Legislator Case Law & Legislation
11130044217 / K39-0295-17 ECLI:LV:VLRT:2017:0925.11130044217.1.S AI generated

Court convicted defendant of evading short-term imprisonment and sentenced to forced labor and license revocation.

Case Number 11130044217 / K39-0295-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of evading short-term imprisonment for failing to appear at the designated time in prison. The defendant admitted guilt, and the court found the offense properly qualified under Criminal Law Article 312. Consequently, the court imposed a combined sentence of forced labor and driving license revocation, adding the unexecuted portion of the prior sentence.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 312. pants; Krimināllikuma 51. pants: Evading short-term imprisonment constitutes a minor intentional offense, and the court must combine the unexecuted sentence with the new penalty when recidivism is established.

Keywords

AI generated
evading short-term imprisonment Criminal Law Article 312 combined sentence recidivism unexecuted sentence addition driving license revocation

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 312
Criminal Law Article 46
Criminal Law Article 7
Criminal Law Article 51
Criminal Procedure Law Article 499
Criminal Procedure Law Article 511
Criminal Procedure Law Article 512
Criminal Procedure Law Article 513
Criminal Procedure Law Article 514
Criminal Procedure Law Article 520
Criminal Procedure Law Article 523
Criminal Procedure Law Article 527
Criminal Procedure Law Article 528
Criminal Procedure Law Article 529
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11130044217

K39-0295/17

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2017. gada 25. septembrī

Valmieras rajona tiesa:

tiesnesis A. Melbergs

ar tiesas sēdes sekretāri S. Miesnieci,

piedaloties prokurorei V. Žērbelei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 312. pantā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. A/ izvairījās no brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Proti, apsūdzētais /pers. A/, būdams sodīts ar Valmieras rajona tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz diviem mēnešiem (spriedums stājies spēkā 2017. gada 19. aprīlī), būdams informēts par soda izciešanas laika sākumu un

brīdināts par kriminālatbildību par izvairīšanos no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Ieslodzījumu vietu pārvaldes noteiktajā laikā –

2017. gada 8. jūnijā plkst. 12.00 neieradās soda izciešanai Jēkabpils cietumā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu (vainīgumu) Krimināllikuma

312. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 312. pantu, jo apsūdzētais, būdams

sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu, Ieslodzījumu vietu pārvaldes noteiktajā laikā bez attaisnojošiem iemesliem neierodoties

brīvības atņemšanas vietā, izvairījās no brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 312. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta.

Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu pret jurisdikciju.

Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas valsts jurisdikcijas intereses kriminālsoda izpildes jomā.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais.

Apsūdzētais pirms šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bija divas reizes sodīts kriminālā kārtā (citas sodāmības par apsūdzētā

iepriekš izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija likumā noteiktajā kārtībā dzēstas):

1) ar Valmieras rajona tiesas 2016. gada 30. septembra spriedumu par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz simt sešdesmit stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz

trim gadiem. Spriedums stājies spēkā 2016. gada 18. oktobrī. Apsūdzētais piespiedu darbu ir izcietis 2016. gada 16. decembrī;

2) ar Valmieras rajona tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu par Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā, 262. panta pirmajā daļā

un 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu un 51. panta pirmo daļu

galīgais sods apsūdzētajam noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz diviem mēnešiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

uz pieciem gadiem. Spriedums stājies spēkā 2017. gada 19. aprīlī. Apsūdzētais īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu ir izcietis 2017.

gada 30. augustā (lietas 4.-5. un 19.-22. lapas).

Apsūdzētais ir vairākas reizes sodīts arī administratīvi (lietas 14.lapa).

Apsūdzētajam pašlaik ir trīsdesmit viens gads. Apsūdzētais strādā algotu darbu.

Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā tiesas sēdē

pausto vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 312. panta sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu,

piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar piespiedu darbu.

Atbilstoši Krimināllikuma 40. panta pirmās daļas otrajam teikumam piespiedu darbu var noteikt no četrdesmit līdz divsimt

astoņdesmit stundām.

Tiesa, ievērojot iepriekš minēto, secina, ka apsūdzētajam piespiedu darbs ir nosakāms uz divsimt divdesmit stundām.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais šo noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis pēc Valmieras rajona tiesas 2017. gada 23. marta

sprieduma spēkā stāšanās, un apsūdzētais nav izcietis papildsodu – tiesību ierobežošanas sodu pēc minētā sprieduma (neizciestais

tiesību ierobežošanas sods – četri gadi astoņi mēneši 21 diena), atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas

noteikumiem šajā spriedumā apsūdzētajam noteiktajam sodam ir pievienojams neizciestais sods pēc Valmieras rajona tiesas 2017. gada

23. marta sprieduma.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu, par kuriem taisīti abi

spriedumi, raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, šajā lietā konstatēto atbildību mīkstinošo un atbildību

pastiprinošo apstākli apsūdzētā rīcībā, ar šo spriedumu noteiktā soda veidu un apmēru, kā arī neizciestā soda veidu un apmēru pēc

iepriekšējā sprieduma.

Tāpat tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, ņem vērā arī likuma prasības par galīgā soda pēc spriedumu

kopības apmēru.

Tā Krimināllikuma 51. panta otrā daļa noteic, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem ir jābūt lielākam par sodu, kāds

noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļu, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu

trešdaļu no neizciestā soda, ja: .. 2) ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs.

Tiesa, ņemot vērā visu iepriekš minēto, secina, ka šajā gadījumā ir piemērojami Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas noteikumi

par neizciestā soda pēc iepriekšējā sprieduma pilnīgu pievienošanu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam.

Tiesa, ņemot vērā ar šo spriedumu apsūdzētajam noteikto soda veidu un apmēru, kā arī neizciestā soda veidu un apmēru pēc

iepriekšējā sprieduma, secina, ka šajā gadījumā nav pamata piemērot Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas vislabvēlīgākos noteikumus

par neizciestā soda pēc iepriekšējā sprieduma daļēju pievienošanu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam.

Tiesa atzīst, ka iepriekš minētais galīgā soda pēc spriedumu kopības apmērs atbilst visiem lietā noskaidrotajiem apstākļiem, kas

saskaņā ar likumu ir ņemami vērā, nosakot sodu pēc spriedumu kopības.

Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana pēc būtības ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar

brīvības atņemšanu, atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, drošības līdzeklis nav izraugāms.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un 529.

pantu,

no sprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu darbu uz divsimt

divdesmit (220) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu šajā spriedumā /pers. A/ noteiktajam sodam pilnīgi pievienot neizciesto sodu pēc

Valmieras rajona tiesas 2017. gada 23. marta sprieduma un galīgo sodu noteikt – piespiedu darbu uz divsimt divdesmit (220) stundām

un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem (4) gadiem astoņiem (8) mēnešiem divdesmit vienu (21) dienu.

Drošības līdzekli /pers. A/ kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, neizraudzīt.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10

dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu)

Valmieras rajona tiesā.

Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2017. gada 29. septembris.

Tiesnesis A. MELBERGS