. Morālais kaitējums ir personai piemītošu

nemantisku labumu vai ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas personai radījis ciešanas, pārdzīvojumus, sāpes.

Morālā kaitējuma sekas var kompensēt, bet valsts nav noteikusi konkrētām situācijām atbilstošas konkrētas summas. Lai izvērtētu

piespriežamā morālā kaitējuma apmēru, tiesa vadās no tiesu prakses, ievērojot cilvēktiesību principus un ievērojot saprātīguma un

taisnīguma principu. Šī kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta atlīdzība, kura apsūdzētajam jāmaksā cietušajam, lai izlīdzinātu

negatīvo ietekmi uz cietušā psihi un likvidētu ar likumpārkāpumu radītās ciešanas.

Izlemjot jautājumu par cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tiesa ņem vērā to, ka ar katru noziedzīgu nodarījumu personai

tiek nodarīts morālais kaitējums. Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā

kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas viediem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.

Tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas nosacījumiem un nosakot kompensācijas apmēru, izvērtē izskatāmā

noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, cietušajai nodarītā morālā aizskāruma dziļumu

un publiskumu. Vienlaicīgi, nosakot kompensācijas apmēru, tiesai jāievēro saprātīgums un taisnīgums kompensācijas apmēra

noteikšanā.

Izvērtējot cietušā tiesas sēdē uzturēto morālā kaitējuma kompensāciju 5070 euro apmērā, viņam nodarītā morālā aizskāruma dziļuma

un publiskumu, tiesa atzīst, ka cietušajam ir tiesības saņemt no vainīgās personas morālā kaitējuma kompensāciju.

Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā noziedzīgais nodarījums izpaudās Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpšanā, nepārliecinājās

par ceļa satiksmes drošību un vadīja transportlīdzekli ar ātrumu, kas pārsniedz attiecīgajā ceļa posmā noteikto maksimālā ātruma

ierobežojumu 70 km/h, nesamazināja braukšanas ātrumu, kad to darīja viņam priekš braucošie transportlīdzekļi kā arī bija izvēlējies

pārāk mazu distanci līdz tajā pašā virzienā, priekšā braucošajai automašīnai Opel Vectra, valsts numura zīme /TL numurs/, kuru vadīja

/pers. F/, kā rezultātā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, nodarot cietušajam smagus miesas bojājumus, kas bīstami viņa dzīvībai.

Apsūdzētā vainas dēļ cietušajam ir nodarīts morāls kaitējums.

Morālā kaitējuma kompensācijas noteikšana nav sods Krimināllikuma izpratnē, savukārt nesamērīgi liela kompensācijas apmēra

noteikšana ir līdzvērtīga sodam, tomēr dubultās sodīšanas princips nav pieļaujams.

Izvērtējot cietušā tiesas sēdē uzturēto morālo kaitējumu 5070 euro, tiesa konstatē, ka morālā kaitējuma kompensācija ir apmierināma

5070 euro apmērā, jo cietušajam, apsūdzētā noziedzīga nodarījuma rezultātā, bija radušās fiziskas un morālas ciešanas, zaudētas

darbaspējas, ilgstoša ārstēšanās un rehabilitācija.

Tiesa neņem vērā Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti

ar sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ nosaka Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumus

Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem

zaudējumiem”, jo kā redzams no lietas materiāliem pievienotās izziņas, tad 2014.gada 3.jūnijā pieņemts lēmums izmaksāt cietušajam

569,15 euro.

Nosakot morālā kaitējuma apmēru tiesa ņem vērā arī apsūdzētā iespēju atlīdzināt nodarīto kaitējumu, kā arī tiesas sēdē iesniegto

vienošanos, no kuras redzams

Lietā nav ziņu par apsūdzētajam piederošiem nekustamiem īpašumiem vai citu mantu, taču apsūdzētā mantiskais stāvoklis ir tikai

fakultatīvs kritērijs, kurš tiesai nav jāņem par pamatu nosakot atlīdzības apmēru, tomēr tiesai jābūt pret to iecietīgai. Vienlaicīgi tiesai

nav ziņu par tādu apsūdzētā veselības stāvokli, kas ierobežotu viņa spējas strādāt un atmaksāt morālā kaitējuma apmēru, jo izpilde

notiek daudzu gadu garumā.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izspriežama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantā noteikto.

Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240., 353., 499., 511., 512., 520., 527., 529., 530.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

260.panta otrajā daļā unsodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Uzdot par pienākumu /pers. D/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta

Rīgas teritoriālā struktūrvienībā - Dzirnavu iela 91/3, Rīga, LV-1011.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – saistība par uzturēšanos noteiktā vietā, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Apmierināt cietušā /pers. F/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju 5070 euro (pieci tūkstoši septiņdesmit euro) apmērā, ko

piedzīt no apsūdzētā /pers. D/.

Lietiskos pierādījumus:

-tahogrāfu, CD-R disku ar fotogrāfijām un videoierakstiem, kas pievienoti krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma spēkā stāšanās

dienas, iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto

sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības diena 2014.gada 7.augusts.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece